’Eiaha e ha’apae i te hō’ē noa atu fāna’ora’a ’ia parau pāpū nō te Mesia

’A pae matahiti i te ma’iri, tē ’āfa’i ra tātou i te rima i ni’a nō te pāturu i tō tātou peropheta here, te peresideni Russell M. Nelson, ’ei Peresideni nō te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei—te auvaha a te Fatu nō teie tau fa’ahiahia nō te tupura’a ’e te heheura’a. Nā roto iāna, ’ua fāri’i tātou i te mau anira’a hope ’ore ’ia tai’o, ’ua parauhia mai te mau ha’amaita’ira’a hanahana mai te peu e fa’atumu tātou i tō tātou orara’a i ni’a i tō tātou Fa’aora, Iesu Mesia.

I te matahiti 2011, tē tāvini ra māua tā’u tāne ’ei feiā fa’atere misiōni i roto i Curitiba nehenehe ra, i Peretīria, pātē a’enei tā’u niuniu i roto i te hō’ē rurura’a. ’Ua ha’aviti au i te ha’amute i tā’u niuniu, ’ite a’era vau o tō’u metua tāne e tāniuniu mai ra. Haere a’era vau i rāpae i te rurura’a, pāhono atu ra : « ’Ia ora na, Pāpā ! »

Māere roa vau, ’āehuehu tōna reo i te paraura’a mai : « ’Ia ora na e Bonnie. E ’ohipa tā’u e hina’aro e parau ia ’oe. ’Ua ’itehia mai e ma’i nō Charcot tō’u. »

Ta’a ’ore te mana’o : « Heru ! E aha te ma’i nō Charcot ? »

Tē fa’ata’a ra Pāpā iā’u : « E vai ara noa tō’u ferurira’a, tō’u rā tino, e pohepohe marū ïa. »

Mai te huru ’ua tahuri roa tō’u orara’a, tē fa’ataiā ra tō’u ferurira’a i te mau fa’ahope’ara’a o teie parau pe’ape’a rahi. I terā rā mahana e’ita e mo’e iā’u, ’o tāna parau hope’a tei mau roa i roto i tō’u ’ā’au. ’Ua ha’aviti tō’u metua tāne iti i te parau mai : « E Bonnie, ’eiaha e ha’apae i te hō’ē noa atu fāna’ora’a ’ia parau pāpū nō te Mesia. »

’Ua feruri au ’e ’ua pure ho’i nō ni’a i teie parau a’o a Pāpā. Pinepine au i te uiui iā’u iho ē, ’ua ’ite hope ānei au i te aura’a nō te ’orera’a e ha’apae i te hō’ē noa atu fāna’ora’a ’ia parau pāpū nō Iesu Mesia.

Mai ia ’outou, ’ua ti’a vau i terā ’e terā sābati mātāmua o te ’āva’e nō te hōro’a i tō’u ’ite nō te Mesia. E rave rahi taime tō’u parau-pāpū-ra’a nō te mau parau mau o te ’evanelia i roto i te hō’ē ha’api’ira’a. ’Ua ha’api’i itoito vau i te parau mau ’e ’ua fa’a’ite atu i te hanahana o te Mesia ’ei misiōnare.

’Ua hi’o ta’a ’ē atu ā rā vau i te reira nō’u iho nei ! Mai te huru tē parau mai ra ’oia ē : « E Bonnie, ’eiaha e vaiiho i te ao e nā ni’a atu ia ’oe ! ’A tāpe’a noa i tā ’oe mau fafaura’a i te Fa’aora. ’A ’imi ’ia ’ite i tāna mau ha’amaita’ira’a i te mau mahana ato’a, ’ia ti’a ia ’oe ’ia parau pāpū atu nā roto i te Vārua Maita’i, i tōna mana ’e tōna vaira’a i roto i tō ’oe orara’a ! »

Tei roto tātou i te hō’ē ao hi’a ’e tā te reira mau fa’anevanevara’a e fa’atīaniani haere i tō tātou mata ’e tō tātou ’ā’au i raro iho, ’eiaha rā i ni’a i te ra’i. Mai te mau ’āti Nephi i roto i te 3 Nephi 11, tītauhia Iesu Mesia. E ti’a ānei ia ’outou ’ia feruri ia ’outou iho i rotopū i terā mau ta’ata tei ’ite i te ti’arepu rahi ’e te ano ? E aha ra ïa te huru ’ia fa’aro’o i te anira’a a te Fatu i te ta’ata tāta’itahi :

« ’A ti’a mai i ni’a, ’e ’a haere mai iā’u nei, ’ia tu’u mai i tō ’outou rima i tō’u nei ’ao’ao, ’e ’ia fāfā ato’a mai ’outou i te mau puta naero i tō’u nei nā rima ’e i tō’u nei nā ’āvae, ’ia ’ite ’outou ē, ’o vau nei […] te Atua nō tō te ao ato’a nei, ’e i taparahihia na vau nō te mau hara a tō te ao nei.

« ’E […] ’ua haere atu ra te mau ta’ata […] ma te haere tāta’itahi atu […] ’e ’ua ’ite atu tō rātou mata ’e ’ua fāfā atu tō rātou rima, ’e ’ua ’ite pāpū roa rātou […] ’e te ’ite mata atu [rātou iho] i te reira. »¹

’Ua haere teie mau ’āti Nephi, ma te hia’ai rahi, i mua, nō te tu’u i tō rātou rima i tōna ’ao’ao ’e nō te fāfā i te mau puta naero i ni’a i tōna nā rima ’e te ’āvae, ’ia ti’a ia rātou ’ia ’ite rātou iho ē, ’o ’oia te Mesia. Nā reira ato’a te mau ta’ata ha’apa’o maita’i e rave rahi tā tātou i tuatāpapa i roto i te Faufa’a ’Āpī i teie matahiti, tei tīa’i mataroa i te taera’a mai o te Mesia. ’E ’ua fa’aru’e i tō rātou mau ’āua, tō rātou mau pārahira’a ’e tā rātou tāmā’ara’a nō te pe’e iāna, nō te nene’i iāna ra, nō te tueve iāna ra, ’e nō te pārahi iāna ra. E mataroa ānei tō tātou nō te ’ite tātou iho mai terā naho’a rahi i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a ? E mea iti iho ānei te faufa’a o te mau ha’amaita’ira’a tā tātou e tītau nei, i tā rātou ?

I te fārerei-tino-ra’a te Mesia i te mau ’āti Nephi i tā rātou hiero, e ’ere tāna anira’a ’ia ti’a noa mai i te ātea ’e ’ia hi’o mai iāna, ’o te tāpe’ara’a rā iāna, te fāfāra’a rātou iho i te vaira’a pāpū o te Fa’aora o te ta’ata nei. Nāhea tātou e nava’i ai i te ha’afātata iāna ’ia noa’a mai tō tātou iho ’ite nō Iesu Mesia ? E tuha’a ato’a paha teie nō te mea tā tō’u metua tāne i hina’aro e ha’api’i mai iā’u. Noa atu ē ’aita tātou e fāna’o nei i terā fārerei-tino-ra’a mai ia rātou i haere nā muri i te Mesia i te tau nō tāna tāvinira’a i te tāhuti nei, nā roto rā i te Vārua Maita’i, e ti’a ia tātou ’ia ’ite i tōna mana i te mahana tāta’itahi ! Te rahi te noa’a mai !

’Ua ha’api’i rahi mai te feiā ’āpī tamāhine ’ati a’e i te ao nei nō ni’a i te ’imira’a i te Mesia ’e te noa’ara’a te hō’ē ’ite nō rātou iho i te mahana tāta’itahi. Teie te mana’o pa’ari nō e piti o rātou :

I māta’ita’i ’o Livvy i te ’āmuira’a rahi i tōna orara’a tā’āto’a. Inaha, i roto i tō rātou ’utuāfare, e peu mātau nō rātou ’ia māta’ita’i te ’utuāfare i nā tuha’a purera’a e pae. I te mātāmua ra te ’āmuira’a nō Livvy, ’o te pārai’o’ara’a ïa i tāna pāpie ’aore rā te vare’a-ta’oto-ra’a i terā ’e terā taime. I te ’āmuira’a rahi rā nō ’Ātopa i ma’iri, e mea ta’a ’ē. ’Ua māta’ita’i ’oia nōna iho.

I teienei, ’ua fa’aoti ’oia e ’ā’apo ’oia i te mau mea. ’Ua mute ’oia i tāna niuniu ’e ’ua pāpa’i i te mau mana’o e tae mai nō ’ō mai i te Vārua. ’Ua fa’ahiahia roa ’oia i tōna putapūra’a i te mau mea ta’a ’ē tā te Atua i hina’aro iāna ’ia fa’aro’o ’e ’ia rave. E ’ohipa ta’a ’ē tei tupu i roto i tōna orara’a maoti tāna fa’aotira’a, i terā iho taime.

Ma’a mahana i muri mai, ’ua ani tōna hoa iāna e haere rāua e māta’ita’i i te hō’ē hōho’a huru faufau ri’i. ’Ua nā ’ō ’oia : « ’Ua ho’i mai te mau parau ’e te vārua o te ’āmuira’a i roto i tō’u ’ā’au, fa’aro’o a’era vau i tō’u reo i te paraura’a ’aita. » E mea itoito ato’a ’oia i te fa’a’itera’a i tōna ’itera’a pāpū nō te Fa’aora i roto i tāna pāroita.

I muri iho i terā mau ’ohipa i tupu, ’ua parau ’oia : « Te mea fa’ahiahia roa, ’oia ho’i, i te fa’aro’ora’a vau iā’u i te parau-pāpū-ra’a ’o Iesu te Mesia, ’ua putapū ato’a vau i te Vārua Maita’i i te ha’apāpū-fa’ahou-ra’a i te reira iā’u nei. »

’Aita ’o Livvy i ’ātipi noa nā ni’a i te hope’a hepetoma nō te ’āmuira’a ; ’ua ’ōu’a rā i roto, tōna ferurira’a ’e tōna vārua, ’e ’ua ’ite i te Fa’aora i reira.

I teienei, ’o Maddy I te fa’aeara’a tōna ’utuāfare i te haere i te purera’a, ’ua ta’a ’ore ’o Maddy, ’aita i pāpū iāna e aha tē rave. Nōna, e mea rahi tāna e ’ere ra. Nō reira, i te 13ra’a o tōna matahiti, ’ua ha’amata Maddy i te haere i te purera’a ’o ’ōna ana’e. Noa atu pa’i i te tahi mau taime e mea pa’ari ’e te huru ’ē ’ia haere ’o ’ōna ana’e, ’ua ’ite rā ’oia ē i te purera’a ’oia e ’ite ai i te Fa’aora, ’e ’ua hina’aro ’oia ’ia ti’a i te vāhi tei reira ’oia. Tē nā ’ō ra ’oia : « I te purera’a, nō to’u vairua, mai te huru ē e ’utuāfare. »

’Ua tāpe’a noa ’o Maddy i terā parau ē, ’ua tā’atihia tōna ’utuāfare nō te tau a muri atu. Ha’amata a’era ’oia i te ’āfa’i mai i tōna nā tua’ane na’ina’i i te purera’a, ’e ’ua tuatāpapa rātou i te mau pāpa’ira’a mo’a i te fare. Ē ’āmui ato’a mai nei tōna metua vahine ia rātou. ’Ua fa’a’ite ’o Maddy i tōna metua vahine i tōna hina’aro e tāvini i te hō’ē misiōni, ma te ani iāna ’ia fa’aineine nō te haere i te hiero nā muri iāna.

I teie mahana, tei te MTC [Pū ha’api’ipi’ira’a misiōnare] ’o Maddy. Tē tāvini nei ’oia. Tē fa’a’ite pāpū nei ’oia nō te Mesia. Maoti tōna hi’ora’a maita’i i ho’i mai ai tōna nā metua to’opiti i te hiero ’e i te Mesia.

Mai ia Livvy ’e Maddy te huru, ’ia mā’iti tātou ’ia ’imi i te Mesia, e fa’a’ite pāpū mai te Vārua nōna i te mau taime ta’a ’ē. Teie mau fa’a’itera’a a te Vārua, e tupu ïa ’ia ha’apae tātou i te mā’a, ’ia pure tātou, ’ia tīa’i tātou ’e ’ia haere tāmau noa tātou i mua. Tō tātou pirira’a i te Mesia, e tupu ïa nā roto i te ha’amori-pinepine-ra’a i roto i te hiero, nā roto i te tātarahapara’a tāmahana, te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a, te haerera’a i te purera’a ’e i te séminaire, te ferurira’a i tā tātou ha’amaita’ira’a patereareha, te fāri’i-ti’a-mā-ra’a i te mau ’ōro’a ’e te fa’aturara’a i te mau fafaura’a mo’a. E tītau manihini te reira mau mea ato’a i te Vārua ’ia tūrama i tō tātou ferurira’a, ma te hōro’a ato’a mai i te tahi atu ā hau ’e te pārurura’a. Tē fa’atura nei rā tātou i te reira ’ei fāna’ora’a mo’a nō te parau pāpū nō te Mesia ?

E rave rahi taime tō’u haerera’a i te hiero, terā rā, ’ia ha’amori vau i roto i te fare o te Fatu, e taui te reira iā’u. I te tahi taime, ’ia ha’apae au i te mā’a, ’o te po’ia noa tē noa’a mai, i te tahi rā mau taime, e rave au i te fa’a’amu’a i te Vārua ma te fā pāpū. I te tahi mau taime, ’ua muhumuhu vau i te mau pure mai te tahi pehe puta ’e te mātaro, terā rā, ’ua pure ato’a vau ma te hia’ai ’ia fāri’i i te parau a’o a te Fatu.

E mana i roto i te fa’arirora’a i teie mau peu mo’a ’eiaha mai te hō’ē tāpura ’ohipa, mai te hō’ē rā ’itera’a. E ’ohipa ’o tē mara’a māite, terā rā e ’ohipa tē tupu nā roto i te ’āmuira’a tāmahana ’e te ’āmuira’a itoito ’e te mau ’ohipa mana’o pāpū nā muri i te Mesia. ’Ia tāmau tātou i te ha’a mai te au i tāna ha’api’ira’a, e noa’a tō tātou ’itera’a pāpū nōna ; e patu tātou i te hō’ē tā’amura’a iāna ’e i tō tātou Metua i te ao ra. E ha’amata tātou i te riro mai ia rāua te huru.

’Ua rahi roa ho’i te māniania a te ’enemi, e mea huru fifi ’ia fa’aro’o i te reo o te Fatu. E’ita tō tātou ao, tō tātou mau fifi ’e tō tātou vaira’a e fa’aiti i tō rātou māniania, e nehenehe rā tā tātou ’e e tītau-roa-hia ho’i ’ia po’ia tātou ’e ’ia po’ihā i te mau mea o te Mesia nō te « fa’aro’o iāna » ma te pāpū.² ’Ua hina’aro tātou i te fa’atupu i te mau peu pūai nō te ti’ara’a pipi ’e te ’itera’a pāpū ’o tē fa’arōtahi i ni’a i tō tātou tūru’ira’a i ni’a i te Fa’aora, i te mahana tāta’itahi.

’Ua hau i te 11 matahiti tō’u metua tāne i te fa’aru’era’a mai, e mea oraora noa rā tāna mau parau i roto iā’u. « Bonnie, ’eiaha e ha’apae i te hō’ē noa atu fāna’ora’a ’ia parau pāpū nō te Mesia. » Tē ani nei ia ’outou ’ia ’āmui ato’a mai nō te fāri’i i tāna anira’a. ’A ’imi i te Mesia i te mau vāhi ato’a―Tē parau nei au ia ’outou tei reira ’oia !³ Tei ni’a te ’oa’oa mau i tō tātou ineine ’ia ha’afātata mai ā i te Mesia ’e ’ia ’ite tātou iho.

’Ua ’ite tātou ē, i te mau mahana hope’a nei, « e pi’o te mau turi ato’a i raro, ’e e fā’i ho’i te mau vaha ato’a » ē ’o Iesu te Mesia.⁴ Tē pure nei au ’ia riro te reira ’itera’a ’ei ’ohipa tupu noa mai terā nō tātou, i teienei—’ia rave tātou i te mau taime ato’a tā tātou e fāna’o nō te parau ’oa’oa ’e nō te parau pāpū ē : Tē ora nei Iesu Mesia !

’Ua here roa ho’i au iāna. ’Ua māuruuru roa tātou nō tāna tāra’ehara tā’ōti’a ’ore, « i matara ai te ora mure ’ore ’e i pāpū ai te tāhuti ’ore, nō [tātou] pā’āto’a. »⁵ Tē parau pāpū nei au nō te maita’i o tō tātou Fa’aora ’e tōna hanahana rahi, i tōna i’oa mo’a, ’oia ho’i Iesu Mesia, ’āmene.