E parauhia te here i’ō nei

Tē hīmene nei tā tātou mau tamari’i Paraimere : « E parauhia te here i’ō nei. »¹

’Ua hōro’a vau i te hō’ē taime i te hō’ē mētāi i te tuahine Gong. ’Ua fa’anana’o vau i ni’a iho tāpa’o-tāpa’o, tāpa’o-tāpa’o, tāpa’o-tāpa’o-rēni. Te ta’ata i ’ite i te mau tāpa’o titāti (morse), ’ua ’ite ïa rātou i nā reta I, I, U. ’Ua ’āno’i atu vau i te tahi atu tāpa’o. E reo tinitō Mandarin, ’o te « ai », ’oia ho’i te « here ». Nō reira, i teie nā tāpa’o, teie ïa te tātarara’a « ’Ua here au ia ’oe. » Susan iti ē, « I, ai (爱), U. »

’Ua rau te reo nō te parau i te here. ’Ua parauhia mai ē e paraparau te ’utuāfare ta’ata nei e 7 168 reo ora.² I roto i te ’Ēkālesia, tē paraparau nei tātou e 575 reo tumu, ’e e rave rahi ’āma’a reo. E ha’aparare ato’a tātou i te hina’aro, i te ta’ira’a reo ’e te mana’o o te manava nā roto i te anoihi, te pehe, te ’ori ’e te mau fa’a’itera’a i mua i te ta’ata ’e ’o roto.³

I teie mahana, paraparau ana’e nō ni’a i e toru reo nō te here ’evanelia : te reo nō te māhanahana ’e te mana’o tura, te reo nō te tāvinira’a ’e te fa’atusiara’a, ’e te reo nō te tā’amura’a fafaura’a.

’A tahi, te reo nō te māhanahana ’e te mana’o tura.

Ma te māhanahana ’e te mana’o tura, e ui te tuahine Gong i te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī : « Mea nāhea ’outou i te ’ite ē ’ua here tō ’outou nā metua ’e te fēti’i ia ’outou ? »

I Tuatemara, e parau te mau tamari’i : « Mea itoito tō’u na metua i te rave i te ’ohipa nō te fa’atāmā’a i tō mātou ’utuāfare. » I Amerika Apato’erau, e parau te mau tamari’i : « E tai’o tō’u nā metua i te ’ā’amu iā’u ’a vihi ai i roto i te ro’i i te pō. » I te Fenua Mo’a, e parau te mau tamari’i : « E pāruru tō’u metua iā’u. » I Kana, i ’Āfirita Tō’o’a o te rā, e parau te mau tamari’i : « E tauturu tō’u nā metua iā’u i roto i tā’u mau fā nō Te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī. »

’Ua nā ’ō te hō’ē tamari’i : « Noa atu ā tōna rohirohi i muri iho i tāna mahana ’ohipa, e haere māua tō’u metua vahine e ha’uti nā rāpae. » ’Ua ta’i roa tōna metua vahine i te fa’aro’ora’a ē tē ’itehia ra tāna mau fa’atusiara’a tāmahana. ’Ua nā ’ō te hō’ē tamāhine : « Noa atu ā i te tahi taime e tū’ati ’ore tō māua mana’o, tei ni’a i tō’u metua vahine tō’u ti’aturi. » ’Ua ta’i ato’a tōna metua vahine.

I te tahi taime tītauhia ’ia ’ite ē, te here i parauhia i’ō nei, ’ua māuruuru-ato’a-hia i’ō nei.

Ma te māhanahana ’e te mana’o tura, e fa’atumu tā tātou mau purera’a ’ōro’a ’e te tahi atu mau rurura’a i ni’a ia Iesu Mesia. E parau tātou ma te mana’o tura nō te tāra’ehara a Iesu Mesia, nō tātou iho ’e ma te pāpū, e ’ere i te hō’ē tāra’ehara mai terā noa. E pi’i tātou i te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i fa’aho’ihia mai i tōna i’oa, ’oia ho’i Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei. E reo mana’o tura tā tātou ’ia pure ana’e i te Metua i te ao ra, ’e e fa’atura tāmāhanahana tō tātou ’ia paraparau ana’e te tahi i te tahi. ’Ia ’ite tātou ē ’o Iesu Mesia i te pū o te mau fafaura’a o te hiero, e mea iti a’e te parau nō te « haerera’a i te hiero », ’e e mea rahi a’e te parau nō te « haerera’a i te Mesia i te fare o te Fatu. » E muhumuhu te fafaura’a tāta’itahi ē : « E parauhia te here i’ō nei. »

E parau te mau melo ’āpī ē, ’ei huri parau nō te ta’a i te mau parau i roto i te ’Ēkālesia. [I te Fenua Marite] e ’ata ri’i tātou ’ia parauhia « stake house [fare titi] » e mana’ohia e fare tāmā’ara’a ; ’e te « ward building [fare purera’a a te pāroita] » e mana’ohia ïa e fare ma’i ; ’e te mau « opening exercises [’ohipa ha’amatara’a] » e mana’ohia ïa e fa’ahā’uti’utira’a upo’o ’e te pa’ufifi ’e te turi ’āvae i te vāhi tāpe’ara’a pere’o’o a te fare pure. Tē tāparu nei rā vau, e feruri ana’e ’e e hamani maita’i ana’e ’a ha’api’i ’āmui ai tātou i teie mau reo ’āpī nō te here. E vahine fa’afāriu ’āpī tei tae mai i te purera’a, ’e ’ua parauhia atu nō ni’a i tōna mau piritoti, e mea poto roa. E mā’ino’ino tē noa’a mai, ’aita rā, ’ua pāhono noa atu ’oia : « ’Ua fa’afāriuhia tō’u ’ā’au ; e fa’a’oroma’i ri’i ā i tō’u mau piritoti. »⁴

Te mau parau tā tātou e parau, e ha’afātata ïa ’aore rā e fa’aātea ia tātou i te tahi atu mau keresetiano ’e te mau hoa. I te tahi taime, e paraparau tātou nō te ’ohipa misiōnare, te ’ohipa hiero, te ’ohipa tauturura’a i te ao nei ’e totauturu, e mana’o roa ai te ta’ata ē tē ti’aturi nei tātou ’o tātou ana’e terā e ha’a ra. Tāmau noa ana’e i te paraparau ma te māuruuru tāmāhanahana ’e te mana’o tura nō te ’ohipa ’e te hanahana o te Atua, nā reira ato’a nō te maita’i, te tahiti’a ’e te aroha o Iesu Mesia ’e nō tāna tusia tāra’ehara.⁵

Te piti, te reo ’evanelia nō te tāvinira’a ’e te fa’atusiara’a.

’A putuputu noa ai tātou i te purera’a i te hepetoma tāta’itahi, nō te ha’apa’o ’e nō te ’oa’oa i te mahana sābati, e nehenehe tātou e fa’a’ite i tā tātou pūpūra’a ’e te fafaura’a ’ōro’a ia Iesu Mesia ’e i te tahi ’e te tahi, nā roto i tā tātou mau pi’ira’a, te ’āmui-’ōhie-ra’a i te ta’ata, ’e te tāvinira’a.

’Ia ui au i te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia nō te hō’ē vāhi, e aha tā rātou mau māna’ona’ora’a, te taea’e ’e te tuahine tē parau mai ē : « E mau melo tō mātou ’aita e fa’ari’i nei i te mau pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia. » E rāve’a te mau pi’ira’a ’ia tāvini i te Fatu ’e i te tahi ’e te tahi i roto i tāna ’Ēkālesia, nō te fa’arahi i tō tātou aumihi, te ’aravihi ’e te ha’eha’a. ’Ia fa’ata’a-ana’e-hia tātou, e ti’a ia tātou ’ia fa’ari’i i te fa’aurura’a a te Fatu nō te fa’aitoito ’e nō te ha’apūai i te ta’ata ’e ’ia tātou iho nei. ’Ua ta’a iho ā ïa ia tātou ē, e mau tauira’a i ni’a i tō tātou vaira’a, ’e te mau tau o te orara’a, e mea fifi ri’i paha nō tātou ’ia tāvini, maita’i rā ē, e’ita roa terā hina’aro e taui. E parau tātou nā muri i te ari’i Beniamina ē : « ’Āhiri tē vai ra tā’u, e hōro’a ïa vau »⁶ ma te pūpū i te mea ato’a e noa’a ia tātou.

E te feiā fa’atere nō te titi ’e nō te pāroita, rave ana’e i tā tātou tuha’a. ’Ia pi’i (’e ’ia ha’amāuruuru) tātou i te mau taea’e ’e te mau tuahine ’ia tāvini i roto i te ’Ēkālesia a te Fatu, ’ia rave na tātou ma te tura ’e te fa’auru. ’Ia ’ite te ta’ata tāta’itahi i te māuruuru nō rātou, ’e e nehenehe ho’i rātou e manuia. E ’āpo’o ’e e ’apo mai na i te parau a te mau vahine feiā fa’atere. ’Ia ha’amana’o tātou i tā te peresideni J. Reuben Clark i ha’api’i ē, i roto i te ’Ēkālesia a te Fatu e tāvini tātou i te ti’ara’a e pi’ihia, « e ti’ara’a ho’i ’aita ’oe e tītau ’e ’aita ’oe e pāto’i. »⁷

I te fa’aipoipora’ahia māua te tuahine Gong, ’ua hōro’a mai Elder David B. Haight i teie parau a’o : « ’Ei mau noa i te hō’ē pi’ira’a i roto i te ’Ēkālesia. I te taime iho ā rā ’ua rahi tā ’oe ’ohipa », ’ua nā ’ō ’oia : « tītauhia ’ia putapū i te here o te Fatu nō te feiā tā ’oe tāvini ’e nō ’oe iho, ’a tāvini ai ’oe. » Tē parau fafau nei au ē, e parauhia te here i’ō nei, i reira ’e i te mau vāhi ato’a maoti te pāhonora’a tātou e ’ē i te feiā fa’atere o te ’Ēkālesia, ’ia tāvini i te Fatu i roto i tāna ’Ēkālesia nā roto i tōna Vārua ’e tā tātou mau fafaura’a.

E ti’a i te ’Ēkālesia a te Fatu tei fa’aho’ihia mai ’ia riro ’ei ha’apatara’a huero nō te mau ta’ata nō Ziona. ’Ia ’ārue ’āmui tātou, ’e ’ia tāvini ’āmui ’e ’ia poupou ’āmui ’e ’ia ha’api’i ’āmui i tōna here, e tūtau ïa tātou i te tahi ’e te tahi i ni’a i tāna ’evanelia. ’Aita paha tātou e tū te mana’o i ni’a i te poritita ’e te mau fifi sōtiare, e ’ite rā tātou i te au maita’i ’a hīmene ’āmui ai i roto i te pupu hīmene pāroita. E fa’arahi tātou i te tū’atira’a ’e e ’aro tātou i te vai-’āta’a-ra’a ’a aupuru tāmau ai tātou ma tō tātou ’ā’au i roto i tō te tahi ’e tō te tahi ’utuāfare ’e te veutupura’a.

I roto i te mau tere hahaera’a i te mau melo nā muri i te mau peresideni titi, tē ’ite nei au i tō rātou here hōhonu nō te melo, noa atu te vaira’a. ’A tere ai mātou nā mua i te fare o te mau melo o tōna titi, ’ua parau te hō’ē peresideni titi ē, ’aita e fa’ata’ara’a, e fare e vāhi ’aura’a ’aore rā e fare tahua repo noa, te tāvinira’a i roto i te ’Ēkālesia, e fāna’ora’a ta’a ’ē ïa e tītau-pinepine-hia te fa’atusiara’a. E parau pa’ari rā tāna i fa’ahiti, ’oia ho’i, ’ia tāvini ’āmui tātou ’e ’ia fa’atusia ’āmui ho’i, e iti mai te hape tā tātou e ’ite, e rahi a’e te hau. ’Ia fa’ari’i tātou iāna, e tauturu Iesu Mesia ia tātou ’ia parau i te here i’ō nei.

I teie tau ve’ave’a, ’ua fārerei tō mātou ’utuāfare i te mau melo fa’ahiahia nō te ’Ēkālesia ’e te mau hoa nō Loughborough ’e nō Oxford, i Peretāne. ’Ua fa’aha’amana’o mai teie mau putupurura’a fa’ahiahia i te huru te mau ’ātivite sōtiare ’e te tāvinira’a a te pāroita e nehenehe e patu i te mau tā’amura’a ’āpī ’e te vai maoro. I te tahi taime, ’ua tae mai te mana’o ē, i te mau vāhi e rave rahi o te ’Ēkālesia, e nehenehe te tahi ri’i atu ā mau ’ātivite i roto i te pāroita, tei fa’anahohia ’e tei ravehia nō te ’evanelia, e ha’une ’āmui ia tātou ma te tā’amura’a rahi a’e ’e te tāhō’ē.

E aupuru te hō’ē peresideni fa’auru nō te tōmite ’ātivite a te pāroita, ’e tāna tōmite, i te ta’ata tāta’itahi ’e te ’oire nō te feiā mo’a. Nā tā rātou mau ’ātivite fa’anahonaho-maita’i-hia e tauturu i te fa’atupura’a i te mana’o i roto i te mau ta’ata ato’a ē, tē ha’afaufa’ahia nei rātou, tē fa’ari’ihia nei ’e tē anihia nei ’ia amo i te hō’ē ti’ara’a faufa’a roa. E ha’amau terā mau huru ’ātivite i te tū’atira’a i roto i te mau fāito matahiti ’e te mau vaira’a, e ha’amau ato’a i te mau ha’amana’ora’a vai maoro, ’e e mea māmā ’aore rā e mea tāmoni ’ore. E tītau manihini ato’a te mau ’ātivite au nō te ’evanelia i te ta’ata tupu ’e te hoa.

Pinepine i te haere ’āpipiti te ’āmui-’ōhie-ra’a i te ta’ata ’e te tāvinira’a. ’Ua ’ite te feiā ’āpī pa’ari mai te peu ’ua hina’aro ’oe e mātau i te hō’ē ta’ata, e pēni ïa ’e āna i ni’a i te pa’i’umara’a i roto i te hō’ē ’ohipa tāvinira’a.

Hōho’a

E feiā ’āpī pa’ari e pēni ra i te taime nō te hō’ē ’ohipa tauturu.

Parau mau, ’aita e ta’ata ’e ’aita e ’utuāfare i te fāito maita’i roa. Nō tātou pā’āto’a e tītauhia te tauturu nō te paraparau maita’i a’e i te here i’ō nei. « ’Aore o te aroha ra e mata’u. »⁸ E fa’ahaere te fa’aro’o, te tāvinira’a ’e te fa’atusiara’a ia tātou i ni’a atu ia tātou iho, piri a’e i tō tātou Fa’aora. Rahi noa atu te aumihi ’e te ha’apa’o maita’i ’e te nounou ’ore o te tāvinira’a ’e te fa’atusiara’a, i roto iāna, rahi noa ato’a atu tātou i te ha’amata i te hāro’aroa i te aumihi ’e te aroha tara ’ē hara nō tātou.

’Ua tae ïa tātou i te reo ’evanelia nō te tā’amura’a fafaura’a.

Tei roto tātou i te hō’ē ao ha’apa’o noa iāna iho. ’Ua rahi roa ho’i terā mana’o ē « mā’iti au iā’u iho. » Mai te huru ē, ti’aturi tātou ē tātou te mea ’ite roa a’e i tō tātou iho maita’i ’e nāhea i te tāpapa i te reira.

E ’ere rā i te parau mau i te hope’a. ’Ua fa’aau Iesu Mesia i teie parau mau mana rahi ’e te vai noa i ni’a i te ta’ata :

« ’O tei hina’aro ho’i i te tāpe’a i tōna ora, e ’ere ïa i te ora ; ’e o tei ti’a ’iāna i te tu’u i tōna ora iā’u nei, e roa’a ïa iāna te ora.

« E aha tā te ta’ata [’e te vahine] faufa’a i noa’a, ’ia noa’a iāna te tao’a atoa’ o teie nei ao, ’ia ’ere ’oia i tōna ora ? »⁹

E rāve’a maita’i a’e tā Iesu Mesia—e mau tā’amura’a tei niuhia i ni’a i te fafaura’a hanahana, pūai a’e i te tā’amu o te pohe. E ti’a i te tā’amura’a fafaura’a i te Atua ’e i te tahi ’e te tahi ’ia fa’aora i te māuiui ’e ’ia ha’amo’a i tō tātou mau tā’amura’a poihere-roa-hia. Te parau mau, e rahi a’e tōna ’ite ’e tōna here ia tātou, i tō tātou iho ’ite ’e te here ’ia tātou iho. Te parau mau, ’ia fafau tātou i tō tātou iho tā’āto’ara’a, e hau atu tā tātou e riro mai i tō tātou nei vaira’a. E ti’a i te mana ’e te pa’ari o te Atua ’ia ha’amaita’i ia tātou i te mau hōro’a maita’i ato’a, i tōna taime ’e tāna rāve’a.

Tei mua roa te ’ohipa hurira’a parau i te ravera’a a te IA (e roro feruri hāmanihia). ’Ua hope te tau e huri te mātini rorouira i te parau « ’Ua ti’a ho’i i te vārua, e paruparu rā tō te tino » ’ei « ’Ua ti’a te tūpapa’u, e ma’i tō Tino. » Te mea fa’ahiahia, nā te fa’ahiti-rahi-ra’a i te mau parau nā roto i te hō’ē reo e ha’api’i pāpū a’e i te mātini rorouira i te reo, e mea pāpū a’e te reira i te ha’api’ira’a i te mātini rorouira i te tarame.

Nā reira ato’a, ’o te mau ’ohipa tāmau e tupu i ni’a ia tātou te rāve’a pae vārua manuia roa a’e nō te ha’api’i i te mau reo ’evanelia nō te māhanahana ’e te mana’o tura, nō te tāvinira’a ’e te fa’atusiara’a ’e nō te tā’amura’a fafaura’a.

Nō reira, i hea ’e nāhea Iesu Mesia i te paraparau ia ’outou ma te here ?

I hea ’e nāhea ’outou i te fa’aro’o i tōna here i te parauhia i’ō nei ?

’Ia ha’api’i mai tātou tāta’itahi i te parau ’e i te fa’aro’o i tōna here i’ō nei, i roto i tō tātou ’ā’au ’e tō tātou ’utuāfare ’e i roto i tō tātou mau pi’ira’a, tā tātou mau ’ātivite, mau ’aupurura’a ta’ata ’e mau tāvinira’a nō te ’evanelia.

I roto i te fa’anahora’a a te Atua, e haere tātou tāta’itahi mai teie orara’a i te orara’a nō muri iho, ’ia tae i te hō’ē mahana. ’Ia fārerei atu tātou i te Fatu, tē feruri nei au iāna i te paraura’a, ’ei parau arata’i ’e ’ei parau fafau, « E parauhia tō’u here i’ō nei. » Nā roto i te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.