Lub Tuam Rooj Sab Laj
Hlub Nej cov Yeeb Ncuab
Kaum Hli Ntuj xyoo 2020 lub Tuam Rooj Sab Laj


Hlub Nej cov Yeeb Ncuab

Kev paub hais tias peb sawv daws yog Vajtswv cov me nyuam pab tau peb pom tias peb los saum ntuj ceeb tsheej los thiab sawv daws muaj nuj nqi ib yam ces peb thiaj yuav kov yeej tau kev sib ntxub.

Tus Tswv cov lus qhia yeej kav mus ib txhis thiab yog rau tag nrho Vajtswv cov me nyuam. Hauv zaj lus qhia no kuv yuav qhia ib co piv txwv los ntawm Teb Chaws Amelikas, tiam sis tej ntsiab cai uas kuv qhia no yeej zoo rau txhua qhov txhua chaw.

Peb nyob hauv ib lub caij uas muaj kev chim siab thiab kev ntxub hauv kev kas moos thiab kab lig kev cai. Peb pom li ntawd lub caij ntug sov tas los no thaum ua ntau tshaj txoj kev tawm tsam muaj kev nyab xeeb thiab tau pib ua rau ub no puas tsuaj mus. Peb pom li no hauv tej qhov uas tib neeg xav raug xaiv los ua nom tswv. Tu siab uas twb pom me ntsis hauv tej lus hais rau kev kas moos thiab ib txhia hais lus tsis zoo hauv peb lub Koom Txoos no tej kev sib ntsib.

Hauv ib tug tsoom fwv uas cov pej xeem xaiv cov nom tswv peb yeej yuav tsis sib haum txhua lub sij hawm seb yuav xaiv cov nom tswv twg thiab tsa tej kev cai zoo li cas. Tiam sis, ua cov neeg ntseeg Yexus peb yuav tsum muab kev chim siab thiab kev ntxub pov tseg thaum sib tham txog kev kas moos los sis thaum sib hais lus.

Daim Duab
Zaj Lus Qhia Hais Pem Roob

Nov yog tus Cawm Seej ib txoj kev qhuab qhia, tib neeg feem coob paub txog tiam sis tsis ua raws li cov lus no:

“Nej twb hnov tej lus uas hais tias, Hlub nej cov kwv tij, thiab ntxub nej cov yeeb ncuab.

“Tiam sis nim no kuv qhia rau nej hais tias, hlub nej cov yeeb ncuab thiab thov Vajtswv pab rau cov uas tsim txom nej” (Mathais 5:43–44). 1

Rau ntau tiam neeg, cov neeg Yudais raug qhia kom ntxub lawv cov yeeb ncuab, thiab lub sij hawm ntawd cov neeg Loos twb los quab yuam thiab ua phem rau lawv. Tab sis mas, Yexus qhia lawv tias, “Hlub nej cov yeeb ncuab” thiab “thiab ua zoo rau cov neeg uas ua phem rau nej.”

Daim Duab
Yexus qhia neeg hauv Amelikas

Nov yog tej lus qhia zoo rau peb txoj kev sib raug zoo thiab kev kas moos! Tiam sis qhov no tseem yog peb tus Cawm Seej tej lus txib rau peb. Nyob hauv Phau Ntawv Maumoos peb nyeem hais tias, “Vim kuv hais tseeb tseeb rau nej tias, tus uas muaj siab xav sib cav sib ceg twb tsis yog los ntawm kuv, tiam sis yog los ntawm tus dab phem, tus uas yog leej txiv ntawm kev sib cav sib ceg, thiab nws txhaub neeg lub siab kom ib leeg sib cav sib ceg npau taws rau ib leeg” (3 Nifais 11:29).

Kev hlub peb cov yeeb ncuab thiab cov neeg uas tawm tsam peb tsis yooj yim li. Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais tias “Peb sawv daws feem coob tsis tau ua li ntawd … tsis txawj hlub thiab zam txim npaum li ntawd. Peb yuav tsum kawm kom tswj peb tus kheej ntau tshaj peb muaj peev xwm.” 2 Tiam sis yog ib yam tseem ceeb heev, rau qhov nov yog ib qho ntawm tus Cawm Seej lo lus txib uas tseem ceeb dua ntais uas hais kom “hlub tus Tswv nej tus Vajtswv” thiab kom “hlub nej tej kwv tij zej zog ib yam li nej hlub nej lub cev” (Mathais 22:37, 39). Thiab yeej muaj cuab kav vim Nws kuj qhia hais tias, “Nej thov, nej thiaj yuav tau; nej nrhiav, nej thiaj yuav ntsib” (Mathais 7:7). 3

Peb ua li cas thiaj ua tau raws li cov lus txib no hauv ib lub ntiaj teb uas peb yuav tsum ua raws li tib neeg tej kev cai thiab? Peb muaj hmoov, vim peb muaj tus Cawm Seej tus yam ntxwv uas qhia seb peb yuav ua li cas thiaj ua raws li Nws tej kev cai uas kav mus ib txhia nrog rau tib neeg tej kev cai thiab. Thaum cov yeeb ncuab sim ntxias Nws es noog seb cov neeg Yudais puas yuav tau them se rau cov neeg Loos, Nws taw tes rau tus duab txog Xixas hauv lub nyiaj npib thiab hais tias, “Yam uas yog Xixas li, nej cia li muab rau Xixas, thiab yam uas yog Vajtswv li, nej cia li muab rau Vajtswv” (Luke 20:25). 4

Daim Duab
Muab rau Xixas

Ces, peb yuav tsum ua raws li tib neeg tej kev cai (muab yam uas yog Xixas li) kom muaj kev thaj yeeb nyab xeeb raws li pej xeem huab hwm tej cai, thiab peb ua raws li Vajtswv tej kev cai thaum peb taug kev mus rau lub neej uas nyob mus ib txhis. Tiam sis peb yuav ua li cas—peb yuav ua li cas thiaj hlub peb cov yeeb ncuab thiab cov neeg uas tawm tsam peb?

Tus Cawm Seej hais kom peb yuav tsis txhob “chim siab sib cav sib ceg” uas yog thawj yam peb yuav tsum ua. Tus dab phem yog leej txiv ntawm kev sib cav sib ceg, thiab nws txhaub neeg lub siab kom ib leeg sib cav sib ceg npau taws. Nws ua kom tib neeg sib ntxub thiab tsis sib haum thiab kom tej pawg neeg ua li no thiab. Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson qhia tias txoj kev npau taws yog “Dab Ntxwg Nyoog qhov cuab yeej,” vim “thaum yus npau taws yus thiaj ua raws li Dab Ntxwg Nyoog lub siab nyiam. Tsis muaj leej twg uas txawj ua rau peb npau taws. Nyob ntawm seb peb xaiv li cas.” 5 Kev npau taws yog qhov uas ua rau tib neeg sib ntxub thiab nyob sib nrug deb. Peb pib hlub peb cov yeeb ncuab thaum peb tsis muaj kev npau taws thiab ntxub cov neeg uas peb tsis tau sib haum xwb. Es kuj yuav pab yog peb ua siab mos kawm tej yam ntawm lawv thiab.

Ib qho ntxiv uas pab peb muaj hwj chim hlub lwm tus neeg yeej nyob hauv ib zaj nkauj hauv ib zaj yeeb yam thaum ub. Thaum peb sim to taub thiab sib raug zoo nrog cov neeg uas muaj ib txoj kab lig kev cai txawv, peb yuav tsum sim paub txog lawv. Ntau zaus, cov neeg txoj kev ntseeg peb los yog txoj kev ntxub peb yuav ploj mus ua rau lawv xav ua phooj ywg los sis hlub peb thaum peb ib leeg to taub ib leeg thiab ib leeg saib ib leeg rau nqi. 6

Ib qho ntxiv uas pab tau peb hlub peb cov yeeb ncuab thiab cov neeg uas tawm tsam peb sim to taub seb txoj kev hlub muaj hwj chim ntau npaum li cas. Nov yog peb tug yaj saub cov lus qhia txog qhov no.

Tus Yaj Saub Josesph Smith qhia tias “tib neeg ib txwm paub tias kev hlub ua kom haj yam muaj kev hlub xwb. Cia peb nchuav peb txoj kev hlub—ua siab ncaj ncess rau tib neeg sawv daws.” 7

Thawj Tswj Hwm Howard W. Hunter taught: “Lub ntiaj teb uas peb nyob no yuav zoo dua yog tias cov txiv neej thiab cov poj niam qhov txhia qhov chaw yuav muaj Khetos txoj kev hlub dawb paug, uas yog kev ua ncaj, txo hwj chim, thiab ua siab mos siab muag. Tsis khib los sis muaj siab hlob. … Tsis xav tau kev pauj txiaj ntsim. … Tsis muaj chaw xaiv tib neeg ntsej muag, ntxub, los sis ua phem. … Nws yaum kom tej neeg uas sib txawv yuav nyob ua ke raws li Yexus txoj kev hlub tab txawm lawv muaj kev ntseeg dab tsi, yog haiv neeg twg, tuaj teb chaws twg, muaj nyiaj npaum li cas, tau kawm ntawv, los sis coj txoj kab lig kev cai twg los xij.” 8

Thiab Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau yaum peb kom “ncav peb txoj kev hlub rau tag nrho tib neeg sawv daws.” 9

Ib qho peb yuav tsum ua yog peb yuav hlub peb cov yeeb ncuab yog kom muab yam uas yog Xixas li thaum peb ua raws li tej kev cai hauv peb lub teb chaws. Txawm tias Yexus qhia tej yam tshiab, Nws tsis tau qhia kom tawm tsam teb chaws los sis txhaum txoj kev cai. Nws qhia ib txoj kev zoo dua. Kev tshwm sim hauv lub caij nyoog no qhia peb ua ib yam:

“Txhob cia neeg ua txhaum tej kev cai ntawm thaj av, vim tus uas ua raws li Vajtswv tej kev cai tsis tas ua txhaum tej kev cai ntawm thaj av.

“Cia li mloog tej nom tswv uas nej muaj tej lus” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:21–22).

Thiab peb ib nqe kev ntseeg, uas tus Yaj Saub Joseph Smith sau tsis ntev tom qab ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg raug kev tsim txom loj heev los ntawm Missouri cov nom tsev, yeej tshaj tawm hais tias: “Peb ntseeg tias peb yuav tsum ua raws li cov vaj ntxwv, cov thawj tswj hwm, cov kav teb kav chaw, thiab cov nom tswv, thiab yuav tsum ua raws li, hwm, thiab txhawb nqa tej kev cai.” (Tej Nqe Kev Ntseeg 1:12).

Nov tsis yog txhais tau hais tias peb pom zoo rau txhua txoj kev cai. Nws txhais tau hais tias peb ua raws li tej kev cai uas tau teem cia thiab peb ua zoo zoo los pab hloov tej kev cai uas tsis zoo. Nov kuj txhais tau tias peb ua zoo txawm txoj kev pov ntawv mus zoo li cas los xij. Peb yuav tsis ua phem ua rau khoom puas tsuaj vim peb tsis zoo siab txog txoj kev pov ntawv. 10 Nyob hauv ib lub teb chaws uas cov pej xeem xaiv cov nom tsev peb yeej muaj cib fim thiab kev lav ris yuav tsum ua zoo zoo mus txog thaum muaj lwm txoj kev pov ntawv.

Tus Cawm Seej txoj kev qhia kom peb yuav hlub peb cov yeeb ncuab yog vim hais tias txhua tus neeg yeej yog Vajtswv ib tug me nyuam. Txoj ntsiab cai ntawd thiab tej ntsiab cai ntawm txoj kev cai raug sim hauv tej kev tawm tsam hauv cov nroog hauv Amelikas teb tsis ntev tas los no.

Daim Duab
Kev tawm tsam raws li kev thaj yeeb

Ib txhia tsis nco qab hais tias Thawj Txoj Cai hauv Teb Chaws Amelikas tus Txhooj Lij Choj hais tias “tib neeg muaj cai sib sau ua ke muaj kev nyab xeeb thiab thov Tsoom Fwv los kho tej teeb meem.” Qhov ntawd yog txoj kev uas cov pej xeem muaj cai qhia kev tsis txaus siab thiab sib pab kho tej yam tsis ncaj los sis tsis zoo hauv tej kev cai. Thiab twb muaj tej kev tsis ncaj ncees lawm. Hauv tej yam uas tib neeg ua thiab hauv peb tej kev xav, peb yeej muaj txoj kev xaiv tib neeg ntsej muag thiab lwm yam tsis zoo. Nyob hauv ib zaj lus, tus Xib Hwb Theresa A. Dear hauv Teb Chaws lub Koom Haum pab cov Neeg Tawv Dub (NAACP) qhia peb hais tias “txoj kev xaiv tib neeg ntsej muag twb yog vim muaj kev ntxub, kev quab yuam, kev tuav hauv, kev tsis muaj hwj chim, tsis quav ntsej thiab tib neeg uas nyob twj ywm xwb.” 11 Ua cov pej xeem thiab mej zeej hauv Yexus Khetos Lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, peb yuav tsum ua zoo dua los pab rhuav txoj kev xaiv tib neeg ntsej muag.

Daim Duab
Kev sib ntaus tsis raws kev cai

Qhov fab ntxeev ces, muaj ib txhia uas koom tej no thiab txhawb pab kev tawm tsam no thiab tej kev txhaum kev cai es lawv tsis nco qab hais tias tus Txhooj Lij Choj muab txoj cai kom los tawm tsam muaj kev nyab xeeb xwb. Cov neeg tawm tsam tsis muaj cai ua rau khoom puas tsuaj, kos xis, los sis nyiag khoom los sis ua dab tsi tab kaum tsoom fwv cov tub ceev xwm uas ua raws kev raws cai. Tus Txhooj Lij Choj thiab tej kev cai tsis muaj ib txoj kev caw tib neeg los ntxeev teb chaws los sis coj li tsis muaj tsoom fwv txoj cai li. Peb sawv daws—cov tub ceev xwm, cov neeg tawm tsam, cov neeg txhawb pab, thiab cov neeg uas saib—yuav tsum to taub peb tej cai no muaj ciaj ciam li cas thiab peb yuav tsum ua tib zoo coj raws nraim li txoj kev cai teem tseg. Abraham Lincoln hais yog lawm thaum nws hais tias, “Tsis muaj ib txoj kev tsis txaus siab twg uas tsim nyog peb ua ib pab laib tuaj kho qhov ntawd.” 12 Txoj kev ua ib pab laib tawm tsam ib txoj kev tsis txaus siab yeej yog txhaum txoj kev cai xwb. Qhov ntawd twb yog coj li tsis muaj tsoom fwv li, ib qho uas tsis pab tswj kav thiab tsis yog muaj tub ceev xwm, es qhov ntawd tsuas ua rau tib neeg tej cai puas tsuaj mus xwb yeej tsis pov hwm leej twg li.

Tib neeg xav tsis thoob txog tej kev tawm tsam hauv Teb Chaws Amelikas vim hais tias muaj tej kev ua phem thiab txhaum kev cai hauv ntau haiv neeg los ntawm lwm lub teb chaws uas yuav tsum tsis txhob muaj hauv Teb Chaws Amelikas. Lub teb chaws no yuav tsum ua zoo dua los pab tshem txoj kev xaiv tib neeg ntsej muag, tsis yog tawm tsam Neeg Amelikas Dub xwb, uas pom hauv tej kev tawm tsam tsiv ntev tas los no, tiam sis yuav tsum txhob ua rau cov Neeg Mev, Neeg Exias, thiab lwm pawg neeg. Lub teb chaws no muaj keeb kwm tsis zoo hais txog kev xaiv tib neeg ntsej muag thiab peb yuav tsum ua zoo dua.

Daim Duab
Pov Txwv Ellis
Daim Duab
Cov neeg los ntawm lwm lub teb chaws

Cov neeg tsiv teb tsaws chaw los ntawm ntau teb chaws thiab haiv neeg twb yog cov uas tau txhim tsa Teb Chaws Amelikas. Qhov uas lawv tau sib koom siab tsis yog vim lawv ntseeg ib txoj kev teev ntuj los sis tshim tsa ib txoj kab lig kev cai los sis pawg neeg twg los ntawm lawv lub qub teb chaws. Tiam neeg uas txhim tsa peb lub teb chaws no xav sib koom siab hauv qab ib tug txhooj lij choj thiab tej kev cai tshiab. Nov tsis yog hais tias cov ntaub ntawv no los sis txoj kev coj raws li tej kev cai ntawd niaj hnub nim no yog ua zoo tag nrho. Zaj keeb kwm rau thawj ob puas xyoo rau Teb Chaws Ameslikas qhia hais tias yuav tsum muab kho me ntsis, ib yam li muab txoj cai rau poj niam tau pov ntawv, thiab qhov zoo tshaj yog tso txoj kev muaj tub qhev pov tseg, kuj hais txog txoj kev tsim tej kev cai uas pab cov tub qhev muaj kev ywj siab thiab.

Ob tug kws txawj ntse hauv lub Tsev Kawm Ntawv Qib Siab Yale qhia peb hais tias:

“Txawm tias Teb Chaws Amelikas muaj ntau yam ua yuam kev los, nws tseem yog ib lub teb chaws zoo muab ntau haiv neeg los sib sau ua ib ke. …

“… Cov pej xeem hauv tsis tas yuav xaiv seb lawv xav koom teb chaws thiab kab lig kev cai twg. Cov neeg Amelikas yeej koom tau ob qho tib si. Tiam sis qhov tseem ceeb yog muab siab npuab rau tus txhooj lij choj. Peb yuav tsum sib koom siab raws li tus Txhooj Lij Choj teem tseg, tab txawm peb nyias xav nyias yam los xij peem.” 13

Ntau xyoo tas los lawm, ib tug kws ua hauj lwm rau As Kiv teb tau ntuas li no thaum muaj kev sib hais hauv lawv Pawg Neeg Tsim Kev Cai tias: “Peb yeej tsis muaj neeg tuaj peb tog tas mus li thiab yeej tsis muaj cov yeeb ncuab tas mus ib txhis. Peb tej kev sib haum yeej nyob mus ib txhis thiab tas mus li, thiab peb yuav tsum ua raws li tej no.” 14

Nov yog ib lub ntsiab zoo ntawm tib neeg tej tswv yim kom ua raws li tej ntsiab lus uas “kav mus ib txhis thiab tas mus li” hais txog kev kas moos. Ntxiv rau qhov no, tus Tswv lub Koom Txoos tej lus qhuab qhia hais txog lwm lub ntsiab lus uas kav mus ib txhis uas coj tau peb kev hais tias: peb tus Cawm Seej tej lus qhuab qhia, vim nws yog tus uas tshoov tib neeg lub siab kom sau Teb Chaws Amelikas tus Txhooj Lij Choj thiab tsim lub hauv paus rau tej kev cai hauv peb ntau ntau lub teb chaws. Txoj kev muab siab npuab rau txoj kev cai tsis yog rau cov “phooj ywg” rau ib ntus xwb yog qhov uas pab tau peb hlub peb cov yeeb ncuab thiab cov uas tawm tsam peb thaum peb tseem xyaum los sib koom siab txawm peb nyias txawv nyias tus.

Kev paub hais tias peb sawv daws yog Vajtswv cov me nyuam pab tau peb pom tias peb los saum ntuj ceeb tsheej los thiab sawv daws muaj nuj nqi ib yam ces peb thiaj yuav kov yeej tau kev sib ntxub thiab kev xaiv tib neeg ntsej muag. Xws li kuv twb nyob hauv ntau qhov chaw hauv teb chaws no, tus Tswv tau qhia kuv tias peb yeej muaj cuab kav ua raws li thiab sim ua rau peb lub teb chaws tej kev cai kom zoo dua thiab hlub peb cov yeeb ncuab thiab cov neeg uas tawm tsam peb. Txawm qhov no tsis yooj yim los, yog muaj tus Tswv Yexus Khetos txoj kev pab ces peb yeej ua tau. Nws twb txib kom peb yuav sib hlub, thiab Nws cog lus tias Nws yuav pab thaum peb sim mloog lus. Kuv hais lus tim khawv tias peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Nws tus Tub, Yexus Khetos hlub peb thiab yuav pab peb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Kuj saib Lukas 6:27–28, 30.

  2. Gordon B. Hinckley, “The Healing Power of Christ,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1988, 59; kuj saib Teachings of Gordon B. Hinckley (1997), 230.

  3. Kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:5.

  4. Kuj saib Mathais 22:21; Malakaus 12:17.

  5. Thomas S. Monson, “School Thy Feelings, O My Brother,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2009, 68.

  6. Saib Becky and Bennett Borden, “Moving Closer: Loving as the Savior Did,” Ensign, Cuaj Hlis Ntuj 2020, 24–27.

  7. Joseph Smith, nyob hauv History of the Church, 5:517. Zoo li ntawv, Martin Luther King Jr. (1929–68) hais tias: “Txoj kev ntaus neeg thaum lawv ntaus yus tsuas ua kom haj yam muaj kev sib ntaus xwb, ntxiv kev tsaus ntuj rau ib hmo uas twb tsis muaj hnub qub li. Kev tsaus ntuj tshem tsis tau kev tsaus ntuj tawm: qhov kaj yog tib qhov uas tshem tau tawm. Kev ntxub tshem tsis tau kev ntxub; kev hlub yog tib qhov uas tshem tau tawm” (“Where Do We Go from Here: Chaos or Community?” [2010], 64–65).

  8. Teachings of Presidents of the Church: Howard W. Hunter (2015), 263.

  9. Russell M. Nelson, “Blessed Are the Peacemakers,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2002, 41; kuj saib Teachings of Russell M. Nelson (2018), 83.

  10. Saib “A House Divided,” Economist, Cuaj Hlis Ntuj 5, 2020, 17–20.

  11. Theresa A. Dear, “America’s Tipping Point: 7 Ways to Dismantle Racism,” Deseret News, Rau Hli Ntuj 7, 2020, A1.

  12. Anplaham Lincoln, zaj lus hais nyob ntawm Young Men’s Lyceum, Springfield, Illinois, Ib Hlis Ntuj 27, 1838, nyob hauv John Bartlett, Bartlett’s Familiar Quotations, 18th ed. (2012), 444.

  13. Amy Chua thiab Jed Rubenfeld, “The Threat of Tribalism,” Atlantic, Kaum Hli Ntuj 2018, 81, theatlantic.com.

  14. Henry John Temple, Viscount Palmerston, cov lus uas hais nyob hauv House of Commons, Peb Hlis Ntuj 1, 1848; nyob hauv Bartlett, Bartlett’s Familiar Quotations, 392; ntxiv qhov uas ntawv qaij.