Lub Tuam Rooj Sab Laj
Yexus Khetos lub Hwj Chim Kho Mob
Kaum Hli Ntuj xyoo 2020 lub Tuam Rooj Sab Laj


Yexus Khetos lub Hwj Chim Kho Mob

Thaum peb los cuag Yexus Khetos vim peb muab siab rau ntseeg Nws, hloov siab lees txim, thiab ua raws li peb tej kev khi lus, Nws muaj peev xwm kho tau peb tus mob—tsis hais tus mob los ntawm dab tsi los yog.

Txij thaum xyoo no pib los, peb twb raug tej xwm txheej ntau heev uas peb tsis tau npaj siab txog. Phaum mob thoob ntiaj teb no twb ua rau cov neeg cov nyiaj xiam ntau heev thiab ua rau neeg coob xiam thiab.

Muaj av qeeg, hluav taws qus, thiab dej nyab nyob hauv lub ntiaj teb no, es kuj muaj xwm txheej los ntawm huab cua phem heev, uas ua rau tib neeg poob siab, pab tsis taus lawv tus kheej, thiab tu siab heev, lawv xav paub seb lawv lub neej puas yuav rov zoo li qub.

Cia kuv qhia nej ib zaj dab neeg rau nej txog qhov uas piam.

Thaum wb cov me nyuam yaus, lawv txiav txim siab tias lawv yuav kawm ntaus piano. Kuv tus txiv, Rudy, thiab kuv wb xav cia lawv ua li no, tiam sis, peb tsis muaj ib lub piano. Peb yuav tsis taus ib lub piano tshiab, yog li ntawd Rudy pib nrhiav ib lub qub me ntsis.

Txog lub caij Christmas, nws yuav tau ib lub piano, thiab sij hawm dhau mus wb cov me nyuam tau kawm ntaus piano.

Daim Duab
Lub piano qub

Thaum wb cov tub loj hlob tuaj thiab tawm lub tsev mus lawm, lub piano tsuas txawj paug pluas av ces wb thiaj li muab muag. Ob peb xyoo dhau mus, es wb tseg tau nyiaj me ntsis. Muaj ib hnub Rudy tau hais tias, “Kuv xav tias txog sij hawm uas wb yuav tau ib lub piano tshiab.”

Kuv nug hais tias, “Vim li cas wb yuav ib lub piano tshiab, wb ob leeg twb tsis paub ntaus nev?”

Nws hais tias, “Auj, peb yuav tau ib lub piano uas nws txawj ntaus nws! Siv lub iPad, yus ua tau rau lub piano ntaus tau 4,000 tawm zaj nkauj, tsis hais cov nkauj qhuas Vajtswv, cov nkauj los ntawm lub Tsev Kheej Pawg Hu Nkauj, tag nrho cov me nyuam yaus cov nkauj, thiab ntau yam ntxiv.”

Rudy yog ib tug neeg uas txawj muag khoom tshaj.

Daim Duab
Lub piano tshiab

Wb tau yuav ib lub piano tshiab thiab ob hnub tom qab ntawd, ob tug txiv neej uas muaj zog thiab loj tau nqa tuaj rau wb lub tsev.

Kuv tau qhia kom nkawd muab lub piano txawb rau qhov twg thiab kuv txav kev tawm.

Daim Duab
Muab lub piano txav

Yog ib lub piano hnyav heev, thiab kom yuav haum ntawm lub qhov rooj los, nkawd tau muab plaub tug ceg rooj tshem es nkawd muab lub piano tso ua ntsais rau ntawm lub laub piano uas nkawd nqa tuaj.

Wb lub tsev nyob rau ntawm ib qho chaw uas ntxhav me ntsis, es tsis tas li ntawd hnub ntawd twb los daus me ntsis, ua rau txoj kev ntub thiab nplua me ntsis. Nej puas pom hais tias yuav mus zoo li cas?

Thaum thawb lub piano rau qhov ntxhab me ntsis, nws nplua thiab kuv hnov ib lub suab nrov me ntsis. Ua rau lub piano tau poob thiab mus tsoo rau cov av ua rau wb cov nyom puas me ntsis.

Kuv hais tias, “Auj yauj. Nej puas ua cas?”

Zoo uas ob tug txiv neej tsis raug teeb meem dab tsi.

Nkawd sib ntsia nkawd tus kheej thiab hais rau kuv tias hais tias, “Wb thov txim heev. Cia wb rov qab mus nqa rau lub tsev kiab khw thiab kom wb tus nom hu koj.”

Tsis ntev ces tus nais tau hu tuaj rau Rudy rau lwm lub sij hawm yuav xa ib lub piano tshiab dua. Rudy yeej siab zoo thiab hais rau tus nais tias kom lawv kho lub piano piam qub thiab rov qab nqa tuaj, tiam sis tus nais tau hais tias cia peb mam li xa ib lub tshiab tuaj xwb.

Rudy teb hais tias, “nyaj yuav tsis piam ntau npaum cas. Cia li kho thiab xa rov qab tuaj xwb.”

Tus nais hais tias, “Cov ntoo ntawd tau piam lawm, thiab yog cov ntoo piam, yuav tsis nrov zoo li qub. Peb mam muab ib lub tshiab rau koj xwb.”

Cov viv ncaus thiab cov nus, peb puas yog zoo li lub piano no, piam me ntsis, tawg plev, thiab puas lawam, es peb xav tias peb yeej tsis muaj peev xwm rov qab zoo li qub? Tiam sis, thaum peb los cuag Yexus Khetos vim peb muab siab rau ntseeg Nws, hloov siab lees txim, thiab ua raws li peb tej kev khi lus, Nws muaj peev xwm kho tau peb tus mob—tsis hais tus mob los ntawm dab tsi los yog. Tus txheej txheem no, uas ua rau peb txais tau tus Cawm Seej lub hwj chim kho peb, tsis muab peb txim tim kom rov qab muaj li qub xwb tiam sis Nws ua rau peb zoo dua li yav tas los. Kuv paub tias los ntawm tus Cawm Seej, Yexus Khetos, peb txhua tus txais kev kho rau peb lub neej kom ua neeg zoo tag nrho, thiab nrov zoo nkauj, ib yam li ib lub piano tshiab.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia hais tias: “Thaum peb raug kev sim siab nyuaj heev, ces twb txog lub sij hawm rau peb muab siab rau ntseeg Vajtswv, khwv ua hauj lwm, thiab pab lwm tus. Ces Nws yuav kho peb lub siab uas tawg tag. Nws yuav muab txoj kev kaj siab lug thiab kev nplij saib rau peb. Tej txiaj ntsim zoo no yuav tsis raug puas tsuaj, tsis hais thaum peb tuag los yog.” 1

Yexus hais tias:

“Nej cov uas sab sab vim nej ris nra hnyav, nej cia li los cuag kuv, kuv yuav cia nej so.

“Kuv yog tus muaj lub siab dawb siab zoo, nej cia li los kwv kuv tus quab thiab kawm tej uas kuv qhia, nej thiaj yuav tau so.

“Tus quab uas kuv muab rau nej kwv yooj yim kwv, thiab lub nra uas kuv muab rau nej ris, lub ntawd tsis hnyav” (Mathais 11:28–30).

Daim Duab
Peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos

Yog tias xav kho tej yam uas piam thaum peb los cuag Nws, peb yuav tsum ntseeg Yexus Khetos. “Kev ntseeg Yexus Khetos txhais hais tias yus tso siab plhuav rau nws—yus cia siab rau Nws lub hwj chim mus ib txhis … thiab txoj kev hlub. Kev ntseeg Nws yog kev ntseeg Nws tej lus qhia. Kev ntseeg txhais hais tias txawm peb tsis to taub txhua yam, Nws txawj to taub. Vim Nws twb rau peb tej kev mob kev nkeeg, thiab tej kev txom nyem, Nws paub pab peb kov yeej tej yam uas nyuaj rau peb ua txhua hnub.” 2

Thaum peb los cuag Nws, “peb yuav muaj kev xyiv fab, kev kaj siab lug, thiab kev nplij siab. Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj yuav muab txhua yam uas [nyuaj heev] txog lub neej kho kom yog.” 3 Nws tau hais kom peb, “Ntsia ntsoov kuv nrog txhua txoj kev xav; tsis txhob xyem xyav, tsis txhob ntshai” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:36).

Nyob hauv Phau Ntawv Maumoos thaum Amas thiab nws cov neeg yuav luag qaug zog tag los ntawm tej nra uas lawv ris, cov neeg tau thov Vajtswv pab lawv. Tus Tswv tsis tau tshem lawv tej nra hlo li; tiam sis Nws cog lus tias:

“Thiab kuv kuj yuav ua rau tej nra uas nyob saum nej xub pwg kom sib, xwv kom nej tsis nco tias muaj tej nra ntawd nyob saum nej nraub qaum, tsis hais thaum nej tseem ua qhev los yog; thiab kuv yuav ua li no xwv kom nej yuav ua tim khawv txog kuv txij li no mus, thiab xwv kom nej yuav paub tseeb tias kuv, tus Tswv Vajtswv, yeej los saib xyuas kuv cov neeg thaum lawv muaj kev txom nyem.

“Thiab nim no tau muaj tias tus Tswv tau ua rau tej nra uas cov Neeg Lamas tso rau Amas thiab nws cov kwv tij kom sib; muaj tseeb tiag, tus Tswv tau txhawb lawv lub dag lub zog es lawv thiaj ris tau lawv tej nra hnyav yam yooj yim, thiab lawv thiaj zoo siab hlo thiab ua siab ntev ywj rau Tswv lub siab nyiam tag nrho” (Mauxiyas 24:14–15).

Hais txog tus Cawm Seej txoj kev txawj kho peb txoj kev mob thiab nqa peb tej nra, Txwj Laug Tad R. Callister tau qhia hais tias:

“Ib txoj koob hmoov ntawm txoj Kev Theej Txhoj yog qhov uas peb txais tau tus Cawm Seej tej hwj chim pab. Yaxayas tau hais ntau txog tus Tswv lub hwj huam kho thiab nplij siab. Nws tau ua tim khawv tias tus Cawm Seej yog ‘lub chaw cawm lawv dim thaum lub sij hawm uas lawv ntsib kev nyuaj siab, [Nws yog] lub tsev rau lawv nraim nag xob nag cua thiab yog tus duab ntxoov ntxoo rau lawv nraim tshav’ (Yaxayas 25:4). Hais txog cov uas tu siab, Yaxayas tau hais tias tus Cawm Seej muaj hwj chim ‘nplij txhua tus uas muaj kev quaj ntsuag’ (Yaxayas 61:2), thiab ‘so ib tsoom neeg tej kua muag ntawm lawv lub plhu’ (Yaxayas 25:8; kuj saib Tshwm Sim 7:17); ‘txhawb cov neeg uas txo hwj chim’ (Yaxayas 57:15); thiab ‘nplij cov neeg uas muaj kev lwj siab’ (Yaxayas 61:1; kuj saib Lukas 4:18; Phau Ntawv Nkauj 147:3). Nws muaj hwj chim loj tshaj plaws Nws thiaj li txawj ‘muab kev zoo siab pauj kev quaj ntsuag …, muab kev zoo siab thiab kev kaj siab pauj kev lwj siab, muab zaj nkauj uas hu qhuas tus Tswv pauj kev txom nyem nyuaj siab’ (Yaxayas 61:3).

“Muaj kev cia siab ntau nyob hauv tej lus cog tseg no! … Nws tus ntsuj plig kho peb kom zoo dua qub; Nws nplij neeg lub siab; Nws ua rau cov neeg poob siab muaj kev cia siab. Nws muaj hwj chim hloov txhua yam phem thiab lim hiam thiab tsis tsim nyog hauv lub neej no los ua tej yam uas zoo kawg nkaus thiab muaj yeeb koob. Nws muaj hwj chim hloov tej tshauv ntawm lub neej no los ua tej yam zoo nkauj uas nyob mus ib txhis.” 4

Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos yog peb tus Cawm Seej, peb tus Txhiv Dim, tus Xib Hwb uas Kho Peb Zoo, thiab peb tus phooj ywg zoo. Yog peb tig mus rau Nws, Nws yuav kho peb zoo huv tib si. Kuv ua tim khawv tias nov yog Nws lub Koom Txoos thiab Nws npaj rov qab los kom tswj kav nrog hwj chim thiab yeeb koob. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Russell M. Nelson, “Jesus Christ—the Master Healer,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2005, 87.

  2. Faith in Jesus Christ,” Gospel Topics, topics.ChurchofJesusChrist.org.

  3. Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib, tau kho phau (2018), 52, ChurchofJesusChrist.org.

  4. Tad R. Callister, The Infinite Atonement (2000), 206–7.