Lub Tuam Rooj Sab Laj
Cov Tsis Muaj Hmoov
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Cov Tsis Muaj Hmoov

Nyob rau hauv txhua pawg ntseeg thiab ceg ntseeg peb xav tau sawv daws—cov uas muaj zog thiab cov uas nyuaj siab. Txhua tus tseem ceeb heev.

Thaum kuv tseem yog ib tug me nyuam tub, kuv nco qab kuv txiv tsav tsheb nrog kuv thiab wb pom tib neeg nyob ntawm ntug kev uas raug xwm txheej nyuaj los sis xav tau kev pab. Txhua zaus kuv txiv hais lo lus “Pobrecito,” uas txhais hais tias “ib tug tsis muaj hmoov.”

Muaj ib zaug, kuv nyiam saib thaum kuv txiv pab cov tib neeg no, feem ntau thaum wb tsav tsheb mus teb chaws Mev mus xyuas kuv pog thiab yawg. Ntau zaus nws mus nrhiav ib tug uas xav tau kev pab ces nws mam mus nws ib leeg thiab pab lawv. Tom qab ntawd, kuv mam paub tias nws pab lawv sau npe mus kawm ntawv, yuav zaub mos noj, los yog pab lwm yam kom lawv noj qab nyob zoo. Nws tau txhawb pab rau “ib tug tsis muaj hmoov” uas tau los dhau ntawm nws kev. Muaj tseeb tiag, thaum kuv loj hlob tuaj kuv nco tsis tau ib lub sij hawm uas peb tsis muaj ib tug nrog peb nyob uas yuav tsum tau qhov chaw nyob no kom pab tau nws tus kheej. Ntsia saib pom tej yam no ua rau kuv muaj kev pab hlub tshua rau kuv cov txiv neej thiab cov poj niam hauv zej zog thiab rau cov ua xav tau kev pab.

Nyob rau hauv Qhia Kuv txoj Moo Zoo nws hais tias: “Tib neeg nyob ib puag ncig koj. Koj mus dhau lawv nraum tej kev, koj mus xyuas lawv hauv lawv vaj lawv tsev, thiab koj mus ub mus no nrog lawv. Lawv sawv daws yog Vajtswv cov me nyuam, koj cov tij laug, kwv thiab muam. … Feem ntau cov neeg no tab tom nrhiav lub ntsiab hauv lub neej no. Lawv yeej txhawj txog lawv tsev neeg.” (Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib [2018], 1).

Tau ntau xyoo kuv tau ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos, thiab kuv nrhiav cov neeg ua xav tau kev pab hauv lawv lub neej, ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab ntawm sab ntsuj plig. Ntau zaus kuv hnov kuv txiv lub suab hais, “Pobrecito,” tus tsis muaj hmoov.

Nyob hauv phau Vaj Lug Kub Npaivnpaum peb nrhiav tau ib qho piv txwv txog qhov ua saib xyuas ib tug tsis muaj hmoov:

“Muaj ib hnub thaum peb teev hnub qaij, Petus thiab Yauhas mus rau hauv lub Tuam Tsev. Thaum ntawd yog lub sij hawm uas sawv daws tuaj thov Vajtswv.

“Muaj ib tug txiv neej tuag ceg thaum nruab thiab los zaum ntawm lub rooj vag uas hu ua lub Rooj Vag Zoo Nkauj. Niaj hnub muaj neeg kwv nws tuaj nyob ntawm rooj vag thiab thov nyiaj ntawm cov neeg uas tuaj thov Vajtswv hauv lub tuam tsev;

“Thaum nws pom Petus thiab Yauhas tab tom yuav mus hauv lub tuam tsev, nws txawm thov kom nkawd pub ib yam dab tsi rau nws.

“Nkawd tsa qhov muag saib tus txiv neej uas tuag ceg ntawd, ces Petus txawm hais tias, Koj cia li saib wb.

“Tus txiv neej ntawd xav hais tias nyaj nkawd yuav pub ib yam dab tsi rau nws ntag.

“Tiam sis Petus hais rau nws hais tias, Kuv tsis muaj nyiaj tiam sis kuv yuav muab yam uas kuv muaj rau koj: Kuv tuav Yexus Khetos tus uas yog neeg Naxales lub npe hais rau koj hais tias koj cia li sawv thiab mus kev.

“Petus tuav nkaus tus txiv neej ntawd sab tes xis rub nws sawv. Tam sim ntawd nws ob txhais ceg thiab ob lub pob taws txawm muaj zog lawm” (Tes Hauj Lwm 3:1–7; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Thaum kuv nyeem zaj no, kuv xav paub txog lo lus tsa qhov muag. Lo lus tsa qhov muag saib txhais hais tias ntsia nrog qhov muag thiab kev xav los yog siab xav ntsia (saib “fasten,” Dictionary.com). Petus ntsia tus txiv neej no, thiab pom nws txawv ntawm luag pom nws. Nws ntsia dhau tus txiv neej no kev tsis muaj peev xwm taug kev thiab kev tsis muaj zog thiab saib pom nws txoj kev ntseeg zoo txaus kom kho tau nws tus kheej thiab mus nkag tau lub tuam tsev kom txais tej koob hmoov ua nws xav tau.

Kuv pom tias nws tuav nkaus tus txiv neej sab tes xis rub nws sawv. Thaum Petus pab tus txiv neej li no, tus Tswv tau kho kiag nws qhov mob thiab “nws ob txhais ceg thiab ob lub pob taws txawm muaj zog lawm” (Tes Hauj Lwm 3:7). Nws txoj kev hlub rau tus txiv neej no thiab txoj kev xav pab nws ua rau tus txiv neej uas tsis muaj zog, muaj zog ntxiv thiab muaj peev xwm.

Thaum kuv yog ib tug Xya Caum Coj Cheeb Tsam, kuv tshwj tseg txhua hnub Tuesday yav tsaus ntuj mus txhawb pab cov tib neeg ntawm kuv qhov cheeb tsam nrog tus ceg txheem ntseeg pawg thawj tswj hwm. Kuv caw lawv kom lawv teem sij hawm nrog cov uas xav tau Yexus Khetos txoj moo zoo tej kab ke los yog cov uas tsis ua raws li lawv tej kev khi lus. Los ntawm wb txoj kev txhawb pab xwm yeem thiab siab xav, tus Tswv txhawb nqa wb thiab wb nrhiav tau tib neeg thiab tej tsev neeg uas xav tau kev pab. Cov neeg no yog “cov tsis muaj hmoov” uas nyob hauv tej ceg txheem ntseeg uas wb ua hauj lwm.

Muaj ib zaug, kuv nrog Thawj Tswj Hwm Bill Whitworth, uas yog ceg txheem ntseeg Sandy Canyon View tus thawj tswj hwm, mus txhawb pab lwm tus. Nws thov Vajtswv seb wb yuav tsum xyuas leej twg, ib yam li Nifais thaum “tus Ntsuj Plig tau coj [nws] kev, tsis tau paub ua ntej txog tej uas nws yuav tsum ua” (1 Nifais 4:6). Nws ua rau peb pom tias thaum peb txhawb pab, peb yuav tsum ua los ntawm kev tshwm sim mus rau cov neeg uas xav tau txoj kev pab tshaj, es tsis txhob xyuas cov ntawm daim ntawv sau npe xwb los yog siv tej txheej txheem xyuas ib tug zuj zus. Peb yuav tsum cia lub hwj chim ntawm txoj kev tshoov siab coj peb txoj hau kev mus.

Kuv nco txog thaum kuv mus hauv ib khub niam txiv hluas hu ua Jeff thiab Heather thiab nkawd tus me nyuam tub Kai lub tsev. Thaum Jeff loj hlob tuaj nws yog ib tug mej zeej uas muaj siab ntseeg lub Koom Txoos. Nws yog ib tug xyaum tes taw txawj heev thiab ua tau hauj lwm zoo. Nws pib ncaim lub Koom Txoos mus thaum nws yog ib tug tub hluas. Tom qab ntawd, nws raug tsheb sib tsoo, uas hloov nws lub neej tag nrho. Thaum wb nkag mus hauv lawv lub tsev thiab los sib paub zoo me ntsis, Jeff nug seb yog vim li cas wb tuaj xyuas nws tsev neeg. Wb teb tias muaj 3,000 tus mej zeej ua nyob hauv ceg txheem ntseeg ciam teb. Ces kuv nug nws, “Jeff, tag tej tsev wb mus xyuas tau hmo no, qhia wb seb yog vim li cas tus Tswv xa wb tuaj no.”

Tom qab, Jeff pib tu siab thiab qhia wb txog nws tej kev nyuaj siab thiab tej teeb meem nws tsev neeg muaj. Wb pib qhia txog tej ntsiab cai ntawm Yexus Khetos txoj moo zoo. Wb caw lawv kom ua tej yam uas tej zaum yuav nyuaj ua ntej tiam sis yuav ua rau lawv muaj kev zoo siab thiab kev xyiv fab heev. Tom qab ntawd Thawj Tswj Hwm Whitworth tau foom koob hmoov rau nws kom pab nws kov yeej nws tej teeb meem. Jeff thiab Heather pom zoo ua tej yam uas wb tau caw kom nkawd ua.

Ib xyoos tom qab ntawd, kuv tau muaj cib fim saib Jeff muab nws tus poj niam, Heather, ua kev cai raus dej los ua ib tug mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg. Tam sim no, lawv npaj lawv tus kheej yuav mus hauv lub tuam tsev ua kev cai sib khi ua ib tsev neeg nyob mus ib txhis. Wb txoj kev mus xyuas lawv tau hloov lawv lub neej ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig.

Tus Tswv tau hais tias:

“Yog li ntawd, rau siab ntseeg; sawv ruaj nrees ntawm lub luag hauj lwm uas kuv tau tsa rau koj; txhawb pab cov qaug zog, tsa tej tes uas qaug dai ncuv, thiab txheem tej hauv caug uas qaug zog” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 81:5).

“Thiab thaum ua tej yam no koj yuav ua tau qhov muaj nqis tshaj plaws rau koj cov tib neeg, thiab yuav txhawb nqa lub yeeb koob ntawm tus uas yog koj tus Tswv.” ( Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 81:4).

Cov kwv tij thiab cov muam, tus Thwj Tim Povlauj qhia ib qhov tseem ceeb txog peb txoj kev txhawb pab. Nws qhia tias peb txhua tus yog “Yexus Khetos lub cev, thiab nej ib leeg yog ib yam ntawm lub cev” (1 Kauleethaus 12:27) thiab yuav tsum muaj txhua leej kom txhawb nqa tag nrho lub cev. Tom qab ntawd nws qhia ib qho tseeb ua muaj hwj chim ua tau nkag mus hauv kuv lub siab thaum kuv tau nyeem. Nws hais, “Peb lub cev muaj qee yam tsis tshua tseem ceeb, tiam sis yog tsis muaj tej ntawd peb yeej tsis tsheej neeg: thiab tej uas peb xav hais tias tsis tseem ceeb pes tsawg, peb haj yam tu tej ntawd zoo dua” (1 Kauleethaus 12:22–23; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Yog li ntawd, nyob rau hauv txhua pawg ntseeg thiab ceg ntseeg peb xav tau sawv daws—cov uas muaj zog thiab cov uas nyuaj siab. Txhua tus tseem ceeb heev rau txoj kev txhawb nqa tag nrho “Yexus Khetos lub cev.” Feem ntau kuv xav seb peb tseem tshuav leej twg tsis nyob hauv peb tej pawg ntseeg uas yuav pab peb muaj zog tuaj thiab ua kom peb zoo tag nrho.

Txwj Laug D. Todd Christofferson qhia hais tias: “Nyob hauv lub Koom Txoos no tsis yog peb kawm txog Vajtswv cov lus qhuab qhia xwb; peb kawm ua raws li cov lus qhuab qhia ntawd. Vim cov meej zeej ntawm lub Koom Txoos yog Khetos lub cev, lawv ib leeg txhawb pab ib leeg txhua hnub. Peb txhua tus yeej tsis zoo tag nrho. … Vim peb yog Khetos lub cev, peb yuav tsum tsis txhob xav txog tej lub ntsiab thiab tej lus tsa nto xwb thiab yuav tsum kawm ntawm peb tus kheej kom nyob ua ke nrog txoj kev sib hlub [Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 42:45]” (“Vim Li Cas Muaj lub Koom Txoos,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2015, 108–9).

Daim Duab
Brigham Young ua npau suav

Nyob rau xyoo 1849, Brigham Young tau ua npau suav pom tus Yaj Saub Joseph Smith coj ib pab yaj thiab tshis uas coob heev. Ib txhia tsiaj loj thiab zoo nkauj; ib txhia me thiab qias neeg. Brigham Young nco qab tias nws tau ntsia tus Yaj Saub Joseph Smith qhov muag thiab nug nws tias, “Joseph, koj tau ib pab tsiaj uas txawv heev … kuv tsis tau pom dua hauv kuv lub neej; koj yuav ua li cas nrog pab tsiaj no?” Tus Yaj Saub, uas tsis txhawj txog nws pab tsiaj uas nyuaj tswj no, nws teb hais tias, “[Brigham,] lawv sawv daws nyias nyob nyias chaw yog lawm.”

Thaum Thawj Tswj Hwm Young rov qab sawv, nws to taub tias txawm lub Koom Txoos yuav muaj ntau hom “yaj thiab tshis,” yog nws lub luag hauj lwm coj tag nrho los thiab cia txhua tus los paub lawv muaj peev xwm npaum li cas thaum lawv nyob lawv chaw hauv lub Koom Txoos. (Hloov los ntawm Ronald W. Walker, “Brigham Young: Student of the Prophet,” Ensign, Ob Hlis Ntuj 1998, 56–57.)

Cov kwv tij thiab cov muam, lub tswv yim ntawm kuv zaj lus los thaum kuv xav zoo zoo txog ib tug uas tam sim no tsis tshua muaj siab ntseeg Yexus Khetos lub Koom Txoos. Tam sim no kuv xav hais lus rau txhua tus uas zoo li no. Maxwell tau qhia tias “tej tug tib neeg ntau zaus nyob ze—tiam sis tsis koom tag nrog—hauv lub Koom Txoos. Lawv tsis kam los hauv chav teev tiam, tiam sis lawv tsis ncaim ntawm lub tsev thiab. Cov no yog cov uas xav tau lub Koom Txoos thiab lub Koom Txoos xav tau lawv, tiam sis, feem ntau ‘ua neej nyob hauv ntiaj teb no uas tsis yuav Vajtswv’ [Mauxiyas 27:31]” (“Why Not Now?,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1974, 12).

Kuv yuav hais lus caw ib yam li peb tus Thawj Tswj Hwm uas peb hlub Russell M. Nelson thawj zaug uas nws hais lus rau cov mej zeej hauv lub Koom Txoos. Nws hais tias: “Kuv hais rau txhua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos hais tias, cia li ua raws li nej tej kev khi lus. Qhov uas nej cog lus tias nej yuav ua raws li tus Cawm Seej thaum nej khi lus nrog Nws ces nej ua raws li tej kev khi lus ntawd mas qhov ntawd yuav qhib qhov rooj kom nej txais tau tag nrho cov koob hmoov ntawm sab ntsuj plig uas tib neeg txais tau.”

Ces nws thov tias: “Nim no, yog tias nej twb tau tawm txoj kev no, nrog tag nrho kev cia siab kuv caw nej thov nej rov qab los. Txawm tias nej txhawj txog dab tsi, txawm nej muaj teeb meem dab tsi los, yeej muaj chaw rau nej nyob hauv qhov chaw no, uas yog tus Tswv lub Koom Txoos. Nej thiab tej tiam neeg uas tseem tsis tau yug los yuav txais koob hmoov los ntawm tej yam nej ua tam sim no yog nej rov qab los ua raws li nej tej kev khi lus.” (“As We Go Forward Together,” los sis Liahona, Plaub Hlis Ntuj 2018, 7; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Kuv hais lus tim khawv txog Nws, twb yog Yexus Khetos, tus uas Txhawb Pab Zoo Kawg Nkaus thiab peb tus Cawm Seej. Kuv caw peb txhua tus nrhiav “pobrecitos,” cov “tsis muaj hmoov” uas nyob ze peb uas xav tau kev pab. Nov yog kuv txoj kev cia siab thiab txoj kev thov los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.