Dievkalpojumā Augstākais Prezidijs vērš uzmanību uz Kristu

„No visiem gadalaikiem nav neviena skaistāka par Ziemassvētkiem,” teica prezidents Gordons B. Hinklijs ikgadējā Augstākā Prezidija Ziemassvētku dievkalpojumā, kas notika Soltleiksitijas Konferenču centrā un tika pārraidīts visā pasaulē. „Mūsu sirdis vēršas pie tiem, kas trūkumā. Mīlestība pārvar naidu… . Mīlestība ir mazliet stiprāka, sirdis ir devīgākas. Mēs vairāk sliecamies stiprināt nespēcīgos ceļus un pacelt gurdenās rokas. Bērnu sirdis tiek iepriecinātas. Gaisā ieplūst papildus burvība. Jaušams dziļākas laimes strāvojums.”

Pēc atmiņām par savas mātes zaudēšanu īsi pirms Ziemassvētkiem 1930. gadā un smago sievas zaudējumu 2004. gadā, prezidents Hinklijs teica: „Visai tumsai cauri mirdz Dieva Dēla cēlais stāvs, kurš atdeva Savu dzīvību, lai mēs varētu dzīvot. Šī ir patiesā Ziemassvētku nozīme—Izpirkšanas realitāte, ko nesa pasaules Pestītājs.”

Prezidents Hinklijs liecināja, ka Glābējs piedāvā glābšanas cerību visiem pat šajos kara, konfliktu un sarežģītu problēmu laikos.

Prezidents Tomass S. Monsons, Augstākā Prezidija pirmais padomnieks, teica, ka Ziemassvētki ir „laiks ģimenēm. Tas ir laiks, lai atcerētos. Tas ir laiks pateicībai.”

„Ziemsvētku gars ir mīlestības, devīguma un labestības gars… . Ziemsvētku gars ir kaut kas tāds, kas, cerams, būs mums visiem sirdī un mūsu dzīvē ne tikai šajā īpašajā gada laikā, bet visu cauru gadu.”

Prezidents Monsons teica, ka tad, kad mēs saglabājam Ziemsvētku garu, mēs saglabājam Kristus garu.

„Sveiciena vietā teikto „nav vietas,” dzirdēja ne tikai Jāzeps un Marija pirms Jēzus dzimšanas, bet to arī bieži piedzīvoja Jēzus Savas kalpošanas laikā,” teica prezidents Monsons. „Mūsu mājās šodien ir vietas kur ēst, vietas kur gulēt, vietas atpūtai. Vai mums ir vieta Kristum? Mums ir laiks … nodarbēm, kas ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļas. Vai mums ir laiks Kristum?”

Prezidents Džeims E. Fausts, Augstākā Prezidija otrais padomnieks, mācīja, ka „šajā gada laikā, kad mēs pieminam Viņa dzimšanu, mums arī jāvelta laiks, lai ar dziļu godbijību pārdomātu Viņa nāvi un nepārspējamo Augšāmcelšanās svētumu.”

Savās piebildēs prezidents Fausts pievērsās vienai no Glābēja „izcilajām un dziļajām mācībām… . darīt citu labā to, ko tie paši nespēj veikt savā labā.”

Anonīma došana atspoguļo Glābēja mīlestību, teica prezidents Fausts. „Es vēlos izteikt atzinību un pateicību visiem, kas atver savas sirdis un dod citiem.

Tiem no mums, kas ziedo anonīmi, ir iekšēja silta Gara sajūta, kas veidojas, kad mēs darām kaut ko citu labā, par ko tie neuzzina. Anonīma došana sniedz augstākā veida svētīšanas dāvanu.”