ʼO Iesu Mesia te tao’a

I te matahiti 1907, ’ua haere mai te hō’ē ta’ata moni i Aiphiti, e Peretāne, ’o George Herbert tōna i’oa, te paera’a o te Comte nō Carnarvon,¹e ’ua ’ana’anatae ’oia i te ’ohipa ihipapa. ’Ua tāpiri atura ’oia i te ta’ata mā’imi nō ni’a i te fenua ’Aiphiti tahito mātau-maita’i-hia ’o Howard Carter, ’e ’ua ani atura ’ia ’āpiti rāua. Nā Carter e hi’opo’a i tā rāua mau mā’imira’a ihipapa, ’e nā Carnarvon e hōro’a mai i te faufa’a moni.

’Ua ’imi ’āmui rāua ma te manuia nā te mau vāhi e rave rahi. I muri iho, ’ua fa’ari’i rāua i te parau fa’ati’a ’ia heru i roto i te ’āfa’a o te mau Ari’i, i pīha’i iho i te Luxor, i reira ho’i te ’itera’ahia te mau mēnema o te mau fara’o e rave rahi. ’Ua fa’aoti a’era rāua e ’imi i te mēnema o te ari’i Toutankhamon. ’Ua ti’a ’o Toutankhamon i ni’a i te terōno o ’Aiphiti hau atu i te 3 000 matahiti nā mua atu, ’e ’ua fa’atere ari’i ’oia ’ahuru matahiti hou tōna pohera’a mana’o-’ore-hia.² ’Ua ’itehia ē, ’ua hunahia ’oia i roto i te ’āfa’a o te mau ari’i,³ terā rā ’aita i ’itehia te vāhi i hunahia ai ’oia.

’Ua pau e pae matahiti tō Carter ’e ’o Carnarvon ’imira’a ma te manuia ’ore i te mēnema ’o Toutankhamon. I te pae hope’a, ’ua fa’aara atura ’o Carnarvon ia Carter ē, ’ua hope tāna mā’imira’a manuia ’ore. ’Ua tāparu ’o Carter nō te hō’ē a’e pu’e tau mā’imira’a, ’e ’ua marū ’o Carnarvon ’e ’ua fa’ari’i ’ia ’aufau i te moni.

’Ua ’ite a’era ’o Carter ē, ’ua pāheru-maita’i-hia te fenua o te ’āfa’a o te mau ari’i, ’eiaha rā te vāhi i fa’ati’ahia te pūhapara’a. Tau mahana i muri a’e i te herura’a i te reira vāhi, ’ua ’itehia mai ra ia rāua te mau ta’ahira’a e haere atu i te mēnema ra.⁴

I tō Carter ha’amitioo i te piha tomora’a o te mēnema ’o Toutankhamon, ’ite atura ’oia i te ’auro nā te mau vāhi ato’a. I muri a’e e toru ’āva’e i te mātutura’a i te mau tauiha’a i roto i te piha tomora’a, ’ua ’īriti a’era rāua i te piha hunara’a tei tītirohia i te ’āva’e Fēpuare 1923—100 matahiti i ma’iri a’e nei. ’O teie ïa te ’iteara’a ihipapa tu’iro’o roa a’e o te tenetere 20.

I te roara’a o te reira mau matahiti mā’imira’a ma te manuia ’ore, ’ua tau’a ’ore ’o Carter ’e ’o Carnarvon i te mea i vai i raro a’e i tō rāua ’āvae. I te ārea e pae tenetere hou te fānaura’a o te Fa’aora, ’ua parau te peropheta o te Buka a Moromona, ’o Iakoba, ’ia fa’ariro ’ei ’ohipa fa’ari’ihia, ’aore rā ’ia fa’aiti i te faufa’a o te mau mea fātata mai ’a parau ai nō ni’a i « te hi’ora’a i ’ō atu i te tāpa’o ». ’Ua ’ite ātea Iakoba ē, e’ita te nūna’a nō Ierusalema e ’ite i te Mesia fafauhia ’ia tae mai ’oia. ’Ua tohu Iakoba ē, « ’e vahavaha rātou i te mau parau pāpū […] ’e [e tītau] ho’i i te mau mea ’aore e ti’a ia rātou ’ia ’ite. Nō reira, nō tō rātou matapō, ’o [tē tae] i ni’a ia rātou nō te tītaura’a i te mau mea ’aore i ti’a ia rātou ’ia rave ra, ’ia ma’iri rātou e ti’a ai ».⁵ ’Oia ho’i, e hi’a rātou.

’Ua ti’a mau te tohura’a a Iakoba. ’A tāvini ai Iesu i te tahuti nei, e rave rahi tei hi’o i ’ō atu i te tāpa’o, i ’ō atu iāna. ’Ua hi’o rātou i ’ō atu i te Fa’aora o te ao nei. Maoti ho’i i te fa’ari’i i tōna ti’ara’a i roto i te fa’atupura’a i te fa’anahora’a a te Metua i te ao ra, ’ua fa’ahapa ’e ’ua fa’asatauro rātou iāna. ’Ua ’imi ’e ’ua tīa’i rātou ’ia hopoi mai te tahi atu ta’ata i te ora ia rātou.

Mai te nūna’a nō Ierusalema, ’e mai ia Carter ’e ’o Carnarvon, e nehenehe ato’a tātou e hina’aro i te hi’o i ’ō atu i te tapa’o. E ti’a ia tātou ’ia ara i te reira hina’aro, ’a ’ere ho’i tātou ia Iesu Mesia i roto i tō tātou orara’a ’e ’ia ’ore ho’i e ’ite i te mau ha’amaita’ira’a rau tāna e hōro’a mai ia tātou. E hina’aro tātou iāna. Te a’ohia nei tātou ’ia turu’i i ni’a iho « i te ti’aturi-māite-ra’a i te mau maita’i rahi nōna, ’o tei pūai ’ia fa’aora ».⁶

’O ’oia tō tātou tāpa’o. Mai te mea e feruri hape tātou ē, e hina’arohia te tahi mea i ’ō atu i tāna e hōro’a mai nei, tē huna ra ’aore rā tē fa’aiti ra ïa tātou i tōna faito ’e tōna mana i roto i tō tātou orara’a. ’Ua tītau ’oia ’ia fa’ari’i i te aroha ’e tē fa’atae mai nei ’oia i te reira aroha i ni’a ia tatou.⁷ ’O ’oia te puna hope’a « [tā tātou] e hi’o atu nō te ha’amatarara’a i tā [tātou] ra mau hara ».⁸ ’O ’oia tō tātou pāruru i mua i te Metua ’e tē pāruru nei i te mea tā te Metua i hina’aro tāmau noa, ’ia ho’i fa’ahou tātou iāna ra ’ei fatu ’āi’a i roto i tōna bāsileia. Tītauhia ia tātou, ’ia au i te mau parau a te peropheta Alama, « ’ia nānā atu [tātou] i tō [tātou] mata, ’e ’ia ha’amata i te ti’aturi i te Tamaiti a te Atua ē, e haere mai ’oia nō te fa’aora i tōna ra mau ta’ata, ’e e ha’amāuiuihia ’oia ’e e pohe ho’i nō te ha’amatara i tā [tātou] mau hara ; ’e e ti’a fa’ahou mai ’oia mai te pohe mai, ’ia tupu te ti’afa’ahoura’a ».⁹ O Iesu Mesia tā tātou tao’a.

’Ua hōro’a mai te Fa’aora ia tātou e rave rahi huru nō te fa’atumu i ni’a iāna, ma tō tātou iho hina’aro, tae noa atu i te ti’ara’a ’ia tātarahapa i te mau mahana ato’a. I te tahi taime, tē ha’afaufa’a ’ore nei tātou i te faufa’a rahi o teie ha’amaita’ira’a i pūpūhia mai. I te vaura’a o tō’u matahiti, nā tō’u metua tāne i bāpetizo iā’u. I muri iho, ’ua tāpe’a vau i tōna rima ’a haere ai māua nā ni’a i te hō’ē purūmu ta’ata roa. ’Aita vau i ha’apa’o maita’i ’e ’ua haere au nā rāpae i te hiti purumu i te taime mau a tere mai ai te hō’ē pere’o’o pāni rahi. ’Ua huti mai tō’u metua tāne iā’u i muri i ni’a i te hiti purumu. ’Āhiri ’aita ’oia i nā reira, ’ua ūhia ïa vau i taua pere’o’o pāni ra. Ma te ’ite i tō’u huru tamari’i ha’uti, ’ua feruri au, « E mea maita’i a’e paha nō’u ’ia pohe au ma te ūhia e te pere’o’o pāni nō te mea, e’ita roa atu vau e vai mā mai teie mahana i muri a’e i tō’u bāpetizora’a ».

I te va’u o tō’u matahiti, ’ua mana’o vau ē, e tāmā te pape bāpetizora’a i te mau hara. E ’ere mai te reira ! I roto i te mau matahiti i muri mai i tō’u bāpetizora’a ’ua ha’api’i mai au ē, nā te mana o Iesu Mesia e tāmā i te mau hara nā roto i tāna tusia tāra’ehara ’a rave ai ’e ’a ha’apa’o ai tātou i te fafaura’a o te bāpetizora’a.¹⁰ Nō reira, nā roto i te hōro’a o te tātarahapa, e nehenehe tātou e vai mā noa. ’Ua ha’api’i ato’a mai au ē, e hōro’a mai te ’ōro’a mo’a i te hō’ē huru vi’ivi’i ’ore i roto i tō tātou orara’a, i reira ho’i e ti’a ai ia tātou ’ia tāpe’a noa i te matarara’a o tā tātou mau hara.¹¹

Mai te tao’a i vai i raro a’e i te ’āvae ’o Carter ’e ’o Carnarvon, e roa’a ia tātou te mau ha’amaita’ira’a faufa’a o te ’ōro’a mo’a i te mau taime ato’a e haere tātou i te purera’a ’ōro’a. ’Ua fafauhia mai ia tātou ē, e riro te Vārua Maita’i ’ei hoa tāmau nō tātou mai te mea e hi’o tātou i te ’ōro’a mo’a mai te au i tā te ta’ata fa’afāriu ’āpī hi’ora’a i te bāpetizora’a ’e te ha’amaura’a, ma te ’ā’au tātarahapa ’e te vārua marū, ’e ma te hina’aro mau ’ia ha’apa’o i taua fafaura’a ra o te bāpetizora’a. E ha’amaita’i te Vārua Maita’i ia tātou i tōna mana ha’amo’a ’ia ti’a ia tātou ’ia tāpe’a noa i te matarara’a o tā tātou mau hara, i terā hepetoma ’e terā hepetoma.¹²

E ha’apūaihia tō tātou niu pae vārua nā roto i te tātarahapa ’e nā roto i te hō’ē fa’aineinera’a pāpū ’e te ravera’a ma te ti’amā i te ’ōro’a mo’a. Nā roto ana’e i te hō’ē niu pae vārua pa’ari e ti’a ai ia tātou, ’ei fa’aaura’a parau, ’ia arai, i te ua, te mata’i ’e te mau vaipu’e tā tātou e fa’aruru nei i roto i tō tātou orara’a.¹³ ’Āre’a i te tahi a’e pae, e paruparu tō tātou niu pae vārua ’ia ’’ore ana’e tātou e haere i te purera’a ’ōro’a ma te fa’ahepo-’ore-hia, ’aore rā ’ia ’’ore ana’e tātou e fa’atumu i ni’a i te Fa’aora i te taime nō te ’ōro’a mo’a. E hina’aro paha tātou nā roto i tō tātou iho mana’o « ’ia fa’aātea ’ē atu ho’i [tātou] ia [tātou] iho i te Vārua o te Fatu ra, ’ia ’ore tōna e vāhi i roto ia [tātou] nō te arata’i ia [tātou] nā te ’ē’a o te pa’ari ra, ’ia ti’a ia [tātou] ’ia ha’amaita’ihia, ’ia ha’amanuiahia, ’e ’ia fa’ahereherehia ho’i ».¹⁴

’Ia vai ana’e te Vārua Maita’i i roto ia tātou, e fa’auruhia ’e e arata’ihia tātou nō te rave ’e nō te fa’atura i te tahi atu mau fafaura’a mai terā tā tātou i rave i roto i te hiero. Nā te reira e fa’ahōhonu i tō tātou tā’amura’a ’e te Atua.¹⁵ Tē ’ite ra paha ’outou ē, e rave rahi hiero tei fa’aarahia i te mau matahiti i ma’iri a’enei, nā te reira e ha’afātata i te hiero i te mau melo.¹⁶ Te vāhi huru ’ē rā, ’ōhie noa atu te haerera’a i te hiero, e nehenehe e ’ōhie ato’a nō tātou ’ia tāu’a ’ore i te haerera’a i te hiero. Mai te mea e mea ātea te hiero, e fa’anaho tātou i tō tātou taime ’e tā tātou mau rāve’a tauturu nō te haere e ha’amori i te hiero. E fa’ata’a tātou nā mua roa i taua mau tere ra.

Mai te mea e mea fātata te hiero, e mea ’ōhie roa ’ia vaiiho i te mau mea ri’iri’i ’ia tāpe’a ia tātou ’ia haere i reira, ma te parau ia tātou iho ē, « Ah, e haere au i te tahi atu taime ». Te orara’a ma te fātata i te hō’ē hiero, e hōro’a mai te reira i te rāve’a fa’atanotano rahi a’e nō te fa’anaho i te taime nō te haere i te hiero, terā rā, e nehenehe te reira fa’atanotanora’a rahi e fa’a’ohie i te fa’ariro i te hiero ’ei mea faufa’a ’ore. ’Ia nā reira ana’e tātou, te « ’ere ra ïa tātou i te tāpa’o », ma te ha’afaufa’a ’ore i te rāve’a ’ia ha’afātata ia tātou i te Fa’aora i roto i tōna fare mo’a. E mea ti’a i te pūai o tā tātou fafaura’a ’ia haere i te hiero fātata, ’ia ’aifaito i te pūai ia haere i te hiero ātea.

’Ia hope a’era te heruherura’a a Carter ’e ’o Carnarvon i te tahi atu mau vāhi i roto i te ’āfa’a o te mau ari’i nō te ’imi i te mēnema ’o Toutankhamon, ’ua ’ite a’era rāua i te mea i mo’ehia ia rāua. ’Aita e tītauhia ia tātou ’ia ha’a ma te manuia ’ore, mai tā rāua i rave nō te hō’ē roara’a taime, nō te ’ite mai i tā tātou tao’a faufa’a. ’Aita ato’a e tītauhia ia tātou ’ia ’imi i te mau parau a’o i te mau vāhi ’ē’ē, ma te ha’afaufa’a i te reira vāhi ’āpī ’e ma te feruri ē, e mea māramarama a’e te reira mau parau a’o i te mau parau a’o tā tātou e nehenehe e fa’ari’i mai roto mai i te hō’ē peropheta ha’eha’a a te Atua.

Mai tei pāpa’ihia i roto i te Faufa’a Tahito, ’a ’imi ai ’o Naamana i te rā’au nō tōna lepera, ’ua riri ’oia i te anira’ahia iāna ’ia haere e hopu e hitu taime i roto i te hō’ē ’ānāvai mā’ohi (ordinaire). Terā rā ’ua fāri’i ’oia i te tāparura’a ’ia pe’e i te mau parau a’o a Eliaha, ’eiaha rā i te ti’aturi i tōna iho mau mana’o fa’aoti-a’ena-hia nō ni’a i te huru tupura’a te semeio. I te hope’ara’a, ’ua ora te ma’i o Naamana.¹⁷ Mai te mea e ti’aturi tātou i te peropheta a te Atua i ni’a i te fenua nei i teie mahana, ’e mai te mea e ha’apa’o tātou i tāna mau parau a’o, e ’itehia ia tātou te ’oa’oa, ’e e fa’aorahia ato’a tō tātou ma’i. ’Aita e tītauhia ia tātou ’ia ’imi ātea atu ā.

Te mau taea’e ‘e te mau tuahine, tē fa’aitoito atu nei au ia ’outou ’ia ha’amana’o ’e ’ia fa’atumu noa i ni’a ia Iesu Mesia. ’O ’oia tō tātou Fa’aora ’e te Arai, « te tāpa’o » tā tātou e hi’o, ’e tā tātou tao’a rahi a’e. Mai te mea e haere ’outou iāna ra, e fāri’i ’outou i te pūai nō te fa’aruru i te mau tāmatara’a o te orara’a nei, te itoito nō te rave i te mea maita’i, ’e te ’aravihi nō te rave fa’aoti i tā ’outou misiōni i te tāhuti nei. ’A poihere i te rāve’a nō te tātarahapa, te ha’amaita’ira’a ’ia rave i te ’ōro’a mo’a, te ha’amaita’ira’a nō te ravera’a ’e te ha’apa’ora’a i te mau fafaura’a o te hiero, te ’oa’oa ’ia ha’amori i roto i te hiero ’e te ’oa’oa ’ia fāri’i i te hō’ē peropheta ora.

Tē hōro’a atu nei au i tō’u ’itera’a pāpū ē, ’o te Atua te Metua Mure ’Ore, tō tātou Metua i te Ao ra ’e tē ora nei ’oia ; ’o Iesu te Mesia ; ’o ’oia tō tātou hoa maita’i ’e te pa’ari i te ra’i ra,¹⁸ ’e teie tāna ’Ēkālesia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai. Māuruuru nō tō ’outou fa’aro’o ’e te ha’apa’o maita’i mau noa. Tē pure nei au ’ia ha’amaita’ihia ’outou, ’ia ruperupe, ’e ’ia fa’ahereherehia, nā roto i te i’oa ’o Iesu Mesia ra, ’āmene.