Te fa’anahora’a rahi

E tuha’a te reira mau mea ato’a nō te hō’ē fa’anahora’a hanahana, te fā ’o te fa’ati’ara’a ïa i te mau tamari’i a te Atua ’ia fa’ateiteihia ’e ’ia riro mai iāna te huru. ’Ua parauhia te reira i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a « te rāve’a rahi ’oa’oa », « te rāve’a [tāra’ehara] » ’e te « rāve’a rahi fa’aora ra » (Alama 42:8, 11, 5), ’ua ha’amata te reira fa’anahora’a—tei heheuhia i roto i te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a—ma te hō’ē ’āpo’ora’a i te ra’i ra. ’Ei vārua, ’ua hina’aro tātou i te ora mure ’ore nō tātou mai tō tātou nā metua i te ra’i. I taua taime ra, ’ua haere tātou i mua i te hope’a roa e nehenehe e haere ’aita ana’e e tino tāhuti. ’Ia ’ite tātou i te reira, ’ua ’ōpua te Atua te Metua e hāmani i teie nei fenua. I roto i te orara’a tāhuti i ’ōpuahia, e riro tātou i te vi’ivi’ihia e te hara ’a fa’aruru ato’a ai i te pāto’ira’a e tītauhia nō tō tātou tupura’a pae vārua. E nā raro a’e ato’a tātou i te pohe pae tino. Nō te tītau fa’ahou mai ia tātou mai te rima o te pohe ’e te hara, e fa’aineine te fa’anahora’a a tō tātou Metua i te Ao ra i te hō’ē Fa’aora. E riro tōna ti’afa’ahoura’a i te fa’aora i te mau ta’ata ato’a i te pohe, ’e nā tāna tusia tāra’ehara e ’aufau i te ho’o tītauhia nō te tāmā i te mau ta’ata ato’a i te hara mai te au i te mau tītaura’a tei fa’ata’ahia nō tō tātou tupura’a. E ’ohipa pū teie tāra’ehara a Iesu Mesia i roto i te fa’anahora’a a te Metua.

I te ’Āpo’ora’a i te ra’i ra, ’ua vauvauhia i te tā’āto’ara’a o te mau tamari’i vārua o te Atua i te fa’anahora’a a te Metua, ’e tae noa atu te mau fa’ahope’ara’a ’e te mau tāmatara’a i te tāhuti nei, te tauturu a te ra’i ’e te hope’a hanahana. ’Ua ’ite tātou i te hope’a mai te ha’amatara’a mai ā. Te tīria ta’ata tāhuti tei fānauhia i ni’a i te fenua nei, ’ua mā’iti ïa i te fa’anahora’a a te Metua ’e ’ua ’aro rātou nō te reira i roto i te mārōra’a i te ra’i tei tupu i muri iho. E rave rahi ato’a tei rave i te mau fafaura’a ’e te Metua nō ni’a i te mea tā rātou e rave i te tāhuti nei. ’Aita i heheuhia mai nāhea ra, ’ua fa’ata’a ato’a rā tā tātou mau ’ohipa i te ao vārua ra i tō tātou vaira’a i te tāhuti nei.

E parau poto vau i teienei te tahi mau tuha’a faufa’a rahi nō te fa’anahora’a a te Metua, tō te reira ’ohipa i ni’a ia tātou i roto i tō tātou tere tāhuti nei ’e i te ao vārua i muri iho.

Te fā nō te orara’a tāhuti nei ’e te tupura’a i muri mai i te pohe, ’ia riro ïa te hua’ai o te Atua mai iāna ra te huru. ’O te hina’aro teie o te Metua i te Ao ra nō tāna mau tamari’i ato’a. ’Ia tupu teie hope’a ’oa’oa, e tītaura’a nā te mau ture mure ’ore ē, tītauhia ia tātou ’ia tāmāhia nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia ’ia ti’a ia tātou ’ia pārahi i mua i te aro o te Metua ’e te Tamaiti, ’e ’ia poupou i te mau ha’amaita’ira’a nō te fa’ateiteira’a. Mai tā te Buka a Moromona e ha’api’i nei, tē ani nei ’oia i « [te ta’ata] ato’a ’ia haere mai iāna ra ’e ’ia rave i tōna ra maita’i ; ’e ’aita roa ’oia e fa’a’ore i te hō’ē tei hina’aro iāna ra, te ta’ata ’ere’ere ’e te uouo, te tītī ’e te ti’amā, te tāne ’e te vahine… ’e hō’ē ana’e tō te ta’ata ato’a ti’ara’a i mua i te Atua » (2 Nephi 26:33 ; hi’o ato’a Alama 5:49).

I roto i te fa’anahora’a hanahana nō te riro i tei ’ōpuahia ia tātou ’ia riro, tītauhia ia tātou ’ia rave i te mau mā’itira’a nō te pāto’i i te ’ino e ’ume i te mau ta’ata tāhuti ’ia rave i te ’ohipa e pāto’i i te mau fa’auera’a a te Atua ’e tāna fa’anahora’a. ’Ua tītau-ato’a-hia ’ia nā roto tātou i te tahi atu mau fifi tāhuti nei, mai te hara a vetahi ’ē ’aore rā te tahi hapera’a nō te fānaura’a. I te tahi taime, e oti maita’i a’e te tupura’a e tītauhia nō tātou nā roto i te mamae ’e te ’ati, rahi atu ā i te orara’a fāna’o ’e te hau. E’ita ato’a te fā o teie mau pāto’ira’a i te tāhuti nei e manuia ’āhani te rima hanahana e tātara i te mau fa’ahope’ara’a ’ino ato’a o te tāhuti nei i ni’a ia tātou.

Tē heheu nei te fa’anahora’a i te hope’a nō tātou i roto i te tau mure ’ore, te fā ’e te mau tītaura’a o tō tātou tere i te tāhuti nei, ’e te tauturu a te ra’i e fāri’i tātou. Tē fa’aara nei te mau fa’auera’a a te Atua ia tātou ’eiaha e fa’aātea atu ia rātou i roto i te mau vaira’a ata’ata. Tē arata’i nei te mau ha’api’ira’a a te feiā fa’atere fa’auru i ni’a i tō tātou ’ē’a, ma te ha’apāpūra’a e tūra’i i te parau nō tō tātou tere mure ’ore.

E maha ha’apāpūra’a rahi tā te fa’anahora’a a te Atua e hōro’a nei nō te tauturu i tō tātou tere tāhuti nei. Pauroa te reira tei hōro’ahia mai nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia, te tuha’a pū o te fa’anahora’a. Tē ha’apāpū nei te mātāmua ē nā roto i tōna mamae nō te mau hara tā tātou e tātarahapa, e tāmāhia tātou i te reira. ’Ei reira te ha’avāra’a aroha hope’a e « ’ore ho’i… e ha’amana’o fa’ahou ā i te reira » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 58:42).

Te piti, ’ei tuha’a nō te tāra’ehara a tō tātou Fa’aora, ’ua rave ’oia i ni’a iāna i te tahi atu mau paruparu. Maoti te reira e ti’a ai ia tātou ’ia fāri’i i te tauturu a te ra’i ’e te pūai nō te amo i te mau hōpoi’a o te tāhuti e’ita e nehenehe e ’ape, nō tātou iho ’e nō te tā’āto’ara’a, mai te tama’i ’e te ma’i pohe. Tei roto i te Buka a Moromona te fa’ata’ara’a pāpa’ira’a mo’a māramarama roa a’e nō teie mana tāra’ehara tumu. ’Ua rave te Fa’aora i ni’a iāna i « te māuiui ’e te au ma’i [’e te mau paruparu] o tāna mau ta’ata… E rave ’oia i tō rātou paruparu i ni’a iāna iho ’ia fa’a’īhia tōna ra ’ā’au i te aroha i au i te tino, ’ia ’ite ’oia nā roto i te tino i te rāve’a e fa’aora ai i tōna mau ta’ata i tō rātou paruparura’a ra » (Alama 7:11–12).

Te toru, ’ua fa’aore te Fa’aora, nā roto i tāna tāra’ehara tā’ōti’a ’ore, i te hope’a o te pohe ma te hōro’a ia tātou i te ha’apāpūra’a ’oa’oa ē, e ti’afa’ahou tātou pā’āto’a. Tē ha’api’i nei te Buka a Moromona : « E tae mai taua fa’aho’ira’a ra i te mau ta’ata ato’a, i te ta’ata pa’ari ’e te ta’ata ’āpī, te tītī ’e te ti’amā, ’e te tāne ’e te vahine, te feiā ’ino ’e te feiā parauti’a ; e ’ore roa te hō’ē io rouru iti a’e o tō rātou upo’o ra e mo’e ; e fa’aho’i-tino-hia te mau mea ato’a i tō rātou iho huru mau » (Alama 11:44).

Tē fa’anahana nei tātou i te pāpū o te Ti’afa’ahoura’a i teie nei pu’e tau Pāsa. E hōro’a mai te reira i te hi’ora’a ātea ’e te pūai nō te fa’a’oroma’i i te mau tāmatara’a tāhuti nei tā tātou tāta’itahi ’e tā te feiā herehia e fa’aruru nei, mai te huma pae tino, te huma i te ferurira’a ’e i te manava ’o tē ro’ohia i te fānaura’a ’aore rā i roto i tō tātou orara’a tāhuti nei. Maoti te ti’afa’ahoura’a, ’ua ’ite tātou ē, nō te hō’ē tau poto noa teie humara’a !

Tē ha’apāpū nei te ’evanelia i fa’aho’ihia mai ē maoti te ti’afa’ahoura’a e fāna’o ato’a tātou i te rāve’a nō te vai noa ’e te mau melo o tō tātou ’utuāfare—te tāne fa’aipoipo, te vahine, te mau tamari’i ’e te metua. E fa’aitoitora’a mana rahi teie nō tātou, nō te rave i tā tātou mau hōpoi’a ’utuāfare i te tāhuti nei. E tauturu mai te reira ’ia ora ’āmui i roto i te here i roto i teie orara’a e tīa’i atu ai i te tāhō’ēra’a ’oa’oa ’e te auhoara’a nō muri iho.

Te maha ’e te hope’a, tē ha’api’i nei te heheura’a i teie ’anotau ē, e’ita tō tātou haerera’a i mua e hope i te hope’a o te tāhuti nei. ’Aita i heheu-rahi-hia nō ni’a i teie ha’apāpūra’a faufa’a rahi. ’Ua parauhia mai ē, e taime teie orara’a nō te fa’aineine ’ia fārerei i te Atua ’e ’eiaha tātou ’ia ha’amarirau i tā tātou tātarahapara’a (hi’o Alama 34:32–33). ’Ua ha’api’ihia rā tātou ē, tē porohia nei te ’evanelia i te ao vārua, ’e tae noa atu « i te feiā hara ’e te feiā ha’apa’o ’ore ’o tei pāto’i i te parau mau » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 138:29) ’e e ti’a ia rātou tei ha’api’ihia ’ia tātarahapa hou te Ha’avāra’a hope’a (hi’o mau ’īrava 31–34, 57–59).

Teie fa’ahou te tahi parau niu nō te fa’anahora’a a tō tātou Metua i te Ao ra :

Tē hōro’a nei te ’evanelia a Iesu Mesia i fa’aho’ihia mai i te hi’ora’a ta’a ’ē nō ni’a i te parau o te vi’ivi’i ’ore, te fa’aipoipora’a ’e te fānaura’a i te tamari’i. Tē ha’api’i nei ē, ’ia au i te fa’anahora’a a te Atua, e mea tītauhia te fa’aipoipora’a nō te fa’atupu i te ’ōpuara’a nō te fa’anahora’a a te Atua, ’ia tupu terā vaira’a i fa’auehia e te ra’i nō te fānaura’a i roto i te tāhuti nei, ’e nō te fa’aineine i te mau melo o te ’utuāfare nō te orara’a mure ’ore. « ’Ua ha’apa’ohia te fa’aipoipora’a e te Atua nō te ta’ata nei », ’ua parau te Fatu, « ’o te reira ïa te tumu te ao nei i hāmanihia ai » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 49:15–16). Nō ni’a i teie tumu parau, tē tito nei ïa tāna fa’anahora’a i te tahi o te mau pūai rahi o te ao nei, i roto i te ture ’e te mau peu.

Te mana nō te poiete i te ora tāhuti, ’o te mana teitei a’e ïa tā te Atua i hōro’a i tāna ra mau tamari’i. Nā te fa’auera’a mātāmua tei hōro’ahia ia Adamu ’e Eva i fa’aue i tō te reira fa’a’ohipara’a, terā rā ’ua hōro’a-ato’a-hia te tahi atu fa’auera’a faufa’a nō te ’ōpani i te fa’a’ohipa-ti’a-’ore-ra’a i te reira. I rāpae ’au i te mau tā’amura’a o te fa’aipoipora’a, e riro te mau fa’a’ohipara’a ato’a o te mana fānau, i terā ’e terā fāito, ’ei hara faufau ’e te ha’avi’ivi’i i te huru hanahana roa a’e o te tāne ’e te vahine. Te tūra’i o te ’evanelia i fa’aho’ihia mai i ni’a i te ture nō te vi’ivi’i ’ore, nō te fā ïa o te mau mana fānau i roto i te fa’atupura’a i te fa’anahora’a a te Atua.

I roto i teie ’ōro’a nō te 200ra’a o te ’Ōrama mātāmua tei ha’amata i te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a, ’ua ’ite tātou i te fa’anahora’a a te Fatu ’e tē fa’aitoitohia nei tātou e te piti tenetere ha’amaita’ira’a nā roto i tāna ’Ēkālesia tei fa’aho’ihia mai. I roto i teie matahiti 2020, tei ni’a tō tātou mata i te fāito ’ite 20/20, mai tei parauhia nei, nō te mau ’ohipa i tupu na.

’Ia hi’o rā tātou i te ananahi, e mea pāpū ’ore ri’i a’e te hi’ora’a. ’Ua ’ite tātou ē, piti tenetere i muri iho i te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a, tei roto i te ao vārua e rave rahi rave ’ohipa tei ’aravihi na i te tāhuti nei nō te rave i te porora’a i reira. ’Ua ’ite ato’a tātou ē, e rave rahi atu ā hiero tā tātou i teienei nō te rave i te mau ’ōro’a nō te tau mure ’ore nō te feiā e tātarahapa ’e e fāri’i i te ’evanelia a te Fatu i teie pae ’e i te tahi atu pae o te pāruru nō te pohe. Tē fa’anu’u nei te reira mau mea ato’a i te fa’anahora’a a tō tātou Metua i te Ao ra. Nō tōna here rahi, ’e ta’a ’ē noa atu te tuha’a iti e mā’iti rātou iho ’ia riro ’ei tamaiti nō te pohe, ’ua fa’aineine te Atua i te hope’a hanahana nō tāna mau tamari’i ato’a (hi’o Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 76:43).

’Ua ’ite tātou e ho’i mai te Fa’aora ’e e tupu te mileniuma fa’aterehia te ao ma te hau nō te fa’aoti roa i te tuha’a tāhuti o te fa’anahora’a a te Atua. ’Ua ’ite ato’a tātou ē, e tupu te mau ti’afa’ahoura’a ’e’ē, nō te parauti’a ’e te parauti’a ’ore, ’e te ha’avāra’a hope’a o te ta’ata tāta’itahi i muri mai i tōna ti’afa’ahoura’a.

E ha’avāhia tātou mai te au i tā tātou mau ’ohipa, te hina’aro o tō tātou ’ā’au ’e te huru ta’ata tā tātou i riro mai. E fa’ahaere teie ha’avāra’a i te mau tamari’i ato’a a te Atua i roto i te hō’ē bāsileia hanahana tei tū’ati i tā rātou ha’apa’ora’a i te parau ’e ’o tē riro ’ei vāhi au nō rātou. Te ta’ata ha’avā nō te reira, o tō tātou ïa Fa’aora, ’o Iesu Mesia (hi’o Ioane 5:22 ; 2 Nephi 9:41). Maoti tōna ’ite hope e noa’a ai iāna te ’ite pāpū maita’i roa o tā tātou mau ’ohipa ato’a ’e tō tātou mau hina’aro, tei tātarahapa-’ore-hia ’e tei taui-’ore-hia, ’e tei tātarahapahia ’e te parauti’a. ’E nō reira, i muri i tāna ha’avāra’a, e fā’i pā’āto’a tātou ē « e parauti’a tāna ra mau [ha’avāra’a] » (Mosia 16:1).

’Ei ’ōpanira’a, tē fa’a’ite nei au i te ti’aturi pāpū i tae mai iā’u nei i roto i te mau rata e rave rahi ’e ’a hi’opo’a ai au i te mau tītaura’a nō te ho’i mai i roto i te ’Ēkālesia i muri iho i te ’īritira’a i’oa ’aore rā te tāivara’a. E rave rahi o tā tātou mau melo ’aita e māramarama hope ra i teie fa’anahora’a nō te fa’aorara’a, e pāhono i te rahira’a o te mau uira’a nō ni’a i te ha’api’ira’a tumu ’e te mau ture fa’auru o te ’Ēkālesia tei fa’aho’ihia mai. Tātou tei ’ite i te fa’anahora’a a te Atua ’e tei fafau ’ia ’āmui mai, tei ni’a ia tātou te hōpoi’a pāpū e ha’api’i i teie mau parau mau i te ta’ata ’e e rave i tei noa’a roa ia tātou nō te fa’atae i te reira ia vetahi ’ē ’e i roto i tō tātou orara’a i te tāhuti nei. Tē parau pāpū nei au nō Iesu Mesia, tō tātou Fa’aora ’e Tāra’ehara, maoti ’oia e ti’a ai teie mau mea ato’a, i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.