Lub Tuam Rooj Sab Laj
Tsis Muab Li Neeg Ntiaj Teb Muab
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Tsis Muab Li Neeg Ntiaj Teb Muab

Tej cuab yeej uas peb muaj kom ua rau kev coj siab zoo loj hlob tuaj hauv peb lub zej zog los yeej muaj hauv Yexus Khetos txoj moo zoo.

Ua ntej thawj hnub Easter, thaum Yexus nyuam qhuav tsim lub cim nco txog tshiab thiab muab rau pawg Kaum Ob tug noj, Nws pib hais lus zoo li nws yuav tso lawv tseg thiab peem zog mus rau lub vaj Khexemes, raug kev ntxeev siab, thiab raug ntsia saum ntoo khaub lig. Txawm yog li ntawd los, Yexus pom tias cov txiv neej no kuj txhawj xeeb heev thiab ntshai heev vim yog Nws hais li ntawd, ces Yexus hais rau lawv (thiab rau peb):

“Nej tsis txhob txhawj thiab tsis txhob nyuaj siab, nej cia li ntseeg Vajtswv thiab ntseeg kuv. …

“Kuv yuav tsis tso nej ua ntsuag ib zaug li; kuv yuav rov qab los cuag nej. …

“Kuv muab kuv txoj kev kaj siab tso rau nej; txoj kev kaj siab uas kuv muab pub rau nej, kuv tsis muab rau nej li neeg ntiaj teb muab. Nej tsis txhob txhawj, tsis txhob nyuaj siab thiab tsis txhob ntshai.”1

Yeej muaj tej kev cov nyom ntau hauv lub ntuj txawj tuag no, thiab yeej muaj rau cov ntseeg thiab, tiam sis txoj lus nplij peb lub siab los ntawm Khetos yog qhov uas hais tias Nws, tus me nyuam yaj yuav txi, yuav mus “ib yam li ib tus yaj uas luag tab tom txiav plaub,”2 thiab tom qab ntawd sawv rov los, thiab ua mus ib txhiab ib txhis li, raws li tus sau nkauj qhuas Vajtswv hais, “peb lub chaw nkaum thiab peb lub dag lub zog, thaum twg muaj kev txom nyem, nws npaj nroos yuav pab peb.”3

Thaum nej tab tom xav txog tej kev cov nyom uas Khetos raug thaum txog lub sij hawm rau nws raug ntsia saum ntoo khaub lig thiab uas Nws cov thwj tim raug thaum lawv yuav coj txoj moo zoo mus thoob plaws lub ntiaj teb, cia li mloog ib txoj lus uas tus Cawm Seej hais rau Nws lub Koom Txoos hauv hnub nyoog kawg no uas ua txwm nrog rau thawj txoj lus uas Nws hais rau nws cov thwj tim thaum ub ntawd. Txoj lus kuv hais txog nyob hauv tag nrho tej nqes vaj lug kub hauv Phau Ntawv Maumoos uas hais txog kev kev tsis sib haum xeeb, los ntawm Lamas thiab Lemuyees tej kev txhoj puab mus txog tej tsov rog loj uas muaj txhiab txhiab vam vam tus tub rog. Lub ntsiab uas muaj ntau nqes lus hais txog kev tsov rog hauv Phau Ntawv Maumoos yog vim nws yog sau rau cov neeg hauv lub caij nyoog kawg no, cov neeg sau (uas feem coob tau ua tsov ua rog ntau heev thiab) ceeb toom peb hais tias kev kub ntxhov thiab kev tsis sib haum xeeb yuav yog ib feem ntawm kev txheeb ze hauv lub caij nyoog kawg no.

Ham tsis, kuv lub tswv yim no hais txog tej kev tsis sib haum xeeb hauv lub caij nyoog kawg no tsis yog ib lub tswv yim tshiab. Ob txhiab xyoos dhau los, tus Cawm Seej tau ceeb toom tias thaum lub caij nyoog kawg yuav muaj “kev tsov rog thiab lus xaiv txog kev tsov rog,”4 thiab tom qab ntawd hais tias “kev thaj yeeb [yuav] raug muab tshem tawm hauv ntiaj teb no mus.”5 Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb no, uas qhia meej meej hais tias kev tsis sib haum xeeb yog los ntawm tus dab phem los,6 tej zaum Nws nrog Nws Leej Txiv quaj vim yog tib neeg ntiaj teb uas “tsis muaj siab ntsws,” zoo li vaj lug kub hais, thiab tsis paub sib raug zoo sib pab sib hlub.7

Cov kwv tij thiab cov muam, peb pom ntau txoj kev sib cav sib ceg, kev npau taws, thiab kev sib tawm tsam hauv nyob ib puag ncig. Yeej yog ib qho zoo uas tiam neeg no tsis tau muaj Kev Tsov Rog Ntiaj Teb Thib Peb, thiab peb tsis tau raug tej kev txom nyem lag luam nyiaj txiag ib yam thaum xyoo 1929 uas muaj lub Caij Txom Nyem Loj. Tiam sis peb muaj ib hom Tsov Rog Ntiaj Teb thib Peb uas peb tawm tsam, tsis yog ib txoj kev tawm tsam peb cov yeeb ncuab tiam sis peb cov uas yog Vajtswv cov me nyuam raug txhij kom txawj xav thiab pab kho tej kev mob siab hauv lub ntiaj teb nyob ib ncig ntawm peb. Lub Caij Txom Nyem Loj uas peb muaj tam sim no tsis yog hais txog poob nyiaj txiag npaum li tias yog qhov uas peb tsis ntseeg peb tus kheej ntxiv li lawm, tsis muaj kev ntseeg, kev cia siab, thiab kev siab hlub txaus. Tiam sis tej cuab yeej uas peb muaj kom ua rau kev coj siab zoo loj hlob tuaj hauv peb lub zej zog los yeej muaj hauv Yexus Khetos txoj moo zoo. Peb yuav tsum—thiab lub ntiaj teb yuav tsum muaj peb ua li no—peb yuav tsum muab tej ntsiab lus ntawm txoj moo zoo thiab ntawm txoj kev khi lus coj mus ua raws li thiab qhia rau lwm tus neeg.

Yog li ntawd, hauv ib lub ntiaj teb uas “raug thawb mus los, es tsis tau kev nplij siab,” ib yam li Yehau-vas hais yuav zoo li ntawd, peb yuav ua li cas nrhiav tau qhov uas Nws hu ua “txoj kev khi lus ntawm … kev kaj siab lug”? Peb nrhiav tau thaum peb tig mus tau rau Nws uas hais tias Nws yuav muaj siab hlub tshua peb “nrog ib lub siab dawb paug mus ib txhis li”, “thiab yuav muab kev kaj siab lug rau peb cov me nyuam.8 Txawm hais tias yeej muaj tej lus qhia qhov uas muaj los yav tom ntej thiab tej nqes vaj lug kub uas txaus ntshai thiab ntxim ua rau yus txhawj xeeb es tshaj tawm tias kev kaj siab lug yuav raug tshem ntawm lub ntiaj teb no mus los, cov yaj saub, suav peb tus Russell M. Nelson, tau qhia tias qhov ntawd tsis txhais hais tias kev nyob kaj siab lug yuav raug tshem tawm ntawm peb tus kheej!9 Yog li ntawd, lub hnub Easter no cia peb sim tsim kev nyob kaj siab lug hauv peb tej siab tej ntsws, qhov tshuaj ua tshav ntuj thiab txawj kho ntawm tus Tswv Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj rau peb tus kheej thiab peb tsev neeg thiab cov neeg ib ncig ntawm peb. Xav tsis thoob thiab zoo siab uas cov tshauj zoo no los Nws muab rau peb es “tsis them nyiaj thiab tsis tshuav nqi.”10

Yeej xav tau txoj kev pab thiab kev cia siab li no vim nyob hauv lub ntiaj teb no yeej muaj coob tug uas muaj teeb meem ntau—txawm yog ntawm lub cev nqaij daim tawv los sis kev nrog lwm tus sib raug zoo, lub paj hlwb los sis nyiaj txiag, los yog lwm yam ntau. Tiam sis peb tsis muaj zog txaus kho tej teeb meem no peb tus kheej, vim kev thaj yeeb uas peb xav tau tsis yog hom uas “lub ntiaj teb neeg muab.”11 Ua li ntawd peb yuav tsum muaj qhov uas cov vaj lug kub hu ua “lub hwj chim ntawm ntuj ceeb tsheej,” tiam sis kom txuas tau rau tej hwj chim ntawd peb yuav tsum ua neej raws li qhov uas cov vaj lug kub hu ua “tej ntsiab cai ntawm kev ncaj ncees.”12 Qhov uas yus to taub tias lub ntsiab cai thiab lub hwj chim txuas ua ke yog tib zaj lus qhia uas tsev neeg ntiaj teb yeej los kawm tsis tau zoo, tus Vajtswv ntuj thiab ntiaj teb hais li!13

Thiab tej ntsiab cai ntawd yog dab tsi? Twb txheeb tseg ntau zaus hauv peb cov ntawv vaj lug kub, thiab peb qhia tej ntsiab cai no ntau zaus hauv tej tuam rooj sab laj li no, thiab hauv lub caij nyoog kawg no, tus Yaj Saub Yauxej Xamiv tau kawm txog tej ntsiab cai no thaum tus Tswv teb nws cov lus quaj thov hais tias “Kuv tus Vajtswv, kuv tus Vajtswv, yog vim li cas koj thiaj tso kuv tseg?”14 Thaum nws raug kaw qhov taub Liberty Jail, tus Tswv tau qhia nws hais tias tej ntsiab cai ntawm kev ncaj ncees suav tej txiaj ntsim xws li kev rub siab ntev, kev rub siab ntev nyiaj, kev ua siab zoo, thiab kev hlub tsis dag.15 Yog tias tsis muaj tej ntsiab cai no ces yeej muaj tseeb uas peb yuav muaj kev tsis sib haum xeeb thiab kev ntxub ntxaug.

Yog li ntawd, kuv xav hais me ntsis txog qhov uas niaj hnub nim no tsis muaj tej ntsiab cai ntawm kev ncaj ncees hauv peb lub caij nyoog. Feem ntau los kuv yog ib tug neeg uas zoo siab thiab xav zoo, thiab muaj ntau yam uas zoo thiab zoo nkauj nyob hauv peb lub ntiaj teb. Peb muaj tej khoom ntau tshaj lwm tiam neeg, tiam sis tiam 21 lub xam khoo yeej muaj li yuav hais no thiab kuj pom ntau zaus hauv lub Koom Txoos, peb pom tib neeg lub neej uas muaj teeb meem, tej kev txiav txim siab nyoo tej kab lis kev cai tsis zoo es thaum kawg rhuav tej kev sib khi lus thiab ua rau tib neeg lub siab ntais rhe. Cia li xav txog tej lus dev uas hais txog kev sib deev, ob qho no muaj nyob hauv cov duab yeeb yaj kiab los sis TV ntau kawg, los sis xav txog kev hais lus thuam cov poj niam thiab lwm yam tsis tsim txiaj uas peb nyeem tias muaj ntau nyob hauv qhov chaw ua hauj lwm. Hais txog kev coj dawb huv raws li kev khi lus, ntshe feem ntau tib neeg muab qhov dawb ceev hloov uas ib yam uas tsis tshwj xeeb thiab qhov uas dawb huv hloov ua ib yam uas qias neeg. Rau nej cov uas raug ntxias kom coj los sis hais “raws li neeg ntiaj teb muab,” ces tsis txhob xav tias nej yuav muaj kev kaj siab lug; kuv cog lus rau nej los ntawm tus Tswv lub npe tias yuav tsis muaj li ntawd. Ib tug yaj saub puag thaum ub tau hais tias, “Kev phem yeej ib txwm tsis yog kev zoo siab.”16 Thaum yus seev cev tas lawm, yus yuav tsum them nqi rau tus uas ntaus nkauj, thiab feem ntau qhov uas yus them yog cov kua muag thiab kev khuv xim.17

Los sis tej zaum peb pom tej kev tsim txom los yog txaj muag uas tsis loj npaum li ntawd. Peb cov uas yog tus Tswv Yexus Khetos cov thwj tim yeej yauv tsum ua tib zoo kom tsis txhob ua phem li ntawd hlo li. Peb yuav tsum tsis txhob muaj txim qhov uas tswj hwm lwm tus neeg tsis raws kev ncaj ncees los sis quab yuam lawv li cas—txawm yog ntawm lub cev los sis lub paj hlwb los sis sab ntsuj plig los sis lwm yam los xij peem. Kuv nco ntsoov qhov uas Thawj Tswj Hwm Gordon B. Hinckley hais thaum nws hais lus rau cov txiv neej hauv lub Koom Txoos hais txog lawv cov uas yog “nom nyaum hauv lawv lub tsev” hais tias:18

“Ntxim tu siab thiab ntxim phem heev qhov uas ib tug txiv neej yuav ntaus nws poj niam,” nws hais. “Ib tug txiv neej hauv lub Koom Txoos no twg uas ntaus nws tus poj niam, uas saib nws tsis rau nqi, uas hais lus tub qaug nws, uas tswj hwm nws tsis raws kev ncaj ncees yeej tsis tsim nyog tuav lub pov thawj hwj. … [Nws] tsis tsim nyog tuav ib daim ntawv tso cai nkag tuam tsev.”19 Twb phem ib yam li ntawd, nws hais, yog ib txoj kev ua phem li cas rau me nyuam yaus thiab—los sis lwm yam kev ua phem.20

Cov txiv neej, cov poj niam, thiab cov me nyuam uas feem ntau coj ncaj ncees ruaj khov tseem muaj tej lub sij hawm uas lawv hais lus tsis zoo, twb yog hais lus rhuav, rau lwm tus neeg uas feem ntau yog tib co neeg uas lawv nrog sib khi rau hauv tus Tswv lub tuam tsev los ntawm ib txoj kab ke dawb huv. Txhua tus neeg muaj cai muaj kev hlub, muaj kev kaj siab lug, thiab kev nyab xeeb ntawm lawv lub vaj tse. Thov kom peb sawv daws ua hauj lwm kom muaj kev nyob kaj siab lug hauv lub vaj tse txuas ntxiv mus. Txoj lus cog tseg ntawm qhov uas ua ib tug neeg uas tsim kev kaj siab lug yog nej yuav muaj tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua nej tus khub nraim thiab tej koob hmoov yuav ntws los rau nej “tsis yuam hlo li” mus ib txhiab ib txhis li.21 Tsis muaj leej twg uas yuav tsum cem lwm tus los sis hais lus tsis zoo rau luag tej kom “hu zaj nkauj txog txoj kev hlub uas txhiv dim.”22

Thov kom kuv xaus rau ntawm qhov chaw kuv pib. Tag kis yog hnub Easter, ib lub sij hawm rau tej ntsiab cai ncaj ncees ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj “coj peb mus dhau”—kev tsis sib haum xeeb thiab kev sib cav sib ceg, kev poob siab thiab kev me siab, thiab thaum kawg kev tuag. Yog ib lub sij hawm uas peb yuav tsum tuag nthi muab siab npuab rau Vajtswv tus Yaj, uas “[ris] peb tej kev tu siab, thiab ev peb tej kev nyuaj siab,” 23 vim Nws txiav txim siab kiag kom ua tiav txoj kev cawm seej theej peb lub txhoj.

Txawm hais tias Nws raug luag ntxeev siab rau nws thiab raug mob, nws raug luag ntaus thiab tsim txom nws, thiab txawm tias nws ris tag nrho tej kev txoj kev txhaum ntawm tsev neeg ntiaj teb los, Leej Tub ntawm Leej Txiv uas muaj txoj sia nyob tseem yuav muaj cuab kav saib tej yam uas muaj los rau tib neeg txawj tuag no, saib peb thiab hais tias: “Kuv muab kuv txoj kev kaj siab tso rau nej; txoj kev kaj siab uas kuv muab pub rau nej, kuv tsis muab rau nej li neeg ntiaj teb muab. Nej tsis txhob txhawj, tsis txhob nyuaj siab thiab tsis txhob ntshai.”24 Thov kom nej tau koob hmoov thiab kev xyiv fab thaum hnub Easter no. Tej yam uas muaj los vim yog hnub Easter suav tsis txheeb twb tau muaj tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb them tus nqi, es kuv hlub Nws kawg siab kawg ntsws, nov yog Nws lub Kooom Txoos thiab kuv ua tim khawv li no tuav Nws lub npe, tus Tswv Yexus Khetos, amees.