Lub Tuam Rooj Sab Laj
Yawg Hlob, Peb Xav Ntsib Yexus
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


Yawg Hlob, Peb Xav Ntsib Yexus

Peb yeej xav paub Yexus zoo thiab hnov Nws txoj kev hlub.

Kev Paub Tsis Tau Ntsej Muag

Muaj ib hnub thaum lub caij nplooj ntoos hlav xyoo 1945, ib tug tub hluas tsim dheev hauv ib lub tsev kho mob rau cov tub rog. Yeej muaj hmoov uas nws muaj txoj sia nyob—nws raug phom nyob ntawm nws lub pob ntseg nram qab, tiam sis cov kws kho mob twb phais lawm, thiab nim no tus tub hluas no mus tau kev thiab hais tau lus li qub.

Ntxim tu siab, lub muas txwv raug qhov ntawm nws lub paj hlwb uas ua rau tib neeg fim tau lwm tus neeg ntsej muag. Nim no nws saib nws tus poj niam es tsis paub nws; nws saib nws niam es tsis paub nws niam lub ntsej muag li. Twb yog thaum nws saib nws tus kheej hauv lub iav nws tsis paub nws lub ntsej muag—puas yog ib tug txiv neej los sis ib tug poj niam li.1

Nws tau raug tus mob uas paub tsis tau ntsej muag—ib qho mob uas raug rau ntau lab tus neeg.2

Cov neeg uas muaj mob uas paub tsis tau leej twg lub ntsej muag sim paub lwm tus neeg vim yog lwm yam uas lawv cim tau—xws li lawv yuav paub lawv tus ntxhais vim yog nws daim tawv muaj quav hnav los yog saib ib tug phooj ywg mus kev li cas.

Loj Hlob Tuaj

Zaj dab neeg thib ob no, hais txog kuv: Thaum kuv tseem yau, kuv saib kuv niam ua tus tsa kev cai. Nws yog tus hais thaum twg kuv ua si tau thiab thaum twg txog caij pw los yog, phem tshaj plaws, thaum twg yuav tsum dob nroj.

Nws yeej hlub kuv tiag. Tiam sis feem ntau thiab qhov no ua rau kuv txaj muag, kuv tsuas saib nws ua tus “Neeg uas Kuv Yuav Tsum Mloog Nws Lus.”

Tom qab no ntau xyoo kuv txawm saib nws ua ib tug neeg tiag. Kuv txaj muag uas kuv tsis xav txog nws txoj kev txi los yog tsis xav txog qhov uas nws tsuas hnav ob daim tiab nkaus xwb (es kuv tau ib xuv khaub ncaws kawm ntawv txhua xyoo) los yog vim li cas, ua ib leej niam uas muaj xya tus me nyuam, thaum txog tsaus ntuj lawm, nws nkees thiab xav xav kom kuv pw ntxov heev.

Tej Zaum Peb Paub Tsis Tau Ntsej Muag

Tej zaum nej pom tias ob zaj dab neeg no yog ib zaj dab neeg tiag—rau ntau xyoo, kuv paub tsis tau ntsej muag li hais. Kuv tsis saib kuv niam ua ib tug neeg tiag. Kuv pom nws tej kev cais tiam sis tsis saib tej kev cai ua nws ib txoj kev hlub kuv.

Kuv qhia ob zaj dab neeg no kom qhia ib lub ntsiab: kuv xav tias tej zaum nej paub leej twg (los yog tej zaum nej yog ib tug neeg) uas raug tus mob paub tsis tau ntsej muag ntawm sab ntsuj plig no.

Tej zaum nej tsis paub tseeb xyov Vajtswv puas yog ib Leej Txiv uas hlub peb tiag. Tej zaum nej ntsia saum ntuj thiab tsis pom lub ntsej muag siab hlub thiab khuv leej li tiam sis pom tej kev cai uas yuav tsum ua raws li kom thiaj mus tau tom ntej. Tej zaum nej ntseeg tias Vajtswv kav saum ntuj, hais lus dhau ntawm Nws cov yaj saub, thiab hlub nej tus muam tiam sis nej xav tias nws tsis hlub nej.3 Tej zaum nej tuav raws tus nqaj hlau tiam sis tsis tau hnov nej tus Cawm Seej txoj kev hlub uas tos ntsoov nej thaum mus txog qhov kawg.4

Tej zaum nej paub ib co neeg zoo li no vim ntev ntev lawm, kuv yog ib tug neeg zoo li no—kuv paub tsis tau ntsej muag ntawm kuv sab ntsuj plig.

Kuv xav tias hauv kuv lub neej kuv yuav tsum ua raws li tej kev cai thiab ntsuas seb kuv puas ua raws nraim li tej yam uas kuv tsis to taub. Kuv paub tias Vajtswv hlub nej zoo tag nrho tiam sis kuv tsis paub tias Nws hlub kuv. Kuv xav tias kuv xav txog qhov uas ua tej yam yuav tsum ua kom thiaj mus txog lub ntuj ceeb tsheej ntau dua qhov uas kuv xav nrog kuv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nyob.

Yog tias nej, ib yam li kuv, ua txuj hu nkauj qee zaum, tiam sis tsis hu kiag zaj nkauj txhiv dim,5 peb yuav ua tau dab tsi?

Lus teb uas Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais kom peb nco ntsoov, yeej yog Yexus.6 Li ntawd mas yeej yog xov xwm zoo heev.

Yawg Hlob, Peb Xav Ntsib Yexus

Muaj ib nqe luv hauv phau Yauhas uas kuv nyiam. Hais txog ib cov neeg uas mus thov ib tug thwj tim ua ib yam tseem ceeb. Lawv hais tias, “Yawg hlob, peb xav ntsib Yexus.”7

Peb yeej xav kom tau li ntawd—kom paub Yexus zoo thiab hnov Nws txoj kev hlub. Feem ntau tej yam uas peb ua hauv lub Koom Txoos yog vim qhov ntawd—thiab twb yog lub ntsiab ntawm txhua txoj kev sib ntsib noj lub cim nco txog. Yog tias nej xav paub saib nej yuav qhia dab tsi, saib yuav npaj txoj kev sib ntsib zoo li cas, thiab saib puas tso tseg cia cov dikas ntaus pob xwb, tej zaum nej yuav cia nqe vaj lug kub no coj nej kev: qhov no puas yuav pab cov neeg paub thiab hlub Yexus Khetos? Yog tias tsis pab, ces tej zaum ua lwm yam.

Thaum kuv pom tias kuv paub tsis tau ntsej muag ntawm sab ntsuj plig, kuv pom tej kev cai tiam sis tsis pom lub ntsej muag ntawm Leej Txiv lub siab hlub tshua, kuv paub tias tsis yog tim lub Koom Txoos. Tsis yog tim Vajtswv, thiab li ntawd tsis txhais tau tias kuv poob lawm, tsuas yog ib yam uas peb txhua tus yuav tsum kawm. Cov thwj tim yav thaum ub feem ntau lawv pom tus Tswv uas sawv rov los tim ntsej tim muag thiab tsis paub nws; ntawm ntug dej Kalilais thiab hauv lub Vaj, cov uas coj raws li Nws “pom Yexus sawv ntawd thiab tsis paub tias nws yog Yexus.”8 Lawv yuav tsum kawm paub Nws, thiab peb yuav tsum ua li ntawd thiab.9

Kev Siab Hlub

Thaum kuv pom tias kuv paub tsis tau ntsej muag ntawm sab ntsuj plig, Kuv sim ua raws li Maumoos cov lus qhuab qhia kom thov Vajtswv “kawg siab kawg ntsws” kom hnov tau txoj kev hlub uas Nws muaj rau Nws cov thwj tim—kuv txoj kev hlub Yexus thiab Yexus txoj kev hlub kuv—thiab kom “pom nws tseeb tias nws zoo li cas tiag … [thiab] muaj txoj kev cia siab li no.”10 Kuv thov Vajtswv kom kuv thiaj ua tau raws li thawj txoj kev txib kom hlub Vajtswv thiab kom paub hais tias “thawj qhov tseeb … yog qhov uas Vajtswv hlub peb kawg [Nws] lub siab lub ntsws, kawg plab kawg plawv.”11

Plaub phau Txoj Moo Zoo

Kuv kuj nyeem thiab rov qab nyeem plaub phau Txoj Moo Zoo—zaum no tsis yog kom nrhiav tau tej kev cai, tiam sis kom saib Nws yog leej twg tiag thiab saib Nws nyiam dab tsi. Thiab, nyob nyob, kuv hnov tau Nws txoj kev hlub uas roos kuv.

Yexus twb tau tshaj tawm tias Nws tau “los kho cov uas muaj kev tu siab, nws txib kuv mus qhia txoj kev cawm dim rau cov neeg uas raug kaw, thiab kho cov neeg dig muag kom rov pom kev.”12

Ua li ntawd tsis yog tej yam uas nws lam tau lam ua; yeej yog Nws txoj kev hlub tiag.

Cia li qhib plaub phau Txoj Moo Zoo rau phab twg los tau; nyob rau txhua phab ntawv, peb pom Nws saib xyuas cov neeg uas raug txom nyem—txawm yog ntawm sab ntsuj plig, sab cev nqaij daim tawv los yog los ntawm tib neeg. Nws kov cov neeg uas lwm tus neeg saib tias yog neeg qias13 thiab nws pub mov rau cov neeg tshaib plab.14

Zaj dab neeg twg yog zaj uas koj nyiam tshaj txog Yexus? Nyaj zaj dab neeg ntawd qhia nej txog Vajtswv Leej Tub cev tes mus khawm ib tug neeg uas nyob twm zeej—tus neeg mob ruas,15 tus neeg Xamalis uas luag ntxub,16 tus neeg txhaum,17 los yog lub teb chaws tus yeeb ncuab.18 Txoj kev tshav ntuj li ntawd yeej zoo kawg nkaus.

Sim sau tseg txhua lub sij hawm Yexus qhuas los sis kho tib neeg mob los sis nrog ib tug neeg txawv noj mov, thiab nej cov kua cwj mem yuav qhuav ua ntej nyeem phau Lukas tas.

Kuv pom qhov no thiab kuv lub siab dhia yam zoo siab li, thiab kuv pib xav tias Nws yuav hlub kuv. Ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson qhia, “Nej yim kawm txog tus Cawm Seej, ces nej yim yuav tso siab rau Nws txoj kev sib hlub, Nws txoj kev hlub mus ib txhis.”19 Thiab nej yim yuav tso siab rau thiab hlub nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Txwj Laug Holland tau qhia peb tias Yexus “qhia peb saib peb Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis peb tus Vajtswv zoo li cas tiag, saib Nws hlub Nws cov me nyuam npaum li cas hauv txhua lub caij nyoog thiab txhua lub teb chaws.”20

Povlauj hais tias Vajtswv yog Leej Txiv ntawm tag nrho kev hlub tshua, thiab tus Vajtswv uas “txhawb peb lub zog.”21

Yog tias nej saib Nws txawv, yeej meem sim pom qhov ntawd.

Tej Kev Khi Lus thiab Vajtswv txoj Kev Khawm Peb

Cov yaj saub caw peb nrhiav Nws lub ntsej muag.22 Qhov no ua rau kuv nco qab tias peb teev tiam peb Leej Txiv, tsis teev tiam ib tug txheej txheem, thiab peb tsis ua tiav mus txog thaum peb pom tias Yexus yog peb Leej Txiv txoj kev hlub lub ntsej muag23 thiab mus txog thaum peb coj raws li Nws, tsis yog coj raws li Nws tej kev cai xwb.24

Thaum cov thwj tim thiab cov yaj saub hais txog tej kev khi lus, lawv tsis zoo li cov coach uas qw qw ntawm tej rooj zaum no, qhia peb kom “yeej meem sim!” Lawv xav kom peb saib tias peb tej kev khi lus yeej yog kev sib raug zoo25 thiab yuav kho tus mob paub tsis tau ntsej muag ntawm sab ntsuj plig no.26 Tsis yog tej kev cai kom txais tau Nws txoj kev hlub; Nws hlub nej zoo tag nrho lawm. Qhov nyuaj yog kom to taub thiab kho peb lub neej kom phim txoj kev hlub ntawd.27

Peb saib tej kev khi lus, zoo ib yam li dhau ntawm ib lub qhov rais, kom saib Vajtswv lub ntsej muag muaj siab hlub tshua.

Tej kev khi lus yog Vajtswv txoj kev khawm peb.

Tus Dej ntawm Vajtswv txoj Kev Hlub

Qhov kawg, peb kawm kom pom Nws thaum peb ua hauj lwm rau Nws. “Vim ib tug tib neeg puas paub tus tswv uas nws tsis tau ua hauj lwm rau?”28

Ob peb xyoos dhau los, kuv raug hu los ua ib txoj hauj lwm hauv lub koom txoos uas kuv xav tias kuv ua tsis tau. Kuv sawv ntxov, kuv ntshai—tiam sis kuv xav txog ib co lus uas kuv tsis tau hnov ua ntej ntawd: hais tias kom pab ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos yog zoo ib yam li sawv hauv tus dej ntawm Vajtswv txoj kev hlub rau Nws cov me nyuam. Lub Koom Txoos yog ib co neeg uas siv tej twj khawb av sim ua kom tus kwj deg tsis fab kom tus dej ntawm Vajtswv txoj kev hlub ncav tau Nws cov me nyuam nyob ntawm qhov kawg.

Txawm nej yog leej twg, txawm nej tau ua dab tsi, los muaj chaw rau nej hauv lub Koom Txoos no.29

Muab ib rab twj ib rab duav khawv av thiab nrog peb koom ua hauj lwm. Pab coj Nws txoj kev hlub rau Nws cov me nyuam thiab Nws txoj kev hlub yuav txaws los raug nej thiab.30

Thov kom peb nrhiav Nws lub ntsej muag uas muaj lub siab hlub, Nws txoj kev puag peb thaum khi lus nrog Nws, ces koom ua ke nrog Nws cov me nyuam, thiab nyob ua ke peb mam li hu zaj nkauj “Ixayees tus Cawm Seej”:

Kuv tus Cawm Seej thov rov

Muab txoj kev kaj rau kuv;

Thov koj los nplij kuv lub siab lub ntsws;

Cia kuv kev cia siab

Rau ntawm koj chaw ntshiab huv

Coj txoj kev nyob kaj siab lug los rau kuv.31

Thov kom peb yuav nrhiav Nws lub ntsej muag muaj siab hlub thiab coj Vajtswv lub siab hlub tshua los rau tib neeg.32 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Hadyn D. Ellis thiab Melanie Florence, “Bodamer’s (1947) Paper on Prosopagnosia,” Cognitive Neuropsychology, phau 7, zaj 2 (1990), 84–91; Joshua Davis, “Face Blind,” Wired, Kaum Ib Hlis Ntuj 1, 2006, wired.com.

  2. Saib Dennis Nealon, “How Common Is Face Blindness?,” Harvard Medical School, Ob Hlis Ntuj 24, 2023, hms.harvard.edu; Oliver Sacks, “Face-Blind,” New Yorker, Yim Hli Ntuj 23, 2010, newyorker.com.

  3. “Ib txhia ntawm lub Koom Txoos cov mej zeej xav tias cov lus qhuab qhia, cov ntsiab cai, thiab zaj lus tim khawv uas hais los ntawm lub sam thiaj hauv lub Tsev rau Rooj Sab Laj no muaj tseeb, tsis hais nyob hauv tej pawg ntseeg nyob thoob plaws lub ntiaj teb—tiam sis nyuaj rau lawv ntseeg tias lawv siv taus tej yam tseeb mus ib txhis no nyob hauv lawv lub neej thiab thaum lawv raug xwm txheej” (David A. Bednar, “Abide in Me, and I in You; Therefore Walk with Me,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 125).

  4. Saib 1 Nifais 8:19; 15:23. “Yeej nyuaj rau peb ua raws li tus Tswv cov lus txib yog peb tsis muaj kev ntseeg thiab tso siab rau Nws” (Henry B. Eyring, “The Faith to Ask and Then to Act,” Liyahaunas, Nov. 2021, 75).

  5. Amas 5:26.

  6. Saib Russell M. Nelson, “Lus Teb Yeej Yog Yexus Khetos,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 127–28.

  7. Yauhas 12:21.

  8. Yauhas 20:14. Lawv pom tiam sis tsis paub Nws nyob ntawm txoj kev Emmaus (saib Lukas 24:16), hauv ib hoob uas lub qhov rooj xauv lawm (saib Lukas 24:37), nyob ntawm ntug dej Kalilais (saib Yauhas 21:4), thiab nyob ntawm lub Vaj lub Qhov Ntxa (see Yauhas 20:14).

  9. Yog tias peb nrhiav kom tau Nws kawg siab kawg ntsws, thiab muaj siab ntseeg, peb yuav nrhiav tau Nws.

    “Kuv tib leeg thiaj paub tej uas kuv npaj yuav ua rau nej, kuv yuav pab kom nej vam meej tsis yog ua kom nej puas tsuaj. …

    “Yog nej nrhiav kuv kawg siab kawg ntsws, nej yuav ntsib kuv” (Yelemis 29:11, 13).

    “Yuav muaj ib hnub nej yuav to taub Vajtswv, vim los ntawm nws thiab los ntawm nws txoj cai, nws txhawb nej txoj sia.

    “Thaum ntawd nej yuav paub hais tias nej tau pom kuv lawm, paub tias muaj kuv” (Doctrine and Covenants 88:49–50).

    “Txhua tus neeg uas tso nws tej kev txhaum tseg thiab los cuag kuv, thiab hu txog kuv lub npe, thiab ua raws li kuv lub suab hais, thiab ua raws li kuv tej lus txib, yuav pom kuv lub ntsej muag thiab paub hais tias muaj kuv” (Doctrine and Covenants 93:1).

  10. Maulaunais 7:48. Pov Lauj kuj hais txog txoj kev muaj siab hlub ua ke nrog peb txoj kev pom khav. Thaum Pov Lauj xaus nws zaj lus qhuab qhia txog kev siab hlub, nws sau hais tias txawm tias “Rau qhov tej uas nim no peb pom, zoo li tus duab plooj plooj uas nyob hauv daim tsom iav xwb,” tom qab no peb yuav pom “tim ntsej tim muag: … tiam sis muaj ib hnub kuv yuav paub txhij” (1 Kauleethaus 13:12).

  11. Jeffrey R. Holland, “Tag Kis tus Tswv Yuav Ua tej Txuj Ci Tseem Ceeb rau Nej Pom,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2016, 127. “‘Khetos txoj kev hlub dawb huv’ txhais tau tias … tsis yog qhov uas peb cov Ntseeg Khetos sim ua tiam sis ua tsis tau rau lwm tus neeg, twb yog qhov uas Khetos ua rau peb txhua tus. Kev siab hlub tseeb tsuas muaj thaum ib zaug xwb. Yeej pom tau vim Khetos hlub peb tsis tu qab thiab txhiv peb dim” (Jeffrey R. Holland, Christ and the New Covenant: The Messianic Message of the Book of Mormon [1997], 336).

  12. Lukas 4:18, New King James Version.

  13. Saib Mathais 8:3; 9:25.

  14. Saib Mathais 14:13–21.

  15. Saib Mathais 8:1–3.

  16. Saib Yauhas 4:7–10; Nws qhuas tus Neeg Xamalis (saib Lukas 10:25–37).

  17. Saib Mathais 21:31; Lukas 7:27–50; 15:1–10; Yauhas 8:2–12.

  18. Saib Mathais 8:5–13.

  19. Russell M. Nelson, “Khetos Sawv Rov Los Lawm; Kev Ntseeg Nws Yuav Muab cov Roob Txav Tau,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2021, 103.

  20. Jeffrey R. Holland, “The Grandeur of God,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2003, 70. “Tus uas tau pom kuv tau pom Leej Txiv” (Yauhas 14:9).

  21. 2 Kauleethaus 1:3.

  22. Saib Phau Ntawv Nkauj 27:8; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:68.

  23. Saib 2 Kauleethaus 4:6; Pope Francis, “Misericordiae Vultus: Bull of Indiction of the Extraordinary Jubilee of Mercy,” Apostolic Letters, vatican.va.

  24. Nov yog ib lub ntsiab tseem ceeb. Tsis yog txoj kev cawm seej thiab kev tsa nto xwb tiam sis yog Nws txoj hauj lwm ntawm kev cawm seej thiab kev tsa nto (see Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos: Kev Ua Hauj Lwm hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, 1.2, Txoj Moo Zoo cov Ntawv). Tsis yog kuv mus tom tuam tsev xwb tiam sis kuv mus tom tus Tswv lub tsev; tsis yog lub Koom Txoos Maumoos tiam sis Yexus Khetos lub Koom Txoos (saib Russell M. Nelson, “Lub Koom Txoos lub Npe uas Raug Lawm,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 87–89). Peb cov thawj coj hais kom peb coj raws li Nws thiab nco ntsoov tias “tsis muaj ib yam hu ua ‘txoj Kev Theej Txhoj’ uas tsom kwm peb, kho peb, zam txim pub rau peb, los yog muab hwj chim rau peb. Yexus Khetos yog lub hauv paus” (Russell M. Nelson, “Txais Tau Yexus Khetos lub Hwj Chim rau Hauv Peb lub Neej,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2017, 40).

  25. “Txoj kev ua raws li peb tej kev khi lus yeej hais txog peb txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv”; yeej yog “ib txoj kev hlub— … kev muaj siab hlub thiab kev cev tes mus pab lwm tus” (Russell M. Nelson, “Kev Khi Lus uas Kav Ib Txhis,” Liyahaunas, Kaum Hli Ntuj 2022, 11).

    Saib David A. Bednar, “The Blessed and Happy State” (ib zaj lus hais rau ib tsoom thawj coj rau chaw qhia txoj moo zoo, Rau Hli Ntuj 24, 2022); Scott Taylor, “Elder Bednar Shares 7 Lessons on ‘the Blessed and Happy State’ of Obedience,” Church News, Rau Hli Ntuj 27, 2022, thechurchnews.com.

    “Qhov uas yus khi lus dawb ceev thiab ua neeg tsim nyog txais cov kab ke pov thawj hwj muab peb khi rau tus Tswv Yexus Khetos thiab Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Qhov no txhais hais tias peb tso siab rau tus Cawm Seej vim nws yog tus uas Tuaj Peb Tog thiab tus Neeg Nruab Nrab thiab peb cia siab rau Nws tej hauj lwm, txoj kev muaj siab hlub, thiab kev tshav ntuj nyob hauv lub neej no. …

    Kev muaj siab xav ua raws li peb tej kev khi lus ua rau peb nrog tus Tswv sib raug zoo uas yog ib yam muaj hwj chim heev kom peb koom siab koom ntsws. … Ces peb yuav tsis xav tias Yexus yog ib tug neeg nyob hauv cov vaj lug kub xwb; Nws tus yam ntxwv thiab Nws tej lus qhia hloov peb tej kev xav thiab txhua yam peb ua” (David A. Bednar, “Tiam Sis Peb Tsis Quav Ntsej Lawv,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2022, 15).

    Kuj saib D. Todd Christofferson, “Peb txoj Kev Txheeb Ze Vajtsw,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2022, 78–80.

  26. “Thiab yog hais tias tsis muaj tej kab ke ntawd, thiab txoj cai ntawm lub pov thawj hwj, ces twb tsis pom lub hwj chim ntawm Vajtswv tshwm sim los rau neeg uas muaj cev nqaij daim tawv;

    “Vim yog hais tias tsis muaj qhov no ces tsis muaj ib tug neeg twg muaj peev xwm pom tau Vajtswv lub ntsej muag, tus uas twb yog Leej Txiv, es yuav ciaj sia.” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:21, 22).

  27. Patricia Holland, “A Future Filled with Hope” (kev sib ntsib hawm Vajtswv rau cov tub hluas ntxhais hluas thoob ntiaj teb, Ib Hlis Ntuj 8, 2023), Txoj Moo Zoo cov Ntawv:

    “Nej tsis tas khiav mus caum [txoj kev cia siab tias Vajtswv yuav pab nej]; nej tsim tsis tau hlo li. Ib yam li txhua yam hauv txoj kev tshav ntuj, nej yuav tsis kawm ntau yam txhawb nqa nej lub zog los sis lwm tus neeg lub zog. Tsis muaj cov lus txawv uas yuav tsum hais los sis tej kev yees siv dab tsi. …

    “Tiag tiag, peb ua qhov tsawg tsawg nkaus xwb; Vajtswv yog tus uas saib xyuas qhov loj. Peb lub luag hauj lwm yog txo hwj chim los cuag Nws, ces tsis txhob txhawj thiab tsis txhob ntshai.”

  28. Mauxiyas 5:13; kuj saib Yauhas 17:3.

  29. Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais kom peb “nthuav peb txoj kev hlub kom hlub tag nrho tib neeg ntiaj teb” (“Blessed Are the Peacemakers,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2002, 41). Nyob hauv lub Tsib Hlis Ntuj 2022 nws qhia cov tub hluas ntxhais hluas hais tias “tej npe ntawd tsuas ua rau peb txiav txim thiab muaj kev chim siab. Kev tsim txom los sis kev ntxub ntxaug rau lwm tus vim yog lawv yog lwm haiv neeg, nyiam poj niam los nyiam txiv neej, yog poj niam los txiv neej, tau kawm npaum li cas, muaj kab lig kev cai li cas, los sis lwm yam tseem ceeb ua rau tus uas Tsim peb tu siab” (“Choices for Eternity” [txoj kev tshaj tawm thoob plaws ntiaj teb rau cov tub hluas ntxhais hluas, Tsib Hlis Ntuj 15, 2022], Txoj Moo Zoo cov Ntawv). Kuv tu siab heev uas peb cov kwv tij thiab cov muam uas muaj daim tawv dub nyob thoob plaws lub ntiaj teb no tau raug kev ntxub ntxaug vim lawv yog lwm haiv neeg. Hnub no kuv hais kom peb cov mej zeej nyob txhua qhov chaw coj kev rau txhua tus kom muab lawv tej kev xav thiab tej yam lawv ua los ntawm kev xaiv ntsej muag tso tseg. Kuv thov kom nej saib txhua tus rau nqi li lawv yog Vajtswv cov me nyuam.” (“Let God Prevail,” Liyahaunas, Nov. 2020, 94).

    “Kev xyeej tib neeg tsis phim Vajtswv cov lus qhuab qhia. Qhov uas Vajtswv pom zoo rau yus yeej nyob ntawm nej txoj kev hawm Vajtswv thiab kev ua raws li Nws cov lus txib, tsis yog vim nej daim tawv nqaij yog xim dab tsi.

    “… Qhov no suav kev xyeej tib neeg vim yog lawv yog lwm haiv neeg, nyiam poj niam los nyiam txiv neej, yog poj niam los txiv neej, tau kawm npaum li cas, muaj kab lig kev cai li cas, los sis lwm yam tseem ceeb” (Phau Qhia Kev Coj lub Koom Txoos, 38.6.14, Txoj Moo Zoo cov Ntawv).

  30. Saib 1 Nifais 11:25.

  31. Ixayees tus Cawm Seej,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 5.

  32. Saib Loos 9:23.