E fa’a’ore te hau o te Mesia i te au ’ore

E au mau taea’e, e au mau tuahine, i roto i te hi’opo’ara’a nō te rohirohi, e tūra’ihia te māfatu. Te māfatu e nehenehe e tere maita’i nō te ’ohipa hāhaere, e nehenehe ïa e ha’afifi nō te ’ohipa horo. Nō reira, e ti’a i te hi’opo’ara’a nō te rohirohi ’ia fa’a’ite mai i te ma’i huna e’ita e ’itehia i te tahi atu rāve’a. E nehenehe atu ra ïa te mau fifi i ’itehia mai ’ia rapa’auhia nā mua a’e i te hō’ē fifi rahi e tupu i roto i te orara’a.

’Aita e ’ore ē ’ua riro na te pararera’a ma’i pe’e ’ei hi’opo’ara’a nō te rohirohi ! ’Aita i pāpū maita’i te mau fa’ahope’ara’a. ’Ua hāmanihia te mau pātia pāruru ’e te maita’i.¹ ’Ua fa’atusia te mau taote, te mau ’orometua, te mau utuutu ’e tē vai atu ra, e au rātou i te mau ’aito—’e tē nā reira noa nei rātou. E mau ta’ata e rave rahi tei fa’a’ite i te rima here ’e te hāmani maita’i—’e tē nā reira noa nei rātou. Terā rā, e mau fifi huna ato’a tei ’itehia mai. ’Ua māuiui te mau ta’ata pāruru ’ore—’e tē nā reira noa nei rātou. E mea tano rātou e tātā’i nei i teie mau ’aifāito ’ore huna, ’ia fa’aitoitohia ’e ’ia ha’amāuruuruhia.

E hi’opo’ara’a nō te rohirohi pae vārua ato’a te pararera’a ma’i pe’e nō te ’Ēkālesia a te Fa’aora ’e tōna mau melo. ’Aita ato’a i pāpū maita’i te mau fa’ahope’ara’a. ’Ua ha’amaita’ihia tō tātou orara’a i te aupurura’a « teitei a’e ’e te mo’a a’e »,² ’e te fa’anahora’a ha’api’ira’a Mai, pe’e mai ’e te ha’api’ira’a ’evanelia fa’atumuhia i ni’a i te ’utuāfare, pāturuhia e te ’Ēkālesia. E rave rahi tei hōro’a i te tauturu aumihi ’e te tāmarū i roto i teie mau taime fifi ’e tē nā reira noa nei rātou.³

Terā rā, nō vetahi, ’ua fa’a’ite mai te hi’opo’ara’a nō te rohirohi pae vārua i tō rātou ’opara’a i ni’a i te mārōra’a ’e te ’amahara’a. Te aura’a ra, e ’ohipa tē rave nō te taui i tō tātou ’ā’au ’ia tāhō’ē tātou ’ei pipi mau nā te Fa’aora. E ’ere teie i te ’ōpuara’a ’āpī, e mea faufa’a hau a’e rā.⁴

I te haerera’a te Fa’aora i te mau ’āti Nephi ra, ’ua ha’api’i ’oia : « ’Eiaha roa te mau mārōra’a ’ia vai i rotopū ia ’outou na… « ’O ’oia tei roto iāna te vārua nō te mārō ra, e ’ere ïa ’oia i tā’u, nō te diabolo rā, ’oia te metua nō te mārō, ’e ’ua fa’ati’arepu ’oia i te ’ā’au o te mau ta’ata ’ia mārō ma te riri i te tahi ’e i te tahi. »⁵ ’Ia mārō tātou te tahi i te tahi ma te riri, e ’ata Sātane ’e e ’oto te Atua nō te ra’i.⁶

E piti a’e tumu e ’ata ai Sātane ’e e ’oto ai te Atua. ’A tahi, e ha’aparuparu te mārōra’a i tō tātou ’ite ’āmui i tō te ao nei, tō tātou ’ite nō Iesu Mesia ’e te tāra’ehara e tae mai maoti tōna « mau maita’i rahi, ’e te aroha, ’e te maita’i. »⁷ ’Ua parau te Fa’aora ’oia ē : « E tu’u atu vau i te parau ’āpī nā ’outou, E aroha ’outou ia ’outou iho… ’O te mea teie e ’ite ai te ta’ata ato’a ē, e pipi ’outou nā’u, ’ia aroha ’outou ia ’outou iho ».⁸ E parau mau ato’a te huritua—’ua ta’a ia tātou pā’āto’a ē, e ’ere tātou i tāna pipi ’ia ’ore tātou e fa’a’ite i te here te tahi i te tahi. E fifihia tāna ’ohipa nō te mau mahana hope’a nei ’ia vai te au ’ore⁹ i rotopū i tāna mau pipi.¹⁰ Te piti, e mea ’ino roa te mārōra’a nō tātou tāta’itahi i te pae vārua. ’Ua ’ere tātou i te hau ’e te ’oa’oa ’e te mana’o hau, ’e ’ua ’ino tō tātou ’aravihi e putapū i te Vārua.

’Ua nā ’ō Iesu Mesia ē, e ’ere tāna ha’api’ira’a tumu « te fa’ati’arepura’a i te ’ā’au o te mau ta’ata ’ia riri te tahi ’e i te tahi ; teie rā [tāna] ha’api’ira’a tumu, ’ia fa’aru’e-’ē-hia atu taua mau mea ra. »¹¹ Mai te mea e ’ino’ino ’oi’oi au, ’aore rā e pāhono vau i te mana’o tū’ati ’ore ma te riri ’e te fa’ahapahapa, ’ua « manuia ’ore » ïa vau i te hi’opo’ara’a nō te rohirohi pae vārua. Teie manuia ’ore, e ’ere ïa ’aita fa’ahou tā’u e rāve’a. ’Aita, e tāpa’o rā te reira ē, tītauhia iā’u ’ia taui. ’E e mea maita’i ’ia ’ite i te reira.

I muri mai i te tere o te Fa’aora i Amerika, ’ua tāhō’ē te ta’ata ; « ’aita e mārōra’a i ni’a te fenua tā’āto’a. »¹² ’Ia ’outou e mana’o, ’ua tāhō’ē ānei te ta’ata nō te mea hō’ē ā rātou pā’āto’a, ’aore rā ’aita tō rātou mana’o tū’ati ’ore ? ’Aita paha ïa. ’Ua ’ore rā te mārōra’a ’e te au ’ore nō tō rātou tu’ura’a i tō rātou ti’ara’a pipi nā te Fa’aora nā ni’a roa atu. ’Ua ha’amāhe’ahe’a tō rātou ta’a-’ē-ra’a i mua i tō rātou here ’āmui nō te Fa’aora, ’e ’ua tāhō’ē ’ei « feiā ’āi’a i te bāsileia o te Atua. »¹³ Te fa’ahope’ara’a, « ’aita ho’i e mau ta’ata i ’oa’oa roa atu i rotopū i te mau ta’ata i hāmanihia e te rima o te Atua. »¹⁴

E tītau te tāhō’ē i te itoito.¹⁵ E tupu te reira ’ia fa’a’apu tātou i te here nō te Atua i roto i tō tātou ’ā’au¹⁶ ma te rōtahi i ni’a i tō tātou hope’a mure ’ore.¹⁷ ’Ua tāhō’ē tātou i tō tātou hīro’a ’āmui mātāmua ’ei tamari’i nā te Atua¹⁸ ’e i tō tātou fafaura’a ia tātou i te mau parau mau nō te ’evanelia i fa’aho’ihia mai. ’Ei fa’aho’ira’a, e fa’atupu tō tātou here nō te Atua ’e tō tātou ti’ara’a pipi nā Iesu Mesia i te māna’ona’ora’a mau ia vetahi ’ē. Tē ha’afaufa’a nei tātou i te kaleidosekopa nō tō vetahi ’ē huru ’e te hi’ora’a ’e te tārēni.¹⁹ Mai te mea e’ita e haere ia tātou e tu’u i tō tātou ti’ara’a pipi nā ni’a i tō tātou mau hina’aro ’e mau huru hi’ora’a, e mea ti’a ia tātou ’ia hi’opo’a i tā tātou mau ’ohipa e rave mātāmua roa ’e ’ia taui.

E mea au paha nā tātou ’ia parau ē : « E noa’a iho ā te hō’ēra’a—’āhiri pa’i e fāri’i ’oe i tō’u mana’o ! » Te mea au a’e rā ’ia ui, ’oia ho’i : « E aha tā’u e nehenehe e rave nō te ’atu’atu i te hō’ēra’a ? Nāhea vau e pāhono atu ’ia ha’afātata rahi a’e teie ta’ata i te Mesia ? E aha tā’u e nehenehe e rave nō te fa’aiti i te mārōra’a ’e nō te patu i te hō’ē ’āmuira’a aumihi ’e te aupuru nō te ’Ēkālesia ? »

’Ia pū’ohu te here o te Mesia i tō tātou orara’a,²⁰ e rave tātou i te mau mana’o tū’ati ’ore ma te marū ’e te fa’a’oroma’i ’e te hāmani maita’i.²¹ ’Aita tātou e ha’ape’ape’a rahi ia tātou iho, e ha’ape’ape’a rahi rā i te ta’ata tupu. E ’imi tātou « ’ia tāmarū ’e ’ia tāhō’ē. »²² E’ita tātou e fa’aō i roto i te mau « mānianiara’a pāpū ’ore », te fa’ahapara’a i tei ’ore i tū’ati ia tātou ’e te tāmatara’a i te fa’aturori ia rātou.²³ E feruri rā tātou ē, terā ta’ata tā tātou i ’ore i tū’ati, tē fa’aitoito roa nei ïa ’oia i tōna pae noa atu te mau ’ohipa i roto i tōna orara’a.

’Ua hau i te 20 matahiti ta’u vahine i roto i te ’ohipa nō te ture. ’Ei pāruru ture, pinepine ’oia i te ’ohipa ’e te mau ta’ata e parau mai i te mana’o pāto’i. ’Ua ha’api’i rā ’oia e pāto’i i te mana’o ma te fa’a’ino ’ore ’e ma te riri ’ore. Mai teie tāna e parau i te mana’o pāto’i : « Tē ’ite ra vau e’ita tāua e ’āfaro i ni’a i teie tumu parau. ’Ua au vau ia ’oe. E fa’atura vau ia ’oe. Maita’i ē mai te reira ato’a ’oe i ni’a iā’u. » ’E tei ’ite-pinepine-hia, e tupu te fa’atura nō te tahi ’e te tahi, ’e te hoara’a ato’a, noa atu te ta’a-’ē-ra’a.

E nehenehe ato’a te mau ’enemi tahito e tāhō’ē i roto i tō rātou ti’ara’a pipi nō te Fa’aora.²⁴ I te matahiti 2006, ’ua haere au i te ha’amo’ara’a nō te hiero nō Helsinki (Firirane), nō te fa’ahanahana i tō’u metua tāne ’e tō’u nā metua tupuna ’ei melo fa’afāriu mātāmua nō te ’Ēkālesia i Firirane. I moemoeā na te mau ta’ata firirane ’e tō’u metua tāne i te hō’ē hiero i Firirane e rave rahi ’ahuru matahiti te maoro. I terā tau, tei roto i te mata’eina’a nō te hiero te fenua Firirane, ’Etetonia, Retonia, Rītuānia, Piērorūtia ’e Rūtia.

I te ha’amo’ara’a, e ’ohipa māere tā’u i ha’api’i. ’Ua fa’ata’ahia te mahana mātāmua e matara ai te hiero nō te mau melo nō Rūtia, nō te rave i te mau ’ōro’a nō te hiero. E mea fifi ’ia fa’ata’a atu i te māere nō te reira. E rave rahi tama’i tā te Rūtia i ’aro i tō Firirane i te roara’a o te mau tenetere. ’Aita tō’u metua tāne e ti’aturi rahi ia Rūtia ’e i te mau ta’ata Rūtia ato’a, e mea au ’ore nāna rātou. E mau mana’o teie tāna i fa’a’ite pūai, ’e ’ua tū’ati te reira i te au ’ore o tō Firirane i tō Rūtia. E mau pehepehe au i te ’ā’ai ’aito tāna i tāmau ’ā’au, ’o tē fa’ata’a nei i te mau tama’i o te 19 tenetere i rotopū i tō Firirane ’e tō Rūtia. ’Aita ato’a tōna haerera’a i te Tama’i Rahi II o te Ao nei, i te ’aro-fa’ahou-ra’a tō Firirane i tō Rūtia, i taui a’e i tōna mana’o.

Hō’ē matahiti nā mua a’e i te ha’amo’ara’a o te hiero nō Helsinki (Firirane), ’ua ruru te tōmite nō te hiero, e mau melo Firirane ana’e te rahira’a, nō te paraparau i te fa’anahora’a nō te ha’amo’ara’a. I roto i te rurura’a, ’ua fa’ahiti te tahi i te parau nō te feiā mo’a nō Rūtia tē tere mai e rave rahi mahana te maoro i te ha’amo’ara’a, ’e e hina’aro paha rātou e fāri’i i tō rātou mau ha’amaita’ira’a nō te hiero hou ’a ho’i ai i te fare. ’Ua parau te peresideni nō te tōmite, te taea’e Sven Eklund, i tōna mana’o ē, e nehenehe tō Firirane e tīa’i ā, ’ia haere mātāmua tō Rūtia e rave i te mau ’ōro’a nō te hiero i roto i te hiero. ’Ua fāri’i te mau melo ato’a nō te tōmite i terā mana’o. ’Ua fa’ataime te feiā mo’a ha’apa’o maita’i nō Firirane i tō rātou mau ha’amaita’ira’a hiero nō te vaiiho nā mua i te feiā mo’a nō Rūtia.

Tei roto te peresideni ārea, ’o Elder Dennis B. Neuenschwander, i terā rurura’a nō te tōmite nō te hiero, teie tāna i pāpa’i i muri mai : « E’ita e nehenehe e fa’ahiahia rahi atu ā i tō Firirane mai terā taime. ’Ua tu’uhia i te hiti te ’ā’ai ’ārepurepu nō Firirane ’e tōna fenua tāpiri i te hitia’a o te rā […] nā reira ato’a tō rātou ’ana’anatae i te patura’ahia te [hō’ē hiero] i ni’a i tō rātou fenua. Te vaiihora’a i tō Rūtia ’ia haere rātou nā mua i roto i te hiero, [e] fa’a’itera’a ïa nō te here ’e te fa’atusia. »²⁵

I tō’u fa’a’itera’a i teie parau hāmani maita’i i tō’u metua tāne, ’ua putapū tōna ’ā’au ’e ’ua ta’i ’oia, e ’ere ho’i i te peu mātau nō teie ta’ata Firerani ’āhīhī ’ore. Mai terā taime ē tae roa i tōna pohera’a, toru matahiti i muri mai, ’aita roa atu ’oia i fa’ahiti i te tahi mana’o au ’ore nō ni’a ia Rūtia. Fa’auruhia e te hi’ora’a o tōna mau hoa Firirane, ’ua mā’iti tō’u metua tāne i te tu’u i tōna ti’ara’a pipi nō Iesu Mesia nā ni’a i te tahi atu mau māna’ora’a. ’Ua vai noa te Firirane e Firirane ; te Rūtia e Rūtia ; ’aita rātou i fa’aru’e i tō rātou ta’ere, tō rātou ’ā’ai ’e te ’itera’a ho’i nō te ti’avaru i te au ’ore. ’Aita i tītauhia. ’Ua mā’iti rā rātou e fa’ariro i tō rātou ti’ara’a pipi nō Iesu Mesia ’ei māna’ora’a mātāmua nō rātou.²⁶

’Ua noa’a ia rātou i te rave i te reira ra, e noa’a ato’a ïa ia tātou. E ti’a ia tātou ’ia hōpoi mai i tō tātou faufa’a tupuna, tō tātou ta’ere ’e te ’itera’a, i te ’Ēkālesia a Iesu Mesia. ’Aita ’o Samuela i ha’amā i tōna faufa’a tupuna ’ei ’āti Lamana,²⁷ nā reira ato’a Moromona ’ei ’āti Nephi.²⁸ To’opiti rā tei tu’u nā mua i tō rātou ti’ara’a pipi nā te Fa’aora.

Mai te mea ’aita tātou e riro ’ei hō’ē, e ’ere ïa tātou nāna.²⁹ ’Ei itoito tātou i te tu’ura’a i tō tātou here i te Atua ’e tō tātou ti’ara’a pipi nā te Fa’aora nā ni’a roa i te tahi atu mau mana’ora’a.³⁰ Turu ana’e i te fafaura’a nō tō tātou ti’ara’a pipi—te fafaura’a ’ia hō’ē.

Pe’e ana’e i te hi’ora’a o te feiā mo’a ’ati a’e i te ao nei e manuia nei i te riro mai ’ei pipi nā te Mesia. E nehenehe tātou e tūru’i i ni’a ia Iesu Mesia, « tō tātou hau ’o tei… huri ho’i i raro i te patu fa’ata’a ’ē i rōpū ra ; ’ua oti ho’i i te fa’a’orehia te au ’ore i tāna ihora [tusia tāra’ehara]. »³¹ E riro tō tātou ’ite nō Iesu Mesia i tō te ao nei i te ha’apūaihia, ’e e vai maita’i noa tō tātou ea pae vārua.³² Tē parau pāpū nei au ē, ’ia « ’ape tātou i te mārōra’a » ’e ’ua « tū’ati tō tātou mana’o i tō te Fatu i roto i te here ’e ’ua tāhō’ē iāna i roto i te fa’aro’o »,³³ ’ei ia tātou ïa tōna hau. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.