Lub Tuam Rooj Sab Laj
Cov Npisov—Cov Neeg uas Saib Xyuas tus Tswv Pab Yaj
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Cov Npisov—Cov Neeg uas Saib Xyuas tus Tswv Pab Yaj

Tus npisov muaj ib lub luag hauj lwm tseem ceeb ua tus neeg yug yaj coj tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj.

Kuv cov kwv tij uas tuav lub pov thawj hwj, ib kab lus uas kuv nco qab tshaj nyob hauv ib zaj nkauj qhuas Vajtswv hais tias, “Cov hluas hauv Xi-oos puas yuav nkees?”1 Kuv cov lus teb kawg siab kawg ntsws rau cov lus nug ntawd yog lawv “yeej yuav tsis nkees!”

Xwv kom cov lus teb ntawd muaj tseeb, kuv ua tim khawv hnub no tias kev txhawb nqa tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj nyob hauv ib lub caij nyoog uas muaj teeb meem thiab tej kev ntxias txawv heev yeej yog ib txoj kev lav ris uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau muab rau cov niam tsev txiv tsev thiab tej pawg npisov.2 Cia kuv hais ib zaj uas qhia vim li cas tej pawg npisov tseem ceeb.

Thaum kuv yog ib tug dikas, kuv tsev neeg tsiv tsev nyob rau hauv ib pawg ntseeg tshiab. Kuv kuj pib kawm hauv ib lub tsev kawm ntawv tshiab. Muaj ib pawg tub hluas zoo kawg nyob hauv pawg dikas. Lawv niam lawv txiv feem coob muaj siab ntseeg. Kuv niam muaj siab ntseeg heev; kuv txiv yeej zoo heev tiam sis nws tsis yog ib tug mej zeej uas muaj siab ntseeg.

Tus pab cuam thib ob hauv pawg npisov,3 Tij Laug Dean Eyre, yog ib tug thawj coj zoo. Thaum kuv tseem tsis tshua paub pawg ntseeg tshiab zoo, lawv tshaj tawm txog kev mus ua si rau cov txiv tsev thiab lawv cov tub mus rau lub pas daj Bear Lake—nyob deb li 40 mais (65 km). Kuv tsis tau xav tias kuv yuav mus yog kuv txiv tsis mus. Tiam sis Tij Laug Eyre tau caw kuv nrog nws mus. Nws hais zoo txog kuv txiv thiab qhia tias qhov uas kuv muaj cib fim nrog lwm tus hauv pawg dikas yeej tseem ceeb. Kuv txiav txim siab mus nrog Tij Laug Eyre, tes kuv muaj kev lom zem heev.

Tij Laug Eyre yeej coj yam ntxwv zoo txog Khetos txoj kev hlub kom ua raws li pawg npisov txoj kev lav ris txhawb nqa cov niam tsev txiv tsev saib xyuas thiab tu cov tub hluas ntxhais hluas. Nws tau pab kuv tau kev zoo nyob hauv pawg ntseeg tshiab no thiab nws yog ib tug xib hwb rau kuv.

Ob peb lub hlis ua ntej kuv mus ua tub txib nyob rau xyoo 1960, Tij Laug Eyre tau tas sim neej vim nws mob cancer thaum nws muaj 39 xyoos. Nws tau ncaim nws tus poj niam thiab nkawd tsib tug me nyuam, lawv txhua tus tsis muaj hnub nyoog tshaj 16 xyoo. Nws ob tug tub hlob, Richard thiab Chris Eyre, tau qhia kuv tias thaum nkawd txiv tsis nyob, tej pawg npisov tau txhawb nqa thiab saib xyuas nkawd thiab nkawd ob tug kwv thiab tus muam nrog Khetos txoj kev hlub, es kuv ris lawv txiaj heev.

Cov niam tsev txiv tsev yeej lav ris lawv tsev neeg.4 Tej pawg thawj tswj hwm kuj muab kev txhawb nqa thiab kev coj rau tej pawg cov mej zeej thaum pab lawv txhawb nqa tej tes num thiab lub hwj chim ntawm lub Pov Thawj Hwj Aloos rau hauv lawv lub neej.5

Daim Duab
Tus neeg yug yaj nrog cov yaj

Hnub no kuv lub hom phiaj yog kev tsom ntsoov rau cov npisov thiab lawv cov pab cuam, uas tsim nyog peb hu lawv ua “cov neeg yug yaj uas saib xyuas tus Tswv pab yaj”—qhov tseem ceeb lawv yog cov neeg yug yaj rau tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj.6 Tus Thwj Tim Petus tau hais tias Yexus Khetos yog “tus Tswv uas Yug [Yaj] thiab [tus Npisov ntawm nej tus ntsuj plig].”7

Tus npisov muaj tsib qho kev lav ris tseem ceeb thaum nws tswj hwj ib pawg ntseeg:

  1. Nws yog tus pov thawj hlob uas tswj hwm hauv pawg ntseeg.8

  2. Nws yog lub Pov Thawj Hwj Aloos tus thawj tswj hwm.9

  3. Nws yog ib tug txiav txim.10

  4. Nws coj lub luag hauj lwm ntawm kev cawm seej thiab kev tsa nto, tsis hais kev saib xyuas cov neeg uas xav tau kev pab.11

  5. Thiab nws saib xyuas cov ceev xwm txheej, nyiaj txiag, thiab kev siv lub tsev sib ntsib.12

Raws li nws lub luag hauj lwm uas ib tug pov thawj hlob, tus npisov yog pawg ntseeg “thawj coj sab ntsuj plig.”13 Nws yog “Yexus Khetos ib tug thwj tim uas rau siab ntseeg.”14

Tsis tas li ntawd, “tus npisov coj lub luag hauj lwm ntawm kev cawm seej thiab kev tsa nto nyob hauv pawg ntseeg.”15 Tus npisov yuav txib pawg txwj laug thiab Koom Haum Niam Tsev pawg thawj tswj hwm kom lav ris kev tshaj tawm txoj moo zoo, txhawb cov mej zeej tshiab thiab cov uas rov qab los lub zog, kev txhawb pab, thiab tej hauj lwm hauv lub tuam tsev thiab tsev neeg zaj keeb kwm.16 Tus npisov coj lub luag hauj lwm no nyob hauv pawg ntseeg pawg sab laj thiab pawg ntseeg cov tub hluas ntxhais hluas pawg sab laj.

Tus npisov muaj ib lub luag hauj lwm tseem ceeb ua tus neeg yug yaj coj tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj, tsis hais cov hluas uas tsis tau sib yuav los yog, coj mus rau Yexus Khetos.17 Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais txog tus npisov thiab nws ob tug pab cuam lub luag hauj lwm. Nws tau qhia tias lawv “thawj txoj kev lav ris yog kev saib xyuas cov tub hluas ntxhais hluas ntawm [lawv] pawg ntseeg.”18 Pawg npisov txhawb nqa cov niam tsev txiv tsev saib xyuas thiab tu cov me nyuam thiab cov tub hluas ntxhais hluas nyob hauv pawg ntseeg. Tus npisov thiab pawg ntseeg Koom Haum Ntxhais Hluas tus thawj tswj hwm sib tham ua ke. Lawv siv zog pab cov tub hluas ntxhais hluas ua raws li cov kev cai nyob hauv Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas, pab lawv tsim nyog txais cov kab ke, thiab ua raws li tej kev khi lus dawb ceev.

Tej zaum nej yuav nug hais tias, “Vim li cas tus npisov raug txib siv sij hawm ntau nrog cov tub hluas ntxhais hluas?” Tus Tswv tau npaj Nws lub Koom Txoos kom ua tej yam uas tseem ceeb tshaj plaws. Yog li ntawd, twb txhim tsa lub Koom Txoos kom tus npisov muaj ob lub luag hauj lwm. Nws yeej lav ris rau cov lus qhuab qhia hauv pawg ntseeg, tiam sis nws kuj lav ris rau kev qhia txoj moo zoo hauv pawg pov thawj.19

Yeej yog ib lub sij hawm tseem ceeb heev rau cov tub hluas uas yog cov pov thawj thiab cov ntxhais hluas uas muaj hnub nyoog ib yam. Nyob rau ib lub sij hawm tsis ntev, lawv txiav txim txog tej yam uas yuav kav ntev hauv lawv lub neej. Lawv txiav txim seb lawv puas yuav tsim nyog mus hauv lub tuam tsev, ua tub txib,20 sib yuav hauv lub tuam tsev, thiab npaj rau lawv txoj hauj lwm hauv lub neej no. Tej kev txiav txim, tom qab tau txiav tas lawm, yeej muaj nqis rau lawv sab ntsuj plig thiab lawv lub neej mus txog thaum kawg. Cov npisov, thov kom nej paub tias yog yus siv sij hawm tsis ntev nrog ib tug tub hluas los sis ib tug ntxhais hluas, qhov ntawd yuav pab lawv to taub tias lawv txais tau lub hwj chim uas muaj dhau los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj. Yuav ua rau lawv muaj ib lub zeem muag uas hloov tau lawv lub neej mus tas mus li.

Daim Duab
Npisov Moa Mahe thiab nws ob tug pab cuam

Ib tug yam ntxwv zoo tshaj txog ib tug npisov uas tau muab ib lub zeem muag rau nws cov tub hluas ntxhais hluas li no yog Npisov Moa Mahe. Nws yog thawj tug npisov ntawm Pawg Ntseeg San Francisco Tongan.21 Nws yog ib tug uas khiav ntawm Vava‘u, Tonga los nyob no. Nws pawg ntseeg yeej nyob ze tshav nyab hoom San Francisco, California, nws ua hauj lwm nyob ntawd.22

Daim Duab
Pawg ntseeg Tongan

Pawg ntseeg muaj cov tub hluas ntxhais hluas coob, feem ntau yog los ntawm tej tsev neeg uas nyuam qhuav tuaj rau lub teb chaws Amelikas. Tsis yog Npisov Mahe tau qhia lawv los ntawm nws cov lus thiab tus yam ntxwv kom ua cov thwj tim ncaj ncees rau Yexus Khetos xwb, tiam sis nws kuj tau pab lawv muaj lub zeem muag txog qhov uas lawv yuav los ua neeg zoo li cas thiab pab lawv npaj rau lub tuam tsev, kev ua tub txib, kev kawm ntawv, thiab kev ua hauj lwm. Nws tau ua tus npisov yuav luag yim xyoo, thiab tej yam uas nws xav kom cov tub hluas ntxhais hluas ua mas lawv ua tiag tiag.

Yuav luag 90 feem pua ntawm cov tub hluas uas tuav lub Pov Thawj Hwj Aloos tau mus ua tub txib. Kaum tsib tug tub hluas ntxhais hluas yog thawj cov neeg hauv lawv tsev neeg uas tau mus kawm ntawv qib siab college.23 Nws tau ntsib tus thawj coj tsev kawm ntawv (uas tsis ntseeg li peb), thiab lawv tau ua phooj ywg zoo thiab tau koom tes pab txhua tus tub hluas ntxhais hluas kom ua raws li lawv tej hom phiaj thiab kov yeej tej teeb meem. Tus thawj coj tsev kawm ntawv tau qhia kuv tias Npisov Mahe tau pab nws ua hauj lwm nrog cov neeg txom nyem uas tuaj ntawm lwm lub teb chaws tuaj. Cov tub hluas ntxhais hluas paub tias tus npisov hlub lawv.

Tu siab, Npisov Mahe tas sim neej thaum nws tseem ua hauj lwm ua ib tug npisov. Kuv yeej nco ntsoov nws lub ntees tuag uas tshoov peb lub siab heev. Muaj ib pawg loj tuaj. Pawg hu nkauj muaj 35 tawm tus mej zeej hluas uas tau ua tub txib ntxhais txib los yog tau kawm ntawv qib siab college uas yog cov tub hluas ntxhais hluas thaum nws ua hauj lwm ua tus npisov. Ib tug uas hais lus hais txog qhov uas cov tub hluas ntxhais hluas hauv nws pawg ntseeg ris nws txiaj heev. Nws tau qhuas Npisov Mahe vim nws muab lub zeem muag rau lawv kom npaj rau lawv lub neej thiab ua hauj lwm pab lwm tus raws li kev ncaj ncees. Tiam sis qhov tseem ceeb tshaj plaws, Npisov Mahe tau pab lawv txhim tsa lub hauv paus rau lawv lub neej uas yog kev ntseeg tus Tswv Yexus Khetos.

Nim no, cov npisov, txawm nej ua hauj lwm qhov twg los, thaum nej xam phaj thiab nrog lwm tus sib tham, nej yeej qhia txog lub zeem muag ntawd thiab txhawb nqa lawv txoj kev ntseeg Yexus Khetos. Nej caw tau lawv kom hloov lawv tej cwj pwm, npaj rau lub neej no, thiab tshoov lawv lub siab kom lawv taug raws nraim txoj kev ua raws li kev khi lus.

Tsis tas li ntawd, tej zaum nej yuab pab ib cov tub hluas ntxhais hluas uas sib cav nrog lawv niam lawv txiv txog tej yam uas tsis tshua tseem ceeb.24 Nyob hauv ib lub sij hawm thaum cov tub hluas ntxhais hluas sib cav sib ceg nrog lawv niam lawv txiv ntau heev, tus uas tswj hwm lawv pawg thiab tus thawj coj teev ntuj kuj yog tus uas lawv niam lawv txiv mus saib kom tau daim ntawv tso cai nkag tuam tsev. Qhov no pab heev vim tus npisov yog tus uas qhia tau tus tub hluas los sis tus ntxhais hluas thiab nws niam nws txiv thaum kev sib cav sib ceg ua rau lawv tsis sib haum. Cov npisov kuj pab tau ob tog no muaj ib lub zeem muag mus ib txhis thiab kho tej teeb meem, tsis hais tej uas tseem ceeb los sis tej uas tsis tseem ceeb. Peb qhia rau cov npisov kom lawv tsis txhob muaj tej tsev neeg uas lawv mus txhawb pab xwv kom lawv siv tau lawv lub sij hawm thiab lub dag zog txhawb pab cov tub hluas ntxhais hluas thiab lawv tsev neeg thaum muaj xwm txheej li no.25

Kuv paub txog ib tug npisov uas txawj kho tej kev sib cav sib ceg ntawm ib tug tub thiab nws niam nws txiv, ua rau lawv sib haum xeeb nyob hauv tsev thiab lawv cog lus ua raws li txoj moo zoo. Tus npisov no tau pab tus niam tsev txiv tsev no to taub tias kev siv zog los ua Yexus Khetos ib tus thwj tim yeej tseem ceeb dua li qhov uas yuav tsum ua hauj lwm pab tsev neeg thaum twg thiab zoo li cas.

Xwv kom siv sij hawm ntxiv nrog cov tub hluas ntxhais hluas, txawm lawv nyob qhov twg los xij, tsis hais nyob hauv tsev kawm ntawv los sis thaum muaj yam ntxim saib ntxim ua, peb twb qhia tej pawg npisov muab kev sib ntsib thiab kev pab tswv yim rau lwm tus ua. Txawm yog cov npisov yuav ntuas cov neeg thaum muaj xwm txheej ceev, peb xav kom muab hauj lwm ntuas lwm tus txog tej yam uas tsis yog xwm txheej ceev, uas tsis yog kev txiav txim txog kev tsim nyog kom muab rau cov mej zeej hauv pawg txwj laug los sis Koom Haum Niam Tsev—feem ntau yog tej pawg thawj tswj hwm los sis cov kwv tij thiab muam uas mus txhawb pab. Tus Ntsuj Plig yuav coj cov thawj coj26 kom xaiv cov mej zeej yog thiaj li pab tau. Cov uas txais kev txib pab tawm tswv yim li no yeej muaj cai txais tau kev tshwm sim. Tiam sis, lawv yeej yuav tsum tsis txhob pub lwm tus neeg paub.

Cov thawj coj uas txawj xav yeej tau tso tej yam tseg kom siv sij hawm pab tiam neeg uas tab tom loj hlob. Qhov no yog qhov uas pawg npisov siv lawv lub sij hawm feem ntau thaum lawv ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos.

Tam sim no kuv xav hais ob peb yam rau cov tub hluas ntxhais hluas ces hais rau peb cov npisov.

Nej cov tub hluas ntxhais hluas feem coob tej zaum tsis paub meej tias nej yog leej twg thiab nej yuav hloov los ua neeg zoo li cas. Tiam sis nej yuav luag txog lub sij hawm uas nej yuav txiav txim txog tej yam tseem ceeb tshaj plaws hauv nej lub neej. Thov sib tham nrog nej niam nej txiv thiab nej tus npisov txog tej yam tseem ceeb uas nej yuav ua. Cia tus npisov los ua nej tus phooj ywg thiab tus pab tswv yim.

Peb paub tias nej raug tej kev sim siab thiab tej kev ntxias uas los txhua qhov chaw los. Peb txhua tus yuav tsum hloov siab lees txim txhua hnub, zoo li Thawj Tswj Hwm Nelson tau qhia. Thov hais rau nej tus npisov txog ib yam dab tsi uas tus txiav txim no pab tau nej kom kho nej lub neej rau tus Tswv pom zoo kom nej npaj rau “txoj hauj lwm tseem ceeb” uas Nws muaj rau nej ua hauv lub caij nyoog kawg no.27 Ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson tau caw nej, thov ua neeg tsim nyog kom koom nrog tus Tswv pab tub rog hluas!28

Nim no xav hais ib co lus rau nej cov npisov los ntawm cov thawj coj thiab cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos. Peb ris nej txiaj heev. Vim nej tau thov peb hloov tej yam no tau ob peb xyoos no, cov npisov zoo, thov kom nej paub tias peb hlub nej thiab ris nej txiaj npaum li cas. Hais txog nej txoj kev pab lub nceeg vaj no ntshe nej pab tshaj qhov piav tau. Lub Koom Txoos muaj 30,900 tus npisov thiab ceg ntseeg cov thawj tswj hwm uas ua hauj lwm hauv lub ntiaj teb.29 Peb qhuas nej txhua tus.

Muaj tej lus piav txog tej txoj kev hu dawb huv uas yeej tseem ceeb vim yeej hais txog sab ntsuj plig. Txoj kev hu ua ib tug npisov yeej yog ib lo lus uas siab tshaj plaws li no. Kev ua hauj lwm pab tus Tswv li no yeej yog ib yam zoo kawg nkaus. Txoj kev hu, kev txhawb nqa pom zoo, thiab kev tsa ib tug npisov yeej yog ib lub sij hawm uas yus nco qab tas mus li. Rau kuv mas, lub sij hawm no yeej koom nrog ob tej lub sij hawm tsawg tsawg uas ua rau yus muaj siab xav ntau yam heev. Yog ib lub sij hawm uas muaj nqis nrog rau thaum yus sib yuav thiab los ua ib tug txiv tsev uas piav tsis taus txog.30

Cov npisov, peb txhawb nqa nej! Cov npisov, peb hlub nej! Nej yeej yog tus Tswv cov neeg yug Nws pab yaj. Tus Cawm Seej yuav tsis tso nej tseg thaum nej ua raws li Nws hu nej ua. Thaum lub caij Easter no, kuv ua tim khawv txog qhov no, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. “Tso Siab Ruaj Nrees,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 118.

  2. Cov thawj coj cov tub hluas ntxhais hluas, tej pawg thawj tswj hwm, thiab lwm tus thawj coj hauv lub Koom Txoos kuj lav ris qhov no.

  3. Tus npisov yog tus thawj tswj hwm ntawm pawg pov thawj. Nws tus pab cuam thib ib lav ris rau pawg xib hwb, thiab tus pab cuam thib ob lav ris pawg dikas. (Saib General Handbook: Serving in The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 10.3, ChurchofJesusChrist.org.)

  4. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 68:25–28.

  5. Saib Quentin L. Cook, “Tej Kev Hloov Kom Txhawb cov Tub Hluas Ntxhais Hluas Dag Zog,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 40–43.

  6. Qhov uas siv lo lus npisov nruab rau peb tej ceg ntseeg tej thawj tswj hwm uas rau siab ntseeg.

  7. 1 Petus 2:25.

  8. Saib General Handbook, 6.1.1.

  9. Saib General Handbook, 6.1.2.

  10. Saib General Handbook, 6.1.3.

  11. Saib General Handbook, 6.1.4.

  12. Saib General Handbook, 6.1.5.

  13. General Handbook, 6.1.1; kuj saib General Handbook, 6.1.1.1–6.1.1.4.

  14. General Handbook, 6.1.1.

  15. General Handbook, 6.1.4.

  16. Saib General Handbook, 21.2; 23.5; 25.2.

  17. Saib General Handbook, 6.1; 14.3.3.1; kuj saib Quentin L. Cook, “Tej Kev Hloov Kom Txhawb cov Tub Hluas Ntxhais Hluas Dag Zog,” 40–43. Twb tau hais kom tus npisov sij hawm ntxiv nrog nws tus poj niam thiab tsev neeg. Yuav muaj li no thaum hu cov neeg laus uas txawj pab lub Pov Thawj Hwj Aloos tej pawg thawj tswj hwm thiab pawg npisov ua lawv tej dej num.

  18. Russell M. Nelson, “Cov Neeg Tim Khawv, tej Pawg Pov Thawj Hwj Aloos, thiab Koom Haum Ntxhais Hluas tej Pawg,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2019, 39.

  19. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 107:87–88.

  20. “Tus Tswv xav kom txhua tus tub hluas npaj ua [ib tug tub txib] (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 36:1, 4–7). Cov ntxhais hluas thiab cov mej zeej laus uas xav mus kuj yuav tau npaj. Ib feem tseem ceeb ntawm yus txoj kev npaj yog kev siv zog hloov siab los ntseeg Yexus Khetos thiab Nws txoj moo zoo. Cov uas xav mus yuav tsum npaj lawv sab cev nqaij daim tawv, sab paj hlwb, sab siab ntsws, thiab nyiaj txiag rau kev ua tub txib” (General Handbook, 24.0).

  21. Tau txhim tsa pawg ntseeg no thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj 17, 1980. Txwj Laug John H. Groberg ntawm Thawj Pawg Xya Caum tau pab txhim tsa pawg ntseeg uas hais lus Tongan no. (Saib Gordon Ashby, tus thawj, thiab Donna Osgood, ob tug kho ntawv, The San Francisco California Stake: The First 60 Years, 1927–1987 [1987], 49–52.)

  22. Npisov Mahe tau nce tau hauj lwm tswj hwm nrog rau Pan American Airways nyob hauv tshav dav hlau ya mus thoob ntiaj teb San Francisco, California.

  23. Saib The San Francisco California Stake, 49.

  24. Tej zaum lawv kuj ntxeev siab rau tej yam uas tseem ceeb mus ib txhis li.

  25. Saib General Handbook, 21.2.1.

  26. Tus npisov yuav nrog pawg txwj laug thiab lub Koom Haum Niam Tsev pawg thawj tswj hwm tham seb yuav txib leej twg thiab yuav ua li cas kom hlub thiab saib xyuas cov neeg.

  27. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 64:33.

  28. Saib Russell M. Nelson, “Hope of Israel” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), HopeofIsrael.ChurchofJesusChrist.org.

  29. Txij Ob Hlis Ntuj 19, 2021, twb muaj 24,035 tus npisov thiab 6,865 ceg ntseeg tus thawj tswj hwm uas ua hauj lwm thoob plaws lub ntiaj teb.

  30. Thawj Tswj Hwm David B. Barlow hu kuv ua tus npisov ntawm Pawg Ntseeg Burlingame nyob hauv California nyob rau xyoo 1974 thiab Txwj Laug Neal A. Maxwell, uas tsis ntev ua ntej tau raug hu los ua ib tug Pab Cuam rau Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau tsa kuv thaum lub Cuaj Hlis Ntuj 15, 1974.