Būt miermīlīgiem Kristus sekotājiem

Mēs dzīvojam laikā, kad „miermīlīgie Kristus sekotāji”¹ pieredz nebijušus izaicinājumus. Tie, kuri tic Jēzum Kristum, pazemīgi pielūdz Viņu un liecina par Viņu, allaž ir pieredzējuši pārbaudījumus, bēdas un likstas.² Mēs ar sievu Mariju neesam nekāds izņēmums. Dažu pēdējo gadu laikā mēs esam pieredzējuši to, kā daudzi mūsu vidusskolas laiku tuvākie draugi, misijas pārinieki, dažu viņu dārgās sievas un bijušie darba kolēģi ir aizgājuši mūžībā vai, kā teicis prezidents Rasels M. Nelsons, absolvējuši šo dzīvi, dodoties otrpus priekškaram. Mēs esam redzējuši, kā daži, kuri ir tikuši audzināti ticībā un pārliecībā, novirzās no derības ceļa.

Diemžēl mēs esam zaudējuši savu 23 gadus veco mazdēlu, kurš gāja bojā traģiskā vienas automašīnas avārijā. Arī daži dārgie draugi, ģimenes locekļi un kolēģi ir pārcietuši nopietnas veselības problēmas.

Ikreiz, kad atgadās kādi pārbaudījumi, mēs sērojam un cenšamies nest viens otra slogus.³ Mēs sērojam par darbiem, kas netiks īstenoti, un par dziesmām, kas netiks izdziedātas.⁴ Šajā laicīgajā ceļojumā ar krietniem cilvēkiem mēdz atgadīties nelāgas lietas. Postošie ugunsgrēki Maui Havaju salās, Čīles dienvidos un Kanādā kalpo par piemēru šausminošiem notikumiem, ar ko krietni cilvēki dažkārt mēdz saskarties.

Dārgajā Pērlē mēs lasām, kā Tas Kungs atklāja Ābrahāmam garu mūžīgo iedabu. Ābrahāms uzzināja par mūsu pirmslaicīgo dzīvi, iepriekšēju izredzētību, Radīšanu, Pestītāja izraudzīšanos un šo laicīgo dzīvi, kas ir cilvēces otrā esamība.⁵ Pestītājs paziņoja:

„Mēs izveidosim Zemi, uz kuras šie varētu dzīvot;

un mēs ar to viņus pārbaudīsim, lai redzētu, vai viņi darīs visu, ko Tas Kungs, viņu Dievs, tiem pavēlēs.”⁶

Šobrīd mēs visi atrodamies šeit, otrajā esamībā, savā pilnveidošanās ceļā pretī godības valstībai, kas ir daļa no Dieva diženās pestīšanas un paaugstināšanas ieceres. Mēs esam svētīti ar rīcības brīvību un pakļauti laicīgās dzīves pārbaudījumiem. Šis ir tas laiks, kas mums ir atvēlēts, lai mēs sagatavotos satikt Dievu.⁷ Mēs esam svētīti ar zināšanām par Jēzu Kristu un Viņa lomu šajā iecerē. Mums ir tā privilēģija kļūt par Viņa atjaunotās Baznīcas locekļiem — par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem. Būdami miermīlīgie Kristus sekotāji, mēs cenšamies dzīvot pēc Viņa baušļiem. Viņa sekotājiem tas nekad nav bijis viegli. Tāpat arī Glābējam nebija viegli uzticīgi īstenot Savu laicīgo misiju.

Svētie Raksti skaidri vēsta, ka daudzi pakļausies pieejai „ēdiet, dzeriet un līksmojieties, jo rīt mēs mirsim”.⁸ Citi neticīgie patveras drūmos anklāvos kopā ar līdzīgi domājošiem, kuri iestājas par katru „nākamo jaunievedumu”⁹ un cilvēku filosofijām.¹⁰ Viņi nezina, kur atrast patiesību.¹¹

Miermīlīgie Kristus sekotāji neseko nevienam no minētajiem ceļiem. Mēs esam draudzīgi un iesaistāmies savas vietējās sabiedrības dzīvē. Mēs mīlam, dalāmies un aicinām visus Dieva bērnus sekot Kristus mācībām.¹² Mēs sekojam mūsu mīļotā pravieša, prezidenta Nelsona, padomam: mēs izvēlamies miera nesēju lomu tagad un vienmēr.¹³ Šī iedvesmotā pieeja atbilst gan Svētajiem Rakstiem, gan praviešu norādījumiem.

1829. gadā atjaunotā Baznīca vēl nebija organizēta, un tāpat nebija izdota Mormona Grāmata. Neliela cilvēku grupiņa, kas cīnījās ar grūtībām, Dieva Gara vadīta, sekoja pravietim Džozefam Smitam. Tas Kungs atklāja Džozefam padomu grūtiem brīžiem: „Nebīsties, mazais ganāmpulciņ, dari labu; lai zeme un elle apvienojas pret jums, jo, ja jūs esat celti uz Manas klints, tie nevar uzvarēt.”¹⁴ Viņš arī deva viņiem padomu:

„Griezieties pie Manis katrā domā, nešaubieties, nebaidieties.

… Esiet uzticīgi, turiet Manas pavēles, un jūs iemantosit Debesu valstību.”¹⁵

Skaidrs, ka mūsu debesu sūtība paliek nemainīga pat tad, ja mēs ciešam no likstām. Vēstulē ebrejiem mums tiek ieteikts „[iet] bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā”.¹⁶ Jēzus Kristus ir „mūžīgās pestīšanas gādnieks”.¹⁷

Man ļoti patīk Mormona vārdi, ko viņa dēls Moronijs citēja, uzteicot „miermīlī[gos] Kristus sekotā[jus] … dēļ [viņu] miermīlīgās dzīvošanas ar cilvēku bērniem”.¹⁸

Tos no mums Baznīcā, kuri cenšas būt miermīlīgi Kristus sekotāji, gaida gaišākas dienas, ja vien mēs pievēršamies mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum. Pārbaudījumi ir daļa no laicīgās dzīves un atgadās ikviena cilvēka dzīvē visur pasaulē. To skaitā ir arī lieli konflikti valstu un indivīdu starpā.

Baznīcas vadītājiem bieži tiek jautāts: „Kāpēc taisnīgais Dievs pieļauj, ka notiek sliktas lietas — it īpaši ar labiem cilvēkiem?” un „Kāpēc tie, kuri ir taisnīgi un kalpo Tam Kungam, nav pasargāti no šādām traģēdijām?”

Mēs nezinām visas atbildes; taču mums ir zināmi svarīgi principi, kas ļauj mums stāties pretī pārbaudījumiem, nelaimēm un likstām ar ticību un pārliecību par gaišu nākotni, kas gaida ikvienu no mums. Runājot par likstu pārvarēšanu, Svētajos Rakstos nav labāka piemēra, kā Tā Kunga vārdi Džozefam Smitam, pravietim, kad tas bija ieslodzīts Libertī cietumā.

Tas Kungs pa daļai paziņoja:

„Ja elle plaši atvērs savu muti pēc tevis, zini, Mans dēls, ka tas viss dos tev pieredzi un nāks tev par labu.

Cilvēka Dēls pazemojās zem tā visa. Vai tu esi dižāks nekā Viņš? …

Nebīsties no tā, ko cilvēks var izdarīt, jo Dievs būs ar tevi mūžīgi mūžos.”¹⁹

Nav šaubu, ka mums ir Tēvs Debesīs, kurš mūs pazīst, mīl mūs katru personīgi un pilnībā izprot mūsu ciešanas. Viņa Dēls Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs un Pestītājs.

Prezidents Rasels M. Nelsons un prezidents M. Rasels Balards abi ir pārliecinoši uzsvēruši grāmatas Sludini Manu evaņģēliju jaunā, otrā izdevuma nozīmi.²⁰ Es pievienojos viņu entuziasmam. Šajā jaunajā izdevumā, kurā tiek izvērstas Svēto Rakstu mācības, ir iespaidīgi sludināts:

„Pienesot Izpirkšanas upuri, Jēzus Kristus uzņēmās mūsu sāpes, ciešanas un vājības. Pateicoties tam, Viņš zina „miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12; skat. arī 11. pantu). Viņš aicina: „Nāciet šurp pie Manis!” Un, ja mēs to darām, Viņš dāvā mums atelpu, cerību, spēku, jaunu skatījumu un dziedinājumu (Mateja 11:28; skat. arī 29.–30. pantu).

„Ja mēs paļaujamies uz Jēzu Kristu un Viņa īstenoto Izpirkšanu, Viņš var palīdzēt mums pārciest mūsu pārbaudījumus, slimības un sāpes. Mūsu sirdis var tikt piepildītas ar prieku un mieru, un mēs varam rast mierinājumu. Caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu var tikt labotas visas dzīves netaisnības.”²¹

Mēs varam priekpilni būt par miermīlīgiem Kristus sekotājiem.

Mūsu Tēva laimes iecerē Saviem bērniem ir ietverta ne vien pirmslaicīgā un laicīgā dzīve, bet arī mūžīgās dzīves potenciāls, ieskaitot diženo un godības pilno atkalapvienošanos ar tiem, kurus esam zaudējuši. Visas netaisnības tiks vērstas par labu, un mēs redzēsim visu pilnīgi skaidri, ar nemaldīgu skatījumu un izpratni.

Baznīcas vadītāji ir salīdzinājuši šo redzējumu ar tāda cilvēka redzējumu, kurš ir ieradies uz trīs cēlienu izrādi tās vidusdaļā.²² Tie, kuriem nav zināšanu par Tēva ieceri, neizprot, kas ir noticis pirmajā cēlienā jeb pirmslaicīgajā esamībā, kā arī tās laikā iedibinātos mērķus; viņi nesaprot arī to, kāds skaidrojums un risinājums atklāsies trešajā cēlienā, kas ir Tēva ieceres godības pilnais piepildījums.

Daudzi nenovērtē to, ka, saskaņā ar Viņa mīlošo un visaptverošo ieceri, tie, kuri ne savas vainas dēļ atrodas šķietami neizdevīgā stāvoklī, beigu beigās netiks tā ietekmēti.²³

Svētajos Rakstos ir skaidri vēstīts: miermīlīgie Kristus sekotāji, kuri ir taisnīgi, seko Glābējam un ievēro Viņa baušļus, tiks svētīti. Viena no svarīgākajām rakstvietām tiem, kuri ir taisnīgi — lai arī kāda būtu viņu dzīves situācija —, ir daļa no ķēniņa Benjamīna uzrunas savai tautai. Viņš sola, ka tie, kuri uzticīgi ievēro baušļus, tiek svētīti it visā šīs dzīves laikā un „tiek uzņemti debesīs, lai … dzīvo[tu] ar Dievu nebeidzamā laimes stāvoklī”.²⁴

Mēs apzināmies, ka teju visi no mums savā dzīvē ir pieredzējuši fiziskas un garīgas vētras — dažas no tām postošas. Mīlošais Debesu Tēvs un Viņa Dēls Jēzus Kristus, kurš ir Viņa atjaunotās Baznīcas vadītājs, ir devuši mums Svētos Rakstus un praviešus, lai mūs sagatavotu, brīdinātu par briesmām un sniegtu norādījumus, kas mūs sagatavoto un pasargā. Daži norādījumi prasa tūlītēju rīcību, un daži nodrošina aizsardzību daudzu turpmāko gadu gaitā. Mācības un Derību ievadvārdos, 1. nodaļā, Tas Kungs mūs mudina uzklausīt praviešu vārdus.²⁵

1. nodaļā mēs tiekam arī brīdināti: „Sagatavojieties jūs, sagatavojieties jūs tam, kas nāks.”²⁶ Tas Kungs nodrošina Saviem ļaudīm iespēju sagatavoties izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskarsies.

1847. gada 14. janvārī Ziemas mītnē Tas Kungs deva prezidentam Brigamam Jangam iespaidīgu atklāsmi.²⁷ Šī atklāsme ir klasisks piemērs, kā Tas Kungs sagatavo cilvēkus gaidāmajiem notikumiem. Uzticīgie svētie bija sākuši savu izceļošanu uz kalnu ieskauto patvēruma vietu Sālsezera ielejā. Viņi bija veiksmīgi uzcēluši Navū templi un saņēmuši svētos glābšanas priekšrakstus. Viņi bija padzīti no Misūri, un viņu vajātāji bija patriekuši tos no Navū briesmīgajā ziemas salā. Brigamam dotajā atklāsmē tika sniegti praktiski ieteikumi, kā sagatavoties izceļošanai. Tas Kungs īpaši uzsvēra nepieciešamību gādāt par trūcīgajiem, atraitnēm, bez tēviem palikušajiem un to vīru ģimenēm, kuri kalpoja Mormoņu bataljonā, kamēr svēto pamatgrupa devās savā bīstamajā ceļojumā.

Papildus citiem ieteikumiem par taisnīgu dzīvesveidu, Tas Kungs uzsvēra divus principus, kas ir piemērojami arī mūsdienās.

Pirmkārt, viņš mudināja tos „slavē[t] To Kungu ar dziedāšanu, ar mūziku, ar dejošanu, ar slavēšanas un pateicības lūgšanu”.²⁸

Otrkārt, Tas Kungs deva padomu: kad viņi ir „bēdīg[i], piesau[kt] To Kungu, savu Dievu, aizlūgšanā, lai [viņu] dvēseles būtu līksmas”.²⁹

Abi šie pamudinājumi kalpo par lielisku ieteikumu mums mūsdienās. Dzīve, kurā ir pa pilnam slavēšanas, mūzikas un pateicības, tiek neatkārtojami svētīta. Būt līksmiem un paļauties uz debesu palīdzību caur lūgšanu ir iespaidīgākais, kā būt miermīlīgiem Kristus sekotājiem. Cenšanās vienmēr turēt možu prātu palīdz izvairīties no garīgas nospiestības.

Kādas vērīgas garīgās dziesmas pēdējā rindiņa brīnišķīgā veidā pauž galīgo atbildi: „Uz Zemes nav ciešanu, ko Debess nespētu dziedēt.”³⁰

Būdams Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis, es liecinu, ka „miermīlīgie Kristus sekotāji” radīs personīgo mieru šajā dzīvē un pieredzēs godības pilnu atkalapvienošanos debesīs. Es sniedzu nešaubīgu liecību par Glābēja dievišķumu un Viņa īstenotās Izpirkšanas īstenumu. Viņš ir mūsu Glābējs un Pestītājs. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.