Te fa’aho’ira’a tāmahana

E ha’api’ira’a vaimana’o tei fa’ahiti-pinepine-hia ē, te ta’ata i mo’e, e fa’a’ohu noa ’oia. ’Aita i maoro a’enei, e mau ’aivāna’a nō te pū mā’imira’a Max Planck Institute for Biological Cybernetics tei tāmata i terā ha’api’ira’a vaimana’o. ’Ua ’āfa’i rātou i te tahi mau ta’ata i roto i te hō’ē uru rā’au urupū mai teie fa’auera’a ’ōhie : « E haere ’āfaro noa. » ’Aita e tāpa’o e ’ite-mata-hia. E tūru’i noa te ta’ata i ni’a i tōna mana’o nō te ’avei’a.

I tō ’outou mana’o, e aha tā rātou i rave ?

Tē parau ra te mau ’aivāna’a ē : « E fa’a’ohu [mau] te ta’ata ’aita ana’e tā rātou e tāpa’o pāpū nō te pe’e i te hō’ē ’avei’a. »⁴ I te uiuira’ahia terā mau ta’ata i muri iho, ’ua parau iho ā rātou ē, ’aita roa atu rātou i hahi ’ē. Noa atu tō rātou ti’aturi rahi i tā rātou parau, tē fa’a’ite ra te GPS ē ’ua fa’a’ohu noa rātou, e menemenera’a 20 mētera te ’ā’ano.

Nō te aha e mea pa’ari mau nō tātou ’ia haere ’āfaro noa ? Tē parau ra te tahi ’aivāna’a ē, ’o te tere-’ē-ra’a iti, tei hi’ohia ’ei mea faufa’a ’ore, te tumu. Tē vai ato’a ra tei fa’ahiti i te mea ra ē tē vai ra tō tātou te hō’ē ’āvae pūai a’e. « Te mea pāpū a’e » rā, tē tāfifi nei tātou i te haere ’āfaro noa i mua « [nō tō tātou] pāpū ’ore rahi tei hea roa te ’āfaro. »⁵

Ta’a ’ē noa atu te tumu, e nātura ta’ata : ’aita ana’e e tāpa’o pāpū, e hahi ’ē tātou i tā tātou ’avei’a.

’Aita ānei tātou e māere nei i te tumu iti, tei hi’ohi’a ’ei mea faufa’a ’ore, ’o tē nehenehe e fa’ahahi ’ē rahi ia tātou i roto i te orara’a ?

E ’ohipa teie tā’u iho i ’ite ’ei pairati. I te mau taime ato’a e tāpiri au i te taura’a manureva, tā’u ’ohipa toe, ’o te ravera’a ïa i te tahi mau fa’atītī’aifarora’a iti ’ia tau te manureva ma te hau i ni’a i te tahua taura’a i fa’ata’ahia.

Mai te reira ato’a paha nō te pere’o’o i te tahi taime. E nehenehe te mata’i, te ’āpo’o i ni’a i te purūmu, te ’āfaro-’ore-ra’a te mau huira, te ’ōnevaneva e tūra’i i tō tātou ’avei’a i ni’a i te purūmu—’aita ïa vau i parau atu ra nō te tahi mau ta’ata. ’Ia ’ore tātou e ha’apa’o i teie mau mea e nehenehe e tupu i te fifi i te hope’a.⁶

Hōho’a

E pere’o’o i roto i te vai ’aura’a

Mai te reira i te pae tino.

Mai te reira ato’a i te pae vārua.

Te rahira’a o te mau tauira’a i roto i tō tātou orara’a pae vārua—te mea maita’i ’e te mea ’ino—e tupu marū noa ïa, hō’ē ta’ahira’a i te taime hō’ē. Mai te mau ta’ata i roto i te tuatāpapara’a a Max Planck, e’ita paha tātou e ’ite ē tē tī’oi ra tātou. Penei a’e e ti’aturi rahi ato’a tō tātou ē, tē haere ’afaro noa ra tātou. Tē vai nei ra terā mea ē, ’aita ana’e e tāpa’o nō te arata’i ia tātou, e hahi ’ē iho ā tātou i te ’avei’a, ’e i te hope’a tei te hō’ē vāhi tātou ’aita tātou i mana’o a’e.

E parau mau teie nō te ta’ata hō’ē. E parau mau ato’a teie nō te mau sōtaiete ’e te mau nūna’a. ’Ua pu’e roa te hi’ora’a i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a.

Tē fa’ati’a ra te buka a te mau Tāvana ē, i te pohera’a Iosua « tupu a’era ho’i te tahi u’i […] ’aore ïa i ’ite ia Iehova, ’e tāna ato’a ra mau ’ohipa i rave ia ’Īserā’ela ra. »⁷

Noa atu te mau tauturura’a māere a tō te ra’i, te mau fārereira’a, te mau fa’aorara’a ’e te mau upo’oti’ara’a māere tā te mau tamari’i a ’Īserā’ela i ’ite i te tau o Mose ’e Iosua, hō’ē noa u’i i muri mai, ’ua fa’aru’e rātou i te ’Ē’a ’e ’ua ha’amata i te haere mai te au i tō rātou iho hina’aro. ’E ’ua ta’a iho ā ïa ia tātou ē, ’aita i maoro i muri iho, ’ua ’aufau rātou nō terā peu.

I te tahi taime, e tau u’i e tupu ai terā haere-’ē-ra’a. I te tahi taime, e tau matahiti noa ’aore rā e tau ’ava’e.⁸ Mai te reira tātou pā’āto’a. Noa atu ā te pūai o tā tātou mau taime ha’aputapūra’a pae vārua, ’ei ta’ata nei, e huru ’ōvere tātou. E hōho’a te reira mai te mahana mai ā o Adamu ē tae roa mai i teienei.

Tē vai nei rā te rāve’a. Tē vai nei tā tātou mau tāpa’o e ’ite-mata-hia ’e te pāpū tā tātou e nehenehe e fa’a’ohipa nō te hi’o i tō tātou ’avei’a.

E aha ïa taua mau tāpa’o ?

E mea pāpū roa ïa tē vai nei te pure ’e te ferurira’a i te mau pāpa’ira’a mo’a ’e te fa’a’ohipara’a i te mau mauiha’a mai te Mai, pe’e mai. I te mahana tāta’itahi, tē ha’afātata nei tātou i te terōno nō te Atua ma te ha’eha’a ’e te ha’avare ’ore. E nehenehe tātou e feruri i tā tātou mau ’ohipa ’e e hi’opo’a i tō tātou mahana—e fa’aau i tō tātou hina’aro ’e te hia’ai i ni’a i tōna. Mai te mea ’ua hahi ’ē tātou, e tāparu tātou i te Atua ’ia fa’aho’i ia tātou, ’e e fafau tātou e rave maita’i a’e.

Hōho’a

Tē fa’atere nei te Fa’aora i tāna māmoe

Terā taime hi’opo’ara’a ’o roto, e rāve’a fa’atanora’a ïa i te fāito. E ’āua ferurira’a ho’i i reira tātou e haere ai nā muri i te Fatu ’e e fāri’i ai i tāna mau arata’ira’a, i reira tātou e patuhia ai ’e e fa’aateatehia ai e te parau pāpa’i a tō tātou Metua i te ao ra, ’e tei heheu-Vārua-hia mai. E taime mo’a i reira tātou e ha’amana’o i tā tātou mau fafaura’a tura rahi ’ia pe’e i te Mesia marū, i reira tātou e hi’opo’a i tā tātou haerera’a i mua ’e e fa’atano ia tātou i ni’a i te mau tāpa’o pae vārua tā te Atua i hōro’a i tāna mau tamari’i.

’A feruri i te reira ’ei fa’aho’ira’a tāmahana nō ’outou iho. I roto i tō tātou pererinara’a i ni’a i te ’ē’a nō te hanahana, ’ua ’ite tātou i te ’ōhie ’ia haere ’ē. Terā rā, mai te mau tere-’ē-ra’a iti e fa’aātea ia tātou i te ’ē’a o te Fa’aora, e nehenehe te mau fa’atītī’aifarora’a iti ’e te ’ōhie e fa’aho’i pāpū mai ia tātou. ’Ia ne’e mai te pōiri i roto i tō tātou orara’a, mai tē tupu pinepine nei, e ha’amatara tā tātou fa’aho’ira’a tāmahana i tō tātou ’ā’au i te māramarama o te ra’i, ’o tē tūrama i tō tātou vairua, ’o tē tīahi i te maru, te mata’u ’e te fē’a’a.

’Ia ’imi atu tātou, e mea pāpū « e hōro’a [mai] te Atua ia [tātou] i te ’ite nā roto i tōna Vārua Mo’a, ’oia ïa, nā roto i te hōro’a a te Vārua Maita’i ’o tē ’ore e ti’a ’ia parau. »⁹ ’Ia ani pinepine tātou, e ha’api’i mai ’oia i te ’Ē’a ’e e tauturu mai ’oia ’ia pe’e i te reira.

’Ua ta’a iho ā ïa ia tātou ē, e tītauhia te tauto’ora’a tāmau i tō tātou pae. E’ita e nehenehe e nava’i noa i te mau taime ha’aputapūra’a pae vārua tahito. Tītauhia te mani’ira’a tāmau.

E’ita e nehenehe e tūru’i i ni’a i tō vetahi ’itera’a pāpū ē a muri noa atu. Tītau-roa-hia ’ia patu i tā tātou iho.

Tītauhia te tahi patiara’a tāmahana nō te māramarama o te ra’i.

Tītauhia te « ’anotau haumārū. »¹⁰ Mau taime nō tō tātou iho fa’aho’ira’a.

E’ita te mau « pape tahe » e nehenehe e « vai vi’ivi’i noa. »¹¹ Nō te vai ateate noa tō tātou mau mana’o ’e tā tātou mau ’ohipa, e mea maita’i ’ia tahe noa tātou !

E ’ere ho’i te Fa’aho’ira’a nō te ’evanelia ’e te ’Ēkālesia i te hō’ē mea tei tupu i te hō’ē noa taime ’e ’ua oti. E ’ohipa haere tāmau—hō’ē mahana i te taime hō’ē, hō’ē ’ā’au i te taime hō’ē.

’A he’e tō tātou mau mahana, ’a he’e ato’a tō tātou orara’a. ’Ua nā ’ō te hō’ē ta’ata pāpa’i : « Te hō’ē mahana, mai te orara’a tā’āto’a ïa. E ha’amata ’oe i te hō’ē ’ohipa ē i te hope’a e ’ohipa ’ē tā ’oe e rave, e ’ōpua i te hō’ē mea, ’aita roa atu rā i noa’a… ’E i te hope’a o te orara’a, hō’ē ā huirere tō tātou orara’a tā’āto’a. Hō’ē ā hōho’a tō ’outou orara’a tā’āto’a ’e te hō’ē mahana. »¹²

’Ua hina’aro ānei ’outou e taui i te huru o tō ’outou orara’a ?

’A taui i te hōho’a o tō ’outou mahana.

’Ua hina’aro ānei ’outou e taui i tō ’outou mahana ?

’A taui i teie nei hora.

’A taui i tā ’outou e feruri, e mana’o ’e e rave i teie nei ā taime.

E paina te hō’ē pahī rahi i te hō’ē hoe fa’atere iti.¹³

E nehenehe te mau ’ōfa’i araea iti ’ia riro ’ei aora’i rahi fa’ahiahia.

E nehenehe te mau huero iti ’ia riro ’ei tumu sequoia teitei mau.

Te mau minuti ’e te mau hora rave-maita’i-hia, e mau ’ōfa’i patu ïa nō te orara’a maita’i. E nehenehe te reira e fa’auru i te maita’i, e ha’amatara ia tātou mai raro mai i te tītīra’a a te hapehape ’e e fa’aho’i ia tātou i ni’a i te ’ē’a tāra’ehara nō te fa’a’orera’a hara ’e te ha’amo’ara’a.

Nā muri ia ’outou, tē fa’ateitei nei au i tō’u ’ā’au māuruuru nō te hōro’a fa’ahiahia nō te fāna’ora’a i te taime ’āpī, te orara’a ’āpī, te tīa’ira’a ’āpī.

Tē fa’ateitei nei tātou i tō tātou reo ’ei ’āruera’a i tō tātou tātou Atua hōro’a ’e te fa’aore hapa. ’Oia mau ho’i, e Atua ’oia nō te mau ha’amatara’a ’āpī. Te hope’a hanahana nō tāna ’ohipa ato’a, ’o te tauturura’a ïa ia tātou, tāna mau tamari’i, ’ia manuia i roto i tō tātou tere i te tāhuti ’ore ’e te ora mure ’ore.¹⁴

E ti’a ia tātou ’ia riro ’ei ta’ata ’āpī i roto i te Mesia, ’ua parau ho’i te Atua : « ’Ia tātarahapa pinepine ana’e tō’u mau ta’ata, e fa’a’ore ïa vau i tā rātou ra mau hapa iā’u nei »¹⁵ ’e « e ’ore ho’i au ’o te Fatu e ha’amana’o fa’ahou ā i te reira. »¹⁶

E au mau taea’e here, e au mau tuahine here, e au mau hoa, tātou pā’āto’a tē hahi ’ē i terā taime ’e terā taime.

E nehenehe rā tātou e ho’i i ni’a i tō tātou ’avei’a. E nehenehe tātou e rātere nā roto i te pōiri ’e te mau fifi o teie orara’a ’e e ’ite mai i tō tātou ’ē’a ho’ira’a i tō tātou Metua here i te ao ra mai te peu e ’imi ’e e fāri’i tātou i te mau tāpa’o pae vārua tāna i hōro’a mai ’e e fāri’i tātou i tō tātou iho heheura’a ’e e tūtava i te fa’aho’ira’a tāmahana. Mai te reira tātou e riro ai ’ei pipi mau nā tō tātou Fa’aora here, ’o Iesu Mesia.

’A nā reira ai tātou, e au mai te Atua ia tātou. « E ha’amaita’i [te Fatu] ia ’oe i ni’a i te fenua a tō Atua a Iehova e hōro’a mai nō ’oe ra. E ha’apāpū Iehova ia ’oe ’ei pupu ta’ata mo’a nōna iho. »¹⁷

’Ia ’imi tātou i te fa’aho’ira’a tāmahana ’e ’ia tūtava i te haere tāmau nā te ’Ē’a o Iesu Mesia, ’o tā’u ïa pure. I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.