Haere mai i te Mesia—e ora mai te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei

Māuruuru e Elder Soares, nō tō ’oe ’itera’a pāpū pūai ’e te tohu nō te Buka a Moromona. ’Aita i maoro a’e nei, ’ua fāna’o ta’a ’ē au i te tāpe’ara’a i te hō’ē ’api parau o te mau pāpa’ira’a mātāmua o te Buka a Moromona. I ni’a i teie ’api parau ta’a ’ē, nō te taime mātāmua i roto i teie tau tu’ura’a, ’ua pāpa’ihia teie mau parau itoito a Nephi : « E haere atu vau, e rave ho’i i te mau mea tā te Fatu i fa’aue mai ra, ’ua ’ite ho’i au ē e ’ore te Fatu e tu’u mai i te hō’ē fa’aue i te mau tamari’i a te ta’ata, maori rā e fa’aineine ’oia i te hō’ē rāve’a nō rātou, e ti’a ai ia rātou i te rave i te mea tāna i fa’aue mai ia rātou ra ».¹

Hōho’a

’Api parau pāpa’i-rima-hia o te Buka a Moromona

’A tāpe’a ai au i teie ’api parau, ’ua tupu te hō’ē māuruuru rahi i roto iā’u nō te mau tauto’ora’a a Iosepha Semita, 23 matahiti, tei ’īriti i te Buka a Moromona nā roto i te « hōro’a ’e te mana o te Atua ».² ’Ua tupu ato’a te māuruuru rahi i roto iā’u nō te mau parau a te hō’ē tamaiti ’āpī o Nephi, tei anihia ’ia rave i te hō’ē ’ohipa teimaha ’ia noa’a mai te mau ’āpī veo ia Labana ra.

’Ua ’ite o Nephi ē, mai te mea e vai tūtonu noa ’oia i ni’a i te Fatu, e manuia ’oia i roto i te fa’atupura’a i te mea tā te Fatu i fa’aue iāna. ’Ua vai noa te ti’aturira’a o Nephi i ni’a i te Fa’aora i te roara’a o tōna orara’a noa atu ē, ’ua fa’aruru ’oia i te mau fa’ahemara’a, te mau tāmatara’a pae tino, ’e tae roa atu i te ha’avare a tē tahi o tōna ’utuāfare fātata.

’Ua ’ite ’o Nephi ’o vai tāna e nehenehe e ti’aturi.³ ’A parau ai iāna iho, « ’Auē ho’i au o te ta’ata ’ati rahi ! ’Oia ïa, te ’oto nei tā’u ’ā’au nō tō’u tino »,⁴ ’ua parau ’o Nephi, « O ta’u Atua tei tauturu mai iā’u ra ; ’ua arata’i mai ’oia iā’u nā roto i tō’u ra mau ’ati i roto i te medebara ; ’e ’ua fa’aora ’oia iā’u i ni’a iho i te moana ».⁵

’Ei mau pipi nā te Mesia, ’aita tātou e fa’ahereherehia i te mau tītaura’a ’e te mau tāmatara’a i roto i tō tātou orara’a. Pinepine tātou i te tītauhia ’ia rave i te mau ’ohipa fifi ’o tē nehenehe e riro ’ei mau ’ohipa teimaha, ’e penei a’e e ’ore e mara’a ia tātou, mai te mea ē, ’o tātou ana’e ’ia rave. ’A fāri’i ai tātou i te anira’a a te Fa’aora « ’ia haere mai iā’u nei »,⁶ e hōro’a mai ’oia i te pāturura’a, te tāmāhanahana ’e te hau e tītauhia, mai tāna i rave nō Nephi ’e Iosepha. Noa atu te rahi o tō tātou mau tāmatara’a, e nehenehe tātou e ’ite i te tauahi aroha o tōna here ’ia ti’aturi ana’e tātou iāna ’e ’ia fāri’i i tōna hina’aro. E nehenehe tātou e ’ite i te ’oa’oa i fa’ata’ahia nō tāna mau pipi ha’apa’o, nō « te Mesia ’o te ’oa’oa ïa ».⁷

I te matahiti 2014, ’a tāvini ai au i te hō’ē misiōni rave tāmau, ’ua fārerei tō’u ’utuāfare i te hō’ē tupura’a ’ohipa mana’o-’ore-hia ’A ha’apou mai ai tā’u tamaiti ’āpī i te hō’ē ’āivi, nā ni’a i te hō’ē iri fa’ahe’e, ’ua topa ’oia ’e ’ua pēpē ’ino roa tōna roro. Nō te fifi o tōna pēpē, ’ua ’āfa’i rū te mau taote iāna i te piha tāpūra’a rū.

’Ua tūturi tō mātou ’utuāfare i ni’a i te tahua i roto i te hō’ē piha ta’ata ’ore o te fare ma’i, ’e ’ua nini’i mātou i tō mātou ’ā’au i te Atua. I roto i te reira taime ahoaho ’e te māuiui, ’ua ’ī mātou i te here ’e te hau o tō tātou Metua i te ao ra.

’Aita mātou i ’ite e aha te ’ohipa e tupu mai i muri a’e, e ora fa’ahou mai ānei tā mātou tamaiti. ’Ua pāpū maita’i ia mātou ē, tei roto tōna ora i te rima o te Atua, ’e, i roto i te hō’ē hi’ora’a mure ’ore, te mau ’ohipa e tupu mai, e tupu ïa nō tōna maita’i ’e nō tō mātou maita’i. Nā roto i te hōro’a o te Vārua, ’ua ineine hope roa mātou nō te fāri’i i te ’ohipa e tupu mai.

E ’ere i te mea ’ōhie ! ’Ua fa’atupu te ’ati rahi e piti ’āva’e te maura’a i te fare ma’i, ’a peresideni ai māua e hau atu e 400 misiōnare rave tāmau. ’Ua fāri’i tā māua tamaiti i te fifi nō te mo’era’a te hīro’a. Nō te fa’aora iāna, tītauhia te mau rāve’a rapa’aura’a roa ’e te fifi i te pae tino, i te pae nō te paraparaura’a ’e i te pae nō te ravera’a i te mau ’ohipa. Tē vai noa ra te fifi, i muri mai rā, ’ua ’ite mata mātou i te hō’ē temeio.

’Ua ta’a maita’i ia mātou ē, e’ita te mau tāmatara’a ato’a tā mātou e fa’aruru nei, e fa’atupu mai i te mea tā mātou i hina’aro. Terā rā, mai te mea ē, e vai ti’atonu noa tātou i ni’a i te Mesia, e roa’a ia mātou te hau ’e e ’ite mātou i te mau temeio a te Atua, noa atu te huru o te reira, i tōna taime ’e i roto i tāna ravera’a.

Tē vai ra te mau taime e’ita tātou e ’ite i te hope’ara’a maita’i o te hō’ē fifi e tupu mai, ’e e riro tātou i te parau ato’a mai ia Nephi, « te ’oto nei tā’u ’ā’au nō tō’u tino ».⁸ Tē vai ra paha te taime hō’ē noa iho tā tātou ti’aturira’a ’oia ho’i i ni’a ia Iesu Mesia. ’Auē ïa ha’amaita’ira’a ’ia noa’a teie ti’aturira’a i ni’a iāna. ’O te Mesia te hō’ē ’o tei tāpe’a tāmau i tāna mau parau fafau. Mea pāpū tōna fa’aeara’a nō te feiā ato’a e haere mai iāna ra.⁹

Tē hina’aro nei tō tātou mau feiā fa’atere ’ia fāri’i pā’āto’a tātou i te hau ’e te tāmāhanahana e roa’a nā roto i te ti’aturira’a ’e te fa’atumura’a i ni’a i te Fa’aora ’o Iesu Mesia.

’Ua fa’a’ite mai tō tātou peropheta ora, te peresideni Russell M. Nelson i te hi’ora’a a te Fatu nō te ao nei ’e nō te mau melo o te ’Ēkālesia a te Mesia : « E mea ’ōhie roa ’e te ’ā’au tae tā mātou parau poro’i i tō te ao nei : Tē ani manihini nei mātou i te mau tamari’i ato’a a te Atua i nā pae e piti o te pāruru ’ia haere mai i tō rātou Fa’aora, ’ia fāri’i i te mau ha’amaita’ira’a o te hiero mo’a, ’ia fāri’i i te ’oa’oa vai maoro, ’e ’ia fāri’i i te ora mure ’ore ».¹⁰

E mau hope’ara’a ta’a ’ē tō teie anira’a ’ia « haere mai i te Mesia ra » nō te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei.¹¹ ’Ei melo nō te ’Ēkālesia a te Fa’aora, ’ua rave tātou i te mau fafaura’a ’i ōna ’e ’ua riro mai tātou ’ei mau tamaiti ’e ’ei mau tamāhine fānau vārua nāna.¹² ’Ua hōro’a-ato’a-hia ia tātou te rāve’a ’ia rave i te ’ohipa ’e te Fatu, i te anira’a ia vetahi ’ē ’ia haere mai iāna ra.

’A ’ohipa ai tātou ’e te Mesia, te fa’atumura’a rahi o tā tātou mau tauto’ora’a, tei roto ïa i tō tātou iho ’utuāfare. Tē vai ra te taime e fārerei te mau melo o te ’utuāfare ’e te mau hoa fātata i te mau tītaura’a. E nehenehe te mau reo o te ao, ’e penei a’e tō rātou iho mau hina’aro, e tura’i ia rātou ’ia uiui te mana’o nō ni’a i te parau mau. E ’imi tātou i te mau rāve’a ato’a nō te tauturu ia rātou ’ia ’ite i te here o te Fa’aora ’e i tō tātou here. Tē ha’amana’o nei au i te ’īrava o te pāpa’ira’a mo’a tei riro ’ei hīmene auhia « ’A here ’outou mai ta’u i here » ’o tē ha’api’i nei ia tātou, « nā roto i teie e ’ite ai te ta’ata ē, e pipi ’outou nā’u, mai te mea e here ’outou te tahi i te tahi ».¹³

I roto i tō tātou here nō te feiā e uiui nei nō te parau mau, e nehenehe te ’enemi o te ’oa’oa e tāmata i te fa’atupu i te mana’o i roto ia tātou ē, tē ha’avare nei tātou i te feiā tā tātou e here nei mai te mea ē, e tāmau noa tātou i te ha’apa’o i te ’īra’a o te ’evanelia ’e i te ha’api’i i tōna mau parau mau.

Tō tātou ’aravihi nō te tauturu ia vetahi ’ē ’ia haere mai i te Mesia ’aore rā, ’ia ho’i mai i te Mesia ra, tei te huru ïa o te hi’ora’a o tā tātou e hōro’a nā roto i tā tātou iho fafaura’a ’ia vai noa i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a.

Mai te mea e hina’aro mau tātou e fa’aora i te feiā tā tātou e here nei, e ti’a ïa ia tātou iho ’ia pārahi pāpū i pīha’i iho i te Mesia nā roto i te ti’aturi-mau-ra’a i tāna ’Ēkālesia ’e i te ’īra’a o tāna ’evanelia.

’Ia ho’i mai tātou i ni’a i te ’ā’amu o Nephi, tē ’ite nei tātou ē, maoti te huru ti’aturi o nā metua o Nephi i te Fatu, ’e tō rāua hi’ora’a i roto i te ha’apa’ora’a i te fafaura’a, nā te reira i fa’atupu i te hina’aro i roto ia Nephi ’ia ti’aturi i te Fatu. ’Ua fa’ahōho’a-maita’i-hia te reira i roto i te ’ōrama o Lehi nō te tumu rā’au o te ora. I muri a’e i tōna ’amura’a i te hotu monamona ’e te ’oa’oa o te tumu rā’au, « e hi’o a’era [Lehi i tōna] mata e ’ati noa a’e, penei a’e o te ’ite ato’a [’oia] i [tōna] fēti’i ».¹⁴ ’Ua ’ite atura ’oia ia Saria, ia Samu ’e ia Nephi i te ti’ara’a « mai te mea ra ē, ’aita rātou i ’ite i te vāhi e haere rātou ».¹⁵ I reira, ’ua parau a’era o Lehi, « ’ua tū’ou atura vau ia rātou, ’e ’ua parau atura vau ia rātou ma te pi’i hua atu te reo, ’ia haere mai rātou iā’u ra, e ’ia ’amu i te hotu ra ».¹⁶ Te ’ite ra ’outou ē, ’aita o Lehi i fa’aru’e i te rā’au nō te ora. ’Ua pārahi vārua ’oia i pīha’i iho i te Fatu ’e ’ua ani manihini i tōna ’utuāfare ’ia haere mai i te vāhi tei reira ’oia nō te ’amu i te hotu.

E tūra’i te ’enemi i te tahi mau ta’ata ’ia fa’aru’e i te ’oa’oa o te ’evanelia ma te fa’ata’a-’ē-ra’a i te mau ha’api’ira’a a te Mesia i tāna ’Ēkālesia. Tē hina’aro nei ’oia ’ia ti’aturi tātou ē, e nehenehe tātou e vai pāpū noa i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a nā roto ia tātou iho, nā roto i tō tātou iho huru pae vārua, ta’a ’ē noa atu i tāna ’Ēkālesia.

I roto i teie mau mahana hope’a nei, ’ua fa’aho’ihia mai te ’Ēkālesia a te Mesia nō te tauturu i te mau tamari’i fafauhia a te Mesia ’ia vai noa i ni’a i tōna ’ē’a nō te fafaura’a.

I roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau te tai’o nei tātou, « inaha, ’o teie tā’u nei ha’api’ira’a—’o rātou ato’a ’o tē tātarahapa ’e e haere mai iā’u nei, nō tā’u ’ēkalesia rātou ».¹⁷

Maoti te ’Ēkālesia a te Mesia, ’ua ha’apūaihia tātou nā roto i tō tātou mau ’itera’a ’ei autahira’a nō te feiā mo’a. Tē fa’aro’o nei tātou i tōna reo nā roto mai i tāna mau peropheta, mau hi’o, ’e mau heheu parau. Te mea faufa’a roa atu, nā roto i tāna ’Ēkālesia, tē fāna’o nei tātou i te mau ha’amaita’ira’a faufa’a roa o te tāra’ehara o te Mesia, ’o tē nehenehe e tupu nā roto ana’e i te ’āmuira’a tātou i roto i te mau ’ōro’a mo’a.

Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei o te ’Ēkālesia ïa a te Mesia i ni’a i te fenua nei, tei fa’aho’ihia mai i te mau mahana hope’a nei nō te maita’i o te mau tamari’i ato’a a te Atua.

Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, mai te mea ē, e « haere mai tātou i te Mesia » ’e e ora mai te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei, e ha’amaita’ihia tātou i te fāito rahi atu o tōna here, tōna ’oa’oa ’e tōna hau. Mai ia Nephi, e nehenehe tātou e rave i te mau ’ohipa teimaha ’e e tauturu ia vetahi ’ē ’ia nā reira ato’a, nō te mea ’ua ’ite tātou ē, o vai tā tātou e nehenehe e ti’aturi.¹⁸ ’O te Mesia tō tātou māramarama, tō tātou ora, ’e tō tātou fa’aorara’a.^19* I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.