Lub Tuam Rooj Sab Laj
Tau Kev Tso Cai Mus rau tus Tswv
Kaum Hli Ntuj xyoo 2020 lub Tuam Rooj Sab Laj


Tau Kev Tso Cai Mus rau tus Tswv

Cia li pib ua tus txheej txheem no tam sim no kom “tau kev tso cai mus rau tus Tswv” es Nws tus Ntsuj Plig thiaj li yuav nrog nraim nej.

Nyob zoo cov kwv tij thiab cov muam. Vim kuv yog ib tug thwj tim ntawm peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, kuv yeej zoo siab tos ntsoov peb txoj kev koom ua ke los ntawm txhua qhov txhia chaw nyob rau hauv lub rooj sab laj no.

Daim Duab
Lub Tuam Tsev Durban South Africa

Xyoo no yeej txawv heev. Xyoo no pib rau kuv thaum Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm txib kuv mus muab tus Tswv ib lub tuam tsev dawb huv fij tseg nyob hauv Durban, South Africa. Kuv yeej yuav nco ntsoov tias lub tuam tsev ntawd zoo nkauj npaum li cas. Tiam sis qhov tseem ceeb tshaj, kuv yuav nco ntsoov ib co neeg uas tau npaj siab zoo zoo nkag mus rau hauv qhov chaw dawb ceev ntawd. Lawv tau npaj siab txais ib txoj koob hmoov zoo tshaj los ntawm Kev Muab Txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los: kev muab tus Tswv lub tuam tsev fij tseg. Lawv muaj lub siab hlub Nws thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj. Lawv tuaj xav ua tsaug rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej vim Nws muab cov kab ke dawb ceev rau lawv uas yuav pab lawv txais kev tsa nto. Lawv yog neeg tsim nyog.

Daim Duab
Cov mej zeej nyob ntawm lub Tuam Tsev Durban South Africa

Cov tuam tsev, tsis hais nyob qhov twg los yog, tsis yog raws li lub ntiaj teb no. Txhua lub tuam tsev ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg hauv lub ntiaj teb no—tag nrho 168 lub—ua pov thawj txog peb txoj kev ntseeg tias yuav muaj txoj sia nyob mus ib txhis thiab yuav xyiv fab thaum peb nrog peb tsev neeg thiab peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Thaum peb mus rau lub tuam tsev peb haj yam to taub Pawg Vajtswv thiab txoj moo zoo uas kav ib txhis, peb txoj kev cog lus tias peb yuav ua thiab qhia qhov tseeb, thiab peb txoj kev muaj siab xav coj raws li peb tus Tswv thiab tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tus yam ntxwv.

Daim Duab
Kev Dawb Huv rau tus Tswv

Nyob sab nraud ntawm txhua lub tuam tsev nyob hauv lub Koom txoos yog tej lus tsim nyog no “Kev Dawb Huv rau tus Tswv.” Lub tuam tsev yog tus tus Tswv lub tsev thiab ib qho chaw tiv thaiv. Nws tus Ntsuj Plig roos txhua tus uas teev tiam nyob hauv qhov chaw dawb huv ntawd. Nws yog tus uas tsa tej kev cai uas peb yuav tsum ua kom nkag los rau haud.

Daim Duab
Blaine Twitchell

Kuv tus poj niam txiv, Blaine Twitchell, ib tug neeg zoo kawg uas kuv ib txwm paub, tau qhia kuv ib zaj tseem ceeb. Muam Rasband thiab kuv wb mus xyuas nws thaum nws yuav luag tas sim neej hauv ntiaj teb no. Thaum wb nkag hauv nws chav, nws tus npisov tab tom yuav tawm mus. Wb tau hais nyob zoo rau tus npisov, es kuv xav tias, “Tus npisov no zoo heev. Nws tuaj los txhawb pab ib tug mej zeej rau siab ntseeg hauv nws pawg ntseeg.”

Kuv hais rau Blaine hais tias, “Koj tus npisov muaj siab zoo vim nws tuaj xyuas koj.”

Blaine ntsia kuv thiab teb hais tias, “Tsis yog li ntawd xwb. Kuv tau thov tus npisov tuaj vim kuv xav ua kev xam phaj tau kuv daim ntawv tso cai nkag tuam tsev. Kuv xav mus tau tso cai mus rau tus Tswv.” Nws tau ua li ntawd tiag!

Kuv nco ntsoov tej lus “tau tso cai mus rau tus Tswv.” Ua rau kuv xav tej yam tshiab txog kev xam phaj nrog peb cov thawj coj hauv lub Koom Txoos. Ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev tseem ceeb heev es yog li ntawd nyob hauv lub Koom Txoos mus txog xyoo 1891, tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos yuav tsum pom zoo rau txhua daim ntawv tso cai nkag tuam tsev. 1

Nej hluas los nej laus los yog, nej txoj kev xam phaj kom tau ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev tsis yog hais txog tej yam yus ua thiab txhob ua xwb. Ib daim ntawv tso cai tsis yog kev khij tej yam yus tau ua los sis ib daim pib zaum hauv qhov chaw tshwj xeeb. Ib daim ntawv tso cai muaj ib lub ntsiab siab thiab dawb huv ntxiv. Xwv kom tsim nyog muaj ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev, nej yuav tsum ua raws li tej lus qhia ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

Nyob hauv nej txoj kev xam phaj nej muaj cib fim xav seb nej txoj kev ntseeg Yexus Khetos thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj zoo li cas. Nej tau koob hmoov vim nej muaj cib fim hais lus tim khawv txog txoj moo zoo uas tau muab txum tim rov qab los; nej txaus siab txhawb nqa cov uas tus Tswv tau hu kom coj Nws lub Koom Txoos; nej txoj kev ntseeg cov lus qhuab qhia ntawm txoj moo zoo; nej txoj kev lav ris rau nej tsev neeg; nej puas ua siab ncaj, coj tsim txiaj, ua zoo, mloog lus, ua raws li Txoj Lus Txawj Ntse, kev cai them ib feem kaum, thiab qhov uas Hnub Caiv yog ib hnub dawb huv. Tej lub ntsiab cai ntawd yog tej yam yus ua yog tias yus muab siab npuab Yexus Khetos thiab Nws txoj hauj lwm.

Nej daim ntawv tso cai nkag tuam tsev qhia tias nej muaj siab xav thiab nej siv zog ua raws li tus Tswv tej kev cai thiab xav hlub tej yam uas Nws hlub: kev txo hwj chim, ua siab mos siab muag, kev ruaj nrees, kev siab hlub, kev ua siab loj, kev khuv leej, kev zam txim, thiab kev mloog lus. Thiab thaum nej cog lus tias nej yuav ua raws li tej kev cai no nej sau npe rau daim ntawv dawb ceev ntawd.

Nej daim ntawv nkag tuam tsev yuav qhib rooj ntug rau nej thiab lwm tus ua rau nej muaj cov kab ke uas tseem ceeb mus ib txhis xws li kev cai raus dej, lub vaj txiaj ntsim, kev sib yuav thiab kev sib khi ua ke.

Qhov uas yus “tau tso cai mus rau tus Tswv” txhais hais tias yus nco ntsoov tias ib tug Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yuav tsum ua li cas kom ua raws li lawv tej kev khi lus. Kuv tus poj niam txiv, Blaine, twb pom tias yog ib txoj kev npaj siab rau hnub uas nws yuav txo hwj chim sawv ntawm tus Tswv xub ntiag.

Daim Duab
Tsob ntoo uas kub hluav taws

Cia li xav txog lub sij hawm uas Mauxes nce saum lub Roob Haules thiab tus Tswv Yehauvas tau tshwm sim rau nws nyob hauv ib tsob ntoo uas zoo li kub hnyiab. Vajtswv hais rau nws hais tias, “Koj cia li hle koj nkawm khau, rau qhov, qhov chaw uas koj sawv ntawm ko yog qhov chaw dawb huv.” 2

Qhov uas yus hle khau hauv lub tuam tsev yog kev tso tej kev xav ua li neeg ntiaj teb nyiam tseg uas ua rau peb tsis loj hlob ntawm sab ntsuj plig, kev muab tej yam uas tab kaum peb lub neej uas muaj nqi no tso tseg, tsis txhob sib cav sib ceg, thiab nrhiav sij hawm ua dawb huv.

Vajtswv tau tsim peb lub cev nqaij daim tawv los ua ib lub tuam tsev rau peb tus ntsuj plig, thiab peb yuav tsum saib xyuas peb lub cev li ntawd. Cov lus nyob hauv zaj nkauj rau lub Koom Haum Me Nyuam Yaus yeej zoo hais tias: “Kuv lub cev yog ib lub tuam tsev uas xav tau kev saib xyuas zoo.” 3 Thaum tus Tswv tau tshwm sim rau cov Neeg Nifais, Nws tau txib, “Tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yuav muab nej hloov ua neeg dawb huv, xwv kom nej yuav sawv tsis muaj qhov ceb rau ntawm kuv xub ntiag.” 4 Tus Tswv nug hais tias, “Nej yuav tsum ua neeg zoo li cas?” ces Nws teb hais tias, “Zoo tib yam li kuv.” 5 Peb yuav tsum siv zog ua neeg zoo tib yam li Nws kom “tau kev tso cai mus rau tus Tswv.”

Kuv nco qab thaum kuv tau hnov Thawj Tswj Hwm Howard W. Hunter hais nws txawj zaj lus hauv lub tuam rooj sab laj thaum nws yog lub Koom Txoos tus Thawj Tswj Hwm thib 14. Nws tau hais tias: “Yog qhov uas kuv lub siab xav tau tshaj txhua yam kom txhua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos tsim nyog nkag mus rau hauv lub tuam tsev. Tus Tswv yuav zoo siab yog tias txhua tus mej zeej laus yuav tsim nyog---thiab nqa---ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev.” 6 Kuv xav hais tias ib daim ntawv uas siv qee zaus xwb yuav pab peb cov tub hluas ntxhais hluas uas muaj nqis muaj ib txoj kev rau lawv taug.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau nco txog Thawj Tswj Hwm Hunter tej lus, “Hnub ntawd, lub Rau Hli Ntuj hnub tim 6, 1994, daim ntawv tso cai nkag tuam tsev uas peb nqa twb hloov los ua ib yam txawv hauv kuv hnab nyiaj. Ua ntej, daim ntawv no yog ib yam uas cia kuv ua ib yam dab tsi. Yog ib yam uas cia kuv nkag hauv tus Tswv lub tsev dawb ceev; tiam sis tom qab nws hais li ntawd, ces twb hloov ua ib yam tseem ceeb uas kuv muaj daim ntawd. Daim ntawv ntawd yog qhov uas qhia tias kuv tau mloog Vajtswv tus yaj saub lus.” 7

Daim Duab
Lub Tuam Tsev Nauvoo

Yog tias nej tsis tau txais ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev los sis nej daim ntawv tag sij hawm lawm, cia li tos nyob rau ntawm tus npisov lub qhov rooj ib yam li cov Neeg Ntseeg tau tos nyob rau ntawm lub qhov rooj ntawm lub Tuam Tsev Nauvoo nyob rau xyoo 1846. 8 Kuv cov poj koob yawm txwv yog ib txhia ntawm cov neeg rau siab ntseeg ntawd. Lawv tab tom yuav tso lawv lub nroog zo onkauj tseg thiab mus rau sab hnub poob, tiam sis lawv paub tias muaj tej yam dawb ceev tos lawv nyob hauv lub tuam tsev. Sarah Rich sau ntawv los ntawm txoj kev nyuaj nyob hauv lub xeev Iowa hais tias, “Yog tias tsis tau muaj kev ntseeg thiab kev txawj ntse uas peb txais tau nyob hauv lub tuam tsev …, ces ntshe peb txoj kev mus yuav zoo li peb dhia mus rau hauv kev tsaus ntuj xwb.” 9 Peb yuav tsis muaj tej koob hmoov no yog peb ua neej peb tus kheej xwb es tsis muaj kev kaj siab lug uas muaj los ntawm lub tuam tsev.

Cia li pib ua tus txheej txheem no tam sim no kom “tau kev tso cai mus rau tus Tswv” es Nws tus Ntsuj Plig thiaj li yuav nrog nraim nej thiab Nws tej kev cai yuav ua rau nej “kaj siab lug hauv nruab siab.” 10

Nej cov tub hluas ntxhais hluas cov thawj coj, pawg txwj laug tus thawj tswj hwm, Koom Haum Niam Tsev tus thawj tswj hwm, thiab cov kwv tij thiab cov muam uas txhawb pab yuav pab nej npaj, thiab nej tus npisov los sis ceg ntseeg tus thawj tswj hwm yuav coj nej ua tau.

Tam sim no yog ib lub sij hawm uas cov tuam tsev tsis qhib los sis tsis qhib dav rau txhua tus siv. Rau Thawj Tswj Hwm Nelson thiab cov uas ua hauj lwm nrog nws, kev txiav txim siab kaw cov tuam tsev yeej “ua rau nws lub siab mob” thiab “txhawj xeeb dhau.” Thawj Tswj Hwm Nelson nug nws tus kheej tias, “Kuv yuav hais li cas rau tus Yaj Saub Joseph Smith? Kuv yuav hais li cas rau Brigham Young, Wilfrod Woodruff, thiab lwm tus Thawj Tswj Hwm, mus txog Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson?” 11

Nim no, peb zoo siab qhib cov tuam tsev zuj zus rau kev cai sib khi thiab lub vaj txiaj ntsim rau ib txhia neeg.

Tiam sis tsis tau tshem nej txoj kev tsim nyog mus hauv lub tuam tsev. Cia kuv rov qab hais, txawm nej nyob ze ib lub tuam tsev los sis tsis nyob ze los yog, nej yuav tsum muaj ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev kom nyob ruaj nrees rau ntawm nej txoj kev khi lus.

Daim Duab
Pawg neeg nyob hauv New Zealand

Xyoo tas los no Muam Rasbnad thiab kuv wb raug txib mus rau New Zealand hais lus rau ib pawg tub hluas ntxhais hluas. Lawv tsis tau muaj ib lub tuam tsev nyob ze; lub nyob hauv Hamilton peb tab tom kho, thiab lawv tseem tos txoj kab ke dig av rau lub tuam tsev nyob hauv Auckland. Tiam sis, kuv txais kev tshoov siab kom lawv tau lawv tej daim ntawv tso cai nkag tuam tsev.

Txawm yog lawv mus tsis taus rau ib lub tuam tsev thaum ntawd, lawv yuav ua neeg dawb huv uas npaj siab ua hauj lwm rau tus Tswv. Qhov uas yus tsim nyog muaj ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev yeej yog ib txoj kev tiv thaiv kom txhob raug tus yeeb ncuab, vim yus tau cog lus rau tus Tswv txog nej lub neej, thiab tus Tswv cog lus tias tus Ntsuj Plig yuav nrog nraim nej.

Peb ua hauj lwm rau lub tuam tsev thaum peb nrhiav peb cov poj koob yawm txwv thiab xa lawv tej npe mus txais cov kab ke. Thaum peb cov tuam tsev kaw lawm, peb tseem muaj peev xwm tshawb fawb txog peb tsev neeg. Nrog Vajtswv tus Ntsuj Plig hauv peb lub siab, peb yeej sawv lawv cev “tau kev tso cai mus rau tus Tswv.”

Thaum kuv yog tus Tuam Thawj Coj ntawm lub Rooj Tsav Xwm rau lub Tuam Tsev, kuv hnov Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais txog cov vaj lug kub uas tus Tswv hais txog lub Tuam Tswv Nauvoo: “Thiab ntxiv, tus Tswv hais tseeb li no tias: Cia tej hauj lwm ntawm kuv lub tuam tsev, thiab tag nrho tej hauj lwm uas kuv tau muab rau nej, ua mus ntxiv thiab txhob tsum; thiab cia nej txoj kev rau siab, thiab nej txoj kev nyiaj ntxeem, thiab kev siab ntev, thiab nej tej hauj lwm ua kom ob npaug ntxiv, ces nej yeej yuav tsis poob nej nqi zog li, Ib Tsoom Tub Rog tus Tswv hais li.” 12

Peb tej hauj lwm hauv lub tuam tsev yeej khi rau peb nqi zog mus ib txhis. Tsis ntev los no peb twb raug kev sim siab. Tus Tswv tau hais kom peb ua hauj lwm hauv tej lub tuam tsev nrog “kev rau siab … kev nyiaj ntxeem, thiab kev siab ntev” 13 Peb yuav tsum ua li no yog peb xav “tau kev tso cai mus rau tus Tswv.” Peb yuav tsum rau siab coj raws li cov lus txib, nyiaj ntxeem mus tsom ntsoov rau peb tej kev khi lus ntawm lub tuam tsev, thiab ris tus Tswv txiaj vim Nws tseem qhia txog tej ntawd, thiab ua siab ntev thaum peb tos cov tuam tsev rov qab qhib tag nrho.

Thaum tus Tswv hais kom peb ua hauj lwm “ob npaug” ntxiv, Nws hais kom peb ua ncaj ncees ntxiv. Piv txwv hais tias, tej zaum peb yuav kawm vaj lug kub ntxiv, tshawb fawb txog tsev neeg zaj keeb kwm, thiab muaj kev ntseeg thov Vajtswv ntxiv, peb thiaj li yuav qhia tias peb nyiam tus Tswv lub tsev npaum li cas rau ov uas npaj txais ib daim ntawv nkag tuam tsev, qhov tseem ceeb yog cov nyob hauv peb tsev neeg.

Vim kuv yog ib tug Thwj Tim ntawm tus Tswv Yexus Khetos kuv cog lus rau nej tias thaum nej haj yam siv zog ua ncaj ua ncees nej yuav rov qab muaj siab xav teev tiam Vajtswv Leej Txiv thiab Yexus Khetos, nej yuav hnov tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv coj nej ntxiv, nej yuav ris Vajtswv txiaj rau nej tej kev khi lus, thiab nej yuav nyob kaj siab lug vim nej paub tias nej “tau kev tso cai mus rau tus Tswv.” Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.