Te here o te Atua
’Ua ha’amaita’i tō tātou Metua ’e tō tātou Tāra’ehara ia tātou i te mau fa’auera’a, ’e i te ha’apa’ora’a tātou i tā rāua mau fa’auera’a tātou e ’ite hope ai ’e e ’ite hōhonu ai i tō rāua here maita’i roa.
’Ua here roa ’e ’ua here maita’i roa tō tātou Metua i te ao ra.1 Nō tōna here, ’ua hāmani ’oia i te hō’ē fa’anahora’a, e fa’anahora’a nō te tāra’ehara ’e te ’oa’oa, ’ia matara nō tātou pā’āto’a te mau rāve’a ’e te ’oa’oara’a ’ua ineine tātou i te fāri’i, ’e tae roa atu te mau mea ato’a nāna ra ’e te rirora’a mai iāna te huru.2 Nō te fa’atupu i te reira ’ua ineine roa ’oia i te pūpū i tāna Tamaiti here, ia Iesu Mesia, tō tātou Tāra’ehara. « I aroha mai te Atua i tō te ao, ’e ’ua tae roa i te hōro’a mai i tāna Tamaiti fānau tahi, ’ia ’ore ’ia pohe tē fa’aro’o iāna ra, ’ia roa’a rā te ora mure ’ore ».3 E here metua mau tōna—nō te tā’āto’ara’a, e mea ta’a rā nō te ta’ata tāta’itahi.
Hō’ē ā here hope tō Iesu Mesia ’e tō te Metua. I te fa’aineine-mātāmua-ra’a te Metua i tāna fa’anahora’a rahi nō te ’oa’oa, ’ua ani ’oia i te hō’ē ’ia riro ’ei Fa’aora nō te tara ’ē i tā tātou mau hara—e tuha’a faufa’a rahi nō tāna fa’anahora’a. ’Ua parau Iesu : « Teie au, ’a tono iā’u ».4 « ’Aore ho’i [te Fa’aora] e rave i te hō’ē a’e ’ohipa, maori rā nō te maita’i o te ao nei ; ’e ’ua here ’oia i tō te ao nei, ’e ’ua hōro’a ’oia i tōna iho ora, ’ia ti’a iāna ’ia ’ume mai i te mau ta’ata ato’a iāna ra. Nō reira, ’aita ’oia i fa’aue mai i te ta’ata nei ’eiaha rātou e fāri’i i tāna ra fa’aorara’a. »5
E hōro’a mai teie here hanahana i te tāmarūra’a rahi ’e te ti’aturi ’ia pure tātou i te Metua nā roto i te i’oa o te Mesia. ’Aita hō’ē o mātou i ani i terā ti’ara’a. ’Eiaha tātou e taiā i te pi’i i te Atua, noa atu tō tātou mana’o ti’amā ’ore ia tātou. E nehenehe tātou e tūru’i i ni’a i te hāmani maita’i a Iesu Mesia ’e tōna maita’i nō te fa’aro’o mai ia tātou.6 ’E ’ia vai tātou i roto i te here o te Atua, e mataratara mai ïa tātou mai raro a’e i te mana’o fāri’i o verā mā nō te arata’i ia tātou.
’Aita te here o te Atua e pāruru i te hara ; ’aita, e tāra’ehara rā tāna e pūpū mai
Nō te mea e here fāri’i rahi tō te Atua, e mau ta’ata e parau nei ē e here « ’aita e fa’ahepora’a », ’e i roto i tō rātou ferurira’a, tē mana’o ra rātou ē « ’aita e fa’ahepora’a » nō te mau ha’amaita’ira’a a te Atua, ’e « ’aita e fa’ahepora’a » nō te fa’aorara’a. E ’ere roa atu. ’Ua mātau vetahi i te parau ē : « ’ua here te Fa’aora iā’u mai terā noa », e parau pāpū iho ā ïa. Terā rā e’ita tāna e nehenehe e ’āfa’i i te hō’ē o tātou i roto i tōna bāsileia mai terā noa, « ’aore ho’i te mea vi’ivi’i e pārahi i reira, ’e ’aore ato’a e pārahi i mua iāna. »7 Tītauhia ’ia tātā’i nā mua i tā tātou mau hara.
’Ua parau na te ’Orometua Hugh Nibley ē e’ita te bāsileia o te Atua e nehenehe e vai noa mai te mea e hō’ē noa a’e hara na’ina’i roa : « Te tāfeta ri’i noa nō te petara’a, ’o te ’orera’a ïa te tahi atu ao e noa’a i te peta-’ore-hia, ’e ’aore rā e vai mure ’ore. Te hape iti noa i roto i te hō’ē patura’a, te hō’ē pū, te hō’ē ture ’e ’aore rā te hō’ē huru, e’ita ïa e nehenehe e ’ape i te ’ino roa i roto i te horora’a mure ’ore. »8 E mea « ’eta’eta »9 te mau fa’auera’a a te Atua nō te mea e ti’a noa mai tōna bāsileia ’e tōna huira’atira ’ia pāto’i tāmau rātou i te ’ino ’e ’ia mā’iti ho’i i te maita’i, ’aita e ’ōpaera’a.10
’Ua fa’a’ite Elder Jeffrey R. Holland : « ’Ua pāpū maita’i ia Iesu te mea e mo’ehia i te mau ta’ata e rave rahi i roto i tā tātou ta’ere no teie tau : tē vai nei te hō’ē ta’a-’ē-ra’a faufa’a rahi i rotopū i te fa’auera’a ’ia fa’a’ore i te hara (tei iāna ra ho’i te mana mure ’ore ’ia nā reira) ’e te fa’aarara’a ’ia ’ore e fa’ati’a i te hara (tāna ho’i i ’ore noa a’e i rave i te hō’ē noa atu taime). »11
Noa atu ā tō tātou mau hapehape nei, e ti’a noa ia tātou ’ia tīa’i i te noa’ara’a te hō’ē « i’oa ’e te ti’ara’a »,12 te hō’ē pārahira’a, i roto i tāna ’Ēkālesia ’e te ao tiretiera. I teienei ’ua pāpū ē e’ita tāna e nehenehe e pāruru ’e ’aore rā e tāpō te mata i mua i te hara, ’ua ha’apāpū mai te Fatu ē :
« Noa atu rā i te reira, e fa’a’orehia te hara a te ta’ata ’o tē tātarahapa ’e ’o tē ha’apa’o i te mau fa’auera’a a te Fatu. »13
« ’Oia ïa, ’ia tātarahapa pinepine ana’e tō’u mau ta’ata, e fa’a’ore ïa vau i tā rātou ra mau hapa iā’u nei. »14
Nā te tātarahapara’a ’e te maita’i rahi hanahana e fa’a’ore i teie napura’a :
« ’E ’a ha’amana’o ato’a i te mau parau tā Amuleka i parau atu ia Zeezeroma i roto i te ’oire ra o Amoniha ; ’e ’ua parau atu ’oia iāna ē, e haere mai te Fatu nō te fa’aora i tōna mau ta’ata ; ’āre’a rā ’aita ’oia e haere mai nō te fa’aora ia rātou i roto i tā rātou mau hara, e fa’aora rā ’oia ia rātou mai roto mai i tā rātou ra mau hara.
« ’E e mana tōna i hōro’ahia mai iāna e te Metua nō te fa’aora ia rātou i tā rātou mau hara maoti ho’i te tātarahapara’a ; nō reira, ’ua tono mai ’oia i tāna mau melahi nō te fa’a’ite mai i te mau parau tumu nō te tātarahapara’a, e tae ai rātou i raro a’e i te mana nō te Tāra’ehara, ’e i te fa’aorara’a o tō rātou [vairua]. »15
Nā roto i taua fa’anahora’a nō te tātarahapa, e nehenehe te Fatu e fa’atoro i te aroha ma te haru-’ore i te parau-ti’a, e « riro īa te Atua e Atua mau. »16
Te haere’a o te ao, mai tā ’outou i ’ite, e aneti Mesia ïa, ’oia ho’i « te mau mea ato’a ’eiaha rā te Mesia. » Tē ha’uti fa’ahou nei te ’ā’amu o te Buka a Moromona i tō tātou nei ’anotau, i reira te mau ta’ata manamana e tītau nei i te mana parauti’a ’ore i ni’a i te ta’ata ’e e ha’apōpō nei i te ’ōpani-’ore-ra’a i te hina’aro ’āpeni ’e e fa’atīani nei i te ha’apu’era’a faufa’a ’ei tumu nō te orara’a. ’E fa’ati’a tō rātou mau mana’o hōhonu i te hō’ē hara iti »17 e rave rahi ato’a paha hara, e’ita rā e nehenehe e pūpū i te tāra’ehara. E tae noa mai te reira nā roto i te toto o te ’Ārenio. Te mea maita’i a’e tā te pae « ’eiaha te Mesia » ’e ’aore rā « ’eiaha te tātarahapara’a », e nehenehe e pūpū mai, ’o te parau niu ’ore ïa ē ’aita e hara, ’e mai te mea tē vai ra, ’aita ïa tō te reira e fa’ahope’ara’a. ’Aita vau e ’ite ra i te manuia o terā parau i te Ha’avāra’a hope’a.18
’Aita e faufa’a e tāmata roa ’ino i te feruriruri e ha’ama’ue i tā tātou mau hara. ’E i te tahi pae, ’aita e faufa’a e tāmata roa ’ino i te tūmā i te mau hope’a o te hara nā roto i tō tātou noa iho maita’i. E ’ere tā tātou ha’apa’ora’a i te ha’apa’ora’a nō te ferurirurira’a ’e ’aore rā nō te maita’i-roa-ra’a, e ha’apa’ora’a rā nō te tāra’ehara—te tāra’ehara nā roto ia Iesu Mesia. Mai te mea tei roto tātou i te feiā ’ā’au tātarahapa, i tāna tāra’ehara e pātitihia ai tā tātou mau hara i ni’a i tāna sātauro, « ’e nō tōna paruparu e ora ai tātou. »19
E ’anapanapara’a te here ’ā’ama o te mau peropheta nō te here o te Atua
’Ua fa’ahiahia maoro vau, ’e ’ua putapū ato’a ho’i, i te here ’ā’ama o te mau peropheta nā te Atua i roto i tā rātou mau fa’aarara’a e pāto’i i te hara. E ’ere te hina’aro e fa’ahapa te tumu nō te reira. E ’anapanapara’a tō rātou hina’aro mau nō te here o te Atua ; inaha ’o te here o te Atua. E mea here rātou i te feiā tei tonohia rātou ’ia fārerei, noa atu ’o vai rātou ’e noa atu tō rātou huru. Mai te Fatu, ’aita tōna mau tāvini e hina’aro nei ’ia mamae te hō’ē i te māuiui nō te hara ’e nō te mau mā’itira’a hape.20
’Ua tonohia Alama nō te fa’a’ite i te poro’i nō te tātarahapa ’e te tāra’ehara i te hō’ē pupu ta’ata au ’ore roa, tei hina’aro e hāmani ’ino, e ha’amāuiui ’e e ha’apohe i te keresetiano fa’aro’o, mai ia Alama ato’a ho’i. ’Ua here rā ’oia ia rātou ’e ’ua hina’aro roa ’oia e fa’aora ia rātou. I muri iho i tōna fa’a’itera’a nō ni’a i te tāra’ehara a te Mesia i te mau ta’ata nō Amoniha, ’ua tāparu atu Alama : « ’E i teienei, e tō’u mau taea’e, ’ua hina’aro vau ma tō’u ’ā’au ato’a, ’oia ïa, ma te hepohepo rahi ē tae noa atu i te māuiui, ’ia fa’aro’o mai ’outou i tā’u nei mau parau, ’e ’ia fa’aru’e i tā ’outou mau hara […] ’ia ti’a ia ’outou ’ia fa’ateiteihia i te mahana hope’a ’e ’ia tomo atu i roto i [te fa’aeara’a o te Atua]. »21
I te reo o te peresideni Russell M. Nelson : « Nō tō tātou māna’ona’ora’a rahi iho i te mau tamari’i ato’a a te Atua tātou e poro nei i tāna parau mau. »22
’Ua here te Atua ia ’outou ; ’ua here ānei ’outou iāna ?
’Ua hōro’a-hua-hia mai te here o te Metua ’e o te Tamaiti, tē vai ato’a rā te mau tītaura’a. E fa’ahiti fa’ahou vau i te peresideni Nelson : « Te tumu nō te mau ture a te Atua ’o tōna ïa here fāito ’ore nō tātou ’e tōna hina’aro ’ia tae tātou i te fāito hope ’o tā tātou e nehenehe e riro mai. »23
Nō tō rāua here ia ’outou, ’aita rāua i hina’aro ’ia vaiiho ia ’outou « mai terā noa. » Nō tō rāua here ia ’outou, ’ua hina’aro rāua ’ia riro ’outou ’ia ’oa’oa ’e ’ia manuia. Nō tō rāua here ia ’outou, ’ua hina’aro rāua ’ia tātarahapa ’outou, ’o te ’ē’a ho’i i te ’oa’oa. Tei ia tātou rā te mā’itira’a—E fa’atura rāua i tō ’outou ti’amāra’a ’ia mā’iti. Nā ’outou e mā’iti e here ia rāua, e tāvin ia rāua, e ha’apa’o i tā rāua mau fa’auera’a. ’Ei reira rāua e nehenehe ai e ha’amaita’i rahi atu ā ia ’outou ’e e here rahi atu ā ia ’outou.
Tā rāua tītaura’a rahi ia tātou, ’o te here ato’a ia tātou. « ’O tei ’ore i aroha ra, ’aore ïa i ’ite i te Atua ; e aroha ho’i te Atua ».24 « E au mau here ē, i nā reira te Atua i te arohara’a mai ia tātou nei, ’ia aroha ato’a tātou ia tātou iho e ti’a ai. »25
’Ua fa’aha’amana’o te peresideni rahi tahito nō te Paraimere Joy D Jones ē, ’ei ta’ata fa’aipoipo ’āpī, ’ua pi’ihia rāua tāna tāne ’ia hāhaere ’e ’ia aupuru i te hō’ē ’utuāfare tei ’ore i haere mai i te purera’a e rave rahi matahiti te maoro. ’Ua ’ite ’oi’oi rāua i te fārereira’a mātāmua ē, ’aita rāua e hina’arohia ra. ’Ua noa’a mai te ’ino’inora’a i te tahi atu mau tāmatara’a, ’ua pure rahi rāua ’e ’ua feruri mau ē tae mai nei te pāhonora’a nō te tumu nō tā rāua tāvinira’a i roto i teie ’īrava nō te Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau : « ’Ia here ’oe i te Fatu ra i tō ’oe Atua ma tō ’ā’au ato’a, ma tō pūai ato’a, ma tō mana’o ato’a, ’e ma tō itoito ato’a ; ’e nā roto i te i’oa o Iesu Mesia ’oe e tāvini atu ai iāna. »26 ’Ua parau te tuahine Jones :
I reira tō māua ’itera’a ē, ’ua tāmata mau māua i te tāvini i teie ’utuāfare ’e ’ia tāvini i tō māua ’episekōpo, ’ua uiui rā māua ia māua ē, te tāvini mau rā ānei māua ma te here nō te Fatu.
’Ua ha’amata māua i te tīa’i onoono i tā māua fārereira’a ’e teie ’utuāfare here nō tō māua here i te Fatu (hi’o 1 Nephi 11:22 ’Ua rave māua i te reira nōna. ’Ua amo ’oia i te tuto ’ia marū. I muri a’e e rave rahi ’āva’e tō māua ti’a-noa-ra’a i te pae ’ūputa, ’ua ha’amata te ’utuāfare i te fa’atomo ia māua i roto i te fare. I te hope’a, ’ua pure ’āmui tāmau mātou ’e ’ua ’āparau ’āmui [’e ’ua ’āparau] ma te au i te ’evanelia. ’Ua tupu te auhoara’a tau roa. ’Ua ha’amori ’e ’ua here māua iāna nā roto i te herera’a i tāna mau tamari’i. »27
’Ia fā’i ana’e tātou ē ’ua here maita’i roa te Atua ia tātou, ’e ’ui ato’a paha tātou : « Mai te aha tō’u here i te Atua ? E ti’a ānei iāna ’ia tūru’i i ni’a i tō’u here mai tā’u e tūru’i nei i ni’a i tōna ? » E ’ere ānei i te hia’ai ti’amā te orara’a i te huru orara’a e here ai te Atua ia tātou noa atu tō tātou mau vāhi paruparu, e ’ere noa rā terā, nō te ta’ata ato’a rā tā tātou e riro nei ? ’Āhani e ti’a iāna ’ia parau nō tātou nei mai tāna i parau nō Hyrum Smith, ’ei hi’ora’a : « ’Ua here au, ’o te Fatu, iāna nō te parauti’a o tōna ’ā’au. »28 Ha’amana’o ana’e i te a’ora’a marū a Ioane : « Teie ho’i te hina’aro i te Atua, ’o te ha’apa’o i tāna ra parau : e ’ere ho’i tāna parau i te mea teimaha. »29
’Oia mau, e ’ere tāna mau fa’auera’a i te mea teimaha—’o te huritua mau. E tāpa’o te reira i te ’ē’a nō te fa’aorara’a māuiui, nō te poupou, nō te hau ’e nō te ’oa’oa. ’Ua ha’amaita’i tō tātou Metua ’e tō tātou Tāra’ehara ia tātou i te mau fa’auera’a, ’e i te ha’apa’ora’a tātou i tā rāua mau fa’auera’a tātou e ’ite hope ai ’e e ’ite hōhonu ai i tō rāua here maita’i roa.30
Teie te rāve’a nō tō tātou mau taime mānianiara’a mau ’ore—te aroha o te Atua. I te tau hau rahi nō te ’ā’amu o te Buka a Moromona, i muri mai i te tāvinira’a a te Fa’aora, tē fa’ati’ahia ra ē, « ’aita te mārōra’a i tupu i ni’a i te fenua, nō te mea ’ua vai te aroha o te Atua i roto i te ’ā’au o te mau ta’ata. »31 ’A tūtava noa ai tātou ’ia tāpae i Ziona, ’a ha’amana’o i te parau fafau a te Apokalupo : « E ao tō te feiā e ha’apa’o i tāna ra parau, ’ia au ia rātou ’ia ’amu tō ni’a i te rā’au ora ra, ’e ’ia nā te mau ’ūputa rātou i te tomo i roto i te ’oire [mo’a] ra. »32
Tē hōro’a nei au i tō’u ’itera’a pāpū nō te vai-pāpū-ra’a tō tātou Metua i te ao ra ’e tō tātou Tāra’ehara, ia Iesu Mesia, ’e nō tō rāua here tāmau ’e te pohe ’ore. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.