2007
Viņš ir dzīvs!
Aprīlis 2007


Sanāksim kopā

Viņš ir dzīvs!

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību“ (Jāņa 3:16).

Māsa Nīlsone pasniedza stundu Saulesstariņu klasē. Viņa turēja attēlu ar Jēzu, kurā Viņš rādīja Savas brūces pēc tam, kad bija augšāmcēlies.

„Tu gribi teikt, ka Viņš atkal bija dzīvs pēc tam, kad bija nomiris?“ Hetere jautāja.

Džeiks iesaucās, „Jā, Viņš bija dzīvs! Mēs arī atkal dzīvosim!“

Kā gan trīsgadīgais Džeiks zināja, ka Jēzus atkal bija dzīvs? Kā gan viņš zināja, ka arī viņš dzīvos atkal?

Katru nedēļu Džeiks klausījās māsas Nīlsones stundās. Viņa stāstīja par Jēzu un sniedza savu liecību. Džeiks ieklausījās arī savu vecāku stāstos gan ģimenes mājvakaru laikā, gan citos brīžos. Viņi stāstīja par Jēzu un sniedza savu liecību par Viņu. Džeika sirdsbalss lika viņam ticēt skolotājas un vecāku vārdiem.

Pēc tam, kad Jēzus tika augšāmcelts, Viņš parādījās Saviem mācekļiem. Toms nebija starp tiem. Citi mācekļi pastāstīja Tomam, ka tie bija redzējuši Jēzu. Bet Toms teica: „Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu“ (Jāņa ev. 20:25).

Pēc astoņām dienām Jēzus parādījās Tomam. Jēzus ļāva Tomam aptaustīt naglu rētas Viņa rokās un aptaustīt Viņa sānus. Tad Jēzus teica: „Tāpēc, ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic“ (Jāņa ev. 20:29).

Tāpat kā Džeiks, arī mēs varam ticēt Jēzum pat tad, ja mēs Viņu neredzam. Mūsu ticība augs, ja mēs zinām, neredzot, ka Jēzus ir mūsu Glābējs.

Pasākums

Pielīmējiet D4 lapu uz cieta papīra un izgrieziet Jēzus, Marijas Magdalēnas, Apustuļu un Toma attēlus. Nolokiet maliņas pa punktoto līniju, lai figūras varētu novietot stāvus. Pastāstiet savai ģimenei stāstu par katru šo cilvēku, kas redzēja Glābēju pēc Viņa Augšāmcelšanās no Jāņa evaņģēlija 20. nodaļas.

Priekšlikumi „Sanāksim kopā“ nodarbībām

  1. 1. Parādiet trīs kurpju kastes. No katras kastes vienu pēc otra izņemiet ārā kurpju pārus. (Jūs arī varat izmantot attēlus vai uzzīmētas kurpes.) Parādiet zābaku pāri, lai simbolizētu kareivjus, kas sargāja Jēzus kapu. Pastāstiet šo stāstu to tā, lai bērni varētu iztēloties, kā tas notika, kad Jēzus Kristus tika guldīts kapā. Pēc tam ņemiet sandaļu pāri, lai pastāstītu stāstu par Mariju Magdalēnu. Pajautājiet bērniem, kā gan viņi būtu jutušies, ja viņi atrastos kapsētā un parādītos augšāmcēlies Glābējs. Beigās parādiet kurpju pāri, kādu parasti valkā bērni. Pajautājiet, kā viņi jūtas esot Baznīcas locekļi, zinot, ka viņi tiks augšāmcelti, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Grēku Izpirkšanai un Augšāmcelšanai. Lieciniet, ka Jēzus Kristus mira un tika augšāmcelts.

  2. 2. Sakiet bērniem, ka jūs viņiem uzdosiet āķīgu jautājumu. Jautājiet: „Cik daudz praviešu mums šodien ir uz zemes?“ Paskaidrojiet, ka katrs Augstākā Prezidija un Divpadsmit Apustuļu Kvoruma loceklis ir atbalstīts kā pravietis, gaišreģis un atklājējs. Tas nozīmē, ka mums uz zemes ir 15 pravieši! Paskaidrojiet, ka lai vai kā, tikai Baznīcas Prezidents var saņemt atklāsmes par visu Baznīcu. Nedēļu pirms Vispārējās konferences, palūdziet dažiem vecākajiem bērniem divās nedēļās sagatavot pārskatu par Apustuļa sniegto vēstījumu Vispārējā konferencē. Ja iespējams, parādiet šī Apustuļa attēlu, kamēr katrs bērns stāsta par vēstījumu.