Desmitā tiesa: Debesu logu atvēršana

Viss, kas mums ir, un viss, kas mēs esam, nāk no Dieva. Mēs kā Kristus mācekļi labprāt dalāmies ar apkārtējiem.

Attiecībā uz visu, ko Tas Kungs mums dod, Viņš ir lūdzis, lai mēs atdotu Viņam un Viņa valstībai uz Zemes 10 procentus no mūsu ieņēmumiem. Viņš mums ir apsolījis — ja mēs godīgi maksāsim desmito tiesu, Viņš „[atvērs] … debess logus un [liks] … svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums”.² Viņš mums ir apsolījis, ka Viņš mūs pasargās no ļauna.³ Šie solījumi ir tik droši⁴, ka Tas Kungs paziņo: „Pārbaudiet tad Mani šai ziņā,”⁵ — frāze, kas Svētajos Rakstos nav atrodama nekur citur, kā vien citējot Maleahiju.

Debesu logi atveras daudzos veidos. Daži no šiem veidiem ir laicīgi, taču daudzi ir garīgi. Daži ir liegi un grūti pamanāmi. Paļaujieties uz Tā Kunga nolikto laiku; svētības ir ceļā.

Mēs sērojam par tiem, kuriem ir grūtības ar dzīves pamatvajadzībām. Baznīca nesen ziedoja 54 miljonus ASV dolāru, lai sniegtu palīdzību neaizsargātiem bērniem un mātēm visā pasaulē.⁶ Un, pateicoties ikmēneša gavēņa ziedojumiem, mūsu labie bīskapi katru nedēļu palīdz tūkstošiem cilvēku, kuriem ir nepieciešams ēdiens uz galda, apģērbs mugurā un patvērums virs galvas. Vienīgais ilglaicīgais risinājums šīs pasaules nabadzībai ir Jēzus Kristus evaņģēlijs.⁷

Apustulis Pāvils brīdināja, ka cilvēku gudrība saprot cilvēku lietas, bet tai ir grūti saprast Dieva lietas.⁸ Pasaule runā par desmito tiesu attiecībā uz mūsu naudu, taču desmitās tiesas svētais likums galvenokārt ir mūsu ticības jautājums. Desmitās tiesas godīga maksāšana ir viens no veidiem, kā mēs izrādām savu gatavību likt To Kungu pirmajā vietā savā dzīvē — augstāk par savām rūpēm un interesēm. Es jums apsolu, ka, uzticoties Tam Kungam, debesu svētības būs jūsu.

Jēzus teica: „Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”⁹ Augšāmceltais Glābējs lūdza nefijiešus pierakstīt savos pierakstos Viņa solījumus, kas atrodami Maleahija grāmatā.¹⁰ Mūsdienās Tas Kungs vēlreiz apstiprināja dievišķo desmitās tiesas likumu, paziņojot: „Šis būs sākums Manu ļaužu desmitajai tiesai. Un [viņi] ik gadu maksās vienu desmito daļu no visiem saviem ienākumiem; un tas būs viņiem pastāvīgs likums uz mūžiem.”¹¹

Tas Kungs skaidri norādīja, kā ir jāmaksā desmitā tiesa, sakot: „Atnesiet katrs savu desmito tiesu … klētī,”¹² kas nozīmē, ka desmitā tiesa tiek atnesta Viņa atjaunotajā valstībā, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā.¹³ Viņš norādīja, ka šīs svētās desmitās tiesas izmantošanu ar lūgšanu apsvērs Augstākā prezidija padome, Divpadsmit apustuļu kvorums, prezidējošā bīskapība „un ar Manu paša balsi uz tiem — saka Tas Kungs”.¹⁴

Šie svētie līdzekļi nepieder Baznīcas vadītājiem. Tie pieder Tam Kungam. Viņa kalpi nopietni apzinās savas pārvaldīšanas svēto būtību.

Prezidents Gordons B. Hinklijs atcerējās šādu bērnības pieredzi: „Kad biju zēna gados, es uzdevu savam tēvam jautājumu … par Baznīcas līdzekļu izlietojumu. Viņš man atgādināja, ka man ir Dieva dots pienākums — maksāt desmito tiesu un ziedojumus. Kad es to daru, [tēvs teica,] tas, ko es dodu, vairs nav mans. Tā pieder Tam Kungam, kuram es to veltu.” Viņa tēvs piebilda: „Par to, ko ar to dara Baznīcas pilnvarotie, [tev, Gordon,] nav jāuztraucas. Viņi ir atbildīgi Tam Kungam, kurš prasīs atbildību no viņiem.”¹⁵

Mēs dziļi sajūtam atbildības smagumu pret To Kungu.

No dāsnajiem desmitās tiesas un citiem ziedojumiem, ko esat ziedojuši Tam Kungam, pagājušajā gadā vairāk nekā miljards ASV dolāru tika izmantoti, lai svētītu tos, kam tas bija nepieciešams.¹⁶

Pildot mūsu svarīgo atbildību — nest atjaunoto evaņģēliju visā pasaulē —, mums ir vairāk nekā 71 000 misionāru, kas kalpo 414 misijās.¹⁷ Pateicoties jūsu desmitajai tiesai un ziedojumiem, misionāri var kalpot neatkarīgi no savas ģimenes finansiālā stāvokļa.

Visā pasaulē vēl nepieredzētā skaitā tiek celti tempļi. Pašreiz darbojas 177 tempļi, tiek būvēti vai renovēti 59 tempļi un vēl 79 tempļi tiek plānoti un projektēti.¹⁸ Jūsu desmitā tiesa ļauj tempļa svētībām nokļūt tādās vietās, ko tikai Tas Kungs var paredzēt.

Tūkstošiem sanāksmju namos un citās ēkās 195 valstīs un teritorijās pulcējas vairāk nekā 30 000 draudžu.¹⁹ Pateicoties tam, ka jūs uzticīgi maksājat desmito tiesu, Baznīca tiek nodibināta tālās vietās, ko jūs, iespējams, nekad neapmeklēsiet, — starp taisnīgiem svētajiem, kurus jūs, iespējams, nekad neiepazīsiet.

Šobrīd Baznīca sponsorē piecas augstākās izglītības iestādes.²⁰ Tās kalpo vairāk nekā 145 000 studentu. Mūsu semināros un institūtos katru nedēļu tiek mācīts simt desmit tūkstošu nodarbību.²¹

Šīs svētības un vēl daudzas citas lielā mērā nāk no dažādos ekonomiskajos apstākļos esošiem jauniem un veciem cilvēkiem, kuri godīgi maksā desmito tiesu.

Dievišķā desmitās tiesas likuma garīgais spēks netiek mērīts ar ziedotās naudas summu, jo Tas Kungs ir pavēlējis gan pārtikušajiem, gan nabadzīgajiem ziedot 10 procentus no saviem ienākumiem.²² Uzticoties Tam Kungam, mēs gūstam spēku.²³

Tā Kunga pārpilnība, kas tiek papildināta ar jūsu dāsno desmito tiesu, ir stiprinājusi Baznīcas rezerves, dodot iespēju virzīt uz priekšu Tā Kunga darbu lielākā mērā, nekā mēs līdz šim to esam pieredzējuši. Tas Kungs zina visu, un ar laiku mēs redzēsim, kā tiek piepildīti Viņa svētie mērķi.²⁴

Desmitās tiesas svētības tiek gūtas daudzējādi. 1998. gadā es pavadīju toreizējo elderu Henriju B. Airingu uz lielu Baznīcas sanāksmi Jūtas reģionā, kas tagad tiek saukts par „Silīcija nogāzēm” (Silicon Slopes), kopienu, kurā tiek veiktas lielas inovācijas tehnoloģijās. Tas bija augošas labklājības laiks, un elders Airings brīdināja svētos, ka viņi nedrīkst salīdzināt to, kas viņiem ir, ar citiem un vēlēties vairāk. Es vienmēr atcerēšos viņa solījumu — ja viņi maksās godīgu desmito tiesu, tad mazināsies viņu vēlme pēc materiālām lietām. Pēc diviem gadiem tehnoloģiju burbulis plīsa. Daudzi zaudēja darbu, un uzņēmumi šajā finanšu korekciju laikā saskārās ar grūtībām. Tie, kas rīkojās atbilstoši eldera Airinga padomam, tika svētīti.

Viņa solījums man atgādināja par vēl kādu pieredzi. 1990. gadā, kalpojot par misijas prezidentu, es tikos ar 12 gadus veco Šarloti Hlimu netālu no Karkasonas, Francijā. Hlimu ģimene bija uzticīga, un viņi dzīvoja dzīvoklī ar astoņiem bērniem. Viņiem pie sienas bija Glābēja un pravieša attēls. Intervijā pirms viņas patriarhālās svētības saņemšanas es pajautāju Šarlotei, vai viņa maksā godīgu desmito tiesu. Viņa atbildēja: „Jā, prezident Andersen. Mana māte man ir mācījusi, ka pastāv laicīgas svētības un garīgas svētības, ko mēs saņemam, maksājot desmito tiesu. Mana māte man mācīja — ja mēs vienmēr maksāsim desmito tiesu, mums nekā netrūks. Un, prezident Andersen, mums nekā netrūkst.”

Attēls

Hlimu ģimene.

Dodot man atļauju dalīties ar savu stāstu, Šarlote, kurai tagad ir 45 gadi un kura ir tikusi saistīta templī, piebilda: „Mana liecība par desmito tiesu toreiz bija ļoti reāla, un tagad tā ir vēl spēcīgāka. Es esmu ļoti pateicīga par šo bausli. Turpinot pēc tā dzīvot, es tieku bagātīgi svētīta.”²⁵

Kādu dienu ikviens no mums pabeigs savu laicīgo ceļojumu. Pirms divdesmit pieciem gadiem, tikai dažas dienas, pirms mana sievasmāte Marta Viljamsa nomira no vēža, viņa pa pastu saņēma nelielu čeku. Viņa nekavējoties lūdza manai sievai, Keitijai, čeku grāmatiņu, lai samaksātu desmito tiesu. Tā kā māte bija tik vāja, ka tik tikko spēja rakstīt, Keitija vaicāja, vai var uzrakstīt čeku viņas vietā. Viņas māte atbildēja: „Nē, Keitij. Es gribu to izdarīt pati.” Un tad viņa klusi piebilda: „Es vēlos būt taisnīga Tā Kunga priekšā.” Viens no pēdējiem darbiem, ko Keitija izdarīja savas mātes labā, bija viņas desmitās tiesas aploksnes pasniegšana bīskapam.

Mani brāļi un māsas, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir „laukā no krēslas”²⁶, sniedzot ievērojamas svētības visā pasaulē. Būs cilvēki, kas mūs uzmundrinās, un tādi, kas to nedarīs. Es esmu domājis par gudrā Gamaliēla vārdiem, kurš, izdzirdot par apustuļu Pētera un Jāņa brīnumiem, brīdināja Jeruzalemes padomi:

„Lieciet šos cilvēkus mierā … Ja šis ir cilvēku … darbs, tad tas iznīks;

bet, ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt; … ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!”²⁷

Mēs visi esam daļa no Dieva svarīgā darba uz Zemes. Tas neiznīks, bet turpinās izplatīties pa visu pasauli, sagatavojot ceļu Glābēja atgriešanās brīdim. Es liecinu par prezidenta Rasela M. Nelsona vārdiem: „Turpmākajās dienās mēs redzēsim diženākās Glābēja spēka izpausmes, kādas pasaule jebkad ir pieredzējusi. No šī brīža līdz tam laikam, kad Viņš atgriezīsies … , Viņš dāvās ticīgajiem neskaitāmas privilēģijas, svētības un brīnumus.”²⁸

Šī ir mana liecība. Jēzus ir Kristus. Šis ir Viņa svētais darbs. Viņš atgriezīsies. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.