Jēzus Kristus — atvieglojuma avots

Ticēdami Jēzum Kristum un cerēdami uz to, ko viņi bija dzirdējuši par Viņa veiktajiem brīnumiem, triekas ķertā vīra aprūpētāji aizveda viņu pie Jēzus. Lai viņu tur nogādātu, viņi rīkojās neparasti — viņi atsedza jumtu un nolaida vīru, kurš gulēja savā gultā, tanī vietā, kur mācīja Jēzus. Kad Jēzus redzēja „viņu ticību, Viņš sacīja [uz triekas ķerto]: Tavi grēki tev piedoti”.¹ Un pēc tam viņš teica: „Celies, ņem savu gultu un ej mājās.”² Un tūdaļ triekas ķertais cēlās, ņēma savu gultu un devās mājās, „Dievu slavēdams”.³

Ko vēl mēs zinām par draugiem, kuri rūpējās par triekas ķerto? Mēs zinām, ka Glābējs redzēja viņu ticību. Un redzēdami un dzirdēdami Glābēju un būdami liecinieki Viņa brīnumiem, viņi bija izbrīnīti un „slavēja Dievu”.⁴

Jēzus Kristus sniedza cerēto dziedināšanu — fizisku atvieglojumu no sāpēm un no sakropļojuma, ko bija izraisījusi šī vīra hroniskā slimība. Būtiski, ka Glābējs sniedza arī garīgu atvieglojumu, attīrot šo vīru no grēka.

Un viņa draugi, pūloties parūpēties par grūtībās nonākušo, atrada atvieglojuma avotu — viņi atrada Jēzu Kristu.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir atvieglojuma avots. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu mēs varam tikt atbrīvoti no grēka nastas un tā sekām un saņemt palīdzību, lai tiktu galā ar savām vājībām.

Un, tā kā mēs mīlam Dievu un esam stājušies derībā, lai kalpotu Viņam, mēs varam sadarboties ar Glābēju, lai sniegtu laicīgu un garīgu palīdzību tiem, kuriem tā ir vajadzīga, — un šajā procesā paši rast atvieglojumu Jēzū Kristū.⁵

Mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, aicināja mūs uzvarēt pasauli un rast atelpu.⁶ Viņš paskaidroja, ka „patiesa atelpa” ir „atvieglojums un miers”. Prezidents Nelsons teica: „Pateicoties tam, ka Glābējs caur Savu bezgalīgo Izpirkšanu atpestīja mūs katru no vājībām, kļūdām un grēka un, pateicoties tam, ka Viņš pieredzēja visas tās sāpes, raizes un nastas, kas jums jelkad ir bijušas, jūs varat, patiesi nožēlojot grēkus un tiecoties pēc Viņa palīdzības, pacelties pāri šai tagadējai, nedrošajai pasaulei.”⁷ Šis ir tas atvieglojums, ko mums piedāvā Jēzus Kristus!

Runājot līdzībās, katrs no mums nes sev līdzi mugursomu. Tā, iespējams, līdzinās grozam, ko nesat uz galvas, vai portfelim, vai drānā ietītai paunai, kas pārmesta pār plecu. Taču šajā gadījumā sauksim to par mugursomu.

Šajā metaforiskajā mugursomā mēs nesam nastas, kas rodas, dzīvojot kritušajā pasaulē. Mūsu nastas līdzinās akmeņiem mugursomā. Parasti tie ir trīs veidu:

• akmeņi, kas ir mūsu pašu grēku slogs;

• akmeņi, kas mūsu mugursomā nokļuvuši citu cilvēku slikto lēmumu, nepareizās rīcības un nelaipnības dēļ;

• kā arī akmeņi, ko mēs nesam, dzīvojot kritušā stāvoklī. To skaitā ir slimības, sāpes, hroniskas saslimšanas, skumjas, vilšanās, vientulība un dabas katastrofu sekas.

Es ar prieku paziņoju, ka mūsu laicīgajām nastām — akmeņiem šajā metaforiskajā mugursomā — nav jābūt smagām.

Jēzus Kristus var padarīt šo slogu vieglāku.

Jēzus Kristus var atvieglot mūsu nastas.

Jēzus Kristus nodrošina veidu, kā mēs varam tikt atbrīvoti no grēka smaguma.

Jēzus Kristus ir mūsu atvieglojuma avots.

Viņš teica:

„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt [jeb sniegt mierinājumu un mieru].

Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”⁸

Tas, ka jūgs ir patīkams un nasta ir viegla, nozīmē, ka mēs nesam šo jūgu kopā ar Glābēju, daloties savās nastās ar Viņu un ļaujot Viņam pacelt mūsu slogu. Tas nozīmē stāšanos derībās balstītās attiecībās ar Dievu un šo derību ievērošanu, kas, kā paskaidroja prezidents Nelsons, „atvieglo mūsu dzīvē it visu”. Viņš teica: „Sava jūga nešana kopā ar Glābēju nozīmē, ka jums paveras pieeja Viņa sniegtajam spēcinājumam un atpestīšanas spēkam.”⁹

Tad kāpēc mēs nevēlamies dalīties savos akmeņos? Kāpēc lai noguris beisbola metējs atteiktos pamest metēja kalniņu, ja blakus ir kāds, kurš ir gatavs pārņemt spēli? Kāpēc lai es uzstātu uz palikšanu savā pozīcijā vienatnē, ja spēles pārņēmējs ir gatavs to aizstāvēt kopā ar mani?

Prezidents Nelsons mācīja: „Jēzu[s] Kristu[s] … stāv ar atplestām rokām, cerot un vēloties mūs dziedināt, piedot, attīrīt, stiprināt, šķīstīt un iesvētīt.”¹⁰

Tad kāpēc mēs uzstājam, ka nesīsim savus akmeņus vieni paši?

Tas ir personisks jautājums, kas ir jāapdomā katram no jums.

Manā gadījumā tas ir mūžsenais lepnības netikums. „Es ar to tikšu galā,” es saku. „Uztraukumam nav pamata, es to izdarīšu.” Tas ir lielais krāpnieks, kurš vēlas, lai es slēptos no Dieva, lai es novērstos no Viņa un mēģinātu tikt galā viena pati.

Brāļi un māsas, es nespēju tikt ar to galā viena, man tas nav jādara, un es to nedarīšu. Izvēloties būt vienā jūgā ar savu Glābēju Jēzu Kristu caur derībām, kurās esmu stājusies ar Dievu, „es visu spēju [Kristus] spēkā, kas mani dara stipru”.¹¹

Tie, kuri ievēro derības, tiek svētīti ar Glābēja palīdzību.

Padomājiet par šo piemēru Mormona Grāmatā: Almas ļaudis tika apgrūtināti ar „darb[iem] un … uzraug[iem] pār tiem”.¹² Tā kā viņiem bija aizliegts lūgt skaļi, viņi „izlēja savas sirdis [Dieva] priekšā; un Viņš zināja viņu sirds domas”.¹³

Un „Tā Kunga balss nāca pār viņiem viņu ciešanās, sakot: Paceliet savas galvas un turiet drošu prātu, jo Es zinu to derību, ko jūs esat noslēguši ar Mani; un Es derēšu ar Savu tautu un atbrīvošu viņus no jūga.

Un Es arī atvieglošu slogus, kas ir uzlikti jūsu pleciem, lai jūs pat nevarētu just tos uz savām mugurām.”¹⁴

Un viņu slogi „tika atviegloti”, un „Tas Kungs stiprināja viņus, ka viņi viegli varēja nest savus slogus, un viņi visā priecīgi un ar pacietību pakļāvās Tā Kunga gribai”.¹⁵

Šie derību ievērotāji guva atvieglojumu, saņemot mierinājumu, daudz lielāku pacietību un prieku, pieredzot savu slogu atvieglošanu, lai tie šķistu viegli, un galu galā arī atbrīvošanu.¹⁶

Tagad atgriezīsimies pie mūsu pašu metaforiskās mugursomas.

Grēku nožēlošana caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu ir tas, kas atbrīvo mūs no grēka akmeņu sloga. Un caur šo skaudro dāvanu Dieva žēlastība atbrīvo mūs no smagajām un citādi nepārvaramajām taisnīguma prasībām.¹⁷

Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana paver mums iespēju arī iegūt spēku, lai mēs spētu piedot, kas ļauj mums atbrīvoties no sloga, ko mēs nesam citu cilvēku pāridarījumu dēļ.¹⁸

Tātad, kā Glābējs atbrīvo mūs no nastām, kas rodas, dzīvojot kritušā pasaulē ar mirstīgu ķermeni, kas ir pakļauts bēdām un sāpēm?

Bieži vien Viņš sniedz šāda veida atvieglojumu, darbojoties caur mums! Būdami Viņa Baznīcas derības ļaudis, mēs apsolām „sērot ar tiem, kas sēro,” un „mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums”.¹⁹ Tā kā mēs esam gatavi „nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu”, mēs esam „gatavi nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli”.²⁰

Mūsu derībā balstītā svētība ir sadarbība ar Jēzu Kristu, lai sniegtu gan laicīgu, gan garīgu atvieglojumu visiem Dieva bērniem. Mēs esam kanāls, caur kuru Viņš sniedz atvieglojumu.²¹

Tā nu mēs, tāpat kā triekas ķertā vīra draugi, „palīdz[am] vājajiem, pace[ļam] gurdenās rokas un stiprinā[m] nespēcīgos ceļus”.²² Mēs „nes[am] cits cita nastas, tā … piepild[ot] Kristus likumu”.²³ To darot, mēs Viņu iepazīstam, kļūstam līdzīgāki Viņam un saņemam Viņa atvieglojumu.²⁴

Kas ir atvieglojums?

Tas ir kaut kā sāpīga, satraucoša vai apgrūtinoša novēršana vai atvieglošana, vai arī spēks to izturēt. To var attiecināt uz kādu cilvēku, kurš ieņem cita vietu. Tas ir likumīgs veids, kā izlabot nepareizo.²⁵ Tas ir angļu-franču vārds, kas cēlies no senās franču valodas vārda relever jeb „pacelt” un no latīņu valodas vārda relevare jeb „pacelt vēlreiz”.²⁶

Brāļi un māsas, Jēzus Kristus ir atvieglojuma avots. Es liecinu, ka Viņš augšāmcēlās trešajā dienā un, piepildījis mīlošo un bezgalīgo Izpirkšanu, stāv ar atplestām rokām, piedāvājot mums iespēju tikt augšāmceltiem, glābtiem, kā arī tikt paaugstinātiem un kļūt tādiem, kā Viņš. Atvieglojums, ko Viņš mums piedāvā, ir mūžīgs.

Es, tāpat kā tās sievietes, kuras pirmajā Lieldienu rītā apmeklēja eņģelis, vēlos „[iet] steigšus” un ar „lielu prieku” vēstīt, ka Viņš ir augšāmcēlies.²⁷ Mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.