Lub Tuam Rooj Sab Laj
Qhov Tseeb uas Nyob Mus Ib Txhis
Kaum Hli Ntuj xyoo 2023 lub tuam rooj sab laj


Qhov Tseeb uas Nyob Mus Ib Txhis

Tsis tau muaj ib zaug uas tseem ceeb rau peb pom tau qhov tseeb npaum li lub sij hawm no!

Cov kwv tij thiab cov muam, ua nej tsaug vim nej muab siab npuab Vajtswv tus uas yog Leej Txiv thiab Nws Leej Tub, Yexus Khetos, thiab ua nej tsaug vim nej ib leeg hlub thiab pab ib leeg. Nej yeej yog neeg zoo kawg nkaus!

Lus Cev

Tom qab kuv tus poj niam, Anne, wb txais kev hu mus ua thawj coj rau cov tub txib, peb tsev neeg txiav txim siab kawm txhua tus tub txib lub npe tom qab tuaj txog qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo. Peb tau tej daim duab, khaws cov ntawv, thiab pib kawm lawv lub ntsej muag thiab cim ntsoov lawv lub npe.

Thaum peb tuaj txog, peb tau sib sab laj nrog cov tub txib. Thaum peb sib tham, kuv hnov kuv tus tub uas muaj cuaj xyoos:

“Sam, zoo siab ntsib koj!”

“Rachel, koj tuaj qhov twg tuaj?”

“Aub yauj, David, koj siab heev!”

Kuv thawj ces, kuv mus rau kuv tus tub thiab ntxhi lus tias, “Koj yuav tsum nco ntsoov hu cov tub txib ua Txwj Laug los yog Muam.”

Nws ntsia kuv thiab hais tias, “Txiv, kuv xav tias peb yuav cim ntsoov lawv lub npe.” Kuv tus tub tau ua qhov uas nws xav tias yog lawm raws li nws to taub.

Yog li ntawd, peb to taub dab tsi txog qhov tseeb niaj hnub nim no? Luag tej pheej ua siab loj hais lawv cov tswv yim, qhia qhov uas lawv nyiam, thiab hais tsis txhij txhua. Tiam sis, muaj xov xwm ntau zuj ntau zus thiab muaj tej lub hauv paus xov xwm ntau thiab. Tsis tau muaj ib zaug uas tseem ceeb rau peb pom tau qhov tseeb npaum li lub sij hawm no!

Qhov tseeb yog qhov uas pab peb txhim tsa thiab ntxiv zog rau peb txoj kev nrog Vajtswv sib raug zoo, nrhiav tau kev thaj yeeb thiab kev xyiv fab, thiab ncav cuag peb tej hom phiaj nyob saum ntuj ceeb tsheej. Hnub no, cia peb xav txog tej lo lus nug no:

  • Qhov tseeb yog dab tsi, thiab vim li cas thiaj tseem ceeb?

  • Peb ua li cas nrhiav tau qhov tseeb?

  • Thaum peb nrhiav tau qhov tseeb, peb ua li cas thiaj faib tau rau lwm tus?

Qhov Tseeb Nyob Mus Ib Txhis Li

Tus Tswv qhia peb hauv phau vaj lug kub tias “kev tseeb yog kev paub tej yam uas tab tom muaj, thiab tej yam uas tau muaj lawm, thiab tej yam uas tseem yuav muaj los” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:24). Qhov tseeb “tsis yog muab tsim los sis teem tseg” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:29) thiab “tsis muaj qhov kawg” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:66).1 Qhov tseeb nyob kho khov, ruaj nrees, thiab muab kho tsis taus. Ua lwm yam lus hais, qhov tseeb yeej kav mus ib txhis.2

Qhov tseeb pab peb txhob raug ntxias,3 pom tau seb qhov zoo thiab qhov phem sib txawv li cas,4 txais kev pov hwm,5 thiab nrhiav tau kev nplij siab thiab kev kho mob.6 Qhov tseeb coj tau peb kev7 ua rau peb muaj kev ywj siab,8 pab peb hloov los ua neeg dawb huv,9 thiab yuav coj peb mus rau txoj sia nyob mus ib txhis.10

Vajtswv Qhia Qhov Tseeb Uas Kav Mus Ib Txhis

Vajtswv qhia qhov tseeb uas kav mus ib txhis rau peb dhau ntawm tej kev tshwm sim uas yog Nws tus Kheej, Yexus Khetos, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, cov yaj saub, thiab peb. Cia peb sib tham me ntsis txog txhua tus neeg hauv txoj kev paub qhov tseeb no.

Qhov thib ib, Vajtswv yog tus uas qhia lus tseeb uas kav mus ib txhis.11 Nws thiab Nws Leej Tub, Yexus Khetos,12 koom siab to taub zoo tag nrho txog qhov tseeb thiab yeej ua raws nraim li tej ntsiab cai thiab kev cai tseeb.13 Lub hwj chim no ua rau Nkawd txawj tsim thiab kav tej lub ntiaj teb14 thiab hlub, coj, thia qhia peb txhua tus zoo tag nrho.15 Nkawd xav kom peb to taub thiab ua raws li qhov tseeb peb thiaj txais tau cov koob hmoov uas Nkawd muaj.16 Nkawd qhia tau tej lus tseeb no tim ntsej tim muag los yog, xws li ua feem ntau, los ntawm cov tub xa xov zoo li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, cov tim tswv, los sis cov yaj saub uas muaj sia nyob.

Qhov thib ob, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua tim khawv txog txhua yam tseeb.17 Nws qhia qhov tseeb ncaj qha rau peb thiab ua tim khawv txog qhov tseeb uas lwm tus qhia. Feem ntau tej kev tshoov siab uas los ntawm tus Ntsuj Plig los yog tej kev xav hauv peb lub paj hlwb thiab tej kev xav hauv peb nruab siab.18

Qhov thib peb, cov yaj saub txais Vajtswv tej lus tseeb thiab qhia tej lus tseeb ntawd rau peb.19 Peb kawm tej lus tseeb ntawd los ntawm cov yaj saub thaum ub hauv cov vaj lug kub20 thiab los ntawm cov yaj saub uas tseem muaj sia nyob hauv lub tuam rooj sab laj thiab los ntawm lwm txoj kev tshaj tawm.

Qhov kawg, koj thiab kuv yog cov neeg tseem ceeb hauv qhov no. Vajtswv xav kom peb yuav nrhiav, pom, ces mam li ua raws li tej qhov tseeb. Peb txoj kev txawj txais thiab ua raws li qhov tseeb yeej nyob ntawm peb txoj kev nrog Leej Txiv thiab Leej Tub sib raug zoo muaj zog npaum li cas, peb txoj kev txawj ua li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhia, thiab peb ua raws li cov yaj saub hauv hnub nyoog kawg zoo npaum li cas.

Peb yuav tsum nco ntsoov tias Dab Ntxwg Nyoog ua hauj lwm kom peb tsis paub qhov tseeb. Nws paub tias yog tsis muaj qhov tseeb, ces peb txais tsis tau txoj sia nyob mus ib txhis. Nws muab tej yam tseeb xyaw tej lub tswv yim ntawm neeg ntiaj teb kom peb ntxhov siab thiab kom peb tsis to taub tej yam uas Vajtswv qhia peb.21

Kev Nrhiav, Pom, thiab Ua Raws li Qhov Tseeb uas Kav Mus Ib Txhis

Thaum peb tab tom nrhiav qhov tseeb,22 ob lo lus nug no yuav pab peb pom seb ib qho puas los ntawm Vajtswv los los yog los ntawm lwm qhov chaw los:

  • Qhov ntawd puas nyob hauv vaj lug kub los sis hauv cov yaj saub uas muaj sia nyob tej lus qhia?

  • Qhov ntawd puas muaj tseeb raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua tim khawv rau yus?

Vajtswv qhia tej lus tseeb txog cov lus qhuab qhia uas kav ib txhis dhau los ntawm cov yaj saub, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pom zoo thiab pab peb ua raws li tej lus tseeb ntawd.23 Peb yuav tsum nrhiav thiab npaj siab txais yuav tej kev tshoov siab thaum tej ntawd los.24 Peb haj yam txais tau tus Ntsuj Plig tej kev tshoov siab thaum peb txo hwj chim,25 ua tib zoo thov Vajtswv thiab kawm Vajtswv cov lus,26 thiab ua raws li Nws cov lus txib.27

Tom qab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pom zoo rau ib qho tseeb, peb haj yam to taub thaum peb ua raws li txoj ntsiab cai ntawd. Thaum sij hawm dhau los mus, thaum peb pheej ua raws li qhov tseeb ntawd, peb mam li paub tseeb txog txoj ntsiab cai ntawd.28

Piv xam hais tias, kuv twb ua yuam kev dua thiab kuv tu siab vim xaiv tej yam tsis zoo. Tiam sis dhau los ntawm kev thov Vajtswv, kev kawm, thiab kev ntseeg Yexus Khetos, kuv tau txais ib zaj lus tim khawv txog txoj ntsiab cai ntawm kev hloov siab lees txim.29 Thaum kuv hloov siab lees txim ntxiv, kuv haj yam to taub kev hloov siab lees txim ntxiv thiab. Kuv thiaj txav ze mus rau Vajtswv thiab Nws Tib Leeg Tub. Nim no kuv paub tias yus txais tau kev zam txim rau yus tej kev txhaum dhau ntawm Yexus Khetos, vim txhua hnub kuv tau tej kev koob hmoov los ntawm kev hloov siab lees txim.30

Tso Siab rau Vajtswv Thaum Tseem Tsis Tau Qhia Qhov Tseeb Tawm

Ces, peb yuav tsum ua li cas thaum peb mob siab nrhiav tiam sis tseem tsis tau qhia tawm qhov tseeb? Kuv muaj kev khuv leej rau peb uas xav xav tau lus teb uas zoo nkaus li peb pheej tsis txais li.

Rau Joseph Smith, tus Tswv ntuas hais tias, “Nyob twj ywm kom txog thaum kuv pom zoo muab txhua yam ua kom neeg paub … txog qhov ntawd tso” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:37).

Thiab rau Emma Smith, Nws piav hais tias, “Tsis txhob yws vim rau qhov tej yam uas koj tsis tau pom, vim tsis pub tej ntawd rau koj thiab rau tej neeg ntiaj teb pom, uas yog raws li kuv lub tswv yim rau ib lub sij hawm uas yuav los” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 25:4).

Kuv kuj tau nrhiav lus teb rau tej lo lus nug uas xav paub tiag. Twb txais lus teb ntau, thiab tseem tsis tau txais lwm yam.31 Thaum peb ua twj ywm—cia siab ntsoov rau Vajtswv lub tswv yim thiab kev hlub, pheej ua raws li Nws cov lus txib, thiab vam tej yam uas peb paub tiag lawm—Nws yuav pab peb nrhiav kev thaj yeeb mus txog thaum Nws qhia qhov tseeb txog txhua yam tsav.32

To Taub cov Lus Qhuab Qhia thiab tej Kev Cai Coj

Thaum nrhiav qhov tseeb, yus yuav tsum to taub hais tias cov lus qhuab qhia thiab kev cai coj sib txawv li cas. Cov lus qhuab qhia hais txog tej lus tseeb uas kav mus ib txhis, zoo li seb Pawg Vajtswv zoo li cas, txoj kev cawm seej, thiab Yexus Khetos txoj kev theej txhoj. Kev cai coj yog txoj kev coj ua raws li cov lus qhuab qhia hais rau lub caij nyoog ntawd. Tej kev cai coj pab peb tswj kav lub Koom Txoos kom muaj kab muaj kev.

Cov lus qhuab qhia yeej tsis hloov li, tiam sis tej thaum yuav tsum pauv tej kev cai coj. Tus Tswv siv Nws cov yaj saub los txhawb nqa Nws cov lus qhuab qhia thiab kom hloov lub Koom Txoos tej kev cai coj raws li Nws cov me nyuam xav tau.

Tab sis mas, tej thuam peb xav tias kev cai coj yog cov lus qhuab qhia. Yog tias peb tsis to taub tej no siv txawv li cas, ces tej zaum peb txoj kev ntseeg yuav poob qab thaum twg lawv pauv tej kev cai coj thiab ib txhia pib tsis tso siab rau Vajtswv lub tswv yim los sis tsis ntseeg cov yaj saub tej lus qhia.33

Qhia Qhov Tseeb uas Kav Mus Ib Txhis

Thaum peb txais ib qho tseeb los ntawm Vajtswv, Nws xav kom peb yuav qhia tej ntawd rau lwm tus neeg.34 Peb ua li no thaum peb qhia ib hoob kawm, coj ib tug me nyuam kev, los sis nrog ib tug phooj ywg tham txog txoj moo zoo ib qho tseeb.

Peb lub hom phiaj yog qhia qhov tseeb xwv kom tus Vajtswv Ntsuj Plig Dawb Huv yuav nyob ntawd ua tim khawv txog qhov tseeb.35 Cia kuv qhia txog ob peb txoj kev caw yooj yim uas tus Tswv thiab Nws cov yaj saub tau hais uas yuav pab.36

  1. Tsom ntsoov rau Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, Yexus Khetos, thiab Nkawd cov lus qhuab qhia.37

  2. Siv tej vaj lug kub thiab cov yaj saub hauv lub caij nyoog kawg tej lus los qhia rau lwm tus.38

  3. Vam tej lus qhuab qhia uas ntau tus thawj coj tau ua tim khawv txog lawm.39

  4. Tsis txhob hais txog tej kev xav, yus tej tswv yim, los sis lub ntiaj teb tej tswv yim.40

  5. Qhia ib lo lus qhuab qhia raws li txoj moo zoo tej kev tseeb.41

  6. Siv tej txheej txheem uas caw tus Ntsuj Plig los.42

  7. Hais lus meej meej kom tsis txhob to taub yuam kev.43

Hais Qhov Tseeb nrog Kev Hlub

Peb qhia qhov tseeb li cas yeej tseem ceeb heev. Pov Lauj yaum kom peb yuav “muaj kev hlub thaum hais qhov tseeb” (saib Efexus 4:14–15). Qhov no txhais tau tias qhov tseeb yuav haj yam foom tau koob hmoov rau lwm tus neeg thaum peb muaj kev hlub li Yexus muaj.44

Thaum tsis muaj kev hlub thaum qhia qhov tseeb tsuas ua kom muaj kev txiav txim, kev poob siab, thiab kev kho siab. Feem ntau ua rau yus tu siab thiab raug sib faib—muaj kev tsis sib haum xeeb. Qhov fab ntxeev mas, kev hlub thaum tsis muaj qhov tseeb yeej tsis muaj qab hau thiab tsis pab yus loj hlob tuaj.

Yuav tsum muaj qhov tseeb thiab kev hlub kom peb sab ntsuj plig yuav loj hlob tau.45 Qhov tseeb muab cov lus qhuab qhia, tej ntsiab cai, thiab tej kev cai uas xav tau rau txoj sia nyob mus ib txhis, es yog muaj kev hlub thaum qhia cov lus tseeb ces yus mam li txhib tau tib neeg los ua tej yam tseeb.

Kuv yeej ris luag tej txiaj vim lawv muaj kev hlub ua siab ntev qhia kuv txog tej kev tseeb uas kav mus ib txhis.

Lus Kaw

Hais lus xaus mas, kuv xav qhia txog tej kev tseeb uas kav mus ib txhis uas pab kuv nyob ruaj nrees. Kuv paub tias tej no muaj tseeb vim kuv tau ua raws li tej ntsiab cai uas tau qhia hnub no.

Kuv paub tias Vajtswv yog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.46 Nws paub txhua yam,47 muaj hwj chim tag nrho,48 thiab hlub tib neeg kawg li.49 Nws tau npaj ib txoj hau kev rau peb txais tau txoj sia nyob mus ib txhis thiab rais tau los mus ua neeg zoo li Nws.50

Raws li txoj hau kev ntawd, Nws txib Nws Leej Tub, Yexus Khetos, kom pab peb.51 Yexus tau qhia peb kom ua raws li Leej Txiv lub siab nyiam52 thiab kom ib leeg hlub ib leeg.53 Nws tau theej peb lub txhoj54 thiab txo Nws txoj sia pov tseg saum tus ntoo khaub lig.55 Nws sawv hauv qhov tuag rov qab los tom qab peb hnub.56 Dhau los ntawm Yexus Khetos thiab Nws txoj kev tshav ntuj, peb yuav sawv rov los,57 peb yuav txais kev zam txim,58 thiab peb yuav txais dag zog los ntawm kev raug tsim txom.59

Hauv Nws txoj kev qhuab qhia hauv ntiaj teb no, Yexus tau txhim tsa Nws lub Koom Txoos.60 Nyob nyob ces, lub Koom Txoos ntawd raug hloov hlo, thiab tau poob tej qhov tseeb.61 Yexus Khetos tau muab Nws lub Koom Txoos txum tim rov qab los thiab rov qab qhia tej qhov tseeb hauv txoj moo zoo rau tus Yaj Saub Joseph Smith.62 Thiab niaj hnub nim no, Khetos tseem coj kav Nws lub Koom Txoos dhau ntawm cov yaj saub thiab thwj tim uas muaj sia nyob.63

Kuv paub tias thaum peb los cuag Khetos, peb yeej yuav “ua neeg zoo tag nrho hauv nws” (Maulaunais 10:32), yuav txais tau “kev xyiv fab puv npo” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:33), thiab txais yuav “txhua yam tsav [uas] Leej Txiv muaj” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:38). Kuv hais lus tim khawv txog tej yam tseeb no los ntawm tus Tswv Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Kuj saib Phau Ntawv Nkauj 117:2; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:39.

  2. “Txawm ib txhia tsis xav tias muaj, yeej muaj qhov zoo thiab qhov phem. Yeej muaj qhov tseeb tiag—qhov tseeb uas kav mus ib txhis. Ib qho uas muaj thoob plaws hauv peb lub caij nyoog yog qhov uas tsawg tus neeg paub nrhiav qhov tseeb nyob qhov twg” (Russell M. Nelson, “Qhov Tseeb, cov Lus Qhuab Qhia, thiab Kev Tshwm Sim Dawb Huv,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2021, 6).

  3. Saib Joseph Smith—Matthew 1:37.

  4. Saib Maulaunais 7:19.

  5. Saib 2 Nifais 1:9; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 17:8.

  6. Saib Yakhauj 2:8.

  7. Saib Phau Ntawv Nkauj 119:105; 2 Nifais 32:3.

  8. Saib Yauhas 8:32; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 98:8.

  9. Saib Yauhas 17:17.

  10. Saib 2 Nifais 31:20.

  11. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:11–13; 93:36.

  12. Saib Yauhas 5:19–20; 7:16; 8:26; 18:37; Mauxes 1:6.

  13. Saib Amas 42:12–26; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:41.

  14. Saib Mauxes 1:30–39.

  15. Saib 2 Nifais 26:24.

  16. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 82:8–9.

  17. Saib Yauhas 16:13; Yakhauj 4:13; Maulaunais 10:5; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:14; 75:10; 76:12; 91:4; 124:97.

  18. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:22–23; 8:2–3.

  19. Saib Yelemis 1:5, 7; Amaus 3:7; Mathais 28:16–20; Maulaunais 7:31; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:38; 21:1–6; 43:1–7. Ib tug yaj saub yog “ib tug neeg uas raug hu los thiab hais lu sawv cev rau Vajtswv. Ua Vajtswv ib tug tub txib, tus yaj saub txais cov lus txib, kev qhia tej uas yuav muaj los, thiab kev tshwm sim los ntawm Vajtswv los. Nws muaj kev lav ris yuav tsum qhia noob neej seb Vajtswv tus cwj pwm zoo li cas thiab nws lub siab nyiam li cas thiab qhia seb Nws yuav ua li cas rau noob neej. Ib tug yaj saub tsis pom zoo rau kev txhaum thiab qhia seb yuav muaj xwm dab tsi vim ua txhaum. Nws qhia txog kev ncaj ncees. Tej lub sij hawm, cov yaj saub yuav qhia txog tej uas yuav muaj los yav tom ntej kom thiaj pab tau noob neej. Tiam sis, nws txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj yog ua tim khawv txog Yexus. Niaj hnub no tus Thawj Tswj Hwm rau Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yog Vajtswv tus yaj suab rau lub ntiaj teb. Cov neeg hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Kaum Ob Tug Thwj Tim raug tsa los ua cov yaj saub, cov pom tau, thiab cov neeg qhia kev tshwm sim” (Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Yaj Saub,” Gospel Library). Tej yam ntxwv txog tej lub ntsiab cai no los muaj nyob hauv lub neej ntawm Adas (saib Mauxes 6:51–62), Enauj (saib Mauxes 6:26–36), Nau-as (saib Mauxes 8:19, 23–24), Anplaham (saib Chiv Keeb 12:1–3; Anplaham 2:8–9), Mauxes (saib Khiav Dim 3:1–15; Mauxes 1:1–6, 25–26), Petus (saib Mathais 16:13–19), thiab Joseph Smith (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 5:6–10; 20:2; 21:4–6).

  20. Saib 2 Timautes 3:16.

  21. Saib Yauhas 8:44; 2 Nifais 2:18; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 93:39; Mauxes 4:4.

  22. Saib 1 Nifais 10:19. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks qhia tias: ““Peb yuav tsum xyuam xim thaum peb nrhiav [Vajtswv] cov lus tseeb thiab xaiv seb peb yuav nrhiav qhov twg. Peb yuav tsum tsis txhob saib lub ntiaj teb cov neeg uas nrov npe los yog kawm txawj ntse ntau ua lub hauv paus hauv ntsis. … Thaum peb nrhiav kom tau qhov tseeb hais txog txoj kev ntseeg teev, peb yuav tsum siv tej cuab yeej ntawm sab ntsuj plig uas tsim nyog siv rau txoj kev nrhiav ntawd: kev thov Vajtswv, zaj lus tim khawv los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab kev kawm vaj lug kub thiab cov lus ntawm cov yaj saub uas muaj sia nyob niaj hnub nim no” (“Qhov Tseeb thiab Txoj Hau Kev,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 25).

  23. Txwj Laug D. Todd Christofferson qhia tias: “Cov thwj tim thiab cov yaj saub … tshaj tawm Vajtswv txoj lus, tiam sis, tsis tas li ntawd xwb, peb ntseeg tias cov txiv neej thiab cov poj niam thiab cov me nyuam muaj peev xwm kawm thiab txais tej kev tshoov siab thaum lawv thov Vajtswv thiab kawm vaj lug kub. … Cov mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos muaj lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas pab lawv txuas lus nrog lawv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. … Tsis yog kuv hais tias txhua tus mej zeej sawv cev rau lub Koom Txoos hais los sis muaj cai hais tias nws cov lus qhuab qhia yog dab tsi tiam sis txhua tus txais tau Vajtswv txoj kev coj thaum nws muaj teeb meem thiab cib fim hauv nws lub neej” (“Khetos cov Lus Qhuab Qhia,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2012, 89–90, lus cim 2).

  24. Saib 2 Nifais 33:1–2.

  25. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:28.

  26. Saib Maulaunais 10:3–5; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 9:7–9; 84:85.

  27. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 5:35; 63:23; 93:27–28. Txawm yog peb siv zog npaum li cas los, yuav nyuaj rau peb ib txhia hnov tus Ntsuj Plig thaum peb muaj mob hlwb. Kev nyuaj siab txhawj txeeb, thiab lwm yam kev mob hlwb los yuav ua nyuaj rau cov neeg paub tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Thaum zoo li no, tus Tswv caw peb yeej meem ua raws li txoj moo zoo, thiab Nws yuav foom koob hmoov rau peb (saib Mauxiyas 2:41). Peb nrhiav tau lwm yam ntxim saib ntxim ua—xws li kev mloog cov nkauj dawb huv, pab lwm tus, los yog siv sij hawm nraum zoov—uas pab peb hnov tau tus Ntsuj Plig (saib Kalatias 5:22–23) thiab ua rau peb haj yam sib raug zoo nrog Vajtswv.

    Txwj Laug Jeffrey R. Holland hais tias: “Yog li ntawd, nej yuav tsum ua li cas thaum nej los sis cov uas nej hlub muaj tej kev cov nyom ntawm lub hlwb los yog lub siab? Qhov tseem ceeb, tsis txhob tso nej txoj kev ntseeg nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tseg; Nws hlub nej tshaj nej txawj to taub. … Rau siab ua tej kev teev tiam Vajtswv uas coj tus Tswv tus Ntsuj Plig los rau hauv nej lub neej. Nrhiav lus ntuas ntawm cov uas tuav cov yuam sij rau nej sab ntsuj plig txoj kev nyob zoo. Thov kom txais cov koob hmoov pov thawj hwj. Cia li txais lub cim nco txog txhua lub lim tiam thiab ua raws nraim li tej kev cog lus ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj. Cia li ntseeg tias muaj txuj ci tseem ceeb. Kuv twb pom ntau yam txuj ci tseem ceeb thaum txhua leej txhua tus hais tias tsis muaj kev cia siab. Yeej yuav tsum muaj kev cia siab. (“Zoo Li lub Tais uas Tawg,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2013, 40–41).

  28. Saib Yauhas 7:17; Amas 32:26–34. Thaum kawg, Vajtswv xav kom peb yuav nrhiav tau qhov tseeb “ib kab tag mam li ib kab, ib zaj tag mam li ib zaj,” txog thaum peb to taub txhua nrho (saib Paj Lug 28:5; 2 Nifais 28:30; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:67; 93:28).

  29. Saib 1 Yauhas 1:9–10; 2:1–2.

  30. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau piav hais tias: “Tsis muaj ib yam dab tsi uas pab yus dim txim, pab yus ua zoo, los yog tseem ceeb rau peb txoj kev vam meej npaum li kev hloov siab lees txim txhua hnub. Kev hloov siab lees txim tsis yog qhov uas yus ua ib zaug xwb; yog ib tug txheej txheem. Yog tus yawm sij ntawm kev zoo siab thiab kev kaj siab lug. Thaum muaj kev ntseeg, kev hloov siab lees txim qhib peb txoj kev txais tau Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj lub hwj chim” (“Peb Muaj Peev Xwm Ua Zoo Dua thiab Ua Neeg Zoo Dua,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2019, 67).

  31. Kuv tsis paub yog vim li cas Vajtswv tsis qhia txhua yam tseeb rau peb, tiam sis Txwj Laug Orson F. Whitney hais ib qho tswv yim tias: “Yus tau koob hmoov thaum ntseeg txawm yus tsis pom, vim thaum yus muaj kev ntseeg yus sab ntsuj plig loj hlob tuaj, uas yog ib yam tseem ceeb rau noob neej ua hauv ntiaj teb no; thaum paub thoob txhij, kev ntseeg yuav ploj mus, ces yus thiaj tsis xyaum ua, ces yus tsis loj hlob tuaj li. ‘Kev paub yog ib qho hwj chim’; thiab yuav paub txhij txhua thaum txog lub caij nyoog yog. Tiam sis kev paub ua ntej—txoj kev paub thaum lub sij hawm tsis yog—yuav thaiv txoj kev loj hlob thiab kev zoo siab tib si” (“The Divinity of Jesus Christ,” Improvement Era, Ib Hlis Ntuj 1926, 222; kuj saib Liyahaunas, Kaum Ob Hlis Ntuj 2003, 14–15).

  32. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:5–10. Tus Tswv tau hais rau Hyrum Smith kom nws “tsis txhob nrhiav kev mus tshaj tawm kuv txoj lus, tiam sis xub nrhiav kom tau kuv txoj lus tso. … Koj cia li nyob twj ywm [thiab] kawm kuv txoj lus” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 11:21–22). Tus yaj saub Amas ua piv txwv seb yuav ua li cas rau cov lus nug uas yus tsis paub lo lus teb: “Vajtswv tseem tsis tau ua kom kuv paub tag tej txuj ci uas neeg paub tsis txog no; yog li ntawd kuv yuav tsis hais ntxiv lawm” (Amas 37:11). Nws piav rau nws tus tub Khali-atoos tias “muaj ntau qhov txuj ci tseem ceeb uas neeg paub tsis txog uas tau muab khaws cia, xwv kom tsis txhob muaj neeg paub tsuas yog Vajtswv tus kheej xwb” (Amas 40:3). Kuv tau dag zog los ntawm Nifais zaj lus teb thaum nws teb tsis tau nws ib lo lus nug: “Kuv paub tias [Vajtswv] yeej hlub nws cov me nyuam; txawm li ntawd los, kuv twb tsis paub tej ntsiab lus ntawm txhua yam” (1 Nifais 11:17).

  33. Ib yam li ntawd, haiv neeg tej kab lig kev cai tsis yog lus qhuab qhia los sis kev cai coj. Tej no pab tau yog tias tej ntawd pab peb ua raws li cov lus qhuab qhia thiab kev cai coj, tiam sis tej ntawd kuj thaiv tau peb txoj kev loj hlob ntawm sab ntsuj plig yog tias tej ntawd tsis yog ua raws li tej ntsiab cai tseeb tiag. Peb yuav tsum tsis txhob raws li tej kev cai uas tsis txhawb nqa peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos los sis tsis pab peb mus rau txoj sia nyob mus ib txhis.

  34. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15:5; 88:77–78.

  35. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:21–23.

  36. Muab kho los ntawm daim ntawv “Principles for Ensuring Doctrinal Purity,” uas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim pom zoo rau thaum lub Ob Hlis Ntuj 2023.

  37. Saib 1 Nifais 15:14. Tus Tswv txib Nws cov tub qhev kom txhob xav txog tej tswv yim los sis tej kev xav uas tsis nyob hauv nruab plawv Nws txoj moo zoo hais tias: “Thiab koj yuav tsum tsis txhob tham txog tej ntsiab cai nyuaj to taub, tiam sis koj yuav tsum tshaj tawm kev hloov siab lees txim thiab kev ntseeg tus Cawm Seej, thiab kev zam txim rau tej kev txhaum los ntawm kev cai raus dej, thiab los ntawm hluav taws, muaj tseeb tiag, twb yog ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 19:31).

    Txwj Laug Neil L. Andersen piav hais tias: “Thov kom peb cia li tsom ntsoov rau tus Cawm Seej Yexus Khetos thiab Nws txoj kev txi theej txhoj. Kuv hais li no tsis txhais hais tias peb yuav tsum tsis txhob hais ib zaj los ntawm peb lub neej los sis tej uas lwm tus tau hais. Tej zaum peb yuav hais txog tsev neeg, kev pab lwm tus, lub tuam tsev los sis kev ua tub txib, tiam sis … txhua yam yuav tsum ua rau peb ntseeg tus Tswv Yexus Khetos“ (“Peb Hais txog Khetos,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2020, 89–90).

  38. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 28:2–3, 8. Tus yaj saub Amas ntuas cov neeg uas raug txib los tshaj tawm txoj moo zoo hais tias “tsis txhob qhia ib yam dab tsi tsuas yog tej yam uas nws tau qhia xwb, thiab tej uas tau hais los ntawm cov yaj saub dawb huv lub qhov ncauj” (Mauxiyas 18:19).

    Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring qhia tias, “Peb yuav tsum qhia cov hauv paus lus hauv lub Koom Txoos raws li muaj hauv cov vaj lug kub thiab cov yaj saub tej lus qhuab qhia, lawv yeej muaj kev lav ris kom qhia tej ntawd“ (“The Lord Will Multiply the Harvest” [ib hmo nrog Cov Tuam Thawj Coj, Ob Hlis Ntuj hnub tim 6, 1998], in Teaching Seminary: Preservice Readings [2004], 96).

    Txwj Laug D. Todd Christofferson hais lus tim khawv tias “nyob hauv lub Koom Txoos hnub no, ib yam li thaum ub, peb cia siab rau kev tshwm sim uas los saum ntuj los rau cov uas tus Tswv muab txoj cai ua thwj tim kom tsa Yexus Khetos txoj lus qhuab qhia los yog kho tej lus qhia uas tau hloov lawm” (“Khetos cov Lus Qhuab Qhia,” 86).

  39. Saib 2 Kauleethaus 13:1; 2 Nifais 11:3; Ethaws 5:4; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:28. Txwj Laug Neil L. Andersen hais tias: “Ib txhia ua xyem xyav txog lawv txoj kev ntseeg thaum lawv nrhiav tau ib yam uas ib tug thawj coj ntawm lub Koom Txoos tau hais ntau xyoo tas los uas muaj ntsis tsis sib haum nrog peb cov lus qhuab qhia. Muaj ib txoj ntsiab cai tseem ceeb uas kav lub Koom Txoos cov lus qhuab qhia. Cov lus qhuab qhia yog qhia los ntawm tag nrho 15 tus mej zeej ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thiab Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim. Nws tsis tau muab zais hauv ib nqe ntawm ib zaj lus xwb. Ntau tus qhia txog tej ntsiab cai tseeb ntau lub sij hawm. Yeej tsis nyuaj nrhiav tau peb cov lus qhuab qhia” (“Kev Sim Nej txoj Kev Ntseeg,” Liyahaunas, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 41)

    Txwj Laug D. Todd Christofferson qhia ntxiv tias: “Yuav tsum nco ntsoov tias tsis yog txhua yam uas ib tug thawj coj ntawm lub Koom Txoos hais yog cov lus qhuab qhia, tsis hais thaum yav tas los los yog. Nyob hauv lub Koom Txoos, neeg to taub tias ib qho uas ib tug thawj coj hais ib zaug feem ntau yog nws tus kheej tej kev xav uas nws tsis hais kom raug cai rau tag nrho lub Koom Txoos” (“Khetos cov Lus Qhuab Qhia,” 88).

  40. Saib 3 Nifais 11:32, 40. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais tias: “Kuv twb hais dua tias txoj kev ua raws li lub Koom Txoos cov lus qhuab qhia kom tej ntawd yuav dawb huv yog ib yam tseem ceeb heev. … Kuv txhawj txog qhov no. Txoj kev txiav tej lus thaum qhuab qhia coj tau tib neeg ua yuam kev loj thiab ua phem ua qias” (hauv Teachings of Gordon B. Hinckley [1997], 620).

    Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks ceeb toom tias muaj ib txhia “uas xaiv ob peb kab lus ntawm ib tug yaj saub tej lus qhia thiab siv tej lus ntawd los txhawb nqa lawv txoj kev coj kas moos los sis lwm yam uas lawv nyiam ua. … Txoj kev siv tus yaj saub tej lus los txhawb pab yus lub tsev yim, kev kas moos los sis khwv nyiaj los sis ua lwm yam, yeej yog sim kho tus yaj saub, tias yog raws nws qab” (“Our Strengths Can Become Our Downfall” [Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Rau Hli Ntuj hnub tim 7, 1992], 7, speeches.byu.edu).

    Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring ceeb toom hais tias: “Cov lus qhuab qhia muaj hwj chim thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua tim khawv tias tej ntawd muaj tseeb. … Vim peb xav tau tus Vaj Ntsuj Plig dawb Huv, peb yuav tsum ceev faj thiab xyuam xim kom tsis txhob qhia tshaj tej lus qhuab qhia tseeb. Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog tus Ntsuj Plig rau Kev Tseeb. Nws txoj kev pom zoo thaum peb tsis xav li ub li no los sis muaj txhais raws li yus siab nyiam xwb. Qhov ntawd yeej nyuaj ua. … Peb raug ntxias los sim ib yam tshiab los sis tseem ceeb heev. Tiam sis peb caw tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los ua peb tus khub thaum peb ua tib zoo qhia cov lus tseeb nkaus xwb. Ib qho uas pab tau peb kom tsis txhob qhia tej lus qhuab qhia cuav yog kom qhia tej lus meej meej xwb. Thaum qhia meej meej li ntawd, tsis yuav tsis xiam ub no” (“The Power of Teaching Doctrine,” Liyahaunas, Xya Hli Ntuj 1999, 86).

    Txwj Laug Dale G. Renlund qhia tias: “Qhov uas nej nrhiav kom to taub ntxiv yog ib qho tseem ceeb ntawm peb txoj kev loj hlob ntawm sab ntsuj plig, tiam sis thov kom nej ceev faj. Kev xav mus xav los yeej pauv tsis taus kev tshwm sim. Kev twv seb zoo li cas los yuav tsis pab peb muaj kev txawj ntse ntawm sab ntsuj plig ntxiv, tiam sis ntshe yuav ntxias peb los sis ua rau peb tsom ntsoov rau lwm yam uas tsis yog qhov uas tau muab tshwm sim lawm” (“Nej txoj Kev Los Saum Ntuj Los thiab Nej txoj Hmoov Nyob Mus Ib Txhis Li,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2022, 70).

  41. Saib Mathais 23:23. Thawj Tswj Hwm Joseph F. Smith ceeb toom hais tias: “Tsis tsim nyog yus tshem ib qho tseeb me me ais thiab qhia li qhov ntawd yog qhov tseeb tag nrho. … Txhua yam ntsiab cai hauv Khetos txoj moo zoo yeej tseem ceeb thiab yuav tsum nyob hauv txoj kev cawm seej.” Nws piav ntxiv hais tias: “Tsis yog ib txoj kev cai coj los sis lus qhuab qhia zoo yog tias tshem ib qho no, es muab cais tawm ntawm tag nrho txoj moo zoo tej lus tseeb, ua zoo zoo rau qhov ntawd, thiab vam qhov ntawd kom txhiv peb dim thiab pab peb loj hlob. … Txhua yam puav leej tseem ceeb” (Gospel Doctrine, 5th ed. [1939], 122).

    Txwj Laug Neal A. Maxwell piav hais tias: “Txoj moo zoo tej ntsiab cai … yuav tsum muab sib dhos ua ke. Thaum tshem nyias ua nyias yam los sis nyob nrug deb, tib neeg kev txhais lus rau tej ntawd thiab kev cai coj tej ntawd yuav ua txawv txav. Kev hlub, yog tias tsis muaj txoj kev cai thib xya, yuav yog tej yam uas yus nyiam hauv ntiaj teb no. Txoj kev cai thib tsib qhia txog kev hwm niam txiv, yog tias tsis coj raws li txoj kev cai thib ib, ces yus yuav mob siab rau yus niam txiv uas ua yuam kev tsis mloog Vajtswv. … Thaum ua kom txhua yam nyob sib txig ces yuav ‘tsum muab lawv cem raws caij raws nyoog, thiab piav meej meej seb lawv ua txhaum li cas raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshoov yus lub siab’ [Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:43]” (“Behold, the Enemy Is Combined,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1993, 78–79).

    Thawj Tswj Hwm Marion G. Romney piav hais tias, “Kev nrhiav [cov vaj lug kub] vim yog yus xav paub tej ntawd qhia li cas txog Yexus yeej txawv qhov uas yus nrhiav kom tau tej nqe lus uas txhawb nqa yus ib lub tswv yim uas yus tau teem tseg lawm” (“Records of Great Worth,” Ensign, Cuaj Hlis Ntuj 1980, 3).

  42. Saib 1 Kauleethaus 2:4; Maulaunais 6:9. Txwj Laug Jeffrey R. Holland qhia tias yuav tsum tshaj tawm Yexus Khetos txoj moo zoo xws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav muaj peev xwm txhawb peb sab ntsuj plig: “Tus Tswv tsis tau hais lub nchav dua qhov uas nws ntuas lub Koom Txoos koj qhia txoj moo zoo ‘raws li tus Ntsuj Plig coj qhia, uas yog tus Nplij Siab uas raug txib los qhia qhov tseeb.’ Peb puas qhia txoj moo zoo ‘los ntawm tus Ntsuj Plig rau kev tseeb?’ Nws twb nug. Los yog peb puas qhia ‘raws li lwm txoj kev? Nws ceeb toom tias, ‘yog hais tias los ntawm lwm txoj kev los ces txoj kev ntawd tsis yog Vajtswv li’ [Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:14, 17–18]. … Yus kawm tsis tau tej lus uas kav mus ib txhis yog tias tsis muaj tus Ntsuj Plig uas los saum ntuj los. … Peb cov mej zeej yeej xav tau qhov no. … Lawv xav kom ntxiv zog rau lawv txoj kev ntseeg thiab muab chaw cia siab rau lawv. Tiag tiag, lawv xav tau Vajtswv txoj lus zoo, kom tau dag zog uas los saum ntuj ceeb tsheej los” (“A Teacher Come from God,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1998, 26).

  43. Saib Amas 13:23. Thaum hais txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais lus tim khawv tias, “Nws hais lus ntsiag to, hais lus yooj yim, thiab hais lus meej heev peb thiaj to taub zoo” (“Mloog Nws Hais,” Liyahaunas, Tsib Hlis Ntuj 2020, 89).

  44. Saib Phau Ntawv Nkauj 26:3; Loos 13:10; 1 Kauleethaus 13:1–8; 1 Yauhas 3:18.

  45. Saib Phau Ntawv Nkauj 40:11.

  46. Saib Loos 8:16.

  47. Saib 1 Xamuyees 2:3; Mathais 6:8; 2 Nifais 2:24; 9:20.

  48. Saib Chiv Keeb 17:1; Yelemis 32:17; 1 Nifais 7:12; Amas 26:35.

  49. Saib Yelemis 31:3; 1 Yauhas 4:7–10; Amas 26:37.

  50. Saib 2 Nifais 9; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:17–31; Mauxes 6:52–62.

  51. Saib Yauhas 3:16; 1 Yauhas 4:9–10.

  52. Saib Yauhas 8:29; 3 Nifais 27:13.

  53. Saib Yauhas 15:12; 1 Yauhas 3:11.

  54. Saib Lukas 22:39–46.

  55. Saib Yauhas 19:16–30.

  56. Saib Yauhas 20:1–18.

  57. Saib 1 Kauleethaus 15:20–22; Mauxiyas 15:20–24; 16:7–9; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:16–17.

  58. Saib Tes Hauj Lwm 11:17–18; 1 Timautes 1:14–16; Amas 34:8–10; Maulaunais 6:2–3, 8; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 19:13–19.

  59. Saib Mathais 11:28–30; 2 Kauleethaus 12:7–10; Filipis 4:13; Amas 26:11–13.

  60. Saib Mathais 16:18–19; Efexus 2:20.

  61. Saib Mathais 24:24; Tes Hauj Lwm 20:28–30.

  62. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:1–4; 21:1–7; 27:12; 110; 135:3; Joseph Smith—Keeb Kwm 1:1–20.

  63. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:14, 38; 43:1–7; 107:91–92.