Pe’e ia Iesu Mesia ma te ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o

Māuruuru e te pupu hīmene nō te hīmenera’a « Faith in Every Footstep [Te fa’aro’o i te ta’ahira’a ’āvae tāta’itahi]. » ’Ua pāpa’ihia te pehe ’e te mau parau o terā hīmene i te matahiti 1996, nā te taea’e Newell Dayley¹ nō te fa’aineinera’a i te ’ōro’a nō te 150ra’a o te matahiti te tāpaera’a te mau pionie mātāmua i te ’āfa’a nō Roto Miti, i te matahiti 1847.

Noa atu ā ’ua pāpa’ihia terā hīmene nō terā ’ōro’a fa’ahanahanara’a, ’ua tano tāna poro’i i te ao tā’āto’a nei.

E mea au roa nā’u te fa’aho’ira’a :

Te mau taea’e ’e te mau tuahine, tē parau pāpū nei au ē, ’ia pe’e tātou ia Iesu Mesia ma te ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o, tē vai nei te tīa’ira’a. E tīa’ira’a i roto i te Fatu Iesu Mesia. E tīa’ira’a nō te tā’āto’ara’a i roto i teie orara’a. E tīa’ira’a nō te upo’oti’a i tā tātou mau hape, tō tātou ’oto ’e te mau tāfifira’a, ’e tō tātou mau fifi ’e tō tātou mau pe’ape’a. E tīa’ira’a i roto i te tātarahapara’a ’e te fa’a’orera’a hara, ’e i roto i te fa’a’orera’a i tā te ta’ata hapa. Tē parau pāpū nei au ē, e tīa’ira’a ’e e hau ho’i i te Mesia. E ti’a iāna ’ia amo ia tātou i teie mahana i roto i tō tātou mau taime fifi. ’Ua nā reira ’oia nō te mau pionie mātāmua, ’e e nā reira ’oia i teienei nō tātou tāta’itahi.

I teie matahiti, ’o te 175ra’a ïa o te matahiti nō te tāpaera’a te mau pionie mātāmua i te ’āfa’a nō Roto Miti, ’e ’ua feruri atu ra vau i tō’u mau tupuna, vetahi o rātou tei haere mai nā raro, nā Nāuvoo mai i Roto Miti nei. E hina vau nō te tahi o rātou tei haere mai nā raro i tō rātou ’āpīra’a. ’O Henry Ballard, e 20 matahiti ;³ ’o Margaret McNeil, e 13 matahiti⁴ ’e ’o Joseph F. Smith, tei riro mai i te ono o te peresideni o te ’Ēkālesia, e 9 noa tōna matahiti i te tāpaera’a i te ’āfa’a nō Roto Miti.⁵

’Ua ’ere rātou i te mau mea e rave rahi i roto i te tere, e tau to’eto’e mau ’e te ma’i, ’e ’aita e mā’a tano ’e e ’ahu tano nō te reira. ’Ei hi’ora’a, i te tomora’a ’o Henry Ballard i roto i te ’āfa’a nō Roto Miti, ’ua ’oa’oa ’oia i te ’itera’a i te « Fenua i parauhia ra », i roto rā ’oia i te mata’u ’ia hi’o mai te ta’ata iāna, ’ua pē roa ho’i tōna ’ahu, ’aita fa’ahou e tāpo’i pauroa ra i tōna tino. ’Ua tāpuni ’oia iāna i roto i te ’aihere ē pō noa atu. Haere atu ra i te hō’ē fare nō te tāparu i te tahi ’ahu, ’ia ti’a iāna ’ia fa’aoti i tōna tere ’e ’ia ’ite mai i te vāhi tei reira tōna nā metua. ’Ua māuruuru roa ’oia i te Atua ’ua tāpae ’oia i tōna ’utuāfare nō a muri a’e ma te pāruru.⁶

’Ua pe’e tō’u nā tupuna ia Iesu Mesia ma te ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o, i roto i tō rātou mau fifi tāta’itahi. ’Ua māuruuru roa vau ia rātou nō te ’ore-roa-ra’a e fa’aru’e. E ha’amaita’ira’a tō rātou ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o nō’u nei, ’e nō te mau u’i nō muri mai, mai tō ’outou mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o e ha’amaita’i i tō ’outou hua’ai.

Te ta’o ra pionie e i’oa ïa ’e e ihoparau (verbe) ato’a ho’i. Te aura’a nō te i’oa, e ta’ata ïa i roto i te mau ta’ata mātāmua tei haere e hi’o, ’aore rā tei noho mātāmua i te hō’ē vāhi ’āpī. Te aura’a nō te ihoparau, ’o te ha’amatarara’a ïa, te fa’aineinera’a i te ’ē’a nō te mau ta’ata e ’āpe’e mai.⁷

’Ia feruri au i te mau pionie tei fa’aineine i te ’ē’a nō vetahi ’ē, e mana’o mātāmua ïa vau i te peropheta Iosepha Semita. E pionie ’o Iosepha i te mea ē, ’ua arata’i tōna mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o iāna i te hō’ē uru rā’au, i reira ’oia i te tūturira’a nō te pure, ’e ’ua fa’atoro i te ’ē’a nō tātou ’ia noa’a te ’īra’a o te ’evanelia a Iesu Mesia. Nā te fa’aro’o o Iosepha e « ani i te Atua »⁸ i terā po’ipo’i nō te tau fa’atupura’a rā’au nō te matahiti 1820, i fa’atoro i te ’ē’a nō te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a mai i te ’īra’a o te ’evanelia a Iesu Mesia, mai te pi’i-fa’ahou-ra’a-hia te mau peropheta ’e te mau ’āpōsetolo ’ia tāvini i ni’a i te fenua nei.⁹ ’Ua ’ite au ē, e peropheta nā te Atua ’o Iosepha Semita. ’Ua ’ite au ē, nā tōna mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o rahi i arata’i iāna ’e ’ua tūturi ’oia i mua i te aro o te Atua te Metua ’e tāna Tamaiti here ia Iesu Mesia.

Maoti te mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o o te peropheta Iosepha i ti’a ai iāna ’ia riro ’ei mauiha’a nā te Fatu nō te fa’atae mai i te Buka a Moromona, ’o te tahi fa’ahou ho’i ’ite nō Iesu Mesia, ’e i tōna maita’i rahi ’e tāna tāra’ehara.

Nā roto i te fa’aro’o o Iosepha Semita ’e tōna ononora’a i mua i te fifi rahi ’e te pāto’ira’a, ’ua ti’a iāna ’ia riro ’ei mauiha’a i roto i te rima o te Fatu nō te ha’amau fa’ahou i te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i ni’a i te fenua nei.

I te ’āmuira’a rahi i ma’iri, ’ua paraparau vau nō ni’a i te ha’amaita’ira’a tā’u tāvinira’a misiōnare rave tāmau iā’u. ’Ua ha’amaita’ihia vau i te ha’api’ira’a i te ta’ata nō ni’a i te fa’anahora’a hanahana nō te fa’aorara’a a tō tātou Metua i te ao ra, nō ni’a i te ’Ōrama Mātāmua a Iosepha Semita ’e tōna ’īritira’a i te Buka a Moromona. Nā teie mau ha’api’ira’a i fa’aho’ihia mai ’e teie ha’api’ira’a tumu i arata’i i tō’u mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o, i te ha’api’ira’a ia rātou tei ineine i te fa’aro’o i te poro’i nō te Fa’aho’i-fa’ahou-ra’a o te ’evanelia.

E mau pionie nō te tau ’āpī tā tātou mau misiōnare i teie mahana, nō te mea tē fa’a’ite nei rātou i teie poro’i hanahana i te mau ta’ata ’ati a’e te ao nei, ma te fa’atoro i te ’ē’a i te mau tamari’i a te Metua i te ao ra, nō te ’ite iāna ’e tāna Tamaiti ia Iesu Mesia. Nā te fāri’ira’a i te ’evanelia a Iesu Mesia e fa’atoro i te ’ē’a nō te mau ta’ata ato’a ’ia fa’aineine ’e ’ia fāri’i i te mau ’ōro’a ’e te mau ha’amaita’ira’a a te ’Ēkālesia ’e o te hiero.

I te ’āmuira’a rahi i ma’iri, ’ua ha’apāpū fa’ahou ā te peresideni Russell M. Nelson « ’ua ani mai te Fatu i te feiā ’āpī tāne ti’amā ato’a ’e te itoito, ’ia fa’aineine nō te tāvini i te hō’ē misiōni » ’e « te misiōni e rāve’a pūai ato’a, e ’ere rā i te mea fa’ahepohia » nō « te mau tuahine ’āpī itoito. »¹⁰

E te feiā ’āpī tamāroa, e te feiā ’āpī tamāhine, nā tō ’outou mau ta’ahira’a ’āvae nō te fa’aro’o e tauturu ia ’outou ’ia pe’e i te anira’a a te Fatu ’ia tāvini i te misiōni—’ia riro ’ei pionie nō te ’anotau ’āpī—i te fa’atorora’a i te ’ē’a nō te mau tamari’i a te Atua, nō te ’ite mai ’e nō te fa’aea i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a e fa’aho’i ia rātou i mua i tōna aro hanahana.

E pionie te peresideni Nelson i roto i te ’Ēkālesia. ’Ei ’āpōsetolo ’ua rātere ’oia nā te mau fenua e rave rahi ’e ’ua ha’amatara i te reira i te porora’a ’evanelia. I muri noa iho i te rirora’a ’ei peropheta ’e ’ei Peresideni o te ’Ēkālesia, ’ua tāparu ’oia ia tātou ’ia « fa’arahi atu ā i tō [tātou] ’aravihi pae vārua e fāri’i i te heheura’a. »¹¹ Tē tāmau nei ’oia i te ha’api’i ia tātou ’ia ha’apūai i tō tātou ’itera’a pāpū. I roto i te hō’ē purera’a nō te feiā ’āpī pa’ari, ’ua nā ’ō ’oia :

« Tē tāparu nei au ia ’outou ’ia amo i te hōpoi’a nō tō ’outou ’itera’a pāpū. ’A ha’a nō te reira. ’A fatu i te reira. ’A ha’apa’o i te reira. ’A aupuru i te reira ’ia tupu i te rahi […]

« [’Ei reira] e hi’o i te mau semeio e tupu i roto i tō ’outou orara’a. »¹²

Tē ha’api’i nei ’oia ia tātou e nāhea i te fa’arahi atu ā i tō tātou fa’arava’ira’a ia tātou iho i te pae vārua. I parau ’oia ē « i te mau mahana rā i muri nei, e’ita tātou e ora mai i te pae vārua mai te peu ’aita te mana arata’i ’e te fa’atere ’e te tāmāhanahana ’e te tāmau o te Vārua Maita’i. »³

Tē parau pāpū nei au ē ’o te peresideni Russell M. Nelson te peropheta a te Atua i ni’a i te fenua nei.

’O tō tātou Fa’aora Iesu Mesia te pionie rahi roa a’e i te fa’aineinera’a i te ’ē’a. ’Oia mau, ’o ’oia « te ’ē’a »¹⁴ ’ia tupu te fa’anahora’a nō te fa’aorara’a, ’ia ti’a ia tātou ’ia tātarahapa ’e, nā roto i te fa’aro’o iāna, ’ia ho’i tātou i tō tātou Metua i te ao ra.

’Ua parau Iesu : « ’O vau te ’ē’a, ’e te parau mau, ’e te ora, ’aore roa e ta’ata e tae i te Metua ra, maori rā ’ei iā’u. »¹¹ I parau fafau ’oia ē e’ita ’oia e vaiiho ia tātou ma te tāmāhanahana ’ore ; e haere mai ’oia ia tātou i roto i tō tātou mau fifi.¹⁶ I ani ’oia ia tātou ’ia « haere mai [iāna] ma te ’ā’au hina’aro mau, ’e [nāna] e fa’aora ia [tātou]. »¹⁷

Tē parau pāpū nei au ē ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora ’e tō tātou tāra’ehara, tō tātou Ārai mua i te Metua. ’Ua fa’atoro tō tātou Metua i te ao ra i te ’ē’a nō tātou nō te ho’i iāna ra, nā roto i te pe’era’a i tāna Tamaiti here, ia Iesu Mesia, ma te fa’aro’o i te ta’ahira’a ’āvae tāta’itahi.

’Ua fa’aruru tō’u mau tupuna ’e te mau pionie mātāmua i te mau ārai’ē’a e rave rahi, ’a haere mai rātou nā ni’a i te pere’o’o tāvere, te pere’o’o pūtō ’e nā raro ato’a, i te ’āfa’a nō Roto Miti. E fa’aruru ato’a tātou i te mau fifi i roto i tō tātou iho tere o te orara’a. ’Aita tātou e tūra’i nei i te pere’o’o pūtō, ’aore rā te pere’o’o tāvere nā ni’a i te mou’a ’e nā roto i te hiona me’ume’u ; tē tāmata nei tātou mai ia rātou ato’a, ’ia upo’oti’a i te pae vārua i ni’a i te mau fa’ahemara’a ’e te mau fifi o tō tātou ’anotau. E ’ē’ati’a tā tātou e haere ; e ’āivi tā tātou e ta’uma—’e i te tahi taime e mou’a. Noa atu ā te ta’a ’ē o te mau fifi i teie mahana i tō te mau pionie mātāmua, e ’ere i te mea ’ōhie a’e nō tātou.

E mea faufa’a ’ia pe’e i te peropheta ’e ’ia ha’amau pāpū i tō tātou ’āvae i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a, te ’ē’a nō te ha’apa’o maita’i, mai te mau pionie mātāmua.

Pe’e ana’e ia Iesu Mesia ma te fa’aro’o i roto i te ta’ahira’a tāta’itahi. Tītauhia ’ia tāvini i te Fatu ’e ’ia tāvini i te tahi ’e te tahi. Tītauhia ’ia ha’apūai ia tātou i te pae vārua nā roto i te ha’apa’ora’a ’e te fa’aturara’a i tā tātou mau fafaura’a. ’Eiaha na ’ia mo’e ia tātou te mana’o rū ’ia ha’apa’o i te mau fa’auera’a. Tē tāmata nei Sātane i te fa’aiti i tā tātou parau fafau ’e tō tātou here i te Atua ’e i te Fatu Iesu Mesia. E ha’amana’o na ē, mo’e noa atu i te hō’ē ta’ata tōna ’ē’a, e’ita roa atu tātou e mo’ehia e tō tātou Fa’aora. Nā roto i te ha’amaita’ira’a nō te tātarahapara’a, e ti’a ia tātou ’ia fāriu i ni’a iāna. Nāna e tauturu ia tātou ’ia ha’api’i, ’ia tupu i te rahi ’e ’ia taui ’a tūtava noa ai i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a.

’Ia pe’e tātou i te mau ta’ahira’a ’āvae o Iesu Mesia, ’e ma te fa’aro’o i te ta’ahira’a tāta’itahi, ’ia rōtahi tātou i ni’a iāna, ma te ha’amau pāpū i tō tātou ’āvae i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a, ’o tā’u ïa pure ha’eha’a, i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.