Droši sapulcināti mājās

Prezidents Rasels M. Nelsons, mūsu mīļotais pravietis, ir padziļināti uzsvēris, ka mūsu unikālais pienākums ir palīdzēt sapulcināt izklīdināto Israēlu un sagatavot pasauli Jēzus Kristus Otrajai atnākšanai.¹ Mūsu garu Tēvs vēlas, lai Viņa bērni tiktu droši sapulcināti mājās.

Mūsu Debesu Tēva iecere attiecībā uz Viņa bērnu drošo sapulcināšanu mūsu debesu mājās nav balstīta uz cilvēku pasaulīgajiem sasniegumiem, ekonomisko stāvokli, izglītību, rasi vai dzimumu. Tēva iecere ir balstīta uz taisnīgumu, Viņa baušļu ievērošanu, kā arī svēto priekšrakstu saņemšanu un to derību godāšanu, kurās mēs stājamies.²

Šī varenā sapulcināšanas darba pamatā ir dievišķi iedvesmotā doktrīna, ka mēs visi esam brāļi un māsas un ka „visi ir vienādi Dieva priekšā”. Šī doktrīna saskan ar to cilvēku uzskatiem, kuri dedzīgi vēlas, lai ļaudis, kam ir dažādi ekonomiskie apstākļi un rasu piederība, pieredzētu labāku dzīvi. Mēs cildinām šādus centienus un pievienojamies tiem. Turklāt, mēs vēlamies, lai visi Dieva bērni nāktu pie Viņa un saņemtu mūžīgās svētības, ko Viņš piedāvā mums caur Savu evaņģēliju.³ Mācības un Derību ievadvārdos Tas Kungs paziņo: „Uzklausiet jūs, tautas no tālienes, un jūs, kas esat uz jūras salām, uzklausiet kopā.”⁴

Man ļoti patīk tas, ka Mācības un Derību pašā pirmajā pantā ir pieminēti arī tie ļaudis, kuri atrodas „uz jūras salām”. Man ir bijuši trīs konkrēti aicinājumi saistībā ar kalpošanu un dzīvošanu jūras salās. Vispirms es, būdams gados jauns misionārs, kalpoju Britu salās, otrkārt, būdams jauns Augstākais pilnvarotais, — Filipīnu salās; un pēc tam es kalpoju par reģiona prezidentu Klusā okeāna salās, kur ietilpst daudzas Polinēzijas salas.

Visi šie trīs reģioni ir sekmīgi pulcinājuši ticīgos atjaunotajā Jēzus Kristus evaņģēlijā. Britu salās misionāri pirmoreiz ieradās 1837. gadā. Tas notika gadu pēc tam, kad Džozefs Smits iesvētīja Kērtlandes templi, kur Mozus nodeva „atslēgas Israēla sapulcināšanai no četrām zemes daļām un desmit cilšu atvešanai no ziemeļu zemes”.⁵ Agrīnā laika panākumi Britu salās ir kļuvuši leģendāri. Līdz 1851. gadam vairāk nekā puse Baznīcas locekļu, kuri bija kristīti kā jaunpievērstie, dzīvoja Britu salās.⁶

1961. gadā elders Gordons B. Hinklijs apmeklēja Filipīnu salas, kur iedibināja pilnlaika misionāru darbu. Tolaik starp filipīniešiem bija tikai viens Melhisedeka priesterības nesējs. Apbrīnojamā kārtā, šobrīd Filipīnu salās ir vairāk nekā 850 000 Baznīcas locekļu. Es apbrīnoju filipīniešus — viņiem ir dziļa un nezūdoša mīlestība pret Glābēju.

Laikam jau mazpazīstamāki ir nepārtrauktie misionāru centieni Polinēzijas salās. Tie tika uzsākti 1844. gadā, kad tagadējā Franču Polinēzijā ieradās Edisons Prets.⁷ Daudziem polinēziešiem jau bija ticība mūžīgajām ģimenēm, un viņi pieņēma Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Šobrīd teju 25 procenti no polinēziešiem Polinēzijas salās ir Baznīcas locekļi.⁸

Reiz es dzirdēju uzstājamies kādu 17 gadus vecu meiteni, kura ir Baznīcas locekle septītajā paaudzē, no tālas Taiti salas. Viņa godināja savus priekštečus, kuri bija pievērsušies evaņģēlijam Tubuai salā 1845. gadā — divus gadus pirms agrīnā laika Baznīcas locekļu ierašanās Sālsezera ielejā.⁹

Mūsu doktrīna skaidri māca, ka visiem cilvēkiem reiz pienāks noteiktais laiks un stunda, kad pieņemt evaņģēlija vēsti un atsaukties tai. Šie piemēri ir tikai daļa no daudz plašākas kopainas. Prezidents Nelsons nepārtraukti uzsver, ka Israēla sapulcināšana ir „visdiženākais izaicinājums, … centieni un … darbs, kas šobrīd norisinās uz Zemes”.¹⁰

Līdz pat Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošanas laikam, kurā ietilpa Mormona Grāmatas nākšana klajā un pravietim Džozefam Smitam dotās atklāsmes un priesterības atslēgas, izpratne par Israēla sapulcināšanu bija visai fragmentāra un ierobežota.¹¹

Īpašais vārds „Israēls” ir Jēkabam piešķirtais tituls.¹² To sāka izmantot kā apzīmējumu caur Īzāku un Jēkabu dzimušajiem Ābrahāma pēcnācējiem. Tēvam Ābrahāmam sākotnēji dotais solījums un derība ir izklāstīta Ābrahāma 2:9–10, kur pa daļai ir rakstīts:

„Un Es darīšu tevi par lielu tautu, …

un Es svētīšu [visas tautas] caur tavu vārdu; jo visi, kas pieņems šo evaņģēliju, tiks saukti pēc tava vārda un tiks uzskatīti par taviem pēcnācējiem, un celsies, un svētīs tevi kā savu tēvu.”

Pirmslaicīgajā esamībā noturētajā Debesu Padomē tika apspriesta un atbalstīta pestīšanas iecere. Tajā bija ietverti noteikti likumi un priesterības priekšraksti, kas tika iedibināti pirms Pasaules radīšanas un balstās uz sapulcināšanu.¹³ Tajā bija ietverts arī rīcības brīvības pamatprincips.

Israēls pēc vairāku gadsimtu spēkpilnas pastāvēšanas, ieskaitot Saula, Dāvida un Salamana valdīšanas laiku, sašķēlās. Jūdas cilts un daļa no Benjamīna cilts kļuva par Jūdas ķēniņvalsti. Atlikums, kas tika dēvēts par desmit ciltīm, kļuva par Israēla ķēniņvalsti.¹⁴ Pēc 200 gadu ilgas atsevišķas pastāvēšanas 721. gadā pirms mūsu ēras notika Israēla pirmā izklīdināšana, Asīrijas ķēniņam aizvedot gūstā desmit Israēla ciltis.¹⁵ Vēlāk tās devās uz ziemeļu valstīm.¹⁶

600. gadā pirms mūsu ēras, kad iesākas Mormona Grāmatas apraksts, tēvs Lehijs izveda israēliešu koloniju uz Amerikas kontinentu. Lehijs izprata, ko nozīmē Israēla izklīdināšana, kurā viņš piedalījās. Nefijs citēja viņa teikto, ka Israēla namu „var salīdzināt ar olīvkoku, kura zariem ir jātiek nolauztiem un izkaisītiem pa visu zemes virsu”.¹⁷

Mormona Grāmatā izklāstītā nefijiešu un lamaniešu vēsture tā dēvētajā Jaunajā pasaulē noslēdzas aptuveni mūsu ēras 400. gadā. Tēva Lehija pēcnācēji ir izplatījušies pa visu Amerikas kontinentu.¹⁸

Mormons to skaidri apraksta 3. Nefija 5:20, kur mēs lasām: „Es esmu Mormons un tiešs Lehija pēctecis. Man ir iemesls slavēt savu Dievu un savu Glābēju Jēzu Kristu, ka Viņš izveda mūsu tēvus no Jeruzālemes zemes.”¹⁹

Israēla hronoloģiskās vēstures kulminācijas brīdis neapšaubāmi ir mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus piedzimšana, Viņa vēstījums, kalpošana un misija.²⁰

Pēc mūžības gaitu iespaidojošās Glābēja nāves un Augšāmcelšanās otrā plaši zināmā Jūdas izklīdināšana norisinājās no mūsu ēras 70. līdz 135. gadam, kad romiešu īstenotās apspiešanas un vajāšanu dēļ ebreji izklīda pa visu tolaik zināmo pasauli.

Prezidents Nelsons ir mācījis: „Mormona Grāmata nāca klajā kā pierādījums tam, ka Tas Kungs ir sācis sapulcināt savus derības bērnus.”²¹ Tādējādi Mormona Grāmata, ko pravietis Džozefs Smits pārtulkoja ar Dieva dāvanu un spēku, ir paredzēta Lehija pēcnācējiem, izklīdinātajam Israēlam un citticībniekiem, kuri ir uzņemti Israēla cilšu piederīgo skaitā. 1. Nefija 22. nodaļas virsrakstā pa daļai ir rakstīts: „Israēls tiks izkaisīts pa visu zemes virsu. Citticībnieki zīdīs un baros Israēlu ar evaņģēliju pēdējās dienās.” Mormona Grāmatas titullapā ir lasāms, ka viens no šīs grāmatas mērķiem ir „pārliecin[āt] jūdu un citticībnieku, ka Jēzus ir Kristus, Mūžīgais Dievs, kurš pasludina Sevi visām tautām”. Līdz ar Atjaunošanu un Mormona Grāmatas nākšanu klajā — jēdziens Israēla sapulcināšana ir ievērojami paplašinājies.²²

Tie, kuri pieņem Jēzus Kristus evaņģēliju, neatkarīgi no savas izcelsmes, kļūst par daļu no sapulcinātā Israēla.²³ Ņemot vērā šo sapulcināšanu un daudzos uzceltos un celtniecībā izsludinātos tempļus, mēs atrodamies tik unikālā stāvoklī attiecībā uz Israēla sapulcināšanu abpus priekškaram, kā tas Tēva ieceres ietvaros vēl nekad nav bijis.

Prezidents Spensers V. Kimbals, runājot par burtisku Israēla sapulcināšanu, paziņoja: „Israēla sapulcināšana ietver pievienošanos patiesajai baznīcai un … nākšanu pie atziņas par patieso Dievu. … Tādējādi ikviens cilvēks, kurš ir pieņēmis atjaunoto evaņģēliju un šobrīd tiecas pielūgt To Kungu savā valodā kopā ar svētajiem savā dzīvesvietas valstī, ir pakļāvies Israēla sapulcināšanas likumam un iemantojis visas svētības, kas ir apsolītas svētajiem šajās pēdējās dienās.”²⁴

„Šobrīd Israēla sapulcināšanā ietilpst pievēršanās.”²⁵

Raugoties uz to skaidrākā skatījumā, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem ir dota dižena privilēģija — mīlēt, dalīties, aicināt un palīdzēt sapulcināt Israēlu, lai tas saņemtu Tā Kunga derībā balstīto svētību pilnību. Tajā ietilpst afrikāņi un eiropieši, dienvidamerikāņi un ziemeļamerikāņi, aziāti, austrālieši un ļaudis jūras salās. „Jo patiesi Tā Kunga balss skan uz visiem cilvēkiem.”²⁶ „Šī sapulcināšana turpināsies, līdz taisnīgie tiks piepulcēti svēto draudzēs visās pasaules valstīs.”²⁷

Neviens nav izteicies par sapulcināšanu skaidrāk, kā prezidents Rasels M. Nelsons, kurš teica: „Jebkad, kad jūs paveicat jebko, kas palīdz kādam jebkurā priekškara pusē spert soli tuvāk derību slēgšanai ar Dievu un tik būtisko kristību un tempļa priekšrakstu saņemšanai, jūs palīdzat pulcināt Israēlu. Tas ir tieši tik vienkārši.”²⁸

Cik tālu šobrīd ir tikusi Baznīca? 62 gadu gaitā, kopš 1960. gada, kad es uzsāku kalpot misijā, pilnlaika misionāru skaits, kuri kalpo saskaņā ar pravieša aicinājumu, ir pieaudzis no 7683 līdz 62 544 misionāriem. Misiju skaits ir pieaudzis no 58 līdz 411 misijām. Baznīcas locekļu skaits ir pieaudzis no aptuveni 1 700 000 līdz aptuveni 17 000 000.

Covid-19 pandēmija uz laiku iespaidoja daļu no mūsu iespējām dalīties evaņģēlijā. Tā arī dāvāja mums pieredzi jaunu tehnoloģiju izmantošanā, kas ievērojami sekmēs sapulcināšanas darbu. Mēs esam pateicīgi, ka Baznīcas locekļi un misionāri šobrīd paplašina savus centienus izklīdinātā Israēla sapulcināšanā. Izaugsme turpinās it visur, īpaši Dienvidamerikā un Āfrikā. Mēs arī augstu vērtējam to, ka tik daudzi visā pasaulē ir atsaukušies prezidenta Nelsona iespaidīgajam aicinājumam uz intensīvāku kalpošanu misijā. Taču mēs joprojām varētu ievērojami izvērst savu apņemšanos — mīlēt, dalīties un aicināt.

Šo misionāru darba centienu būtiskākā sastāvdaļa ir tas, lai katrs no Baznīcas locekļiem individuāli kļūtu par bākuguns gaismas paraugu²⁹, lai kur mēs dzīvotu.³⁰ Mēs nedrīkstam maskēties. Mūsu paraugs attiecībā uz Kristum piemītošo laipnību, taisnīgumu, laimes izjūtu un sirsnīgo mīlestību pret visiem cilvēkiem var kalpot tiem ne vien par vadošo bākuguni, bet arī dāvāt izpratni, ka Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstos ir rodama droša patvēruma osta.

Lūdzu, saprotiet, ka dalīšanās Jēzus Kristus evaņģēlijā nes apbrīnojamas svētības! Svētajos Rakstos ir runāts par prieku un mieru, grēku piedošanu, aizsardzību no kārdinājumiem un atbalstošo Dieva spēku.³¹ Raugoties tālāk par šo mirstīgo dzīvi, mēs būsim gatavi dalīties evaņģēlijā ar tiem, kuri ir „tumsā un grēka jūgā lielajā mirušo garu pasaulē”.³²

Mana īpašā lūgšana šodien ir, lai katrs bērns, jauneklis, jauniete, ģimene, kvorums, Palīdzības biedrība un klase pārskatītu to, kā mēs katrs individuāli un kolektīvi atsaucamies iespaidīgajam padomam attiecībā uz palīdzēšanu Israēla sapulcināšanā, ko mums ir devis Tas Kungs un mūsu mīļotais pravietis.

Mēs cienām rīcības brīvību. Šajā laicīgajā pasaulē daudzi neatsauksies un nepiedalīsies Israēla sapulcināšanā. Taču daudzi to darīs, un Tas Kungs sagaida, ka tie, kuri ir pieņēmuši Viņa evaņģēliju, ar steigu centīsies kļūt par paraugu bākuguns gaismai, kas palīdzēs citiem nākt pie Dieva. Tas ļauj mūsu brāļiem un māsām visā pasaulē baudīt Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija dievišķās svētības un priekšrakstus un tikt droši sapulcinātiem mājās.

Es dalos savā pārliecinošajā un nešaubīgajā apustuļa liecībā par Jēzus Kristus dievišķumu un mūsu Debesu Tēva ieceri mūsu dzīvē. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.