Mūsu pastāvīgais pavadonis

Mani mīļotie brāļi un māsas, šajā konferencē mēs esam tikuši svētīti ar atklāsmju pārpilnību. Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalpi ir runājuši un runās patiesības, iedrošinājuma un vadības vārdus.

Mani aizkustināja šajā konferencē sniegtās liecības par to, ka Tas Kungs mūs uzrunā personīgi caur Svēto Garu. Kad mēs lūdzamies un pēc tam ieklausāmies Gara pamudinājumos, mēs gūstam lielāku izpratni un svētības, kas palīdzēs mums pārvarēt arvien grūtākās nākamās dienas.

Mēs atkal esam dzirdējuši prezidenta Rasela M. Nelsona brīdinājumu, ka „turpmākajās dienās mēs nespēsim garīgi izdzīvot bez Svētā Gara vadības, norādījumiem un Tā pastāvīgās un mierinošās ietekmes”.¹

Šis pravietiskais brīdinājums lika man aizdomāties par to, ko es varētu mācīt saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem par to, kā saņemt šo izšķirošo vadību viņiem gaidāmajās grūtajās dienās.

Tāpēc šis vēstījums šodien ir īsa vēstule maniem pēcnācējiem, kas varētu viņiem palīdzēt, kad manis nebūs kopā ar viņiem nākamajās aizraujošajās dienās. Es vēlos, lai viņi zina to, ko es esmu uzzinājis un kas varētu viņiem palīdzēt.

Es esmu ieguvis labāku izpratni par to, kas viņiem būs jādara, lai viņiem būtu pastāvīga Svētā Gara ietekme laikā, kurā viņi dzīvos. Un es jūtos iespaidots šodien runāt par savu personīgo pieredzi, kad, cik vien iespējams, aicināju Svēto Garu kļūt par manu pastāvīgo pavadoni. Es lūdzu par to, lai es varētu viņus iedrošināt.

Es vēlētos, lai viņi sāktu domāt un lūgt par Helamana dēliem, Nefiju un Lehiju un citiem Tā Kunga kalpiem, kas strādāja kopā ar viņiem. Viņi saskārās ar nežēlīgu pretestību. Viņi kalpoja ļaunā vietā, un viņiem nācās tikt galā ar briesmīgiem maldiem. Es smeļos drosmi, un jūs varētu, šajā vienā pantā no Helamana pieraksta:

„Un septiņdesmit un devītajā gadā sākās daudz nesaskaņu. Bet notika, ka Nefijs un Lehijs, un daudzi no viņu brāļiem, kas zināja patiesos mācības punktus, saņemdami ik dienas daudz atklāsmju, tādēļ viņi sludināja tautai, tā ka tie darīja galu viņu nesaskaņām tajā pašā gadā.”²

Šī rakstvieta mani iedrošina, un tā varētu iedrošināt jūs. Helamana dēliem tika mācītas un sniegtas vairākas pieredzes caur Svēto Garu. Tas man apliecina, ka mēs varam tikt mācīti un mācīties no Gara rindiņu pēc rindiņas, saņemt to, kas mums ir nepieciešams, un tad, kad mēs būsim gatavi, mēs saņemsim vairāk.

Līdzīgi mani ir iedrošinājis stāsts par to, kā Nefijam tika lūgts atgriezties Jeruzalemē pēc Lābana plāksnēm. Jūs atceraties, kādu izvēli viņš izdarīja. Viņš teica: „Es iešu un darīšu to, ko Tas Kungs ir pavēlējis.”³

Nefija pieredze ar Svēto Garu šajā uzdevumā ir sniegusi man drosmi daudzas reizes, kad esmu uzsācis uzdevumus, kas, kā zināju, bija Tā Kunga uzdevumi, bet kas šķita daudz grūtāki par to, ko biju veicis iepriekš, un kas, manuprāt, pārsniedza manas spējas.

Jūs atceraties, ko Nefijs teica par savu pieredzi: „Un tas bija naktī; un es liku, lai viņi paslēpjas ārpus mūriem. Un pēc tam, kad viņi bija paslēpušies, es, Nefijs, ielavījos pilsētā un devos uz priekšu Lābana nama virzienā.”

Viņš turpina, sakot: „Es tiku vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko es darīšu.”⁴

Mani iedrošina zināšanas par to, ka Nefijs tika Gara vadīts Tā Kunga uzdevumā — ik minūti visas nakts garumā.

Mums ir vajadzīga, un jums būs vajadzīga, pastāvīga Svētā Gara klātbūtne. Lai gan mēs to vēlamies, no pieredzes mēs zinām, ka to nav vienkārši panākt. Mēs katrs ikdienā domājam un sakām, un darām kaut ko tādu, kas var aizvainot Garu.

Kad tā notiek, un tas ir neizbēgami, mēs varam sajust Tā Kunga nosodījumu. Un mēs varam sajust kārdinājumu justies vieni. Ir svarīgi atcerēties drošo solījumu, ko mēs saņemam katru nedēļu, nožēlojot grēkus un pieņemot Svēto Vakarēdienu: „Lai Viņa Gars vienmēr būtu ar viņiem.”⁵

Ja jūs šodien esat sajutuši Svētā Gara ietekmi, jūs varat to uzskatīt par patīkamu pierādījumu tam, ka Izpirkšana darbojas jūsu dzīvē.

Elders Džefrijs R. Holands ir teicis: „Kad vien pienāk šādi izmisuma brīži, mēs nedrīkstam padoties bailēm, ka Dievs mūs ir pametis vai ka Viņš neuzklausa mūsu lūgšanas. Viņš tiešām mūs dzird. Viņš tiešām mūs redz. Viņš tiešām mūs mīl.”⁶

Šī pārliecība man ir palīdzējusi. Kad es jūtos tālu no Tā Kunga, kad atbildes uz manām lūgšanām šķietami kavējas, es esmu iemācījies rīkoties pēc prezidenta Nelsona padoma — pārskatīt savu dzīvi un, kur vien iespējams, nožēlot grēkus. Viņš mums atgādina: „Dienišķa grēku nožēlošana ir ceļš uz šķīstību, un šķīstība dod spēku.”⁷

Ja jums ir grūti sajust Svēto Garu, jūs varētu padomāt, vai ir kaut kas tāds, par ko jūs varētu nožēlot grēkus un saņemt piedošanu.⁸ Jūs varat lūgt ticībā, lai uzzinātu, ko darīt, lai taptu attīrīti un tādējādi kļūtu cienīgāki pastāvīgai Svētā Gara klātbūtnei.

Ja jūs vēlaties iegūt Svētā Gara sadraudzību, jums tas ir jāvēlas pareizo iemeslu dēļ. Jūsu mērķiem ir jābūt Tā Kunga mērķiem. Ja jūsu motīvi ir pārāk savtīgi, jums būs grūti saņemt un sajust Gara pamudinājumus.

Svarīgākais man un jums ir vēlēties to, ko vēlas Glābējs. Savos motīvos mums ir jāvadās no tīrās Kristus mīlestības. Mūsu lūgšanām ir jābūt: „Es vēlos tikai to, ko Tu vēlies. Tavs prāts lai notiek.”

Es cenšos atcerēties Glābēja upuri un Viņa mīlestību pret mani. Kad es lūdzu Debesu Tēvu, lai paustu pateicību, es izjūtu mīlestību un pārliecību, ka manas lūgšanas tiek uzklausītas un ka es saņemšu to, kas ir vislabākais man un maniem mīļajiem. Tas stiprina manu liecību.

No visa tā, par ko liecina Svētais Gars, visvērtīgākais mums ir tas, ka Jēzus ir Kristus, dzīvais Dieva Dēls. Glābējs apsolīja: „Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.”⁹

Pirms daudziem gadiem man piezvanīja kāda izmisusi māte. Viņa man pastāstīja, ka viņas meita ir pārcēlusies tālu prom no mājām. No īsās saziņas ar savu meitu viņa nojauta, ka ir noticis kaut kas briesmīgs. Viņa ļoti lūdza, lai es palīdzu.

Es noskaidroju, kas ir meitas mājskolotājs. Pēc šī vārda var spriest, ka tas bija sen. Es piezvanīju viņam. Viņš bija jauns. Tomēr viņš man pateica, ka viņš un viņa pārinieks naktī bija pamodušies ne tikai ar bažām par šo meitu, bet arī ar iedvesmu, ka viņa gatavojas izdarīt izvēli, kas radīs bēdas un postu. Saņēmuši tikai šādu Gara iedvesmu, viņi devās satikt viņu.

Sākumā viņa nevēlējās pastāstīt viņiem par savu situāciju. Iedvesmoti, viņi lūdzās, lai viņa nožēlo grēkus un izvēlas ceļu, ko Tas Kungs ir paredzējis viņai. Tad viņa aptvēra, manuprāt, ar Garu, ka vienīgais veids, kā viņi varēja zināt par viņas dzīvē notiekošo, bija no Dieva. Kāda māte savas mīlestības pilnās rūpes nodeva Debesu Tēvam un Glābējam. Svētais Gars tika sūtīts pie šiem mājskolotājiem, jo viņi bija gatavi kalpot Tam Kungam. Viņi bija rīkojušies atbilstoši padomam un apsolījumam, kas atrodams Mācībā un Derībās:

„Lai tava sirds arī ir pilna žēlsirdības pret visiem cilvēkiem, un pret ticības saimi, un lai tikumība rotā tavas domas nepārtraukti; un tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā rasa no debesīm.

Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis, un tavs zizlis nemainīgs taisnīguma un patiesības zizlis; un tava valdīšana būs mūžīga valdīšana, un bez piespiedu līdzekļiem tā plūdīs pie tevis mūžīgi mūžos.”¹⁰

Es liecinu, ka Tas Kungs ir turējis Savu solījumu. Svētais Gars tiek sūtīts uzticīgajiem Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, kuri tur derības. Jūsu pieredzes būs unikālas, un Gars vadīs tādā veidā, kas būs vislabāk piemērots jūsu ticībai un spējai saņemt atklāsmi sev un tiem, kurus jūs mīlat un kuriem kalpojat. Es lūdzu no visas sirds, lai jūsu pārliecība pieaugtu.

Es liecinu, ka Dievs Tēvs dzīvo. Viņš mīl jūs. Viņš dzird katru jūsu lūgšanu. Jēzus Kristus lūdza Tēvu sūtīt Svēto Garu, lai Tas mūs vadītu, mierinātu un liecinātu par patiesību. Tēvs un Viņa Mīļotais Dēls parādījās Džozefam Smitam birztalā. Pravietis Džozefs Smits iztulkoja Mormona Grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku.

Debesu vēstneši atjaunoja priesterības atslēgas. Prezidents Rasels M. Nelsons ir Dieva pravietis visai pasaulei.

Būdams Jēzus Kristus liecinieks, es zinu, ka Viņš dzīvo un vada Savu Baznīcu. Jums un man ir dota iespēja, lai Svētais Gars būtu mūsu pastāvīgais pavadonis un lai šīs patiesās mācības tiktu apstiprinātas, kad mēs atceramies un mīlam Glābēju, nožēlojam grēkus un lūdzam, lai Viņa mīlestība mājotu mūsu sirdīs. Es lūdzos, lai mums būtu šī svētība un Svētā Gara sadraudzība šodien un katru mūsu dzīves dienu. Es mīlu jūs. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.