Mans prāts pieķērās pie šīs domas par Jēzu Kristu
Ja jūs turpināsiet vērīgi pieķerties domai par Jēzu Kristu, es jums apsolu ne tikai debesu vadību, bet arī debesu spēku.
Šajā skaistajā Lieldienu laikā es atbalsoju iespaidīgajā, garīgajā dziesmā ietverto lūgšanu: „Vadi mūs, ak, dižais Jehova!”1
Mormona Grāmatas ievērības cienīgais stāsts vēsta par kādu jaunieti, vārdā Alma, no ievērojamas ģimenes, kurš Svētajos Rakstos tiek raksturots kā elkus pielūdzošs neticīgais.2 Viņš daiļrunīgi un pārliecinoši glaimoja citiem, lai pārliecinātu tos sekot viņam. Pārsteidzošā kārtā Almam un viņa draugiem parādījās eņģelis. Alma nokrita pie zemes un kļuva tik vārgs, ka savā bezpalīdzībā tika aiznests uz sava tēva mājām. Viņš palika šajā šķietamajā komas stāvoklī trīs dienas.3 Vēlāk viņš paskaidroja: lai gan apkārtējiem šķita, ka viņš ir zaudējis samaņu, viņa prāts bija ļoti darbīgs, jo viņa dvēsele bēdājās, kad viņš domāja par savu dzīvi, kurā neievēroja Dieva baušļus. Viņš aprakstīja, ka viņa prāts tika „[mocīts], atcerēdamies visus [viņa] daudzos grēkus”,4 un „spīdzināts mūžīgajās mokās”.5
Savā dziļajā izmisumā viņš atcerējās, ka jaunībā viņam tika mācīts par „kāda Jēzus Kristus, Dieva Dēla, atnākšanu, lai izpirktu pasaules grēkus”.6 Tad viņš sniedza šo ļoti pārliecinošo paziņojumu: „Kad mans prāts pieķērās pie šīs domas, es iesaucos savā sirdī: Ak Jēzu, Tu Dieva Dēls, apžēlojies par mani.”7 Kad viņš lūdzās pēc Glābēja dievišķā spēka, notika kaut kas brīnumains: „Kad es to iedomājos,” viņš teica, „es vairs neatcerējos savas sāpes.”8 Pēkšņi viņš sajuta mieru un gaismu. „Nevar būt nekā tik skaudra un salda, kāds bija mans prieks,”9 viņš paziņoja.
Alma „pieķērās” pie Jēzus Kristus patiesības. Ja mēs izmantotu vārdu „pieķērās” fiziskā nozīmē, mēs varētu teikt: „Viņš pieķērās pie margas, lai nenokristu.” Tas nozīmē, ka viņš pēkšņi un cieši pieķērās pie kaut kā — stabili nostiprināta uz droša pamata.
Almas gadījumā tas bija viņa prāts, kas aizdomājās un cieši pieķērās šai spēcīgajai patiesībai par Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri. Rīkojoties ticībā atbilstoši šai patiesībai, viņš ar Dieva spēku un labvēlību tika paglābts no izmisuma un piepildīts ar cerību.
Kaut arī mūsu pieredzes var nebūt tik dramatiskas, kā Almas pieredze, tomēr mūžībā tām ir tikpat liela nozīme. Mūsu prāts arī „[ir pieķēries] šai domai” par Jēzu Kristu un Viņa žēlsirdīgo upuri, un mūsu dvēsele ir sajutusi no tā izrietošo gaismu un prieku.
Domas par Jēzu Kristu nostiprināšana
Šajā Lieldienu laikā es lūdzu par to, kaut mēs savas dvēseles dzīlēs vēl apzinātāk formulētu, nostiprinātu un nodrošinātu šo pārāko garīgo domu par Jēzu Kristu,10 ļaujot tai dedzīgi ieplūst mūsu prātā, vadīt mūsu domas un darbus un pastāvīgi dāvāt mums tīkamo prieku, ko sniedz Glābēja mīlestība.11
Sava prāta piepildīšana ar Jēzus Kristus spēku nenozīmē, ka doma par Viņu ir vienīgā doma, kas mums ir. Taču tas nozīmē, ka visas mūsu domas caurvij Viņa mīlestība, Viņa dzīve un mācības, Viņa Izpirkšanas upuris un godības pilnā Augšāmcelšanās. Jēzus nekad neieslīgs aizmirstībā, jo mēs pastāvīgi domājam par Viņu un visa mūsu dvēsele viņu slavē.12 Mēs lūdzam un atminamies savā prātā mūsu pieredzēto, kas ir tuvinājis mūs Viņam. Mēs ieaicinām savā prātā dievišķas ainas, Svētos Rakstus un iedvesmotas garīgās dziesmas, lai maigi kliedētu neskaitāmās dienišķās domas, kas izskrien cauri mūsu prātam dzīves aizņemtībā. Mūsu mīlestība pret Viņu nepasargā mūs no bēdām un skumjām šajā laicīgajā dzīvē, taču tā ļauj mums iziet cauri grūtībām ar spēku, kas ir daudz pārāks par mums piemītošo.
Jēzu, par Tevi domājot,
Sirdī man uzplaukst prieks.
Reiz Tevi vaigā skatīšu,
Dvēseli pildīs miers.13
Atcerieties, ka jūs esat Debesu Tēva gara bērni. Kā skaidro apustulis Pāvils, mēs esam „Dieva cilts”.14 Jūs esat dzīvojuši ar savu personīgo identitāti jau ilgi pirms nākšanas uz Zemes. Mūsu Tēvs radīja nevainojamu ieceri, lai mēs varētu nākt uz Zemes, mācīties un atgriezties pie Viņa. Viņš sūtīja Savu mīļoto Dēlu, lai caur Viņa bezgalīgās Izpirkšanas un Augšāmcelšanās spēku mēs varētu dzīvot pēc nāves; un, ja mēs esam ar mieru izrādīt ticību Viņam un nožēlot savus grēkus,15 mums tiek piedots un mēs iegūstam cerību uz mūžīgo dzīvi.16
Īpašas uzmanības veltīšana mūsu prātam un garam
Šajā laicīgajā dzīvē mūsu prātam un garam ir nepieciešama īpaša uzmanība.17 Mūsu prāts ļauj mums dzīvot, veikt izvēles un atšķirt labo no ļaunā.18 Mūsu gars saņem apstiprinošu liecību par to, ka Dievs ir mūsu Tēvs, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka Viņu mācības ir mūsu ceļvedis, lai iemantotu laimi šeit un mūžīgo dzīvi pēc nāves.
Almas prāts pieķērās domai par Jēzu Kristu. Tā izmainīja viņa dzīvi. Vispārējā konference ir brīdis, kad saprast, ko Tas Kungs vēlas, lai mēs darītu un kādi kļūtu. Tas ir arī laiks, lai izvērtētu savu pilnveidi. Pildot savus norīkojumus visā pasaulē, esmu novērojis, kā vairojas taisnīgo, uzticīgo Baznīcas locekļu garīgais spēks.
Pirms pieciem gadiem mums tika lūgts atvēlēt Glābējam daudz ievērojamāku vietu it visā, ko mēs darām, izmantojot Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas pilno nosaukumu.19 Mēs daudz dedzīgāk apliecinām Viņa Vārdu.
Pirms četriem gadiem, caur Svētā Vakarēdiena sanāksmes laika saīsināšanu mēs sākām pievērst lielāku vērību Tā Kunga Svētā Vakarēdiena pieņemšanai. Mēs daudz vairāk pievēršamies domām par Jēzu Kristu un ar lielāku nopietnību apsolām vienmēr Viņu atcerēties.20
Pasaules mēroga pandēmijas izraisītās izolācijas dēļ un ar „Nāciet sekojiet Man!” palīdzību Glābēja mācības sāk ieņemt ievērojamāku vietu mūsu mājās, palīdzot mums pielūgt Glābēju visas nedēļas garumā.
Sekojot prezidenta Rasela M. Nelsona padomam „uzklausīt Viņu”21, mēs pilnveidojam savu spēju atpazīt Svētā Gara čukstus un saredzēt Tā Kunga roku savā dzīvē.
Ņemot vērā paziņojumus par desmitiem tempļu celtniecību un to pabeigšanu, mēs daudz biežāk ienākam Tā Kunga namā un saņemam Viņa apsolītās svētības. Mēs daudz spēcīgāk izjūtam mūsu Glābēja un Pestītāja pārpasaulīgo daili.
Prezidents Nelsons ir teicis: „Kļūt par … ietekmīgu mācekli nav viegli, un tas nenotiek automātiski. Mums ir jāpiesaista uzmanība Glābējam un Viņa evaņģēlijam. Cenšanās pievērsties Viņam katrā domā ir mentāli nogurdinoša.”22
Pievēršot uzmanību Jēzum Kristum, viss apkārtējais — kas vēl arvien notiek — tiek uzlūkots caur mūsu mīlestību pret Viņu. Mazsvarīgāki traucēkļi pagaist, un mēs atmetam to, kas nesaskan ar Viņa gaismu un raksturu. Ja jūs turpināsiet vērīgi pieķerties domai par Jēzu Kristu, paļauties uz Viņu un ievērot Viņa baušļus, es jums apsolu ne tikai debesu vadību, bet arī debesu spēku — spēku, kas spēcina jūs caur jūsu derībām, dāvā mieru jūsu grūtībās un prieku jūsu svētībās.
Jēzus Kristus atcerēšanās
Pirms dažām nedēļām mēs ar Keitiju apciemojām Meta un Sāras Džonsonu mājas. Pie sienas atradās viņu dārgās ģimenes fotogrāfija, skaists Glābēja attēls un tempļa zīmējums.
Viņu četras meitas — Medija, Rūbija, Klēra un Džūna — priecīgi runāja par to, cik ļoti ir mīlējušas savu mammu.
Vairāk nekā gada garumā Sāra katru sestdienu bija regulāri ieplānojusi ģimenes kopīgos tempļa apmeklējumus, lai meitenes varētu piedalīties kristībās no šīs dzīves aizgājušo ģimenes locekļu labā.
Pagājušā gada novembrī Sāra ieplānoja ģimenes tempļa apmeklējumu decembra pēdējā ceturtdienā, nevis sestdienā. „Es ceru, ka tev derēs šis laiks,” viņa teica Metam.
Sārai bija diagnosticēts audzējs, taču ārsti uzskatīja, ka viņa nodzīvos vēl divus vai trīs gadus. Svētā Vakarēdiena sanāksmē Sāra bija dalījusies savā iespaidīgajā liecībā, sakot — lai kādas būtu viņas izredzes, viņa no visas sirds mīl Glābēju un „uzvara jau ir gūta”, pateicoties Viņam. Decembrī Sāras veselība strauji pasliktinājās, un viņa tika ievietota slimnīcā. 29. decembra ceturtdienā viņa pašā rīta agrumā klusi noslēdza savu mirstīgo dzīvi. Mets visu nakti bija pavadījis līdzās Sārai.
Ar lūstošu sirdi un pilnīgu fizisku un emocionālu pagurumu viņš pārradās mājās, sērodams kopā ar savām meitām. Ieskatoties savā telefonā, Mets pamanīja atgādinājumu par neierasto ceturtdienas tempļa apmeklējumu, ko Sāra bija ieplānojusi tās dienas pēcpusdienā. Mets teica: „Kad es pirmo reizi to ieraudzīju, es nodomāju, ka tas nebūs iespējams.”
Taču tad Meta prāts pieķērās šai domai: „Glābējs dzīvo. Nav citas vietas, kur mēs vēl ģimeniskāk būtu kopā, kā Viņa svētajā namā.”
Mets, Medija, Rūbija, Klēra un Džūna ieradās templī Sāras ieplānotā apmeklējuma laikā. Asarām plūstot pār vaigiem, Mets kopā ar meitām veica kristības. Viņi dziļi izjuta savu mīlestību pret Sāru un mūžīgo saikni ar viņu, un viņi sajuta Glābēja neizmērojamo mīlestību, mierinājumu un mieru. Mets izjusti stāstīja: „Lai gan es jūtu dziļas sēras un bēdas, es aiz prieka gavilēju, zinot par sava Tēva brīnišķīgo pestīšanas ieceri.”
Šajā Lieldienu laikā es liecinu par Glābēja nepārspējamā Izpirkšanas upura un Viņa godības pilnās Augšāmcelšanās pilnīgo un absolūto patiesumu. Ja jūsu prāts arvien cieši un mūžīgi pieķersies domai par Jēzu Kristu un ja jūs savā dzīvē turpināsiet arvien pilnīgāk pievērsties Glābējam, es apsolu jums, ka jūs sajutīsiet Viņa cerību, Viņa mieru un Viņa mīlestību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.