Lub Tuam Rooj Sab Laj
Nov Yog Peb lub Caij!
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Nov Yog Peb lub Caij!

Vajtswv tau xa nej los rau hauv ntiaj teb tam sim no, ntawm qhov chaw no, thaum lub caij nyoog zoo kawg nkaus no.

Thaum xyoo 1978, kuv sawv ntawm ib tshav fuv npos hauv ib qho chaw ntaus fuv npos uas muaj 65,000 tus neeg saib peb ntaus. Nyob ntawm kuv tom hauv ntej yog ob peb tug neeg loj heev ntawm tog tom ub uas zoo nkaus li lawv xav muab kuv lub taub hau de pov tseg. Yog kuv thawj thawj qhov kev ntaus fuv npos hauv lub Teb Chaws lub Koom Haum Ntaus Fuv Npos ua tus quarterback thib ib, thiab kuv tog tab tom ntaus nrog pawg uas yeej Super Bowl xyoo tas los. Qhia tseeb, kuv tsis tau paub kuv puas txawj txaus nrog pawg ntawd sib ntaus fuv npos. Kuv npaj cuam lub pob thawj zaug, es thaum kuv tso lub pob mus, kuv raug ntaus sab tshaj dua kuv tau raug ntaus ua ntej ntawd. Tam sim ntawd, thaum pw hauv qab ib pawg neeg ntaus fuv npos loj heev, kuv xav paub saib kuv ua dab tsi. Kuv yuav tsum txiav txim siab. Kuv puas cia kuv tej kev tsis ntseeg kov yeej kuv, los sis kuv puas yuav ua siab loj thiab muaj dag zog txaus peem mus tom ntej?

Daim Duab
Cuam lub pob thawj zaug

Associated Press

Thaum lub sij hawm ntawd kuv tsis paub saib qhov uas muaj los ntawd yuav npaj kuv rau tej cib fim nyob rau yav tom qab ntawd. Kuv yuav tsum tau kawm tias kuv muaj zog tau thiab ua siab loj tau txawm tias qhov chaw puag ncig nyuaj rau kuv.

Ib qho game fuv npos tej zaum tsis tseem ceeb npaum li tej kev cov nyom uas nej yuav raug. Feem ntau, tsis muaj neeg coob heev ntsia nej ua tej yam nej yuav tsum ua. Tiam sis qhov uas nej ua siab loj thiab txiav txim siab raws li qhov yog yuav raug rau qhov uas muaj los nyob mus ib txhis li.

Tej zaum peb tsis tshua xav tias nej txawj ua. Tiam sis peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej saib peb ua ib tug neeg muaj siab loj thiab uas yuav pab txhim tsa Nws lub nceeg vaj. Yog vim li ntawd Nws xa peb nqis los rau hauv lub ntiaj teb no thaum lub caij nyoog tseem ceeb no. Nov yog peb lub caij!

Mloog saib Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tsis ntev tom qab nws pib ua tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos: “Peb tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim, Yexus Khetos, yuav ua Nws tej hauj lwm zoo tshaj plaws tas sim no mus rau thaum Nws yuav rov qab los. Peb yuav pom tej txuj ci tseem ceeb uas qhia tias Vajtswv Leej Txiv thiab Nws Tib Leeg Tub, Yexus Khetos, yeej muaj yeeb koob coj kav lub Koom Txoos no.” (“Kev Tshwm Sim rau lub Koom Txoos, Kev Tshwm Sim rau Peb lub Neej,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 96).

Tej hauj lwm zoo tshaj plaws no? Tej txuj ci tseem ceeb uas qhia tias Vajtswv saib xyuas peb los? Tej no yuav zoo li cas tiag? Peb yuav muaj lub luag hauj lwm twg, thiab peb yuav ua li cas to taub saib peb yuav tsum ua li cas? Kuv tsis paub tag nrho tej lus teb, tiam sis kuv paub hais tias tus Tswv xav kom peb npaj zoo! Qhov uas peb tsim nyog tuav lub hwj chim pov thawj hwj yeej tseem ceeb tshaj plaws tam sim no.

Peb puas ntseeg Vajtswv tus yaj saub? Peb puas yuav paub tau saib peb txoj hmoo yuav zoo li cas? Peb paub tau thiab peb yuav tsum ua li ntawd vim nov yog peb lub caij!

Thaum peb hnov tej dab neeg txog Vajtswv cov tub qhe uas ua peb ntej—ib yam li Mauxes, Maivliag, Maulaunais, Amas, Exethaws, Yauxej, thiab coob tug ntxiv—lawv zoo li lawv yog neeg tseem ceeb dua peb. Tiam sis lawv tsis tshua txawv peb ntau. Lawv yog tib neeg uas ntsib tej kev cov nyom. Lawv tso siab rau tus Tswv. Lawv xaiv qhov yog thaum ib lub sij hawm tseem ceeb heev. Thiab, thaum muaj siab ntseeg rau ntawm Yexus Khetos, lawv ua tej hauj lwm uas tsim nyog ua hauv lawv lub caij.

Daim Duab
Tus yaj saub Yausuas

Goodsalt

Cia li xav txog tus pha ej hauv Phau Qub hu ua Yausuas. Nws yog ib tug uas raws Mauxes qab, ib tug thawj coj zoo tshaj plaws hauv liv xwm ntiaj teb. Tom qab Mauxes ncaim mus lawm, yog Yausuas lub caij. Nws raug xaiv los mus coj tsev neeg Ixayees mus rau hauv thaj av uas tau cog lus tseg. Nws yuav ua li cas ua li ntawd? Yausuas yug los hauv Iyiv teb chaws thiab tau ua ib tug tub qhe. Nws tsis muaj ntawv qhia los sis tej vis dis aus qhia pab nws. Nws twb tsis muaj ib lub xov tooj ntawm tes! Tiam sis nws twb tau txoj lus cog tseg los ntawm tus Tswv hais tias:

“Ib yam li kuv nrog Mauxes, kuv kuj yuav nrog koj: Kuv yuav nrog nraim koj, tsis tso koj tseg.

“Cia li muaj zog thiab ua siab loj” (Yausuas 1:5–6).

Thaum kuv nyuam qhuav pib ua ib tug Xya Caum, kuv txais ib tsab xov tooj los ntawm chav hauj lwm ntawm Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm hais tias muaj kam ceev, thiab hais kom kuv sawv cev tam tus yaj saub mus xyuas ib tug tub hluas uas pw tsev kho mob—tam sim ntawd. Tus tub hluas npe hu ua Zach. Nws tab tom npaj mus ua tub txib tiam sis nws raug xwm txheej lawm thiab raug nws lub taub hau sab heev lawm.

Thaum kuv tsav tsheb mus tom lub tsev kho mob, kuv xav mus xav los ceev ceev. Ib txoj hauj lwm rau tus yaj saub—puas yog tiag? Yuav muaj dab tsi los? Kuv yuav ua li cas pab tus tub hluas no? Kuv puas muaj siab ntseeg txaus? Kuv thov Vajtswv thiab kuv paub tias kuv muaj txoj cai ntawm lub pov thawj hwj dawb huv es ob qho ntawd ua kuv lub hauv paus.

Thaum kuv tuaj txog, Zach pw hauv ib lub txaj hauv lub tsev kho mob. Muaj ib tug neeg uas npaj thawb nws mus tom chav phais taub hau kom cov kws kho mob yuav daws tau qhov hnyav rau nws lub paj hlwb. Kuv saib nws niam uas los kua muag si laws thiab lwm tus phooj ywg uas sawv ntawd, thiab kuv paub meej meej hais tais Zach xav tau ib txoj koob hmoov ntawm lub pov thawj hwj. Tsis ntev ua ntej ntawd tus phooj ywg tau txais lub Pov Thawj Hwj Mekhixedes, ces kuv hais kom nws pab kuv. Kuv hnov lub hwj chim ntawm lub pov thawj hwj thaum wb foom koob hmoov rau Zach. Ces lawv thawb nws mus phais, thiab kuv hnov hauv kuv nruab siab ib qho kev kaj siab lug uas qhia kuv tias tus Cawm Seej yuav saib xyuas tej no raws li Nws lub tswv yim zoo.

Cov neeg kho mob xoo fais fab X-ray ib zaug ntxiv ua ntej lawv pib phais. Lawv xav tsis thoob uas lawv pom tias tsis tas phais paj hlwb lawm.

Tom qab kev kho thiab kev xyaum ntau, Zach kawm mus kev thiab hais lus dua ib zaug ntxiv. Nws mus ua tub txib thiab nim no muaj ib tse neeg zoo nkauj heev.

Ham tsis, qee zaum txhua yam tsis mus zoo npaum li ntawd. Kuv muaj siab ntseeg ib yam thiab siv lub pov thawj hwj foom koob hmoov rau lwm tus neeg, thiab tus Tswv tsis tau kho tus ntawd tag nrho hauv lub neej no. Peb tso siab rau Nws lub hom phiaj thiab cia Nws kav saib yuav muaj li cas. Tej zaum peb yuav xaiv tsis tau yuav muaj los li cas vim yog tej yam peb ua, tiam sis peb xaiv tau qhov uas peb ua tej yam zoo.

Tej zaum nej yuav tsis muaj lub cib fim sawv cev tam Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thaum muaj xwm txheej ceev li ntawd. Tiam sis peb txhua tus twb raug hu los ua tej yam uas hloov tib neeg lub neej thaum peb ua cov neeg sawv cev tam tus Tswv. Nws yuav tsis tso peb tseg hlo li. Nov yog peb lub caij!

Petus, tus Cawm Seej thawj tus Thwj Tim nyob hauv ib lub nkoj thaum muaj nag xob nag cua thaum nws pom Yexus los ko taw saum nplaim dej los cuag lawv. Petus xav koom Yexus, thiab tus Cawm Seej hais tias, “Los.” Ua siab loj, thiab yeej yog ib qho txuj ci tseem ceeb, Petus tso lub nkoj tseg thiab pib tshais ruam mus rau tus Cawm Seej. Tiam sis thaum Petus xav txog cov cua ntsawj hlob heev, nws txoj kev ntseeg ua xyem xyav. “Nws ntshai kawg li, ces nws txawm tog zog rau hauv dej, nws hu nrov nrov hais tias, Tus Tswv, thov koj pab kuv. “Tam sim ntawd Yexus txawm cev loo nws tes mus tuav nkaus Petus.” (Saib Mathais 14:22–33.)

Daim Duab
Yexus cev tes

Thaum cov cua ntsawj hauv peb lub neej, peb tsom ntsoov dab tsi? Nco qab ntsoov hais tias, tsuas muaj ib lub hauv paus ntawm lub dab zog thiab lub siab loj. Yexus ob txhais caj npab cev mus rau peb, ib yam li tau cev rau Petus. Thaum peb cev tes mus txais Nws, Nws yuav cawm peb dim. Peb yog Nws li. Nws hais tias, “Tsis txhob ntshai: vim kuv tau txhiv nej dim, kuv tau hu nej lub npe; nej yog kuv li” (Isaiah 43:1). Nws yuav yeej hauv nej lub neej yog tias nej cia Nws yeej. Nej yog cov xaiv. (Saib Russell M. Nelson, “Cia Vajtswv Yeej,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2020, 92–95.)

Thaum nws lub neej yuav tas, Yausuas taij thov nrog rau nws cov neeg hais tias, “Nej cia li txiav txim siab saib nej yuav pe hawm tus twg; … tiam sis kuv thiab kuv tsev neeg, peb yuav pe hawm tus Tswv” (Yausuas 24:15). Vim nws tau xaiv ua hauj lwm pab tus Tswv, Yausuas tau ua ib tug thawj coj zoo kawg rau nws lub caij. Kuv cov phooj ywg, nov yog peb lub caij! Thiab tej yam peb xaiv ua yuav qhia saib peb lub neej tom ntej mus yuav zoo li cas (saib Thomas S. Monson, “Decisions Determine Destiny” [Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Kaum Ib Hlis Ntuj 6, 2005], speeches.byu.edu).

Thaum kuv ua ib tug npisov, peb muaj ib kab paj lus hauv peb pawg ntseeg hais tias: Kev xaiv qhov zoo ua tau rau peb muaj kev zoo siab—mus ib txhis li. Cov tub hluas ntxhais hluas yuav los mus dhau kuv hais tias, “Npisov, kuv xaiv qhov zoo!” Muaj li ntawd yeej yog ib tug npisov ib zaj npau suav!

Qhov uas hais tias “xaiv qhov zoo” txhais li cas? Muaj ib tug neeg nug Yexus hais tias, “Vajtswv txoj kev cai nqe twg yog nqe uas tseem ceeb dua ntais huv tib si?” Nws tau teb tias:

“Nej yuav tsum hlub tus Tswv nej tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv.

“Nqe no thiaj yog lus txib uas tseem ceeb dua ntais.

“Thiab nqe ob uas tseem ceeb hais li no hais tias, Hlub koj tej kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj lub cev” (Mathais 22:36–39).

Kuv tsis paub txog nej, tiam sis thaum kuv nyeem ob nqes lus txib ntawd, kuv xav tias tshuav ib nqes lus txib thib peb: kom hlub nej tus kheej.

Nej puas tau xav hais tias qhov uas nej hlub nej tus kheej yog ib txoj lus txib? Peb puas yuav hlub Vajtswv thiab Vajtswv txov me nyuam tiag yog tias peb tsis hlub peb tus kheej?

Muaj ib tug thawj coj zoo uas pab sab laj nrog ib tug txiv neej uas sim kov yeej qhov uas nws tau xaiv qhov tsis zoo ntau xyoo los lawm. Tus txiv neej no txaj txaj muag thiab xav tias nws tsis tsim nyog muaj leej twg hlub nws.

Nws tus thawj coj hais rau nws hais tias, “Tus Tswv paub koj, hlub koj, thiab zoo siab uas koj ua siab loj thiab ua tej yam koj ua kom ua zoo dua.” Ces nws hais txuas ntxiv hais tias, “[Koj] yuav tsum mloog txoj lus txib kom hlub koj tus kheej kom koj thiaj hnov tau [Vajtswv] txoj kev hlub thiab hlub lwm tus neeg.”

Thaum tus txiv neej no hnov cov lus qhuab ntuas no, nws pom nws lub neej nrog tej qhov muag tshiab. Tom qab no nws hais tias, “Kuv tau siv tag nrho kuv lub neej sim nrhiav kom tau kev kaj siab lug thiab kev saib rau nqi. Kuv tau nrhiav kom tau tej ntawd hauv tej qhov chaw tsis zoo. Tsuas yog hauv Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab tus Cawm Seej txoj kev hlub kuv thiaj tau kev nplij siab xwb. Kuv paub tias lawv xav kom kuv hlub kuv tus kheej; twb yog tib txoj kev uas kuv hnov tau Nkawd txoj kev hlub rau kuv.”

Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom peb hlub peb tus kheej—tsis yog kom peb muab hlob thiab xav txog peb tus kheej xwb, tiam sis kom peb yuav saib peb tus kheej ib yam li Nws saib peb: peb yog Nws cov me nyuam uas Nws hlub. Thaum qhov tseeb no tog rau hauv peb lub siab, peb txoj kev hlub Vajtswv loj hlob tuaj. Thaum peb saib peb tus kheej ua Vajtswv ib tug me nyuam zoo, peb lub siab qhib plho kom saib lwm tus neeg ib yam li ntawd thiab. Peeb yim to taub hais tias peb muaj nqi npaum li cas rau Vajtswv, peb yim yuav to taub qhov tseeb los saum ntuj los hais tias: Vajtswv tau xa peb los rau hauv ntiaj teb tam sim no, ntawm qhov chaw no, thaum lub caij nyoog zoo kawg nkaus no, xwv kom peb ua tej yam zoo npaum li peb ua tau nrog tej txuj ci thiab tej kev txawj uas peb muaj. Nov yog peb lub caij! (Saib Russell M. Nelson, “Becoming True Millennials” [kev sib ntsib hawm Vajtswv thoob ntiaj teb rau cov tub hluas ntxhais hluas, Ib Hlis Ntuj 10, 2016], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org.)

Joseph Smith qhia hais tias txhua tus yaj saub hauv txhua lub caij nyoog “tau cia siab ntsoov rau lub caij nyoog uas peb nyob hauv; … lawv thiaj tau hu nkauj thiab sau ntawv thiab kev qhia tshwm sim txog peb lub caij nyoog no; … peb yog ib haiv neeg uas muaj hmoov uas Vajtswv tau [xaiv cia] yuav coj lub yeeb koob hauv lub Caij Nyoog Kawg tawm los” (Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 186).

Thaum nej ntsib nej tej kev cov nyom txhua hnub, nco qab ntsoov cov lus txhawb pab no los ntawm Txwj Laug Jeffrey R. Holland hais tias: “Peb yeej ris hauj lwm ntau heev, tiam sis yuav yog ib yam uas tau yeeb koob thiab yeej yuav tau raws li peb lub siab xav. … Qhov muaj yeej hauv qhov kev sib tawm tsam no peb twb paub lawm. Qhov muaj yeej twb nyob hauv cov ntawv ceev xwm txheej … , cov vaj lug kub!” (“Be Not Afraid, Only Believe” [hais lus rau Church Educational System religious educators, Ob Hlis Ntuj 6, 2015], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org).

Hauv lub caij Easter zoo nkauj no, kuv xav caw peb sawv daws kom thov Vajtswv pab peb to taub thiab ua raws li peb tej luag hauj lwm thaum peb npaj rau hnub zoo kawg nkaus uas tus Cawm Seej yuav rov qab los. Tus Tswv hlub peb tshaj qhov peb txawj to taub, thiab Nws yeej yuav teb peb tej lus thov! Txawm tias peb nyob rau ntawm tshav fuvnpos, los yog hauv tsev kho mob, los yog hauv lwm qhov chaw, peb ua tau peb feem xyuam hauj lwm—vim nov yog peb lub caij tiag! Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.