Trīs vēstījumi jaunajiem pieaugušajiem

Mēs mudinām jūs iegūt labu izglītību un apgūt nepieciešamās iemaņas, lai veiksmīgi atrastu darbu, izaudzinātu ģimeni un būtu aktīvs sabiedrības loceklis.

Izglītība un profesionālās mācības var būt dārgas. Mācieties, kā iekrāt naudu un kā gudri izmantot tos līdzekļus, kas jums ir pieejami. Tas palīdzēs samazināt iespējamos aizņēmumus, kas jums varētu būt, pabeidzot studijas.

Iegūstot izglītību esot laulībā, jums un jūsu laulātajam būs nepieciešamas labas lēmumu pieņemšanas iemaņas, lai rūpētos par savu ģimeni. Jums būs jāpārliecinās, ka jūsu ģimenes vajadzības, jūsu darbs un izglītība nebūtu pakļautas riskam.

Vai esat neprecējušies vai precējušies, jums ir jāizkopj laba darba ētika. Esiet produktīvi; paaugstiniet savas darba prasmes. Esiet lojāli pret savu darba devēju. Meklējiet pēc izaugsmes iespējām un pēc papildu pienākumiem. Maksājiet desmito tiesu un ziedojumus. Uzkrājiet daļu no ienākumiem un attīstiet pašpaļāvības un taupības ieradumu.

Šajā jūsu dzīves periodā viens no jūsu lielākajiem pārbaudījumiem ir zināt, kā izdarīt izvēles attiecībā uz naudas tērēšanu.

Prezidents Brigams Jangs mācīja: „Ja jūs vēlaties kļūt bagāts, krājiet no iegūtā. Muļķis var nopelnīt; bet ir jābūt gudram cilvēkam, lai iekrātu un rīkotos ar iekrāto savam paša labumam.“¹

Mūsu sabiedrībā ir pieejami tik daudz vilinošu un interesantu produktu. Tie nodrošina baudu un izklaidi. Tie ir intriģējoši un liekas nepieciešami.

Tomēr Glābējs teica:

„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog:

Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog:

Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds“ (Mateja 6:19–21).

Esiet uzmanīgi, lai jūs muļķīgi neieskautu sevi ar materiālām, laicīgām spēļmantām, kuras jums, iespējams, šajā dzīves posmā nav nepieciešamas. Nejūtieties tā, ka jums nekavējoties vajag sagādāt to pašu, kas bija vecākiem, kad jūs atstājāt viņu māju. Lielākoties jūsu vecākiem tas prasīja vairākus desmitus gadu, lai iegūtu modernas mājas ērtības, un tas vienkārši nav praktiski censties tās iegūt tagad, uzsākot savu jauno ģimenes dzīvi.

Es varu personīgi liecināt, ka dažas no saldākajām atmiņām, kas ir mums ar sievu, ir par laiku, kad mūsu augošā ģimene dzīvoja mazā dzīvoklītī, kamēr es beidzu juridisko skolu. Mums bija tikai dažas no dzīves ērtībām. Bet mēs nezinājām, ka esam nabagi, jo bijām viens otram, un mums bija evaņģēlija svētības. Šīs svētības pilnībā aizēnoja materiālo lietu trūkumu.

Paturot prātā šos pantus, ļaujiet man minēt dažus faktus, kas var aizkavēt laulības.

1. Kādam var likties, ka misionāram, kas atgriezies mājās, nav jācenšas apprecēties. Ja jūs tā domājat, tas ir nepareizs pieņēmums. Visus misionārus, kas ir atgriezušies mājās, ir jāmudina palikt aktīviem Baznīcā, iegūt izglītību, apgūt darba iemaņas un strādāt pie tā, lai atrastu sev mūžīgo dzīvesbiedru.

2. Daži jaunie vīrieši jūt, ka neatbilst kādu jauno sieviešu cerībām. Ar frāzi „nesasniedzamie“ bieži tiek apzīmēti tie, kuri rada par sevi iespaidu, ka viņiem vajag vairāk, kā kāds spēj sniegt. Ir nepieciešama atbilstoša sazināšanās, lai uzrunātu šo nenoteiktību.

3. Koncentrēšanās uz izglītības iegūšanu vai karjeru var laulību atstumt malā kā mazāk nozīmīgu. Laulība, izglītība un karjera var iet roku rokā. Karjera bez ģimenes, ja ģimene ir iespējama, ir traģēdija.

4. Neļaujiet, lai jūsu dzīve būtu tikai eksistence, kas ir jautra vai egoistiska. Dzīve ir kas vairāk, kā izpriecu parks. Nekļūstiet apsēsti ar mantu iegūšanu. Uzņemieties atbildību.

5. Laulības negatīvā uztvere plašsaziņas līdzekļos vai ģimenes un draugu pieredze var kādu atturēt no laulībām. Daži saka: „Kādēļ precēties, ja apkārt ir tik daudz šķiršanās?“ Tas, ka pastāv šķiršanās nenozīmē, ka jums nevar būt laimīga un veiksmīga laulība. Neļaujiet citu rīcībai izlemt jūsu vietā. Nolemiet, ka jūsu laulība neizjuks.

6. Daži atliek laulības finansiālu apsvērumu dēļ. Atlikt laulības līdz laikam, kad naudas būs pietiekami daudz, lai varētu moderni dzīvot, ir muļķīgi. Kad tas notiek, tiek zaudēts tik daudz no kopīgās dzīves—no pūlēm, pielāgošanās un mācīšanās, lai tiktu galā ar dzīves izaicinājumiem.

Šīs un citas rūpes var aizkavēt laulību. Mans nolūks nav atbildēt uz katru no šīm atrunām jūsu pašu apmierinājumam. Es vienkārši paziņoju Baznīcas mācību attiecībā uz laulību, un es mudinu jūs izrādīt pietiekamu ticību virzībai uz priekšu šai vissvarīgākajā lēmumā jūsu dzīvē.

Ja es izvēlētos vienu vārdu, kas vislabāk raksturotu vairumu iemeslu laulību atlikšanai, tad tās būtu bailes—bailes no nākotnes, bailes no neizdošanās un tā tālāk. Tas nav neparasti baidīties. Bailes var tikt pārvarētas ar gatavošanos un ticību.

Kad sendienu apustuļi baidījās par to, ka lielā vētra nogremdēs viņu laivu, Kristus „uzmodies apsauca vēju un sacīja uz jūru, Klusu, mierā! Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums.

Un Viņš uz tiem sacīja, Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?“ (Marka 4:39–40).

Apustulis Pāvils mācīja: „Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu“ (2. Timotejam 1:7).

Es varu godīgi teikt, ka manā laikā, kad kādam radās iespēja apprecēt īsto cilvēku, studiju turpināšanas izaicinājums kļuva otršķirīgs vissvarīgākā lēmuma dēļ—apprecēt īsto cilvēku. Daudzi no jums, jaunie pieaugušie, jau ir izdarījuši šo izvēli un virzās tālāk savā dzīvē, pat tad, ja nav visas tās materiālās lietas, kuras jums būtu pretējā gadījumā. Bet jūs virzāties uz priekšu saskaņā ar mūžīgo ieceri un dievišķo paraugu, ko šī Baznīca sniedz visiem Baznīcas locekļiem.

Pirms kāda laika, pie mums ar māsu Tingiju, kam nu ir 4 bērni un 21 mazbērns, bija „mazmeitu pārnakšņošanas pasākums.“ Piecas no mūsu mazmeitām, vecumā no 6 līdz 14 gadiem, ieradās mūsu mājā. Papildus tam, ka viņas ir māsīcas, viņas ir arī tuvākās draudzenes.

Mēs ēdām lielisku māsas Tingijas gatavotu maltīti. Tad mazmeitas izveidoja dažus rokdarbus, ko arī bija sagatavojusi māsa Tingija. Pēc visa tā mēs spēlējām viņu mīļākās spēles, un tad viņas uzstājās ar nelielu talantu šovu Vecmāmiņai un Vectētiņam. Talantu šova laikā viņas nodziedāja dažas pazīstamākās Sākumskolas dziesmas, kas bija pārveidotas tā, lai atbilstu vecvecākiem, tai skaitā šādu:

Dziedot šo dziesmu, man klēpī sēdēja piecas mazmeitas, kas aplika savas rokas man ap kaklu, noglāstīja manus vaigus un iedeva lielas bučas.

Tas ir tas, kam patiesi ir kāda nozīme. Tā ir ģimene. Tas ir evaņģēlijs. Tas pilnībā aizēno visas materiālās lietas un to, ko var nopirkt par naudu.

Ja vien jūs nesaprotat, kāda var būt jūsu nākotne attiecībā uz ģimeni, jums būs grūti pieņemt gudrus lēmumus, kas ietekmēs jūsu nākotni. Ģimene ir viss. Tā stāv pāri jebkādām citām attiecībām un lēmumiem.

Un tagad, es zinu, ka ne visi, kas vēlas apprecēties, to izdarīs šajā dzīvē. Tā Kunga iecere ir paredzējusi arī to.

Brīnišķīgais stāsts par Ruti Vecajā Derībā ir stāsts par sievieti, kura zaudēja savu vīru un izvēlējās nodoties ne tikai saviem mērķiem. Rute bija vientuļa, bet palika uzticīga ģimenei un Dievam.

Kad viņas vīra māte, Naomija, mudināja viņu dzīvot tālāk savu dzīvi, Rute izteica spēcīgu ticības veicinošu paziņojumu: „Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs“ (Rutes 1:16).

Kā jūs atceraties, vēlāk Rute satika Boāsu, viņi apprecējās un kļuva par Jēzus Kristus priekštečiem. Visas svētības, kas tika solītas visiem ticīgajiem Tā Kunga sekotājiem, piederēja viņai.

Ģimene ir evaņģēlija sirds un dvēsele. Caur ģimeni mēs attīstāmies mūžībās. Mūžīgā laulība un ģimene ir jebkuru pūļu vērta.

Lūdzu, pārdomājiet to, ar ko es dalījos ar jums. Lūdziet par to. Ziniet, ka jūsu Debesu Tēvs jūs svētīs un palīdzēs pārvērst bailes ticībā, ja vien jūs piesauksit Viņu.

Es pazemīgi liecinu un sniedzu jums savu liecību, ka, esot aktīviem Baznīcā, pienācīgi gatavojoties nākotnei un esot saistītiem ar savu laulāto draugu uz laiku un mūžību, tas var jums palīdzēt atklāt to prieku, kuru sola Jēzus Kristus evaņģēlijs.

Ņemts no uzrunas Baznīcas Izglītības Sistēmas vakarā Ogdenas Jūtas Reliģijas Institūtā, 2004. gada 2. maijā.