Lub Tuam Rooj Sab Laj
Zoo Tshaj ib tug Pha-ej
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


Zoo Tshaj ib tug Pha-ej

Yexus Khetos tsis yog peb tus pha-ej xwb, Nws yog peb tus Tswv thiab Vaj Ntxwv, tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim ntawm tib neeg sawv daws.

Nyob hauv xyoo 1856 mus rau 1860, muaj txhiab txhiab cov pioneer uas yog Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg uas tau rub lawv cov khoom hauv laub deb li 1,000 mais (1,600 kilaumev) thaum lawv tuaj rau lub Hav Salt Lake. Lub lim tiam no ib puas rau caum xya xyoo dhau los, lub Kaum Ib Hli Ntuj hnub tim 4, 1856, Thawj Tswj Hwm Brigham Young tau xav tsis thoob thaum nws hnov tias tseem tshuav ob pawg neeg cab laub, uas Edward Martin thiab James Willie yog ob tug coj, tseem nyob deb li ntau puas mais ntawm Salt Lake, thiab lub caij no pib tuaj sai sai.1 Ces hnub tom qab ntawd, tsis deb ntawm qhov chaw uas peb ntsib hnub no, Thawj Tswj Hwm Young sawv thiab hais rau cov Haiv Neeg Ntseeg hais tias, “Tseem tshuav peb cov kwv tij thiab cov muam uas nyob tom tiaj nras nrog lawv cov laub, thiab yuav tsum coj lawv los no. … Cia li mus thiab coj cov tib neeg tom tiaj nras los rau ntawm no.”2

Ob hnub tom qab ntawd, pawg thib ib ntawm pawg cawm ncaim mus nrhiav cov neeg pioneer uas cab laub.

Ib tug mej zeej ntawm Willie pawg neeg cab laub qhia txog xwm txheej ceev no ua ntej pawg cawm neeg tau tuaj. Nws qhia tias, “[Thaum tab tom] xav tias txhua yam tsav yuav plam mus, … thiab ua neej tsis tau lawm, zoo li xob laim tawm saum lub ntuj uas xiav, Vajtswv tau teb peb cov lus thov. Peb tau pom … ib pawg cawm neeg, uas nqa zaub mov thiab khoom siv tuaj. … Peb tau thov Vajtswv ua nws tsaug rau peb txoj kev cawm.”3

Cov cawm neeg no yog cov neeg pioneer cov pha-ej, lawv pheej hmoov pab txawm lub ntuj phem npaum li cas tsuas xav coj ntau npaum li lawv coj tau mus kom txog tsev. Ib tug pha-ej zoo li no yog Ephraim Hanks.

Nyob hauv nruab nrab ntawm lub Kaum Hli Ntuj, Hanks tsis paub txog cov teeb meem ntawm cov uas cab laub thiab nws nyob deb tseem nyob tom kev los tsev rau Salt Lake thaum ib tag hmo, nws tau sawv thiab hnov ib lub suab hais, “Cov tib neeg uas cab laub tau muaj teeb meem lawm, thiab xav kom koj pab; koj puas mus thiab pab lawv?”

Zaj lus nug ntawd nyob hauv nws lub siab, thaum nws rov qab los rau Salt Lake City sai sai. Thiab thaum nws hnov Thawj Tswj Hwm Heber C. Kimball hu tias xav yuav tib neeg pab ntxiv, Hanks tau npaj khoom thiab pib sawv kev nws ib leeg hnub tom qab mus cawm. Nws mus sai sai, tau mus nrau cov neeg cawm tom kev thiab thaum mus txog Martin pawg neeg cab laub, Hanks tau qhia tias: “Tej yam kuv pom thaum kuv mus txog lawv qhov chaw yuav nyob nrog kuv tas mus li … [thiab] txaus raug ib lub siab uas tawv heev.”4

Ephraim Hanks siv ob peb hnub mus rau ib lub tsev pheeb suab ntaub rau ib lub tsev pheeb suab ntaub pab foom koob hmoov rau cov mob. Nws qhia tias, “ntau zaus, thaum peb foom koob hmoov rau cov neeg mob, thiab hais kom qhov mob ntawd tawm hais los ntawm tus Tswv Yexus Khetos lub npe, zoo nkaus cov tib neeg uas mob ntawd tau pib muaj zog tam sim ntawd; lawv tus mob tau zoo kiag.”5 Rau cov neeg pioneer cab laub ntawd Ephraim Hanks yog lawv tus pha-ej tas mus li.

Ib yam li kev cawm tib neeg dim no, tej yam xwm txheej uas hloov peb lub neej thiab hloov zaj keeb kwm feem ntau yog vim cov poj niam thiab cov txiv neej txiav txim siab thiab ua tej yam zoo—cov neeg kos duab, cov kws kawm txuj ci science, cog neeg lag luam, thiab cov nom tswv teb chaws. Feem ntau peb muab cov tib neeg zoo no hu ua peb cov pha-ej, nrog rau tej txhim tsa thiab tej kab ke kom nco ntsoov txog tej yam tseem ceeb uas lawv tau ua.

Thaum kuv tseem yog ib tug me nyuam tub, kuv cov pha-ej yog cov kws xyaum txuj tes taw. Kuv nco qab thaum kuv hluas heev, kuv tau khaws tej daim ntawv ntaus pob uas muaj duab thiab tej txheeb suav txog cov kws ntaus pob ntawm Major League Baseball. Ib tug me nyuam uas “hawm pha-ej” yeej muaj kev lom zem thiab tsis muaj txim, xws li thaum cov me nyuam hnav khaub ncaws ib yam li lawv cov pha-ej rau hnub Halloween. Txawm peb qhuas thiab saib raus nqis rau ntau cov txiv neej thiab cov poj niam uas zoo heev vim lawv muaj peev xwm thiab pab ntau, yog peb saib lawv rau nqi li tau hawm lawv, kuj zoo nkaus li cov neeg Ixayees uas hawm tus mlom nyuj kub nyob hauv roob moj sab qhua ntawm Xinais.

Thaum ua neeg laus, tej yam uas lom zem thaum yus tseem yog me nyuam yaus xwb kuj los ua tej yam cav loj dawm taw thaum peb qhov “hawm pha-ej” ntawm cov neeg kav teb kav chaw, cov bloggers, cov influencers, cov kws xyaum txuj tes taw los sis cov neeg hu nkauj ua rau peb “ntsia dhau lub hom phiaj”6 thiab ua rau peb tsis nco qab tej yam uas tseem ceeb tshaj.

Rau cov neeg Ixayees, qhov teeb meem tsis yog tias lawv nqa lawv cov nyiaj kub mus rau thaj av uas cog lus cia, tiam sis qhov teeb meem yog thaum lawv cia cov nyiaj kub ntawd los ua: ib tug niag mlom, ces los ua ib qhov uas lawv hawm, thiab tau tig mus nyob deb ntawm Yehau-vas , tus uas tau faib pas Dej Hiav Txwv Liab rau ob sab thiab tau tso lawv dim ntawm txoj kev ua qhev. Lawv txoj kev tsom ntsoov rau tus nyuj ua rau lawv hawm tsis tau tus Vajtswv tseeb.7

Tus pha-ej tseem ceeb tshaj, tam sim no thiab tas mus li—yog Yexus Khetos, thiab lwm yam, los sis lwm tus, uas tab kaum peb ntawm Nws tej lus qhia, uas cov vaj lug kub thiab cov yaj saub niaj hnub nim no qhia txog, muaj peev xwm ua rau peb mus tsis tau tom ntej nyob rau txoj kev khi lus. Ua ntej tsim lub ntiaj teb no, peb cia siab rau Yexus Khetos thaum peb to taub tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev, uas cia peb muaj ib lub sij hawm loj hlob thiab rais los mus ua zoo li Nws, tau raug tawm tsam.

Yexus Khetos tsis yog tus thawj coj uas tiv thaiv Leej Txiv txoj hau kev xwb, tiam sis Nws yog tus tseem ceeb tshaj plaws rau txoj hau kev ntawd. Nws tau teb Leej Txiv thiab muab Nws tus Kheej los “theej sawv daws lub txhoj,”8 them peb txhua leej txhua tus cov nuj nqis uas peb tau tsim los ntawm kev txhaum tiam sis peb them tsis tau peb tus kheej.

Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks tau qhia tias, “[Yexus Khetos] tau ua txhua yam uas yuav tsum ua rau peb hauv lub ntiaj teb no kom muaj raws li tej yam uas tau npaj nyob hauv peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev.”9

Nyob hauv lub Vaj Khexemanes, thaum Nws yuav tsum ua txoj hauj lwm nyuaj heev, tus Cawm Seej ua siab loj hais, “Tsis txhob ua raws li kuv lub siab nyiam, thov koj ua raws li koj lub siab nyiam xwb” thiab tom qab tau ris txhua qhov mob, kev txom nyem txhua txoj kev txhaum ntawm txhua leej txhua tus ib txwm tau raug thiab yuav raug.10 Yexus Khetos tau rau siab mloog lus thiab ua raws li Nws cog lus, Nws ua qhov uas zoo tag nrho uas li ib tug pha-ej ua tau, ua tiav thaum Nws Sawv Rov Los lawm.

Nyob hauv lub tuam rooj sab laj, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson rov qab qhia peb: “Txawm nej muaj lus nug los sis muaj teeb meem li cas los, kev teb yeej nyob ntawm Yexus Khetos lub neej thiab tej lus qhia. Cia li kawm txog txoj Kev Theej Txhoj, Nws txoj kev hlub, Nws lub siab hlub tshua, Nws cov lus qhuab qhia, thiab Nws txoj moo zoo uas kho peb zoo thiab pab peb vam meej. Muab siab npuab Nws! Cia li coj raws li Nws.”11 Thiab kuv kuj xav hais ntxiv, “Xaiv Nws.”

Nyob hauv peb lub ntiaj teb, yooj yim xav hawm peb lub sawm fem cov pha-ej kom pab peb lub neej muaj nuj nqi thaum peb txhawj xeeb txog peb lub neej los sis nyuaj rau peb. Peb yuav cov khaub ncaws uas lawv txhawb nqa, ntseeg lawv cov tswv yim, thiab mloog lawv cov lus qhia nyob hauv social media. Tej zaum yuav zoo me ntsis ua ib qhov kev lom zem, tiam sis peb yuav tsum saib xyuas tias qhov hawm pha-ej no tsis los ua peb tus mlom nyuj kub. Qhov xaiv tus pha-ej zoo yuav kav ntev mus ib txhis.

Thaum kuv tsev neeg tuaj txog teb chaws Spain mus pib ua qhov chaw qhia txoj moo zoo cov thawj coj, peb nrhiav tau ib co lus uas nyob hauv daim duab los ntawm Txwj Laug Neal A. Maxwell uas pab peb nrhiav peb cov pha-ej uas peb xav raws. Nws hais, “Yog thaum xub thawj koj tsis tau xaiv Vajtswv lub nceeg vaj, thaum kawg tej yam koj xaiv yuav tsis muaj nuj nqi dab tsi.”12 Cov kwv tij thiab cov muam, thaum peb xaiv Yexus Khetos, tus Vaj Ntxwv ntawm cov Vaj Ntxwv, ces peb tau xaiv Vajtswv lub nceeg vaj. Yog xaiv lwm yam yuav zoo nkaus li xaiv neeg lub hwj chim, los sis tus mlom nyuj kub, thiab yuav coj peb yuam kev thaum kawg .

Nyob hauv phau qub ntawm Phau Daniyees, peb nyeem txog Sadalas, Mesakas, thiab Anpenekaus, peb tug uas paub yuav tsum xaiv tus pha-ej twg—thiab tsis yog Vaj Ntxwv Nenpukajnexales cov vaj tswv. Lawv ua siab loj tshaj tawm tias:

“Tus Vajtswv uas peb hwm pom zoo pab peb, nws yeej yuav pab kom peb dim ntawm cov nplaim taws thiab ntawm koj txhais tes. …

“Txawm yog nws tsis pab peb los peb hais rau koj hais tias peb yeej yuav tsis hwm thiab tsis pe tus mlom kub .”13

Xws li tus Thwj Tim Pov Lauj qhia, “Yeej muaj ntau tus vaj tswv,”14 thiab, kuv xav hais ntxiv, ntau cov pha-ej, uas caw peb mus pe, hawm, thiab khawm lawv. Tiam sis ib yam li Daniyees peb tug phooj ywg tau paub, tsuas muaj Ib Tug uas cog lus pab peb dim tau—vim tias Nws twb pab li ntawd lawm, thiab yuav pab tas mus li.

Rau peb txoj kev rov qab mus nyob rau ntawm Vajtswv lub xub ntiag, rau peb thaj av uas cog lus tseg, tsis yog tus kav teb kav chaw, tus hu nkauj, tus kws xyaum txuj tes taw, los sis tus vlogger uas yog qhov teeb meem, tiam sis, yog kev xaiv lawv los ua qhov tseem ceeb tshaj ntawm peb lub hauv paus, uas pauv tus Cawm Seej thiab tus Cawm Dim.

Peb xaiv Nws thaum peb xaiv hwm Nws hnub txawm peb nyob tom tsev los mus ua si. Peb xaiv Nws thaum peb xaiv Nws cov lus los ntawm cov vaj lug kub thiab cov yaj saub niaj hnub no tej lus qhia. Peb xaiv Nws thaum peb xaiv muaj daim ntawv tso cai nkag tuam tsev thiab ua peb lub neej kom tsim nyog siv. Peb xaiv Nws thaum peb ua cov neeg uas sib haum xeeb thiab tsis xav sib cav, “qhov tseem ceeb yog thaum peb tsis xav zoo ib yam.”15

Tsis muaj ib tug thawj coj uas muaj lub siab loj tshaj, tsis muaj ib tug neeg uas pab cov txom nyem uas siab zoo tshaj, tsis muaj ib tug kws kho mob uas tau pab kho cov kab mob tshaj, thiab tsis muaj ib tug kws ko duab uas muaj tswv yim tshaj Yexus Khetos.

Hauv lub ntiaj teb pha-ej no, nrog rau tej txhim tsa thiab tsev cia puav pheej rau tej yam uas cov txiv neej thiab poj niam hauv ntiaj teb no ua, muaj Ib Tug uas sawv siab tshaj sawv daws. Kuv ua tim kawv hais tias Yexus Khetos tsis yog peb tus pha-ej xwb; Nws yog peb tus Tswv thiab Vaj Ntxwv, tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim ntawm tib neeg sawv daws. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Tej kev kawm txog tej Pawg Rub Laub Willie thiab Martin los muaj hauv LeRoy R. thiab Ann W. Hafen, Handcarts to Zion: The Story of a Unique Western Migration, 1856–1860 (1960); Rebecca Cornwall thiab Leonard J. Arrington, Rescue of the 1856 Handcart Companies (1981); Howard K. thiab Cory W. Bangerter, Tragedy and Triumph: Your Guide to the Rescue of the 1856 Willie and Martin Handcart Companies, luam tawm zaum 2 (2006); thiab Andrew D. Olsen, The Price We Paid: The Extraordinary Story of the Willie and Martin Handcart Pioneers (2006).

  2. Brigham Young, “Remarks,” Deseret News, Kaum Hli Ntuj 15, 1856, 252.

  3. John Oborn, “Brief History of the Life of John Oborn, Pioneer of 1856,” 2, nyob hauv John Oborn tej lus nco txog thiab phau ntawv teev num tseg, kwv yees li 1862–1901, Church History Library, Salt Lake City.

  4. Ephraim K. Hanks zaj lus, nyob hauv Andrew Jenson, “Church Emigration,” The Contributor, Peb Hlis Ntuj 1893, 202–3.

  5. Hanks, nyob hauv Jenson, “Church Emigration,” 204.

  6. Yakhauj 4:14.

  7. Saib Khiav Dim 32.

  8. 1 Timautes 2:6; kuj saib Mathais 20:28.

  9. Dallin H. Oaks, “Peb tus Cawm Seej Tau Ua Dab Tsi rau Peb?,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2021, 75.

  10. Saib Lukas 22:39–44.

  11. Saib Russell M. Nelson, “Lus Teb Yeej Yog Yexus Khetos,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 127.

  12. Xav tias tus hais yog ib tug xib hwb teev ntuj hauv tej xyoo 1800 hu ua William Law; tau hais nyob hauv Neal A. Maxwell, “Response to a Call,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1974, 112.

  13. Saib Daniyees 3:13–18.

  14. 1 Kauleethaus 8:5.

  15. Russell M. Nelson, “Xav Tau cov uas Ua rau Neeg Nyob Sib Haum Xeeb,“ Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2023, 98.