Dižākais Lieldienu stāsts, kāds jebkad ir stāstīts

Jūs droši vien atceraties, ka pirms vairākām nedēļām jūsu bīskapijā vai draudzē tika nolasīta Augstākā prezidija vēstule. Šajā vēstulē tika paziņots, ka nākamajā svētdienā — Lieldienu svētdienā — visām bīskapijām un draudzēm ir jātiekas tikai Svētā Vakarēdiena sanāksmē, atvēlot vairāk laika pielūgšanai mājās, lai svinētu šos ļoti svarīgos svētkus.¹

Augstākā prezidija vēstule piesaistīja manu uzmanību, un tā lika man padomāt par to, kā mūsu ģimene gadu gaitā ir svinējusi Lieldienas. Jo vairāk es domāju par mūsu svinībām, jo vairāk pieķēru sevi prātojam, vai mēs netīšām neizmainām šo svētku patieso nozīmi, kas ir tik būtiska visiem Jēzum Kristum ticīgajiem.

Šīs domas man lika prātot par atšķirībām starp to, kā mēs svinam Ziemassvētkus salīdzinājumā ar Lieldienām. Decembrī mums kaut kā izdodas iekļaut jautrību, ko sniedz „Zvaniņš skan”, Ziemassvētku zeķes un dāvanas līdzās citām, pārdomātākām tradīcijām, piemēram, rūpēm par trūcīgajiem, iemīļotāko Ziemassvētku dziesmu un garīgo dziesmu dziedāšanu, un, protams, Svēto Rakstu atvēršanu un Ziemassvētku stāsta nolasīšanu no Lūkas 2. nodaļas. Katru gadu, lasot šo iemīļoto stāstu no lielas, vecas Bībeles, mūsu ģimene dara to, ko, iespējams, dara arī jūsu ģimene — aplikuši dvieļus ap savu galvu un pleciem un ģērbušies peldmēteļos, lai attēlotu Jāzepu, Mariju un tos daudzos, kas ieradās pielūgt Jēzus bērniņu, — mēs no jauna atainojam dārgo Ziemassvētku stāstu par Glābēja piedzimšanu.

Tomēr mūsu ģimenes svinības Lieldienās ir bijušas mazliet citādas. Man ir tāda sajūta, ka mūsu ģimene lielāku uzsvaru ir likusi uz „baznīcas apmeklēšanu”, lai nodrošinātu jēgpilnu, Kristum pievērstu Lieldienu daļu; un tad, būdami kopā ģimenē, mēs esam pulcējušies, lai dalītos citās ar Lieldienām saistītās tradīcijās. Man ir ļoti paticis vērot, kā mūsu bērni un tagad mūsu mazbērni meklē Lieldienu olas un pārskata savu Lieldienu grozu saturu.

Taču Augstākā prezidija vēstule bija modinātājzvans. Viņi ne tikai aicināja mūs visus pārliecināties, lai, atzīmējot vissvarīgāko notikumu, kas jebkad noticis uz šīs Zemes, — Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un Augšāmcelšanos — būtu ietverta Tam Kungam pienācīgā godbijība un cieņa, — bet arī viņi mums deva vairāk laika, ko pavadīt ar savu ģimeni un draugiem Lieldienu svētdienā.

Attēls

Augšāmceltais Glābējs

Šie pravieša Džozefa Smita vārdi sniedz papildu ieskatu notikumos, kas saistīti ar Lieldienām: „Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, ir tikai pielikumi tam.”²

Mēs ar Lesu esam pārrunājuši to, kā mūsu ģimene var labāk atzīmēt Lieldienu laiku. Iespējams, jautājums, ko mēs sev esam uzdevuši, ir tāds, ko mēs visi varētu apdomāt: Kā mēs varam atzīmēt un mācīt par Jēzus Kristus Augšāmcelšanos jeb Lieldienu stāstu ar tādu pašu nozīmību, pilnību un bagātīgām reliģiskām tradīcijām, kā par Jēzus Kristus piedzimšanu jeb Ziemassvētku stāstu?

Šķiet, ka mēs visi cenšamies. Esmu novērojis, ka pēdējo dienu svētie arvien vairāk cenšas Lieldienu centrā izvirzīt Kristu. Tas ietver lielāku un pārdomātāku Pūpolsvētdienas un Lielās piektdienas atzīmēšanu, kā to dara dažās citās kristīgajās konfesijās. Mēs varam arī pielāgot atbilstošas, uz Kristu vērstas Lieldienu tradīcijas, kas sastopamas dažādās pasaules valstu kultūrās un ieražās.

Jaunās Derības pētnieks N. T. Raits ierosināja: „Mums vajadzētu virzīties tuvāk tam, lai svinētu Lieldienas radošos un jaunos veidos — mākslā, literatūrā, bērnu spēlēs, dzejā, mūzikā, dejās, festivālos, zvanu skaņās, īpašos koncertos. … Šie ir mūsu lielākie svētki. Ja paņem prom Ziemassvētkus, Bībeles kontekstā tiek pazaudētas divas nodaļas Mateja un Lūkas evaņģēliju sākumā — nekas vairāk. Ja paņem prom Lieldienas, tad nav arī Jaunās Derības; nav kristietības.”³

Mēs augstu vērtējam Bībeli par visu, ko tā mums māca par Jēzus Kristus piedzimšanu, kalpošanu, krustā sišanu un Augšāmcelšanos. Nav citu trīs vārdu, kas ietvertu vairāk cerības un mūžīgo seku visai cilvēcei, kā tie, ko Debesu eņģelis teica Lieldienu rītā pie dārza kapa: „Viņš ir augšāmcēlies.”⁴ Mēs esam ļoti pateicīgi par Jaunās Derības Svētajiem Rakstiem, kas saglabājuši stāstu par Lieldienām un Glābēja Lieldienu kalpošanu Jūdejā un Galilejā.

Kad mēs ar Lesu turpinājām apdomāt un meklēt veidus, kā izvērst mūsu ģimenes Lieldienu svinības, lai vēl vairāk koncentrētos uz Kristu, mēs pārrunājām, kādas Svēto Rakstu lasīšanas tradīcijas mēs varētu ieviest savā ģimenē, kas būtu līdzvērtīgas Lūkas 2. nodaļai, taču attiecināmas uz Lieldienām.

Un tad mēs saņēmām šo pēkšņo debesu atklāsmi — papildus svarīgajiem pantiem par Lieldienām Jaunajā Derībā mēs, būdami pēdējo dienu svētie, esam apveltīti ar visievērojamāko Lieldienu dāvanu! Unikālas liecības dāvanu, vēl vienu liecību par Lieldienu brīnumu, kas, iespējams, ietver visdižākās Lieldienu rakstvietas visā kristietībā. Es, protams, runāju par Mormona Grāmatu un, precīzāk, par to, kā Jēzus Kristus parādījās Jaunās pasaules iedzīvotājiem Savā godībā pēc Augšāmcelšanās.

Pravietis Džozefs Smits nosauca Mormona Grāmatu par „vispareizāk[o] no visām grāmatām”,⁵ un, sākot ar 3. Nefija 11. nodaļu, tajā ir brīnišķīgais stāsts par augšāmceltā Kristus apmeklējumu nefijiešu vidū — Glābēja Lieldienu kalpošanu. Šie Lieldienu Svētie Raksti sniedz liecību par Tā Kunga, Jēzus Kristus, Augšāmcelšanos.

Šajās nodaļās Kristus aicina divpadsmit mācekļus, māca tā, kā Viņš mācīja Savā Kalna sprediķī, paziņo, ka Viņš ir piepildījis Mozus likumu, un pravieto par Israēla sapulcināšanu pēdējās dienās. Viņš dziedina slimos un lūdz par ļaudīm tik godības pilnā veidā, ka „neviena mēle nevar izteikt, nedz arī kāds cilvēks var uzrakstīt, nedz arī cilvēku sirdis var aptvert tik lielas un brīnumainas lietas, kā mēs gan redzējām, gan dzirdējām Jēzu runājam; un neviens nevar aptvert to prieku, kas piepildīja mūsu dvēseles tanī brīdī, kad mēs dzirdējām Viņu lūdzam Tēvu par mums”.⁶

Attēls

Jēzus Kristus parādās nefijiešiem

Šajās Lieldienās mūsu ģimene pievērsīs uzmanību pirmajiem 17 pantiem 3. Nefija 11. nodaļā, ar kuriem jūs esat pazīstami. Jūs atminaties lielo ļaužu pulku visapkārt templim Pārpilnības zemē, kas dzirdēja Dieva Tēva balsi un redzēja, kā Jēzus Kristus nolaižas no debesīm, lai izteiktu vislieliskāko Lieldienu aicinājumu.

„Piecelieties un nāciet pie Manis, … lai jūs varētu pataustīt naglu rētas Manās rokās un Manās kājās, lai jūs varētu zināt, ka Es esmu … visas zemes Dievs, un esmu ticis nonāvēts par pasaules grēkiem.

Un … ļaužu pulks gāja un lika savas rokas Viņa sānos, … viens aiz otra … un, redzējuši ar savām acīm un pataustījuši ar savām rokām, … liecināja, ka tas ir Viņš. …

Un … tie iesaucās vienā balsī, sacīdami:

Ozianna! Svētīts lai ir Visuaugstā Dieva Vārds! Un tie krita pie Jēzus kājām un pielūdza Viņu.”⁷

Iztēlojieties, ka nefijieši pie tempļa patiešām pieskārās augšāmceltā Kunga rokām! Mēs ceram padarīt šīs 3. Nefija nodaļas par tikpat nozīmīgu daļu mūsu Lieldienu tradīcijās, kāda ir Lūkas 2. nodaļai mūsu Ziemassvētku tradīcijās. Patiesībā Mormona Grāmata vēsta dižāko Lieldienu stāstu, kāds jebkad ir stāstīts. Lai tas nav dižākais Lieldienu stāsts, ko tā arī nestāstīja!

Es aicinu jūs aplūkot Mormona Grāmatu jaunā gaismā un apdomāt, cik spēcīgi tā liecina par augšāmceltā Kristus realitāti, kā arī par Kristus mācības bagātīgumu un dziļumu.

Mēs varētu jautāt, kā Mormona Grāmatas rakstvietu lasīšana Lieldienās var jēgpilni svētīt mūsu dzīvi un mūsu tuvinieku dzīvi? Vairāk nekā varētu apjaust. Katru reizi, kad mēs lasām un studējam Mormona Grāmatu, mēs varam sagaidīt ievērojamus rezultātus.

Nesen mēs ar Lesu apmeklējām bēres kādam mīļam draugam — ticīgai sievietei, kuras dzīvi aprāva slimība. Mēs pulcējāmies kopā ar viņas ģimeni un tuviem draugiem, daloties jaukās atmiņās par šo skaisto dvēseli, kura bija bagātinājusi mūsu dzīvi.

Stāvot nomaļus no zārka un sarunājoties ar citiem, es pamanīju, ka divas Sākumskolas vecuma meitenes pietuvojas zārkam un pastiepjas uz saviem pirkstgaliem — acīm tik tikko sniedzoties līdz tā malai, — lai paustu savu pēdējo cieņas apliecinājumu mīļotajai tantei. Tā kā tuvumā neviena nebija, Lesa klusi pienāca viņām klāt un notupās, lai sniegtu mierinājumu un pamācību. Viņa pajautāja, kā viņām klājas un vai viņas zina, kur tagad ir viņu tante. Viņas dalījās savās bēdās, taču tad šīs dārgās Dieva meitas ar pārliecību, ko pauda viņu acis, teica, ka zina, ka viņu tante tagad ir laimīga un var būt kopā ar Jēzu.

Šajā trauslajā vecumā viņas smēlās mieru diženajā laimes iecerē un savā bērnišķīgajā manierē liecināja par Glābēja Augšāmcelšanās dziļo īstenumu un vienkāršo skaistumu. Viņas to zināja savā sirdī, pateicoties mīlošu vecāku, ģimenes, kā arī Sākumskolas vadītāju mācībām, kas iedēsta ticības sēklu Jēzum Kristum un mūžīgajai dzīvei. Šīs jaunās, gudrās meitenes saprata patiesības, kas mums tiek sniegtas caur augšāmceltā Glābēja Lieldienu vēstījumu un kalpošanu un praviešu vārdiem Mormona Grāmatā.

Es esmu novērojis, ka tad, kad prezidents Rasels M. Nelsons pasniedz Mormona Grāmatu kā dāvanu kādam, kas nav no mūsu ticības, tostarp pasaules valstu vadītājiem, viņš bieži vien atšķir 3. Nefija grāmatu un lasa par augšāmceltā Kristus parādīšanos nefijiešiem. To darot, mūsdienu pravietis būtībā liecina par dzīvo Kristu.

Mēs nevaram stāvēt kā Jēzus Kristus liecinieki, līdz nesākam liecināt par Viņu. Mormona Grāmata ir vēl viena liecība par Jēzu Kristu, jo viscaur tās svētajām lappusēm viens pravietis pēc otra liecina ne tikai par to, ka Kristus nāks, bet arī par to, ka Viņš atnāca.

Es turu savās rokās Mormona Grāmatas pirmā izdevuma eksemplāru. Tas vienmēr mani aizkustina. Lielu daļu manas pieaugušā dzīves mani ir fascinējis, apbūris un aizrāvis tas, ko Džozefs Smits jaunībā paveica, lai pārtulkotu un izdotu šo Svēto Rakstu grāmatu. Brīnumi, kuriem bija jānotiek, ir pārsteidzoši.

Taču tas nav par iemeslu tam, kādēļ šī grāmata mani aizkustina. Iemesls ir tāds, ka šī grāmata, vairāk par jebkuru citu grāmatu, kas jebkad ir publicēta uz šīs Zemes, liecina par Jēzus Kristus dzīvi, kalpošanu, mācībām, Izpirkšanu un Augšāmcelšanos. Mani dārgie brāļi un māsas, regulāri studējot šajā grāmatā par Jēzu Kristu, jūs sajutīsiet savā dzīvē pārmaiņas. Tā atvērs jūsu acis jaunām iespējām. Tā vairos jūsu cerību un piepildīs jūs ar žēlsirdību. Pats svarīgākais — tā cels un stiprinās jūsu ticību Jēzum Kristum un svētīs jūs ar drošām zināšanām, ka Viņš un mūsu Tēvs jūs pazīst, mīl jūs un vēlas, lai jūs atrastu ceļu atpakaļ uz mājām — mājām ar lielo M burtu.

Dārgie brāļi un māsas, ir pienācis sendienu praviešu pareģotais laiks, „kad zināšanas par Glābēju izplatīsies katrā tautā, ciltī, valodā un tautībā”.⁸ Mēs redzam šī pravietojuma piepildīšanos mūsu acu priekšā, pateicoties Jēzus Kristus liecībai, kas atrodama Mormona Grāmatā.

Attēls

Tas Kungs Jēzus Kristus

Neviena grāmata neatklāj labāk to, ka:

• pateicoties Jēzum Kristum, viss mainījās;

• pateicoties Viņam, viss ir labāk;

• pateicoties Viņam, dzīvi ir vieglāk panest — it īpaši sāpīgos brīžos;

• pateicoties Viņam, viss ir iespējams.

Viņa, augšāmceltā Glābēja, kuru stādīja priekšā Dievs Tēvs, apmeklējums ir vislieliskākais un triumfējošākais Lieldienu vēstījums. Tas palīdzēs mūsu ģimenes locekļiem iegūt personīgu liecību par Jēzu Kristu kā mūsu Glābēju un Pestītāju, kurš sarāva nāves saites.

Noslēgumā es sniedzu savu liecību par Mormona Grāmatas patiesumu un Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēlu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.