Lub Tuam Rooj Sab Laj
Cia Siab Tos Ntsoov tus Tswv
Kaum Hli Ntuj xyoo 2020 lub Tuam Rooj Sab Laj


Cia Siab Tos Ntsoov tus Tswv

Kev ntseeg txhais tias yus tso siab rau Vajtswv tsis hais nyob rau tej sij hawm zoo los sis phem, txawm yog peb yuav raug txom nyem mus txog thaum Nws muab Nws txhais npab tshwm los pab peb.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, peb txhua tus—tsis hais kuv los yog—xav xav mloog peb tus yaj saub uas peb hlub, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson. Nov yog ib lub rooj sab laj zoo kawg nkaus, tiam sis yog zaum ob uas phaum mob COVID-19 tau hloov tus txheej txheem li peb ua thaum yav tas los. Peb laj muaj phaum mob no ntshe ua rau peb xav rho tag nrho peb cov plaub hau. Es zoo li kuv cov Kwv Tij ib txhia twb tau ua li ntawd lawm. Thov kom nej paub tias peb yeej thov Vajtswv tsis tu tsis tseg rau cov uas raug xwm txheej dab tsi, qhov tseem ceeb yog cov uas xiam ib tug hlub. Txhua tus pom zoo tias phaum mob no twb kav ntev dhau heev lawm.

Peb yuav tsum tos ntev npaum li cas kom txais tau kev nplij siab thaum peb raug txom nyem? Yuav ua li cas yog peb tos tos ntsoov kom txais kev pab rau peb tej kev sim siab es peb tseem tos ntev heev. Vim li cas yuav tsum tos thaum twg peb ris nra hnyav tshaj qhov peb ris taus?

Thaum peb nug tej yam li no, peb muaj peev xwm mloog lwm tus lub suab uas qw los ntawm ib lub chav kaw hauv lub tsev raug txim thaum lub sij hawm uas yog lub caij no no tshaj hauv qhov chaw ntawd.

“Auj Vajtswv, koj nyob qhov twg?” peb hnov los ntawm lub Tsev Kaw Liberty. “Thiab lub tsev ntaub uas npog koj qhov chaw nkaum nyob qhov twg? Koj txhais tes yuav nkaum ntev npaum li cas?”1 Ntev npaum li cas, auj tus Tswv, ntev npaum li cas?

Yog li ntawd peb tsis yog thawj tug thiab yeej tsis yog tus kawg uas yuav nug tej yam li no thaum peb raug kev tu siab los sis muaj mob hauv peb lub siab uas tsis tu tsis tseg. Kuv tsis hais txog phaum mob los sis ib lub tsev kaw, tiam sis kuv hais txog nej, nej tsev neeg, thiab nej cov neeg zej zog uas raug tej teeb meem. Kuv hais txog cov neeg coob uas xav yuav poj niam los yuav txiv los sis cov uas twb sib yuav tiam sis lawv xav sib raug zoo li cov neeg xilethi-aus ntxiv. Kuv hais txog cov uas raug kev mob kev nkees sab heev—tej zaum tsis muaj dab tsi kho taus—los yog cov uas lawv lub cev muaj ib yam tsis zoo los ntawm keeb kwm roj ntshav uas tsis muaj dab tsi pab taus. Kuv hais txog tag nrho cov uas muaj teeb meem ntawm lub siab ntsws thiab lub hlwb uas ua rau lawv nyuaj siab kawg nkaus, thiab cov uas hlub lawv thiab raug kev nyuaj siab zoo ib yam. Kuv hais txog cov neeg pluag, uas tus Cawm Seej hais kom peb nco ntsoov, thiab kuv hais rau nej cov uas tos ib tug me nyuam, tsis hais nws muaj hnub nyoog li cas, ib tug uas taug lwm txoj kev tsis yog txoj kev uas nej tau thov Vajtswv pab nws taug.

Tsis tas li ntawd, kuv lees hais tias tej yam ntau uas peb tos ntsoov tsis hais txog tej xwm txheej ntawm nyiaj txiag, tseem fwv, thiab zej tsoom uas peb txhua tus raug niaj hnub no. Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yeej xav kom peb kho tej teeb meem ntawm cov pej xeem no ib yam li peb yuav tsum kho peb tus kheej tej teeb meem, tiam sis yuav muaj tej lub sij hawm hauv peb lub neej thaum peb tej lus thov Vajtswv kawg siab kawg ntsws tsis ua rau peb txais tau tej yam uas peb xav tau, tsis hais yog tej teeb meem ntawm lub ntiaj teb los yog tej teeb meem me me ntawm peb tus kheej. Yog li ntawd thaum peb ua hauj lwm thiab tos ntsoov ua ke txog thaum Vajtswv teb peb tej lus thov no, kuv cog lus rau nej tias Nws yeej hnov thiab Nws yeej yuav teb, txawm tej zaum yuav tsis teb raws li lub sij hawm los sis raws li txoj kev uas peb xav tau. Tiam sis Nws yeej yuav teb thaum lub sij hawm thiab raws li txoj kev uas ib leej txiv uas paub tag nrho thiab muaj kev hlub mus ib txhis yuav teb. Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thov kom nej to taub tias tus uas yeej tsis tsaug zog hlo li2 yeej xav kom Nws cov me nyuam muaj kev zoo siab thiab txais kev tsa nto tshaj lwm yam uas Nws xav. Nws yog tus uas hlub dawb paug, muaj yeeb koob, thiab Leej Txiv uas Hlub Tshua Peb yog Nws lub npe.

Tej zaum nej yuav hais tias, “Yog li ntawd, ces vim li cas Nws txoj kev hlub tshua tsis muab peb tej Hiav Txwv Liab faib rau ob sab thiab cia peb taug kev dhau peb tej teeb meem rau hauv av qhuav? Vim li cas niaj hnub nim no Nws tsis kho peb tej teeb meem zoo li thaum Nws xa cov noog dej los noj cov kooj loj?

Lus teb rau tej lus nug no yog li no hais tias “Vajtswv yeej ua tau tej txuj ci tseem ceeb, tiam sis peb kawm hais tias tej lub sij hawm thiab lub caij nyoog ntawm peb txoj kev ua neej hauv lub ntiaj teb no los Nws yog tib tug uas coj tau peb txoj hau kev.” Nws ua rau peb nyias muaj nyias sij hawm. Rau txhua tus neeg mob uas tus Tswv kho kiag thaum tus neeg tos nkag mus hauv Pas Dej Npexathas,3 yuav muaj lwm tus uas yuav tsum tos 40 xyoo hauv roob moj sab qhua ua ntej nkag tau hauv thaj av cog lus.4 Rau txhua tus Nifais thiab Lihais uas hluav taws los vij tiv thaiv nkawd vim yog nkawd txoj kev ntseeg,5 muaj ib tug zoo li Anpinadais uas raug tua tuag los ntawm hluav taws vim yog nws txoj kev ntseeg.6 Thiab peb nco txog qhov uas tus Eliyas uas tau hu kom hluav taws los saum ntuj los ua tim khawv rau Npa-as cov pov thawj7 yog tib tug Eliyas uas tiv tau ib lub sij hawm thaum ntuj tsis los nag thiab, rau ib lub caij uas nws tau noj tau haus tsuas yog los ntawm cov zaub mov uas ib tug uab lag nqa tau tuaj rau nws xwb.8 Raws li kuv xav mas, pluas mov ntawd yeej tsis yog ib pluas mov zoo siab.

Lub ntsiab yog dab tsi? Lub ntsiab yog qhov uas kev ntseeg txhais tias yus tso siab rau Vajtswv tsis hais nyob rau tej sij hawm zoo los sis phem, txawm yog peb yuav raug txom nyem mus txog thaum Nws muab Nws txhais npab tshwm los pab peb.9 Qhov ntawd yeej nyuaj rau cov neeg niaj hnub nim no uas ntseeg tias qhov zoo tshaj plaws hauv lub neej no yog kom dim txhua yam kev txom nyem, thiab ntseeg tias yuav tsum tsis txhob raug kev nyuaj siab dab tsi li.10 Tiam sis txoj kev ntseeg ntawd yeej yuav tsis ua rau peb “ua tau lub neej zoo ib yam li Yexus Khetos.”11

Thov txim rau Txwj Laug Neal A. Maxwell vim kuv muaj cuab kav hloov thiab tso ntxiv rau ib yam uas nws tau hais, kuv kuj qhia tias “yus lub neej muaj tsis taus kev ntseeg yog tsis muaj kev txhawj xeeb.” Yeej yuav tsis zoo yog peb “lam ua neej,” thiab hais li no thaum peb haus ib khob dej txiv qaub ntxiv hais tias, “Tus Tswv, tsuas muab kev tsim txiaj zoo tshaj plaws rau kuv, tiam sis tsis txhob muab kev tu siab, kev nyuaj siab, kev mob kev nkeeg, los sis kev tawm tsam rau kuv. Thov tsis txhob cia lwm tus ntxub kuv los sis ntxeev siab rau kuv, thiab qhov tseem ceeb tshaj, tsis txhob cia kuv xav tias Koj los sis cov uas kuv hlub tau tso kuv tseg. Muaj tseeb tiag, tus Tswv, ua tib zoo tsis txhob cia kuv raug tej yam uas ua rau Koj los ua neeg dawb huv. Ces thaum twg lwm tus raug tej yam nyuaj tas los, thov cia kuv los nyob nrog Koj, nyob ntawd kuv yuav khav hais tias wb muaj zog thiab coj cuj pwm zoo ib yam thaum kuv muaj kev xyiv fab ntseeg Khetos uas tsis nyuaj hlo li.”12

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, Kev Ntseeg Khetos yeej nplij peb lub siab, tiam sis feem ntau tsis ua rau peb xis nyob tas li. Txoj kev ua neeg dawb huv thiab zoo siab nyob no thiab hauv lub neej tom ntej los yog ib txoj kev ntev thiab tej lub sij hawm muaj pob zeb ntau. Yuav tsum siv sij hawm ntev thiab rau siab kom taug taus. Tiam sis, nqi zog ua li ntawd yeej loj heev. Nyob hauv tshooj 32 hauv phau Amas nyob hauv Phau Ntawv Maumoos nws qhia qhov tseeb no meej heev. Nyob ntawd tus pov thawj hlob qhia tias yog peb cog Vajtswv txoj lus rau hauv peb lub siab ib yam li ib lub noob, thiab yog peb saib xyuas zoo kom tso dej, rho nyom, tu, thiab txhawb nqa, ces lub noob ntawd thaum yav tom ntej yuav txi txiv uas “muaj nuj nqis tshaj,, … [thiab] qab zib tshaj txhua yam qab zib,” ces thaum peb noj peb yuav tsis tshaib plab thiab tsis nqhis dej ntxiv.13

Muaj ntau zaj lus uas peb kawm tau hauv tshooj zoo kawg no, tiam sis qhov tseem ceeb yog lub ntsiab lus uas qhia tias yuav tsum tu lub noob ntawd thiab peb yuav tsum tos ntsoov kom tuaj kaus, “tos ntsoov nrog txoj kev ntseeg rau cov txiv ntawd.”14 Ces Amas hais tias yuav muaj ib hnub thaum peb yuav noj cov txiv.15 Ces nws xaus lus rau nws tej lus qhia zoo kawg no thaum nws hais peb zaug tias kom rau siab thiab ua siab ntev thaum tu Vajtswv txoj lus nyob hauv peb lub siab, “tos ntsoov” li nws hais tias, nrog “kev siab ntev … tos ntsoov kom tsob ntoo txi txiv rau nej.”16

COVID thiab qhov mob cancer, kev ua xyem xyav thiab kev txhawj xeeb, teeb meem nyiaj txiag thiab kev sim siab hauv peb tsev neeg. Thaum twg tej lub nra no yuav raug tshem mus? Cov lus teb yog yuav muaj ib hnub.17 Thiab txawm yog peb tsis paub tshuav tsis ntev los sis tshuav ntev heev txog hnub ntawd, los ntawm Vajtswv txoj kev tshav ntuj, cov koob hmoov yuavn los rau cov uas ua raws nraim li Yexus Khetos txoj moo zoo. Qhov teeb meem ntawd los twb kho tas nyob hauv ib lub vaj puag saum ib lub toj hauv Yeluxalees puag thaum ub.

Tam sim no thaum peb yuav mloog peb tus yaj saub xaus lub rooj sab laj no, thov kom peb yuav nco ntsoov tias, ib yam li Russell Nelson tau coj yam ntxwv tas nws lub neej qhia peb tias, cov uas “cia siab tos ntsoov tus Tswv yuav muaj zog, lawv yuav nthuav tis ya ib yam li tus dav. Thaum lawv khiav lawv yuav tsis qaug zog, thaum lawv mus kev lawv yuav tsis tsaug leeg.”18 Kuv thov kom yuav muaj ib hnub thaum cov koob hmoov yuav los rau nej txhua tus uas xav tau kev pab kom nej tej kev tu siab thiab xav dim nej txoj kev nyuaj siab. Kuv ua tim khawv txog Vajtswv txoj kev hlub thiab txog txoj Kev Muab Nws Txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los, uas yog qhov uas kho tau txhua yam teeb meem peb muaj hauv lub neej no. Los ntawm tus Tswv Yexus Khetos lub npe dawb ceev, a-mees.