Neizskaidrojamais zvans

2004. gada 7. februāra sestdienas dienā mēs ar sievu bijām viesnīcā Gijonā, Spānijas ziemeļu daļā, kur es kalpoju par Spānijas Bilbao Misijas prezidentu. Pēc maltītes es pārbaudīju atstātās ziņas savā telefonā. Patiešām bija viena ziņa, kura vēstīja, ka ir zvanījis kāds misionārs. Es atpazinu, kurš tas bija, un nospiedu attiecīgo pogu, lai atzvanītu viņam.

Misionārs atbildēja uz zvanu, un pēc īsas apsveicināšanās es viņam pajautāju, ko viņš vēlējās. Viņš bija pārsteigts un teica, ka neesot man zvanījis. Es uzstāju, ka mans telefons ir fiksējis viņa zvanu, tomēr viņš atkārtoja, ka neesot zvanījis.

Mēs pabeidzām mūsu sarunu, bet piecas minūtes vēlāk viņš man atzvanīja un teica: „Prezident, man ir problēma, kas liek man justies patiešām neērti, un es ļoti par to raizējos. Es lūdzu To Kungu pēc palīdzības, lai zinātu, ko darīt. Es negribēju jums zvanīt, bet tad, kad es Tam Kungam lūdzu, ko man darīt, piezvanījāt jūs. Es biju pārsteigts, jo nebiju jums zvanījis. Es zināju, ka Tas Kungs man saka, ka man ir nekavējoties ar jums jārunā.“

Mēs kādu laiku parunājām un viņa problēma tika atrisināta.

Kad es ar viņu runāju divas dienas vēlāk, es atkal pajautāju šim elderam, vai viņš man bija zvanījis. „Nē, Prezident,“ viņš atbildēja, „tas bija Tā Kunga darbs.“ Viņš apstiprināja, ka viņa telefons neuzrādīja, ka viņš būtu man zvanījis, pat ne nejauši.

Tas Kungs teica: „Esi pazemīgs; un Tas Kungs, tavs Dievs vedīs tevi aiz rokas un dos tev atbildes uz tavām lūgšanām“ (M&D 112:10). Alma, mācot savu dēlu Helamanu, teica: „Apspriedies ar To Kungu visā, ko tu dari, un Viņš tevi virzīs uz labo“ (Almas 37:37). Mums ir jādara tas, ko vēlas mūsu Debesu Tēvs, lai mēs iegūtu mieru, kurš mums bieži ir vajadzīgs. Tas neizskaidrojamais zvans bez šaubām bija atbilde uz jaunā misionāra lūgšanu.