Viņš jūs atvieglinās

Es kalpoju misijā, kad satiku Sūziju (vārds ir mainīts). Viņai un viņas ģimenei evaņģēliju mācīja divi misionāri, kas kalpoja misijas birojā kopā ar mani. Viņi bija noklausījušies visas pārrunas un pieņēmuši uzaicinājumu kristīties un tikt konfirmētiem. Tā bija mana privilēģija intervēt šo brīnišķīgo ģimeni: māti, tēvu, jaunāko brāli, un Sūziju.

Es biju beidzis kristīšanas intervijas ar trijiem no šīs ģimenes locekļiem un ievēroju, ka viņi bija brīnišķīgi sagatavojušies un saviļnoti kļūt par daļu no Tā Kunga valstības. Bet, kad istabā ienāca Sūzija, viņa bija klusa un nedaudz nedroša, tiekoties ar mani.

Es sāku uzdot jautājumus, par ko viņai ticis mācīts. Viņa zināja stāstu par pravieti Džozefu Smitu un ticēja tam; viņa bija lasījusi Mormona Grāmatu un zināja, ka tā ir patiesa; un viņa pieņēma Baznīcu kā vienīgo patieso un dzīvo Baznīcu uz zemes un vēlējās būt tās daļa. Es jautāju Sūzijai par viņas apņēmību dzīvot pēc desmitās tiesas likuma, Gudrības Vārda un citiem baušļiem. Viņa teica, ka saprotot šos likumus un vēloties dzīvot pēc tiem visu savu dzīvi. Patiesībā intervija ļoti līdzinājās tām, kuras bija ar pārējiem ģimenes locekļiem.

Tad es jautāju: „Vai tu vari man pastāstīt, kas ir Šķīstības likums?“ Viņas sejas izteiksme tūliņ izmainījās. Es uzreiz sapratu, ka šis bija iemesls, kāpēc viņa vilcinājās satikties ar mani. Pirms spēju kaut ko pateikt, viņa aizklāja seju ar rokām, noliecās un sāka nevaldāmi raudāt.

Pāris minūtes mēs sēdējam klusēdami. Es nebiju pārliecināts, ko lai saku, un Sūzija nevarēja beigt raudāt. Es lūdzu Tā Kunga palīdzību un pajautāju Sūzijai, kas bija noticis. Beidzot viņa pacēla savu seju un pastāstīja, ka pāris nedēļas pirms viņa satika misionārus, viņa ar savu draugu bija darījusi to, ko vēlāk misionāri mācīja, ka tas nav saskaņā ar Tā Kunga likumu. Viņa jau bija pateikusi savam draugam, ko viņa bija sapratusi un ka viņa vairs neturpinās tādas attiecības. Viņa pat ierosināja kopīgi ar viņu satikties ar misionāriem un noklausīties to, ko nu viņa uzskatīja par patiesu. Tomēr vainas apziņa par izdarīto nomāca viņas dvēseli.

Mana sirds sāpēja kopā ar viņas sirdi. Es tik ļoti gribēju viņai palīdzēt, jo jutu, ka viņa patiesi nožēloja un vēlējās darīt pareizo un kristīties. Tajā brīdī atbilde uz manu lūgšanu nāca ļoti skaidri. Un es viņai pajautāju: „Sūzij, vai tu gribi atbrīvoties no šī grēka radītās vainas sajūtas un sāpēm?“ Un atkal viņa aizsedza seju ar rokām un nolieca galvu. Viņa izdvesa tikai vienu vārdu: „Jā.“ Viņa sāka raudāt vēl spēcīgāk, un es viņu mierināju viņu, runājot par Grēku Izpirkšanu un to, kā viņa var pielietot to savā dzīvē. Es paskaidroju, ka viens no kristīšanās un konfirmēšanas iemesliem, ir dziedināt dvēseles tiem, kas sirsnīgi nožēlo grēkus, un nešauboties es redzēju, ka viņa to sirsnīgi vēlējās.

Mēs beidzām interviju ar lūgšanu. Tā Kunga Gars bija jūtams vairāk, nekā jebkad biju to jutis citās intervijās.

Mēs ar pārinieku ieradāmies sanāksmju namā īsi pirms kristīšanas. Pirms pašas kristīšanas mums nebija laika vairs parunāt ar Sūziju vai viņas ģimeni. Pēc dziedāšanas un sniegtajām uzrunām viņi tika kristīti—sākumā viņas māte, tad viņas tēvs, tad brālis un visbeidzot pati Sūzija. Kad viņa iekāpa kristīšanas baseinā, viņas smaids liecināja, ka Skolotāja dziedinošais balzams bija dziedinājis viņas sirdi. Kad Sūzija iznāca no ūdens, viņai un man acīs bija asaras. Viņas smaids bija lielāks nekā iepriekš, un viņas seja staroja. Tajā brīdī es sapratu, kādēļ Glābējs mācīja: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat … grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt“ (Mateja 11:28).

Pēc kristīšanas dievkalpojuma mēs mazliet aprunājāmies. Es apsveicu ģimeni, kas nu bija Tā Kunga valstības jaunie locekļi. Sarokojoties ar Sūziju, man gribējās viņai pateikt, cik daudz man nozīmēja šī pieredze. Savā dzīve es biju nožēlojis grēkus un sajutis Izpirkšanas spēku, bet es biju pateicīgs sajust to vēl spēcīgāk nekā jebkad agrāk, pateicoties savai saistībai ar viņu.

Pievienoties Baznīcai, pats par sevi jau ir pārbaudījums. Bet, pievienoties šādos sasprindzinātos apstākļos, noteikti bija vēl lielāks izaicinājums Sūzijai nekā daudziem jaunajiem Baznīcas locekļiem. Tomēr Jēzus Kristus veiktā Grēku Izpirkšana padarīja šīs grūtības uzvaramas un pievērsa, un dziedināja šīs brīnišķīgās Dieva meitas dvēseli. Tas arī deva jūtīgam, jaunam misionāram ļoti svarīgu mācību par to, kā pielietot Grēku Izpirkšanu savā dzīvē.