Lub Tuam Rooj Sab Laj
Txhawb Nej lub Siab thiab Muaj Kev Zoo Siab
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2022 lub Tuam Rooj Sab Laj


Txhawb Nej lub Siab thiab Muaj Kev Zoo Siab

Peb yug los hauv lub caij nyoog no kom ua Vajtswv lub hom phiaj, muab Ixayees sau los ua ke.

Tus Tswv tau hais lus rau Thomas B. Marsh, ib tug hloov siab los ntseeg, kom txhawb nqa nws hais tias, “Cia li zoo siab thiab xyiv fab, vim lub sij hawm rau koj ntiag tug hauj lwm twb los txog lawm” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 31:3).

Kuv ntseeg tias txoj kev caw no yuav tshoov txhua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos lub siab. Vim hais tias, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau txib peb muab Ixayees sau los ua ke nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais tias, “Kev muab neeg sau los ua ke no yeej yog qhov tseem ceeb tshaj plaws uas muaj hauv lub ntiaj teb no. Tsis muaj ib yam loj dua, tsis muaj ib yam tseem ceeb dua, tsis muaj ib yam uas muaj yeeb koob dua ntxiv.”1

Muaj tseeb tiag, muaj ntau lub hom phiaj tsim nyog nyob hauv lub ntiaj teb no. Tsis muaj peev xwm hais txog tag nrho. Tiam sis nej puas xav koom tes ua ib txoj hauj lwm tseem ceeb uas nej txawj ua thiab nej yuav muaj peev xwm pab ntau heev? Kev muab Ixayees sau los ua ke yeej pab txhua tus mus ib txhis li. Txhua tus neeg pab tau koom tes ua txoj hauj lwm no tsis hais lawv raug xwm txheej dab tsi los thiab lawv nyob qhov twg los xij. Tsis muaj lwm lub hom phiaj hauv lub ntiaj teb uas ua rau txhua tus koom ua ke li no.

Thaum nws hais lus rau cov tub hluas ntxhais hluas, Thawj Tswj Hwm Nelson tau hais tias, “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau tshwj Nws cov me nyuam ntsuj plig zoo tshaj tseg—tej zaum … Nws pawg me nyuam zoo tshaj plaws—rau lub caij nyoog kawg no. Cov me nyuam ntsuj plig—cov zoo tshaj plaws, cov pha-ej thiab na-ej—yog nej sawv daws!”2

Tau npaj nej lawm ua ntej lub neej no thiab nej yug los hauv lub caij nyoog no kom ua txoj hauj lwm tseem ceeb uas yog kev muab Ixayees sau los ua ke nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv hauv hnub nyoog kawg no (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 138:53–56).

Vim li cas lub hom phiaj no tseem ceeb npaum li cas? Yog vim “tib neeg muaj nqis heev rau Vajtswv” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 18:10). Thiab yog vim “tus uas ntseeg [Yexus Khetos], thiab ua kev cai raus dej, tus ntawd yuav dim txim; thiab … yuav tau Vajtswv lub nceeg vaj ua lawv tug” (3 Nifais 11:33). Tsis tas li ntawd, “yuav muab tag nrho tej uas [Leej] Txiv muaj rau” tag nrho cov uas txais Nws cov kab ke thiab ua raws li Nws tej kev khi lus (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:38). Tsis tas li ntawd, “cov neeg uas [ua hauj lwm] muaj tsawg” (Lukas 10:2).

Tsuas nyob hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg xwb peb thiaj li nrhiav tau hwj chim, txoj cai, thiab txoj kev kom foom koob hmoov rau lwm tus, tsis hais cov ciaj los sis cov tuag.

Ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias: “Txhua lub sij hawm nej ua ib yam dab tsi pab lwm tus—tsis hais nyob sab twg ntawm daim ntaub thaiv los yog—mus ib ruam tom ntej khi lus nrog Vajtswv thiab ua kev cai raus dej thiab ua kab ke hauv lub tuam tsev, nej pab muab Ixayees sau los ua ke. Yeej yooj yim to taub npaum li ntawd.”3

Txawm muaj ntau txoj kev kom pab muab neeg sau los ua ke, kuv xav hais txog ib txoj kev tseem ceeb: kev ua ib tug tub txib ntxhais txib. Rau nej feem coob, nej yuav ua ib tug tub txib ntxhais txib uas qhia lwm tus. Rau ib txhia, nej yuav ua ib tug tub txib ntxhais txib uas ua hauj lwm. Tiam sis cov neeg ntiaj teb siv kev ntshai thiab kev txhawj xeeb kom cov tub hluas ntxhais hluas tsis txhob xav ua kev lav ris dawb huv no.

Lwm yam uas tab kaum tej zaum yog kev muaj phaum mob, tawm ib txoj hauj lwm zoo, tso kev kawm ntawv tseg, los sis yus nyiam ib tug neeg xav tham nws. Txhua tus nyias yuav muaj nyias tej teeb meem. Tej yam no yeej yuav los thaum tib lub sij hawm uas yus xav ua tus Tswv txoj hauj lwm, thiab tej yam uas yus to taub yuav tsum xaiv li cas tom qab los yeej tsis yooj yim thaum lub sij hawm yuav tsum xaiv.

Kuv paub ntawm kuv tus kheej txog kev nyuaj siab txhawj xeeb ntawm ib tug neeg hluas. Thaum kuv npaj mus ua tub txib, muaj tej yam xav tsis thoob uas sim ua rau kuv txhob mus. Ib tug neeg yog kuv tus kws kho hniav. Thaum nws to taub tias kuv yuav mus ua ib tug tub txib, nws sim ntxias kuv kom txhob mus. Kuv tsis tau paub hais tias kuv tus kws kho hniav tawm tsam lub Koom Txoos.

Qhov uas yuav cuam tshuam kuv txoj kev kawm ntawv los kuj nyuaj thiab. Thaum kuv thov kom nres kuv txoj kev kawm ntawv rau ob xyoos, muaj neeg qhia kuv tias ua tsis taus li ntawd. Kuv yuav raug tso tawm hauv lub tsev kawm ntawv qib siab mus yog kuv tsis tau rov qab los ib xyoo tom qab ntawd. Nyob hauv Brazil, qhov no tseem ceeb heev vim tias lawv tsuas pub yus nkag hauv lub tsev kawm ntawv qib siab yog tias yus xeem ntawv uas nyuaj heev.

Tom qab kuv hais ntau zaus, lawv qhia kuv tias yog tias kuv tsis kawm tshaj ib xyoo, ces kuv muaj cai thov kom pub kev zam rau kuv. Tej zaum lawv yuav pom zoo los sis tsis pom zoo. Kuv ntshai heev vim tej zaum kuv yuav tsum rov qab xeem ntawv ob xyoos tom qab kuv tsum tsis kawm ntawv ntxiv.

Kuv kuj nyiam ib tug ntxhais hluas. Ob peb tug phooj ywg kuj nyiam nws thiab. Kuv xav tias, “Yog kuv mus ua tub txib, ces ntshai heev.”

Tiam sis tus Tswv Yexus Khetos tau tshoov kuv lub siab kom tsis txhob ntshai yav tom ntej yog kuv yuav siv zog ua hauj lwm rau Nws kawg kuv lub siab lub ntsws.

Nws kuj muaj ib ntiag tug hauj lwm Nws yuav tsum ua. Raws li nws hais tias, “Rau qhov kuv los saum ntuj los tsis yog los ua raws li kuv lub siab, tiam sis kuv los ua raws li tus uas txib kuv los lub siab nyiam” (Yauhas 6:38). Thiab Nws ntiag tug hauj lwm puas yooj yim? Yeej tsis yooj yim li. Nws txoj kev raug txom nyem, uas yog ib feem tseem ceeb ntawm Nws ntiag tug hauj lwm, ua rau Nws, “uas twb yog Vajtswv, tus zoo tshaj plaws ntawm tag nrho sawv daws, kom tshee hnyo vim yog txoj kev mob, thiab los ntshav ntawm txhua lub qhov hws, thiab raug txom nyem tag nrho sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig—thiab tau ua kom [Nws] tsis xav haus lub khob dej iab, thiab tsum—

“Txawm li ntawd los, cia Leej Txiv tau lub yeeb koob, thiab [Nws] tau haus thiab ua tiav [Nws] tej kev npaj rau noob neej” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 19:18–19).

Tej zaum peb xav tias kev ua ib tug tub txib yuav nyuaj rau peb heev. Tej zaum peb yuav tsum tso tej yam tseem ceeb rau peb tseg rau ib ntus. Tus Tswv paub qhov no, thiab Nws yeej yuav nrog nraim peb nyob.

Muaj tseeb tiag, Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm cog lus rau cov tub txib ntxhais txib nyob hauv Qhia Kuv txoj Moo Zoo hais tias, “Tus Tswv yuav muab nqi zog rau nej thiab foom koob hmoov rau nej thaum nej txo hwj chim ua hauj lwm rau Nws.”4 Qhov uas tag nrho Vajtswv cov me nyuam tau koob hmoov yog ib qho uas muaj tseeb, tiam sis kev tau koob hmoov thiab kev tau koob hmoov ntau nplua mias thaum yus ua Nws tej hauj lwm yeej tsis zoo ib yam.

Nej puas nco txog tej teeb meem uas kuv xav tias kuv muaj ua ntej kuv mus ua tub txib? Kuv tus kws kho hniav? Kuv twb nrhiav lwm tus. Kuv lub tsev kawm ntawv? Lawv twb zam kev rau kuv rov mus kawm. Nej puas nco txog tus ntxhais hluas ntawd? Nws twb yuav kuv ib tug phooj ywg zoo.

Tiam sis Vajtswv tau foom koob hmoov rau kuv ntau nplua mias. Thiab kuv tau kawm tias tus Tswv cov koob hmoov yeej los txawv ntawm tej yam uas peb xav. Vim rau qhov, Nws tej kev xav tsis yog peb tej kev xav (saib Yaxayas 55:8–9).

Tej koob hmoov uas Nws tau muab rau kuv vim kuv tau ua ib tug tub txib yog kev ntseeg Yexus Khetos thiab Nws txoj Kev Theej Txhoj thiab ib txoj kev txawj ntse thiab zaj lus tim khawv txog Nws tej lus qhia, thiaj li tsis yooj yim rau kuv “raws luag qab rau ub rau no” (Efexus 4:14). Kuv tsis ntshai qhia neeg ntxiv li lawm. Kuv haj yam txawj kov yeej tej teeb meem nrog kev zoo siab. Thaum kuv saib tib neeg thiab tsev neeg uas kuv ntsib los yog tau qhia thaum kuv ua tub txib, kuv tau kawm tias Vajtswv tej lus qhia muaj tseeb thaum Nws hais tias kev txhaum tsis ua rau tib neeg muaj kev zoo siab tiag thiab kev ua raws li Vajtswv cov lus txib yuav pab peb vam meej ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig (saib Mauxiyas 2:41; Amas 41:10). Thiab kuv tau kawm tias Vajtswv yog ib tug Vajtswv uas ua tej txuj ci tseem ceeb (saib Maumoos 9).

Tag nrho tej yam no tau pab kuv npaj ua ib tug neeg laus, tsis hais kev pab kuv yuav poj niam thiab ua ib leej txiv, ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos, thiab ua hauj lwm thiab ua neej hauv kuv zej zog.

Tom qab kuv ua tub txib, kuv tau ua siab loj qhia txhua tus neeg tias kuv yog ib tug rau siab ntseeg Yexus Khetos thiab Nws lub Koom Txoos txhua lub sij hawm, tsis hais thaum kuv tau qhia txoj moo zoo rau tus poj niam zoo nkauj uas tau los ua kuv tus khub mus ib txhis li uas tsim txiaj, muaj tswv yim, lom zem, thiab tus uas ci ntsa iab hauv kuv lub neej.

Vajtswv twb foom koob hmoov rau kuv ntau tshaj qhov kuv tau xav, ib yam li Nws yuav pab cov uas “txo hwj chim ua hauj lwm rau Nws.” Kuv yeej ua Vajtswv tsaug mus ib txhis li rau Nws txoj kev ua siab dawb siab zoo rau kuv.

Lub sij hawm kuv ua tub txib tau hloov kuv lub neej tag nrho. Kuv tau kawm tias yeej tsim nyog tso siab plhuav rau Vajtswv, tso siab rau Nws lub tswv yim thiab txoj kev muaj siab hlub tshua thiab Nws tej lus cog tseg. Vim rau qhov, Nws yog peb Leej Txiv, thiab Nws xav kom peb tau zoo tshaj plaws xwb.

Cov tub hluas ntxhais hluas nyob thoob plaws lub ntiaj teb, kuv caw nej ib yam li peb tus yaj saub, Thawj Tswj Hwm Nelson, tau caw nej kom “tso npe rau hauv tus Tswv pawg tub rog hluas kom pab muab Ixayees sau los ua ke.” Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias:

“Yeej tsis muaj dab tsi uas tseem ceeb tshaj. Yeej tsis muaj dab tsi.

“Kev muab neeg sau los ua ke yuav tsum muaj nqis tshaj plaws rau nej. Yog lub luag hauj lwm uas Vajtswv tau txib nej los rau hauv lub ntiaj teb ua.”5

Peb yug los hauv lub caij nyoog no kom ua Vajtswv lub hom phiaj, muab Ixayees sau los ua ke. Thaum peb ua cov tub txib ntxhais txib, peb yuav raug tej teeb meem, tiam sis tus Tswv yeej yog tus uas coj yam ntxwv zoo thiab coj peb txoj hau kev thaum ntawd. Nws to taub tias kev ua hauj lwm nyuaj zoo li cas. Nrog Nws txoj kev pab, peb thiaj li muaj peev xwm ua tej yam nyuaj. Nws yuav nyob ntawm peb ib sab (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:88), thiab Nws yuav foom koob hmoov rau peb thaum peb txo hwj chim ua hauj lwm rau Nws.

Yog vim li no, kuv thiaj li to taub yog vim li cas tus Tswv hais li no rau Thomas B. Marsh thiab peb txhua tus hais tias, “Cia li zoo siab thiab xyiv fab, vim lub sij hawm rau koj ntiag tug hauj lwm twb los txog lawm.” Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Russell M. Nelson, “Hope of Israel” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), HopeofIsrael.ChurchofJesusChrist.org.

  2. Russell M. Nelson, “Hope of Israel.”

  3. Russell M. Nelson, “Hope of Israel.”

  4. Qhia Kuv txoj Moo Zoo: Phau Ntawv Qhia cov Tub Txib (2019), v.

  5. Russell M. Nelson, “Hope of Israel.”