Lub Tuam Rooj Sab Laj
Tej Siab Sib Khi Los ntawm Kev Ncaj Ncees thiab Kev Koom Siab
Kaum Hli Ntuj xyoo 2020 lub Tuam Rooj Sab Laj


Tej Siab Sib Khi Los ntawm Kev Ncaj Ncees thiab Kev Koom Siab

200 xyoo tseem ceeb no hauv lub Koom Txoos zaj keeb kwm, thov kom peb yuav cog lus tias peb yuav ua neej ncaj ncees thiab koom siab koom ntsws tshaj yav tas los.

Kev ncaj ncees thiab kev koom siab yeej tseem ceeb heev. 1 Thaum tib neeg hlub Vajtswv kawg siab kawg ntsws thiab ua ncaj ncees sim hloov los ua neeg zoo li Nws, ces yuav tsis muaj kev sib cav sib ceg nyob hauv cov neeg zej tsoom. Muaj kev koom siab ntxiv. Kuv nyiam ib zaj lus tseeb uas qhia tus yam ntxwv txog qhov no.

Thaum nws yog ib tug tub hluas uas tsis ntseeg li peb, tus Thawj Tub Rog Thomas L. Kane tau pab thiab tiv thaiv Tsoom Haiv Neeg Ntseeg thaum lawv yuav tsum khiav tawm lub nroog Nauvoo. Nws yog ib tug uas tuaj lub Koom Txoos tog tau ntau xyoo. 2

Nyob rau xyoo 1872, tus Thawj Tub Rog Kane, nws tus poj niam uas muaj txuj ci, Elizabeth Wood Kane, thiab nkawd ob tug tub tau taug mus los ntawm lawv lub tsev nyob hauv Pennsylvania mus rau Salt Lake City. Lawv tau koom nrog Brigham Young thiab nws cov kwv luag mus rau sab qab teb hauv St. George, lub xeev Utah. Yog Elizabeth thawj zaug uas nws yuav mus xyuas Utah es nws tsis paub cov poj niam yuav zoo li cas. Nws yeej xav tsis thoob txog tej yam uas nws tau kawm. Piv txwv hais tias, nws kawm tias cov poj niam ua tau txoj hauj lwm twg uas pab nws tau noj tau haus nyob hauv Utah. 3 Nws kuj kawm tias cov mej zeej hauv lub Koom Txoos muaj siab zoo thiab to taub cov Neeg Qhab Amelikas. 4

Thaum lawv mus lawv pw hauv Fillmore nyob hauv Thomas R. thiab Matilda Robison King lub tsev. 5

Elizabeth sau ntawv hais tias thaum Matilda npaj ib pluas mov rau Thawj Tswj Hwm Young thiab cov uas nrog nws mus, muaj tsib tug Neeg Qhab Amelikas nkag hauv chav ntawd. Txawm yog tsis muaj leej twg caw lawv tuaj, lawv tau xav koom nrog lawv noj mov. Muam King hais lus rau lawv “raws li lawv yam lus.” Lawv tau zaum saum lawv tej daim pam zoo li lawv zoo siab. Elizabeth nug ib tug me nyuam xeem King ntawd tias, “Koj niam tau hais li cas rau cov txiv neej ntawd?”

Matilda tus tub teb tias “Nws hais tias, ‘Cov qhua no tuaj ua ntej, thiab kuv ua mov txaus lawv noj xwb; tiam sis kuv tab tom ua nej pluas mov, thiab kuv yuav hu nej thaum twg siav lawm.’”

Elizabeth nug hais tias, “Nws puas yuav ua li ntawd, los yog nws muab qhov seem rau lawv noj nyob rau ntawm lub qhov rooj xwb?” 6

Matilda tus tub teb hais tias, “Niam yuav hais mov rau lawv noj ib yam li nws pub rau koj, thiab cia lawv zaum ntawm nws lub rooj.”

Thiab Matilda twb ua li ntawd, es “lawv noj kom txaus nyiam.” Elizabth piav tias nws haj yam xav zoo txog tus poj niam no. 7 Kev koom siab yuav loj tuaj thaum peb saib tib neeg rau nqi thiab ua zoo rau lawv txawm yog lawv sab nraud tsis zoo li peb.

Peb cov thawj coj, peb tsis xav tias tag nrho cov neeg thaum yav tas los sib raug zoo xwb, lawv tsis tau coj li Khetos tag nrho, thiab lawv tsis tau txiav txim ncaj txhua lub sij hawm. Tiam sis, peb txoj kev ntseeg qhia tias peb txhua tus yog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam, thiab peb teev tiam Nws thiab Nws Leej Tub, Yexus Khetos, uas yog peb tus Cawm Seej. Peb xav kom peb tej siab tej ntsws yuav sib khi ua ke los ntawm kev ncaj ncees thiab kev koom siab thiab peb yuav koom siab nrog Nkawd. 8

Kev ncaj ncees yog ib lo lus loj heev tiam sis nws txhais tias yus ua raws li Vajtswv cov lus txib. 9 Kev ncaj ncees ua rau peb tsim nyog txais cov kab ke dawb ceev uas nyob ntawm txoj kev khi lus thiab foom koob hmoov rau peb kom muaj tus Ntsuj Plig nrog peb nyob coj peb lub neej. 10

Kev ua ncaj ncees tsis nyob ntawm qhov uas peb muaj txhua txoj koob hmoov hauv peb lub neej tam sim no. Tej zaum peb ib txhia tsis tau sib yuav los sis tsis muaj me nyuam los yog tsis muaj lwm txoj koob hmoov tam sim no. Tiam sis tus Tswv tau cog lus tias cov ncaj ncees uas rau siab ntseeg yuav “nrog Vajtswv nyob hauv qhov chaw uas muaj kev zoo siab uas tsis muaj qhov kawg li.” 11

Kev koom siab kuj yog ib lo lus loj, tiam sis lo lus no yeej yog ib tug yam ntxwv txog ob txoj lus txib tseem ceeb tshaj kom hlub Vajtswv thiab hlub peb cov kwv tij zej zog. 12 Lo lus no hais txog ib co neeg Xi-oos uas lawv koom siab koom ntsws ua ke. 13

Lub hauv paus ntawm kuv zaj lus yog tej lus qhia uas los ntawm cov vaj lug kub dawb ceev.

Yog 200 xyoo txij thaum Leej Txiv thiab Nws Leej Tub tau tshwm sim los qhib kev Muab Yexus Khetos Txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los nyob rau xyoo 1820. Zaj lus nyob hauv phau 4 Nifais nyob hauv Phau Ntawv Maumoos kuj muaj ib lub caij ntev li 200 xyoo tom qab tus Cawm Seej tshwm sim thiab txhim tsa Nws lub Koom Txoos nyob hauv Amelikas puag thaum ub.

Zaj keeb kwm uas peb nyeem hauv phau 4 Nifais piav txog ib co neeg uas tsis muaj tej kev xav tau luag tug, los sis tej kev sib cav sib ceg, los sis tej kev sib thab, los sis tej kev sib daj sib deev, los sis tej kev dag, los sis tej kev tua neeg, los sis ib yam kev xav tau daj tau deev li. Vim tau muaj kev ncaj ncees li no phau no qhia tias, “tseeb tiag ntshe twb tsis tau muaj ib co neeg uas yuav zoo siab tshaj nyob hauv tag nrho cov neeg uas Vajtswv txhais tes tau tsim los.” 14

Hais txog kev koom siab, 4 Nifais hais tias, “Thiab tau muaj tias twb tsis muaj kev sib cav sib ceg nyob hauv thaj av, vim yog Vajtswv txoj kev hlub uas nyob hauv cov neeg lub siab.” 15

Tiam sis, phau 4 Nifais piav txog ib txoj kev hloov loj heev uas pib thaum “xyoo ob puas ib no.” 16 thaum kev ua txhaum thiab kev sib faib ua rau lawv txoj kev ncaj ncees thiab kev koom siab ploj mus. Tej kev qias neeg uas muaj tom qab ntawd yeej phem heev ua rau tus yaj saub Maumoos quaj ntsuag txog qhov no rau nws tus tub Maulaunais hais tias:

“Tiam sis auj kuv tus me tub, ua cas ib co neeg zoo li no, cov uas nyiam kev qias tag npaud—

“Yuav ua cas peb thiaj hais tau kom Vajtswv tseg nws txhais tes tsis txhob txiav txim tawm tsam peb?” 17

Nyob hauv lub caij nyoog no, txawm peb nyob hauv ib lub sij hawm tshwj xeeb los, lub ntiaj teb tsis tau txoj koob hmoov uas yog kev ncaj ncees thiab kev koom siab raws li muaj hauv phau 4 Nifais. Muaj tseeb tiag, peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas tib neeg sib faib deb heev. Tiam sis, cov neeg coob uas tau lees yuav Yexus Khetos txoj moo zoo tau cog lus tias lawv yuav ua ncaj ncees thiab koom siab ua ke. Peb txhua tus paub tias peb muaj peev xwm ua zoo dua, thiab qhov ntawd yog qhov teeb meem hauv peb lub caij nyoog no. Peb muaj peev xwm pab txhawb nqa cov neeg zej tsoom sawv daws. 200 xyoo tseem ceeb no hauv lub Koom Txoos zaj keeb kwm, thov kom peb yuav cog lus tias peb yuav ua neej ncaj ncees thiab koom siab koom ntsws tshaj yav tas los vim peb yog cov mej zeej hauv tus Tswv lub Koom Txoos. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau thov kom peb “sib raug zoo, sib haum nrog txhua haiv neeg thiab txhua xeem neeg thiab ib leeg saib ib leeg rau nqi.” 18 Qhov no txhais hais tias yus yuav tsum sib hlub thiab hlub Vajtswv thiab txais yuav txhua tus vim lawv yog cov kwv tij thiab cov muam thiab sim ua ib co neeg Xi-oos tiag tiag.

Vim peb cov lus qhuab qhia yeej txais yuav txhua tus, peb kuj muaj peev xwm koom siab koom ntsws thiab zoo siab vim peb sib txawv. Kev koom siab thiab kev sib txawv tsis yog ob qho fab ntxeev. Peb yeej yuav koom siab koom ntsws thaum peb txais yuav txhua tus thiab saib kev sib txawv rau nqi. Thaum kuv ua hauj lwm hauv Ceg Txheem Ntseeg San Francisco California pawg thawj tswj hwm tau 15 xyoos, peb twb muaj tej pawg ntseeg uas hais lus Mev, Tongan, Samoan, Tagalog, thiab lus Suav. Peb pawg ntseeg uas hais lus Akiv muaj neeg coob uas yog lwm haiv neeg thiab muaj kab lig kev cai txawv. Twb muaj kev hlub, kev ncaj ncees, thiab kev koom siab.

Tej pawg ntseeg thiab ceg ntseeg hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg los nyob ntawm seb yus nyob qhov twg los sis yus hais yam lus twg, 19 tsis yog nyob ntawm yus haiv neeg los sis kab lig kev cai. Peb tsis qhia tias yus yog haiv neeg twg nyob hauv peb cov mej zeej cov ntaub ntawv.

Nyob hauv Phau Ntawv Maumoos, kwv yees li 550 xyoo ua ntej Yexus yug los, peb kawm txog txoj lus txib tseem ceeb tshaj hais txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam. Txhua leej txhua tus yuav tsum ua raws li tus Tswv cov lus txib, thiab Nws caw txhua tus los txais yuav tus Tswv txoj kev zoo; “nws tsis txwv leej twg ntawm cov uas los cuag nws, tsis hais cov neeg dub los sis cov neeg dawb, cov neeg ua qhev los sis cov neeg ywj pheej, tsis hais poj niam los sis txiv neej; thiab nws nco ntsoov txog cov neeg tsis hwm Vajtswv; thiab txhua tus yeej zoo tib yam rau Vajtswv, tsis hais cov Neeg Yudais los yog Lwm Haiv Neeg.” 20

Tus Cawm Seej txoj hauj lwm qhuab qhia thiab Nws zaj lus yeej qhia tias txhua haiv neeg thiab yam neeg yog Vajtswv cov me nyuam. Peb txhua tus yog cov kwv tij thiab cov muam. Nyob hauv peb cov lus qhuab qhia peb ntseeg tias lub teb chaws uas qhib Kev Muab Txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los, Teb Chaws Amelikas, Amelikas tus Txhooj Lij Choj 21 thiab lwm cov ntaub ntawv, 22 uas tib neeg tsis zoo tag nrho sau, los Vajtswv tau tshoov lawv lub siab kom foom koob hmoov rau txhua tus neeg. Raws li peb nyeem hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, cov ntaub ntawv no los “tau cia kom tsa, thiab yuav tsum txhawb nqa rau tej cai thiab kev pov hwm ntawm txhua tus tib neeg, raws li tej ntsiab cai ncaj ncees thiab dawb huv” 23 Ob lub ntsiab cai no yog kev ywj siab xaiv thiab kev lav ris rau yus tej kev txhaum. Tus Tswv hais tias:

“Yog li ntawd, qhov uas ib tug neeg yuav ua cev qhev rau lwm tus tsis yog kev ncaj ncees.

“Thiab yog rau lub hom phiaj no kuv thiaj tau tsa tus Txhooj Lij Choj ntawm lub teb chaws no, los ntawm cov neeg muaj tswv yim uas kuv tsa sawv los rau lub hom phiaj no txhais tes los, thiab txhiv thaj av los ntawm kev ua nqaij ntuag ntshav nrog.” 24

Twb tau txais kev tshwm sim no nyob rau xyoo 1833 thaum Haiv Neeg Ntseeg nyob hauv Missouri raug tsim txom loj heev. Zaj lus piav lub ntsiab txog phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus tshooj 101 hais tias: “Tej pawg neeg phem tau ntiab lawv tawm hauv lawv tej tsev hauv Ciaj Ciam Av Jackson. … Muaj ntau txoj kev hawv tua neeg tawm tsam coob leej neeg ntawm lub Koom Txoos.” 25

Yog ib lub sij hawm uas muaj kev tsis sib haum xeeb. Cov Neeg Missouri xav tias cov Neeg Qhab Amelikas yog cov yeeb ncuab thiab xav ntiab lawv tawm ntawm lawv thaj av mus. Tsis tas li ntawd, muaj cov neeg uas tuaj nyob hauv Missouri uas muaj neeg ua qhev thiab tsis nyiam cov uas tawm tsam kev ua qhev.

Tiam sis, peb cov lus qhuab qhia yeej hais zoo txog cov Neeg Qhab Amelikas, thiab peb xav qhia lawv txog Yexus Khetos txoj moo zoo. Hais txog kev ua qhev, peb cov vaj lug kub tau qhia meej tias tsis tsim nyog uas ib tug neeg yuav raug yuam ua qhev rau lwm tus. 26

Thaum kawg, Haiv Neeg Ntseg raug yuam ntiab tawm ntawm Missouri mus 27 ces lawv raug yuam mus rau Sab Hnub Poob. 28 Haiv Neeg Ntseeg tau vam meej thiab nrhiav kev thaj yeeb uas muaj thaum yus ua ncaj ncees, koom siab koom ntsws, thiab ua neej raws li Yexus Khetos txoj moo zoo.

Kuv nyiam tus Cawm Seej Zaj Lus Thov Vajtswv uas muaj hauv Yauhas phau Txoj Moo Zoo. Tus Cawm Seej qhia tias Leej Txiv tau txib Nws thiab Nws tau ua hauj lwm uas Leej Txiv txib Nws ua tiav lawm. Ces Nws thov Vajtswv pab Nws cov thwj tim thiab cov uas yuav ntseeg Khetos: “Kom lawv koom ib lub siab. Txiv, thov cia lawv nyob hauv wb, ib yam li koj nyob hauv kuv thiab kuv nyob hauv koj; thov koj pab kom lawv ua tau ib lub siab, ntiaj teb thiaj paub hais tias koj txib kuv los.” 29 Kev koom siab yog qhov uas Khetos tau thov Vajtswv kom tau ua ntej Nws raug ntxeev siab thiab raug ntsia saum ntoo khaub lig.

Thawj xyoo ntawm kev muab Yexus Khetos txoj moo zoo txum tim rov qab los, raws li sau hauv tshooj 38 ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus, tus Tswv hais txog tej kev ua tsov ua rog thiab kev phem thiab hais tias, “Kuv hais rau nej tias, cia li ua ib lub siab; thiab yog nej tsis ua ib lub siab ces nej tsis yog kuv li.” 30

Peb lub Koom Txoos kab lig kev cai yog los ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo. Tus Thwj Tim Povlauj Tsab Ntawv rau cov Neeg Loos yog ib tsab zoo kawg. 31 Lub Koom Txoos hauv lub Nroog Loos thaum ntawd yog cov Neeg Yudais thiab Lwm Haiv Neeg. Cov Neeg Yudais no twb ua raws li kab lig kev cai Yudais thiab “tau kov yeej kom muaj kev ywj pheej thiab pib vam meej.” 32

Lwm Haiv Neeg nyob hauv lub nroog Loos muaj kab lig kev cai uas los ntawm lub caij nyoog Hellenist, uas tus Thwj Tim Povlauj to taub zoo vim nws nyob hauv Athees thiab Kaulees.

Povlauj piav txog Yexus Khetos txoj moo zoo tag nrho. Nws hais txog tej yam los ntawm Yudais kab lig kev cai thiab Lwm Haiv Neeg 33 uas tsis yog raws li Yexus Khetos txoj moo zoo. Nws yeej thov kom lawv muab tej yam ntawm lawv kab lig kev cai thiab txoj kev ntseeg uas tsis yog raws li Yexus Khetos txoj moo zoo tso tseg. Povlauj ntuas cov Neeg Yudais thiab Lwm Haiv Neeg kom lawv coj raws li cov lus txib, ib leeg hlub ib leeg, thiab qhia tias kev ua ncaj ncees yeej ua rau lawv txais tau kev cawm seej. 34

Kab lig kev cai ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo yeej tsis zoo li Lwm Haiv Neeg los sis cov Neeg Yudais kab lig kev cai. Yus daim tawv nqaij yog xim twg los sis yus nyob qhov twg los tsis ua li cas. Txawm yog peb xyiv fab vim tej kab lig kev cai sib txawv, peb yuav tsum muab tej yam uas tsis yog raws li Yexus Khetos txoj moo zoo tso tseg. Peb cov mej zeej thiab cov neeg hloov siab los ntseeg tshiab feem ntau los ntawm tej kab lig kev cai thiab tej haiv neeg sib txawv. Yog peb yuav ua raws li Thawj Tswj Hwm Nelson cov lus qhuab ntuas kom muab Ixayees sau los ua ke, peb yuav kawm tias peb yeej sib txawv ib yam li cov Neeg Yudais thiab Lwm Haiv Neeg nyob hauv Povlauj lub caij nyoog. Tiam sis peb muaj peev xwm koom siab hlub thiab ntseeg Yexus Khetos. Povlauj Tsab Ntawv rau cov Neeg Loos qhia lub ntsiab cai hais tias peb ua raws li kab lig kev cai thiab cov lus qhuab qhia ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo. Nov yog tus txheej txheem rau peb niaj hnub no thiab. 35 Cov kab ke hauv lub tuam tsev ua rau peb koom siab yam li tshwj xeeb thiab ua rau peb koom ua ke mus ib txhis li.

Peb hwm cov mej zeej pioneer nyob thoob plaws lub ntiaj teb, tsis yog vim lawv yog neeg zoo tag nrho tiam sis yog vim lawv tau kov yeej tej yam nyuaj, tau ua kev txi ntau heev, xav ua neeg zoo li Khetos, thiab siv zog txhawb kev ntseeg thiab koom siab nrog tus Cawm Seej. Qhov uas lawv koom siab nrog tus Cawm Seej ua rau lawv koom siab koom ntsws ua ke. Lub ntsiab cai no muaj tseeb rau nej thiab kuv niaj hnub no.

Txoj kev hu meej rau cov mej zeej ntawm Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg yog kom lawv siv zog ua ib cov neeg Xi-oos uas koom siab koom ntsws thiab ua neej ncaj ncees. 36

Kuv thov Vajtswv tias peb yuav ua ncaj ncees thiab koom siab thiab rau siab nrho ua hauj lwm rau thiab teev tiam peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, tus uas kuv ua tim khawv txog. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27.

  2. Thomas Kane tej hauj lwm pab cov mej zeej los tib neeg yeej xav tias yog “kev ua siab dawb los ntawm ib tug uas ntseeg nws lub tswv yim thiab pom tej kev tsis ncaj uas ib haiv neeg ntseeg me me raug los ntawm ib pawg neeg loj uas phem thiab lim hiam” (zaj lus piav rau Elizabeth Wood Kane, Twelve Mormon Homes Visited in Succession on a Journey through Utah to Arizona, tus kho ntawv yog Everett L. Cooley [1974], viii).

  3. Saib Kane, Twelve Mormon Homes, 5.

  4. Saib Kane, Twelve Mormon Homes, 40.

  5. Saib Lowell C. (Ben) Bennion thiab Thomas R. Carter, “Touring Polygamous Utah with Elizabeth W. Kane, Winter 1872–1873,” BYU Studies, phau 48, naj npawb 4 (2009), 162.

  6. Zoo li Elizabeth xav tias cov Neeg Amelikas thaum lub sij hawm ntawv yuav muab cov Neeg Qhab Amelikas qhov seem xwb thiab tsis ua zoo rau lawv npaum li lwm tus.

  7. Saib Kane, Twelve Mormon Homes, 64–65. Yeej tsim nyog nco qab tias muaj cov Neeg Qhab Amlikas coob, tsis hais ob peb tug thawj coj, tau los ua mej zeej hauv lub Koom Txoos. Kuj saib John Alton Petusson, Utah’s Black Hawk War (1998) 61; Scott R. Christensen, Sagwitch: Shoshone Chieftain, Mormon Elder, 1822–1887 (1999), 190–95.

  8. Nyob hauv lub caij nyoog no “cov neeg ncaj ncees yuav sib sau tawm hauv txhua haiv neeg los, thiab yuav los rau hauv Xi-oos, hu nkauj nrog tej nkauj xyiv fab kav ib txhis” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:71).

  9. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 105:3–5. Cov vaj lug kub yeej hais tias kev saib xyuas cov neeg pluag thiab cov neeg xav tau yog ib qho tseem ceeb ntawm kev ncaj ncees.

  10. Saib Amas 36:30; kuj saib 1 Nifais 2:20; Mauxiyas 1:7. Feem kawg ntawm Amas 36:30 hais tias, “Npaum li uas koj yuav tsis ua raws li Vajtswv tej lus txib koj yuav raug txiav tawm ntawm nws xub ntiag mus. Nim no qhov no yog raws li nws txoj lus.”

  11. Mauxiyas 2:41. Thawj Tswj Hwm Lorenzo Snow (1814–1901) qhia tias: “Yeej Tsis muaj ib tug Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg uas tuag tom qab nws ua neej rau siab ntseeg es yuav poob ib yam dab tsi vim tias nws tsis tau ua tej yam thaum tsis muaj cib fim pub rau nws ua li ntawd. Los yog hais tias, yog ib tug tub hluas los sis ntxhais hluas tsis tau muaj cib fim yuav poj niam los yuav txiv, thiab nws ua neej rau siab ntseeg mus txog thaum nws tuag, ces nws yuav tau tag nrho cov koob hmoov, kev tsa nto thiab yeeb koob uas ib tug neeg txais tau uas twb muaj cib fim thiab tau ua zoo. Yeej yuav muaj li no tiag” ( Teachings of Presidents of the Church: Lorenzo Snow [2012], 130). Kuj saib Richard G. Scott, “The Joy of Living the Great Plan of Happiness,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1996, 75.

  12. Saib 1 Yauhas 5:2.

  13. Mauxiyas 18:21; kuj saib Mauxes 7:18.

  14. 4 Nifais 1:16.

  15. 4 Nifais 1:15.

  16. 4 Nifais 1:24.

  17. Maulaunais 9:13–14.

  18. Russell M. Nelson, nyob hauv “First Presidency and NAACP Leaders Call for Greater Civility, Racial Harmony,” May 17, 2018, newsroom.ChurchofJesusChrist.org; kuj saib “President Nelson Remarks at Worldwide Priesthood Celebration,” June 1, 2018, newsroom.ChurchofJesusChrist.org.

  19. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 90:11 hais tias, “Txhua tus neeg yuav hnov qhov txhij txhua ntawm txoj moo zoo … los ntawm nws yam lus.” Yog li ntawd, peb yeej pom zoo rau tej pawg uas hais lwm yam lus.

  20. 2 Nifais 26:33.

  21. Saib Txhooj Lij Choj ntawm lub Teb Chaws Amelikas.

  22. Saib United States Declaration of Independence (1776); Constitution of the United States, Amendments I–X (Bill of Rights), National Archives website, archives.gov/founding-docs.

  23. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101:77; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  24. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101:79–80.

  25. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101, zaj lus piav txog tshooj

  26. Saib Saints: The Story of the Church of Jesus Christ in the Latter Days, phau 1, The Standard of Truth, 1815–1846 (2018), 172–74; James B. Allen thiab Glen M. Leonard, The Story of the Latter-day Saints, phau luam zaum thib 2 (1992), 93–94; Ronald W. Walker, “Seeking the ‘Remnant’: The Native American during the Joseph Smith Period,” Journal of Mormon History, phau 19, naj npawb 1 (Spring 1993): 14–16.

  27. Saib Saints, 1:359–83; William G. Hartley, “The Saints’ Forced Exodus from Missouri, 1839,” nyob hauv Richard Neitzel Holzapfel thiab Kent P. Jackson, ob tug kho ntawv, Joseph Smith, the Prophet and Seer (2010), 347–89; Alexander L. Baugh, “The Mormons Must Be Treated as Enemies,” nyob hauv Susan Easton Black thiab Andrew C. Skinner, ob tug kho ntawv, Joseph: Exploring the Life and Ministry of the Prophet (2005), 284–95.

  28. Saib Saints: The Story of the Church of Jesus Christ in the Latter Days, phau 2, No Unhallowed Hand, 1846–1893 (2020), 3–68; Richard E. Bennett, We’ll Find the Place: The Mormon Exodus, 1846–1848 (1997); William W. Slaughter thiab Michael Landon, Trail of Hope: The Story of the Mormon Trail (1997).

  29. Yauhas 17:21.

  30. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27.

  31. Nws Tsab Ntawv rau cov Neeg Loos yeej qhia tag nrho txog cov lus qhuab qhia. Phau Loos yog tib phau uas hais txog txoj Kev Theej Txhoj nyob hauv Phau Tshiab. Kuv yeej nyiam Tsab Ntawv rau cov Neeg Loos vim phau no qhia txog kev muab neeg sib txawv koom siab ua ke dhau los ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo thaum kuv yog ib tug ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm uas muaj cov mej zeej los ntawm ntau haiv neeg thiab kab lig kev cai uas hais ntau yam lus.

  32. Frederic W. Farrar, The Life and Work of St. Paul (1898), 446.

  33. Saib Farrar, The Life and Work of St. Paul, 450.

  34. Saib Loos 13.

  35. Saib Dallin H. Oaks, “The Gospel Culture,” Liahona, Peb Hlis Ntuj 2012, 22–25; kuj saib Richard G. Scott, “Removing Barriers to Happiness,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1998, 85–87.

  36. Saib Mauxes 7:18.