„Paliec Manī un Es tevī, tādēļ staigā ar Mani”
Glābēja apsolījums par palikšanu mūsos ir patiess un pieejams katram derību ievērojošam Baznīcas loceklim Viņa atjaunotajā Baznīcā.
Sendienu pravietim Ēnoham, kurš ir pieminēts Vecajā Derībā, Mācībā un Derībās, kā arī Dārgajā Pērlē1, bija ļoti svarīga loma Ciānas pilsētas nodibināšanā.
Svēto Rakstu stāstā par Ēnoha kalpošanas aicinājumu ir norādīts, ka „viņš dzirdēja balsi no debesīm, sakot: Ēnoh, Mans dēls, pravieto šiem ļaudīm un saki tiem — Nožēlojiet grēkus, … jo viņu sirdis ir nocietinājušās, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un viņu acis nevar tālu redzēt”.2
„Un kad Ēnohs izdzirdēja šos vārdus, viņš noliecās līdz zemei … un runāja Tā Kunga priekšā, sakot: Kāpēc ir tā, ka es esmu atradis labvēlību Tavās acīs un esmu tikai zēns, un visi ļaudis ienīst mani, jo es esmu lēns runā; kāpēc es esmu Tavs kalps?”3
Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka laikā, kad Ēnohs tika aicināts kalpot, viņš skaidri apzinājās savas personīgās nepilnības un ierobežojumus. Un man ir aizdomas, ka ikviens no mums kādā brīdī, kalpojot mūsu Baznīcā, ir juties tā, kā Ēnohs. Taču es uzskatu, ka Tā Kunga atbilde uz Ēnoha lūdzošo jautājumu ir pamācoša un attiecas uz katru no mums mūsu dienās.
„Un Tas Kungs sacīja uz Ēnohu: Ej un dari, kā Es tev esmu pavēlējis, un neviens cilvēks tevi necaurdurs. Atver savu muti, un tā tiks piepildīta, un Es došu tev ko runāt. …
Lūk, Mans Gars ir uz tevis, tādēļ visus tavus vārdus Es attaisnošu; un kalni atkāpsies tavā priekšā, un upes novirzīsies no savas gultnes; un tu paliksi Manī un Es tevī, tādēļ staigā ar Mani.”4
Ēnohs galu galā kļuva par varenu pravieti un darbarīku Dieva rokās, lai paveiktu dižu darbu, taču viņš šādi neuzsāka savu kalpošanu! Drīzāk, viņa spējas ar laiku tika vairotas, mācoties palikt un staigāt ar Dieva Dēlu.
Es no sirds lūdzu Svētā Gara palīdzību, lai mēs kopīgi varētu apdomāt padomu, ko Tas Kungs deva Ēnoham, un to, ko tas šodien varētu nozīmēt gan jums, gan man.
Paliec Manī
Tas Kungs, Jēzus Kristus, aicina katru no mums palikt Viņā.5 Taču kā mēs varam tik tiešām iemācīties un nonākt līdz tam, lai paliktu Viņā?
Vārds palikt apzīmē palikšanu nemainīgā vai stabilā stāvoklī un nepiekāpīgu pastāvēšanu tajā. Elders Džefrijs R. Holands paskaidroja, ka „palikt” ir darbības vārds, kas nozīmē „„uzturēties, taču uzturēties mūžīgi”. Tas ir evaņģēlija vēstījums … visiem … pasaulē. Nākt, bet nākt, lai paliktu. Nākt ar pārliecību un izturību. Nākt pastāvīgi, savā un visu to paaudžu labā, kas dzīvos pēc jums.”6 Tādējādi mēs paliekam Kristū, esot stingri un nelokāmi savā uzticībā Pestītājam un Viņa svētajiem mērķiem — kā labos, tā sliktos laikos.7
Mēs uzsākam šo palikšanu Tanī Kungā, pielietojot mūsu rīcības brīvību, lai uzņemtos Viņa jūgu8 caur atjaunotā evaņģēlija derībām un priekšrakstiem. Derību saikne, ko mēs izveidojam ar mūsu Debesu Tēvu un Viņa augšāmcelto un dzīvo Dēlu, ir dievišķā redzējuma, cerības, spēka, miera un nezūdoša prieka avots; tas ir arī stingrs pamats9, uz kura mums ir jāveido sava dzīve.
Mēs paliekam Viņā, nepārtraukti cenšoties stiprināt savu individuālo derības saikni ar Tēvu un Dēlu. Piemēram, patiesi lūdzot Mūžīgo Tēvu Viņa mīļotā Dēla Vārdā, mēs padziļinām un nostiprinām mūsu derību saikni ar Viņiem.
Mēs paliekam Viņā, patiesi baudot Kristus vārdus. Glābēja mācība tuvina mūs — Viņa derības bērnus — Viņam10 un pasaka visu, kas mums ir jādara.11
Mēs paliekam Viņā, sirsnīgi sagatavojoties pieņemt Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, atsaucot atmiņā un apdomājot mūsu derību solījumus un no sirds nožēlojot grēkus. Kad mēs cienīgi pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs liecinām Dievam, ka vēlamies uzņemties Jēzus Kristus Vārdu un censties „vienmēr atcerēties Viņu”12 — arī pēc tā īsā brītiņa, ko prasa dalība šajā svētajā priekšrakstā.
Un mēs paliekam Viņā caur kalpošanu Dievam, kalpodami Viņa bērniem un mūsu brāļiem un māsām.13
Glābējs teica: „Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.”14
Es esmu īsumā raksturojis dažus no daudziem veidiem, kādos mēs varam palikt Glābējā. Un tagad es aicinu katru no mums — Viņa mācekļiem — jautāt, meklēt, klauvēt un pašiem ar Svētā Gara spēku izzināt citus nozīmīgus veidus, kā mēs varam padarīt Kristu par galveno mūsu dzīvē it visā, ko darām.
Un Es tevī
Glābēja apsolījums Viņa sekotājiem ir divkāršs: ja mēs paliekam Viņā, Viņš paliks mūsos. Bet vai Kristus patiesi var palikt jūsos un manī — individuāli un personīgi? Atbilde uz šo jautājumu ir pārliecinošs „jā”.
Mormona Grāmatā mēs mācāmies par to, kā Alma mācīja un liecināja nabagajiem, kuru ciešanas bija piespiedušas viņus būt pazemīgiem. Savā pamācībā viņš salīdzināja vārdu ar sēklu, kas ir jāiedēsta un jālolo, un raksturoja „vārdu” kā Jēzus Kristus dzīvi, misiju un Izpirkšanas upuri.
Alma teica: „Sāciet ticēt Dieva Dēlam, ka Viņš nāks atpestīt Savus ļaudis un ka Viņš cietīs un mirs, lai izpirktu viņu grēkus; un ka Viņš uzcelsies no mirušajiem, kas īstenos augšāmcelšanos, lai visi cilvēki varētu stāties Viņa priekšā, lai tiktu tiesāti tai pēdējā un tiesas dienā atbilstoši saviem darbiem.”15
Ņemot vērā šo Almas „vārda” aprakstu, lūdzu, padomājiet par iedvesmojošo saikni, ko viņš pēc tam atklāj.
„Un tad, … es vēlos, lai jūs iedēstītu šo vārdu savās sirdīs, un, kad tas sāks briest, tāpat koptu to ar savu ticību. Un lūk, tas kļūs par koku, kas jūsos ieaugs mūžīgajā dzīvībā. Un tad lai Dievs dod jums, ka jūsu slogi kļūst viegli caur prieku par Viņa Dēlu. Un patiesi, visu to jūs varat darīt, ja jūs gribat.”16
Sēkla, kurai vajadzētu ieaugt jūsu sirdīs, ir vārds — Jēzus Kristus dzīve, misija un mācība. Un, ja šis vārds tiek lolots ar ticību, tas var kļūt par koku, kas mūsos ieaug mūžīgajā dzīvībā.17
Ko koks simbolizēja Lehija vīzijā? Koku var uzskatīt par Jēzus Kristus simbolu.18
Mani mīļie brāļi un māsas, vai Vārds ir mūsos? Vai Glābēja evaņģēlija patiesība ir uzrakstīta uz mūsu sirds plāksnēm?19 Vai mēs nākam pie Viņa un pakāpeniski kļūstam Viņam līdzīgāki? Vai Kristus koks mūsos turpina augt? Vai mēs cenšamies kļūt par „jaun[ām] radīb[ām]”20 Viņā?21
Iespējams, šis brīnumainais potenciāls iedvesmoja Almu jautāt: „Vai jūs esat garīgi dzimuši no Dieva? Vai jūs savā izskatā tiecaties pēc līdzības Viņam? Vai jūs esat piedzīvojuši šo vareno pārmaiņu savās sirdīs?”22
Mums vienmēr vajadzētu atcerēties pamācību, ko Tas Kungs sniedza Ēnoham: „Tu paliksi Manī, un Es tevī.”23 Un es liecinu, ka Glābēja apsolījums par palikšanu mūsos ir patiess un pieejams katram derību ievērojošam Baznīcas loceklim Viņa atjaunotajā Baznīcā.
Tādēļ staigā ar Mani
Apustulis Pāvils mudināja ticīgos, kuri bija pieņēmuši To Kungu, „[dzīvot] Viņā”.24
Dzīvot Glābējā un staigāt ar Viņu nozīmē ņemt vērā divus svarīgus māceklības aspektus: (1) paklausīt Dieva baušļiem un (2) atcerēties un godāt svētās derības, kas saista mūs ar Tēvu un Dēlu.
Jānis paziņoja:
„No tā mēs noprotam, ka esam Viņu atzinuši, ja turam Viņa baušļus.
Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības.
Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.
Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.”25
Jēzus aicina katru no mums: „Nāc Man līdzi!”26 un „staigā ar Mani!”.27
Es liecinu, ka, virzoties uz priekšu ticībā un staigājot Tā Kunga Gara lēnprātībā28, mēs tiekam svētīti ar spēku, vadību, aizsardzību un mieru.
Liecība un apsolījums
Alma apraksta Tā Kunga mīlošo lūgumu visām dzīvajām dvēselēm:
„Lūk, Viņš sūta uzaicinājumu visiem cilvēkiem, jo žēlastības rokas ir izstieptas tiem pretim, un Viņš saka: Nožēlojiet grēkus, un Es jūs pieņemšu. …
Nāciet pie Manis un jūs baudīsit dzīvības koka augli; jā, jūs brīvi ēdīsit un dzersit dzīvības maizi un ūdeni.”29
Es vēršu uzmanību uz to, ka Glābēja lūgums ir absolūti visaptverošs. Viņš ilgojas svētīt ar Savu labvēlību un žēlastību ikvienu cilvēku, kurš šobrīd dzīvo, jebkad ir dzīvojis un vēl dzīvos uz Zemes.
Daži Baznīcas locekļi pieņem par patiesu doktrīnu, principus un liecības, kas vairākkārt tiek pasludinātas no šīs Konferenču centra kanceles un vietējās draudzēs visā pasaulē, un tomēr īsti nevar noticēt, ka šīs mūžīgās, patiesās mācības attiecas tieši uz viņu dzīvi un apstākļiem. Viņi patiesi tic un godprātīgi kalpo, taču viņu derības saikne ar Tēvu un Viņa Dēlu — Pestītāju — vēl nav kļuvusi par dzīvu un pārveidojošu īstenību viņu dzīvē.
Es apsolu, ka ar Svētā Gara spēku jūs varat uzzināt un sajust, ka evaņģēlija patiesās mācības, ko es esmu mēģinājis aprakstīt, ir paredzētas jums — individuāli un personīgi.
Es priekpilni liecinu, ka Jēzus Kristus ir mūsu mīlošais un dzīvais Glābējs un Pestītājs. Ja mēs paliksim Viņā, Viņš paliks mūsos.30 Un, dzīvojot un staigājot ar Viņu, mēs tiksim svētīti, lai nestu daudz augļu. Par to es liecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.