Lub Tuam Rooj Sab Laj
Taug Kev Ua Raws Li Kev Khi Lus nrog Khetos
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


Taug Kev Ua Raws Li Kev Khi Lus nrog Khetos

Tus uas tau raug doog ntshav thiab tau tawg rau peb yuav cia lub neej no ua hauj lwm hauv peb lub lub neej, tiam sis Nws tsis thov kom peb ntsib tej teeb meem no ib leeg xwb.

Kuv tus phooj ywg Ilan qhia kuv txog ib txoj kev rau neeg taug nyob teb chaws Ixayees. Nws hais tias, “Txoj kev no hu ua Yexus txoj Kev rau qhov yog txoj kev ntawm Naxales mus rau Kapena-us uas muaj coob leej ntseeg tias Yexus tau taug kev.” Kuv tau txiav txim siab tam sim ntawd tias kuv xav taug txoj kev ntawd, ces kuv pib npaj kev mus rau Ixayees.

Rau lub lis tiam ua ntej kuv npaj mus, ntshe kuv pob taws lov. Kuv tus txiv txhawj txog qhov raug mob; kuv txhawj xeeb txog yuav ua li cas kuv yuav taug Yexus Txoj Kev ib lub hlis tom qab. Kuv tawv ncauj, yog li ntawd kuv tsis tau rho daim pib dav hlau.

Kuv nco qab thaum kuv ntsib peb tus coj uas yog neeg Ixayees ib hnub sawv ntxov zoo nkauj heev nyob rau lub Rau Hlis Ntuj. Kuv dhia tawm ntawm lub tsheb thiab rub tawm pas nrig pab tus neeg lov ceg thiab ib lub luv thij taw. Mya, peb tus coj, ntsia kuv thiab hais tias, “Kuv tsis xav tias koj yuav taug tsis taus txoj kev no yog koj muaj mob li ntawd.”

Kuv teb hais tias, “Tej zaum taug tsis tau.” “Tiam sis tsis muaj ib yam dab tsi uas txwv tsis pub kuv sim.” Nws ncaws hau, thiab peb pib. Kuv hlub nws, vim nws ntseeg tias kuv taug taus txoj kev txawm yog kuv mob.

Kuv taug txoj kev ntxhab thiab cov pob zeb ntawm kev kuv ib leeg rau ib chim. Ces, vim nws txais kev tshoov siab los ntawm kuv txoj kev rau siab, Mya rho ib txoj hlua tawm, khi hlua rau ob lub tuav ntawm kuv lub luv thij taw, thiab pib rub. Nws rub kuv mus saum toj roob, hla cov vaj txiv qaub, thiab rub kuv raws ntug hiav txwv Kalilais. Thaum txog qhov kawg ntawm txoj kev mus, kuv ua tus coj uas muaj siab zoo tsaug, tus uas pab kuv ua ib yam uas kuv ua tsis taus tiav yog kuv ua kuv tus kheej xwb.

Thaum tus Tswv hu Enauj mus hla lub teb chaws thiab ua tim khawv txog Nws, Enauj tsis tshua xav mus.1 Nws tsuas yog ib tug me nyuam yaus xwb, thiab hais lus qeeb. Yuav ua li cas nws thiaj taug txoj kev zoo li ntawd? Nws pom tsis taus kev rau qhov muaj dab tsi lov hauv nws. Tus Tswv tej lus teb qhov uas tab kaum nws yeej yooj yim to taub thiab ua tau tam sim ntawd: “Nrog kuv mus kev.”2 Ib yam li Enauj, peb yuav tsum nco ntsoov tias tus uas tau raug doog ntshav thiab tau tawg rau peb3 yuav cia lub neej no ua hauj lwm hauv peb lub neej, tiam sis Nws tsis thov kom peb ntsib tej teeb meem no ib leeg xwb.4 Tsis hais qhov hnyav ntawm peb zaj dab neeg, los sis peb txoj kev tam sim no, Nws yuav caw kom peb nrog Nws mus kev.5

Cia li xav txog tus tub hluas uas tau raug teeb meem uas ntsib tus Tswv nyob tom roob moj sab qhua. Yakhauj tau taug kev deb ntawm nws lub tsev. Thaum tsaus ntuj nti, nws npau suav txog ib tug ntaiv thiab txog cov lus cog tseg tseem ceeb, nrog rau ib lo lus uas kuv nyiam hu ua cog lus uas siv tsib ntiv tes.6 Hmo ntawd, tus Tswv sawv ntawm Yakhauj ib sab, qhia tias Nws yog Yakhauj txiv tus Vajtswv, thiab cog lus tias:

  • Kuv nrog nraim koj.

  • Kuv yuav tiv thaiv koj.

  • Kuv yuav coj koj rov los tsev.

  • Kuv yuav tsis tso koj tseg.

  • Kuv yuav ua raws li kuv tej lus cog tseg rau koj.7

Yakhauj yuav tsum txiav txim siab. Nws xaiv tau lub neej uas nws paub nws txiv tus Vajtswv me ntsis xwb, los sis Nws xaiv tau lub neej uas cog lus nrog Nws. Ntau xyoo tom qab ntawd, Yakhauj ua tim khawv txog lub neej uas coj raws li cov lus cog tseg ntawd: “Vajtswv … tau pab kuv thaum kuv raug kev txom nyem nyuaj siab, thiab yog tus uas nrog nraim kuv txhua qhov uas kuv mus.”8 Ib yam li Nws tau ua rau Yakhauj, tus Tswv yuav teb peb txhua tus thaum peb raug kev txom nyem yog tias peb txiav txim siab khi peb lub neej rau Nws. Nws tau cog lus tias Nws yuav taug txoj kev nrog peb.

Peb hu qhov no ua taug txoj kev ua raws li kev khi lus—ib txoj kev uas pib nrog kev khi lus ntawm kev cai raus dej thiab mus txog kev khi lus tob ntxiv uas peb ua hauv lub tuam tsev. Tej zaum nej hnov cov lus no thiab xav txog tej hauj lwm tsim nyog. Tej zaum nej pom ib txoj kev uas muaj tej yam uas yuav tsum tau ua xwb. Thaum saib ze dua, muaj ib yam dab tsi ntxiv. Ib txoj kev khi lus tsis yog daim ntawv cog lus xwb, txawm tias qhov ntawd yeej tseem ceeb. Nws hais txog kev sib raug zoo. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson qhia hais tias: “Txoj kev khi lus yog txog peb txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv.”9

Cia li xav txog tej kev khi lus thaum sib yuav. Hnub sib yuav yeej tseem ceeb, tiam sis txoj kev sib raug zoo los ntawm lub neej nyob ua ke tom qab tseem ceeb thiab. Qhov no yeej muaj tseeb thaum hais txog kev sib raug zoo thiab khi lus nrog Vajtswv. Twb tau teeb tsa tej yam uas yuav tsum ua, thiab yuav muaj tej yam uas Vajtswv xav kom nej yuav ua. Thiab Nws tseem caw peb txhua tus los raws li peb muaj peev xwm, kawg siab kawg ntsws, thiab “sib zog ntej”10 nrog Nws ntawm peb sab, ntseeg tias Nws tej koob hmoov uas tau cog lus lawm yuav los. Cov vaj lug kub qhia peb tias tej koob hmoov ntawd yuav los raws li Nws lub sij hawm thiab los ntawm Nws txoj kev: 38 xyoos,11 12 xyoos,12 tam sim no.13 Koj txoj kev nyuaj npaum li cas los, Nws yuav pab npaum li ntawd.14

Nws txoj hauj lwm yog kev nqis los rau neeg nyob. Yexus Khetos yuav ntsib peb txawm peb yog neeg zoo li cas los xij. Qhov no yog vim li cas muaj lub vaj, tus ntoo khaub lig, thiab lub ntxa. Vajtswv tau txib tus Cawm Seej kom pab peb kov yeej.15 Tiam sis, peb yuav tsis txais kev kov yeej yog tias peb nyob rau tib qhov chaw. Ib yam li Nws tsis tso Yakhauj tseg, tus Tswv tsis xav cia peb nyob rau tib qhov chaw.

Nws txoj hauj lwm kuj yog kev nce thiab. Nws yuav ua hauj lwm hauv peb lub siab16 kom muab peb nce mus rau qhov chaw uas Nws nyob, thiab, los ntawm tus txheej txheem ntawd, yuav ua rau peb hloov los ua neeg zoo li Nws. Yexus Khetos los tsa peb sawv.17 Nws xav pab peb hloov ua neeg zoo. Qhov no yog vim li cas muaj lub tuam tsev.

Peb yuav tsum nco ntsoov: tsis yog txoj kev uas yuav cawm peb dim xwb, yog tus khub––peb tus Cawm Seej. Thiab qhov no yog vim li cas muaj txoj kev khi lus.

Thaum kuv nyob hauv teb chaws Ixayees, kuv mus xyuas Phab Ntsa Sab Hnub Poob. Qhov no yog qhov chaw dawb huv tshaj plaws hauv teb chaws Ixayees rau cov neeg Yudais. Yog tag nrho cov uas tseem tshuav ntawm lawv lub tuam tsev. Feem coob hnav lawv cov khaub ncaws zoo tshaj plaws thaum lawv mus xyuas qhov chaw dawb huv no; lawv txoj kev xaiv khaub ncaws yog ib lub cim ntawm lawv txoj kev mob siab sib raug zoo nrog Vajtswv. Lawv mus saib phab ntsa thiab nyeem vaj lug kub, teev tiam, thiab thov Vajtswv. Kev xav tau ib lub tuam tsev yeej yog qhov uas lawv xav txhua hnub, txhua zaj thov Vajtswv, kev xav tau ib lub tuam tsev ntawm kev khi lus. Kuv qhuas lawv txoj kev mob siab.

Thaum kuv tawm teb chaws Ixayees thiab rov qab los txog tsev, kuv mloog cov lus sib tham nyob ib puag ncig kuv txog kev khi lus. Kuv hnov tib neeg nug tias, Vim li cas kuv yuav tsum taug txoj kev ua raws li kev khi lus? Kuv puas yuav tsum mus rau hauv ib lub tsev ua kev khi lus? Vim li cas kuv yuav tsum hnav tej tsoos tsho dawb huv? Kuv puas yuav tsum rau siab sib raug zoo thiab khi lus nrog tus Tswv? Cov lus teb rau cov lus nug zoo thiab tseem ceeb no yooj yim: nyob ntawm seb koj xav tau hom kev sib raug zoo nrog Yexus Khetos li cas.18 Peb txhua tus nyias yuav tsum nrhiav lus teb rau nyias tej lus nug tob ntawd.

Ntawm no yog kuv li: Kuv taug txoj kev no ua “ib tug ntxhais ntawm leej niam leej txiv saum ntuj ceeb tsheej uas hlub kuv,”19 Nkawd paub kuv20 thiab tso siab rau kuv heev.21 Vim kuv yog ib tug me nyuam ntawm txoj kev khi lus, kuv muaj peev xwm txais tau tej koob hmoov uas tau cog lus22 tseg. Kuv tau xaiv23 taug kev nrog tus Tswv. Tus Tswv tau hu kuv24 los sawv ua tim khawv txog Khetos. Thaum xav tias txoj kev nyuaj dhau, Nws txoj kev tshav ntuj ua rau kuv muaj zog25. Txhua zaus kuv nkag mus hauv Nws lub tsev, kuv txoj kev sib raug zoo thiab khi lus nrog Nws tob dua. Nws tus Ntsuj Plig ua rau kuv hloov ua neeg dawb huv,26 txais Nws lub hwj chim27, thiab tus Tswv muab kuv tsa28 kom txhim tsa Nws lub nceeg vaj. Los ntawm txoj kev hloov siab lees txim txhua hnub thiab txais lub cim nco txog txhua lis piam, kuv kawm kev ruaj nrees29 thiab mus ua zoo.30 Kuv taug txoj kev no nrog Yexus Khetos, tos ntsoov rau hnub uas tau cog lus tseg tias Nws yuav rov qab los. Ces kuv yuav yog Nws li31 thiab yuav muab kuv tsa ua ib tug ntxhais dawb huv32 ntawm Vajtswv.

Yog vim li no kuv thiaj taug txoj kev ua raws li kev khi lus.

Yog vim li no kuv tuav rawv tej lus cog tseg.

Yog vim li no kuv nkag mus hauv Nws lub tsev cog tseg.

Yog vim li no kuv hnav tsoos tsho dawb huv kom nco ntsoov txhua lub sij hawm.

Vim kuv xav nyob raws li kev sib raug zoo thiab kev khi lus nrog Nws.

Tej zaum koj xav ua li no thiab. Pib qhov ntawm koj nyob.33 Tsis txhob cia koj tej xwm txheej cuam tshuam koj. Nco ntsoov tias, qhov uas yus mus nrawm npaum li cas los yog nyob qhov twg ntawm txoj kev yeej tsis tseem ceeb npaum li yus mus tom ntej rau ntawm txoj kev xwb.34 Thom kom ib tug neeg uas koj ntseeg uas taug txoj kev ua raws li kev khi lus kom qhia koj txog tus Cawm Seej uas lawv tau los paub txog. Kawm ntxiv txog Nws. Siv zog ua kom sib raug zoo thiab khi lus nrog Nws. Koj hnub nyoog los sis koj tej xwm txheej yeej tsis ua li cas. Koj taug kev nrog Nws los taus.

Tom qab peb taug kev ntawm Yexus txoj Kev, Mya tsis tau coj nws txoj hlua rob qab. Nws tseg txoj hlua khi rau kuv lub luv thij taw. Ob peb hnub tom ntej ntawd, kuv cov tub xeeb ntxwv thiab lawv cov phooj ywg rub kuv hla tej kev ntawm lub nroog Yeluxalees.35 Lawv pab kom kuv kawm tej zaj dab neeg txog Yexus. Kuv nco txog lub zog tiam neeg uas tab tom loj hlob. Peb kawm tau los ntawm nej. Nej muaj lub siab xav paub tus coj, Yexus Khetos. Nej ntseeg txoj hlua lub zog uas khi peb rau Nws. Nej muaj peev xwm tshwj xeeb coj tau lwm tus mus cuag Nws.36

Ua tsaug tias, peb taug txoj kev no ua ke, peb hu tej lo lus txhawb nqa.37 Thaum peb faib tej lub sij hawm ntawm peb lub neej nrog Khetos, peb yuav ntxiv zog rau peb tej kev ncaj ncees. Kuv hais lus tim khawv txog qhov no los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Enauj cov neeg tau mus yuam kev lawm, lawv tsis lees paub Khetos, thiab lawv “nrhiav lawv tus kheej tej lus ntuas hauv qhov tsaus ntuj” (saib Mauxes 6:27–28). Nyob rau hauv ib lub sij hawm uas nws poob kev ntseeg ntawm tib neeg, Enauj tig mus rau tus Tswv kom txais kev qhia. Txoj kev caws Enauj yog tib txoj kev uas tus Tswv caws rau peb txhua tus: “Nrog kuv mus kev” (Mauxes 6:34; kuj saib Mathais 11:28). Tej zaum, zoo li Enauj, koj tsis paub seb koj taug txoj kev no tau. Tej zaum koj xav tias muaj tej yam thaiv kev. Tej zaum yog vim li no peb yuav tsum taug txoj kev ua raws li kev khi lus rau qhov muaj tej yam thaiv kev, rau qhov peb nyam thiab peb xav tau Nws txoj kev pab.

  2. Saib Mauxes 6:23–34.

  3. Saib “Yexus ntawm Naxales, Cawm Seej, Vaj Ntxwv,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 181.

  4. Saib Ethaws 12:27.

  5. Saib Mathais 11:28–30.

  6. Kuv cov ntxhais xav ntxhi lo lus cog tseg uas siv tsib ntiv tes no txhua tag kis rau lawv cov me nyuam (kuv cov xeeb ntxwv)—kev nco txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas paub txog Nws txhua tus me nyuam.

  7. Saib Chiv Keeb 28:10–22. Kev Khi Lus ntawm Anplaham kuj yog ib feem tseem ceeb ntawm hmo ntawd. Kev khi lus ntawm Anplaham tseem ceeb hauv peb lub neej thiab hauv Yexus Khetos txoj moo zoo: (1) kev cog lus ntawm ib qho cuab yeej cuab tam nyob mus ib txhis (nqe 13); (2) xeeb leej xeeb ntxwv mus ib txhis (nqe 14); thiab (3) txoj koob hmoov thiab txoj hauj lwm foom koob hmoov rau txhua haiv neeg hauv ntiaj teb (nqe 14).

  8. Chiv Keeb 35:3; ntxiv qhov uas ntawv qaij. Yakhauj niam thiab txiv txib kom nws tawm hauv tsev mus kom nyob deb ntawm Esau, tus uas hem yuav muab nws tuas, thiab kom muaj lub cib fim mus ntsib ib tug neeg uas nws muaj peev xwm yuav tau nyob rau hauv kev khi lus (saib Chiv Keeb 27:41–45; 28:1–2, 5).

  9. Russell M. Nelson, “Kev Khi Lus uas Kav Ib Txhis,” Liahona, Kaum Hli Ntuj 2022, 11.

  10. 2 Nifais 31:20.

  11. Saib Yauhas 5:5, zaj dab neeg txog lub pas dej Npexathas.

  12. Saib Malakaus 5:25, zaj dab neeg txog tus poj niam kov Khetos lub tw tsho.

  13. Saib Mathais 14:31, zaj dab neeg txog Petus taug kev saum nplaim dej.

  14. Saib “Lub Hauv Paus Ruaj Nrees,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 85.

  15. Saib 1 Nifais 11:16–33.

  16. Saib Filipis 1:6; 2:13; Maumoos cov Lus 1:7.

  17. Saib Yauhas 12:32.

  18. Feem ntau mas ib txoj kev muaj tes ncej los sis lub cim rau txhua mais. Nws yog ib txoj hauv kev kom paub tseeb tias koj nyob ntawm txoj kev yog los sis koj taug txoj kev yog. Txoj kev sib raug zoo muaj cov yam ntxwv zoo ib yam. Cov no suav nrog kev cia siab tias yuav tiav (saib Yelemis 29:11; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 132:7); kev lees paub (saib Mauxiyas 3:19; Alma 7:23; 13:28); kev txo hwj chim, kev mloog lus, kev ua siab ntev, kev tsis tawv ncauj, kev ntseeg (saib Paj Lug 3:5); thiab kev hlub (saib Loos 8:31–39).

  19. Cov Ntxhais Hluas lub Ntsiab Lus,” Txoj Moo Zoo cov Ntawv, ntxiv qhov uas ntawv qaij; kuj saib Bonnie H. Cordon, “Cov Ntxhais Ntxim Hlub,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 67.

  20. Saib Yauhas 4:1–29, zaj dab neeg txog tus poj niam nyob ntawm lub qhov dej.

  21. Saib Amas 38:1–3.

  22. Saib Teev Npe 6:23–27.

  23. Saib Yausuas 24:22.

  24. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 25:3, Emma Smith zaj dab neeg.

  25. Saib 1 Kauleethaus 15:9–10.

  26. Saib 2 Xwm Txheej Vaj Ntxwv 20:1–17, qhov tseeb ceeb nqe 14.

  27. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 109:1–46.

  28. Saib 1 Xamuyees 16:11–13.

  29. Saib Exethaws 4:16, Exethaws zaj dab neeg.

  30. Saib Tes Hauj Lwm 10:38.

  31. Saib Yaxayas 43:1–5.

  32. Saib Kev Cai 28:1–9.

  33. Ib tug phooj ywg zoo ua rau kuv nco qab tias kev hu rau kev ua tseem ceeb hauv txhua txoj kev sib raug zoo.

  34. Kev sib tham ntxog Kristen Olsen, Cuaj Hli Ntuj 2023.

  35. Sau rau Mack Oswald, Camden Oswald, Ashton Matheny, thiab Jack Butler, ua tsaug nej rub kuv mus.

  36. Nej nco qab tias kuv tau caw cov tub hluas ntxhais hluas ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg kom sau los ua tus Tswv cov tub rog hluas koom tes ua lub hom phiaj tseem ceeb tshaj plaws hauv lub ntiaj teb no—txoj kev muab Ixayees sau los ua ke. Kuv tau caw peb cov tub hluas ntxhais hluas li no vim lawv muaj txiaj ntsim ncav tes pab lwm tus thiab qhia txog tej yam uas lawv ntseeg kom lwm tus ntseeg lawv.(Russell M. Nelson, “Cov Neeg Tim Khawv, tej Pawg Pov Thawj Hwj Aloos, thiab Koom Haum Ntxhais Hluas,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 39).

  37. “Vajtswv lub nceeg vaj … zoo li ib lub nroog uas muaj kev tuag nrog ib puag ncig ntawm txhua sab. Txhua tus txiv neej muaj nws qhov chaws nyom saum phab ntsa thiab tsis muaj leej twg tuaj yeem sawv qhov twg lwm tus sawv, tiam sis ‘tsis muaj dab tsi uas txwv tsis pub peb hu lo lus txhawb nqa rau lwm tus’” (Martin Luther, nyob hauv Lewis William Spitz, The Renaissance and Reformation Movements [1987], 335).