Lub Tuam Rooj Sab Laj
Rau Qhov Vajtswv Hlub Neeg Ntiaj Teb Kawg Li
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2022 lub Tuam Rooj Sab Laj


Rau Qhov Vajtswv Hlub Neeg Ntiaj Teb Kawg Li

Vajtswv hlub peb kawg li Nws thiaj li txib Nws Tib Leeg Tub—tsis yog kom rau txim rau peb, tiam sis kom cawm peb dim.

“Rau qhov Vajtswv hlub neeg ntiaj teb kawg li nws thiaj li txib nws tib leeg Tub los rau hauv ntiaj teb. Tus uas ntseeg nws Leej Tub, tus ntawd yuav tsis raug kev ploj kev tuag, tiam sis nws yuav tau txoj sia ntev mus ib txhis” (Yauhas 3:16). Thawj zaug kuv pom nqe no, kuv tsis nyob hauv lub tsev koom txoos los sis ua tsev neeg hmo ua ke. Kuv saib kev sib tw ntawm television. Kuv saib tshooj twg, thiab kuv saib kev sib tw twg los, yeej muaj ib tug neeg uas tsa ib daim uas hais tias, “Yauhas 3:16.”

Kuv kuj nyiam nqe 17: “Qhov uas Vajtswv txib nws Leej Tub los rau hauv ntiaj teb no, tsis yog los txiav txim rau neeg ntiaj teb, tiam sis yog los cawm neeg ntiaj teb kom lawv dim lawv lub txim.”

Vajtswv txib Yexus Khetos, Nws tib leeg Tub ntawm sab cev nqaij daim tawv, kom txo Nws txoj sia rau peb txhua leej txhua tus. Vajtswv ua li no vim Nws hlub peb thiab tau npaj ib txoj hau kev rau peb txhua tus rov qab los cuag Nws.

Tiam sis txoj hau kev no tsis yog ib yam uas tau lam npaj rau txhua yam. Yeej yog ib txoj hau kev uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau npaj kom nyias muaj nyias txoj kev, vim Nws paub peb lub siab, peb lub npe, thiab tej uas Nws xav kom peb ua. Vim li cas peb ntseeg li ntawd? Yog vim peb cov vaj lug kub dawb huv qhia peb.

Mauxes hnov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hais “Mauxes, kuv tus tub” ntau zaus (saib Mauxes 1:6; kuj saib nqe 7, 40). Anplaham tau kawm tias nws yog Vajtswv ib tug me nyuam, uas Vajtswv tau xaiv kom ua nws ntiag tug hauj lwm ua ntej nws yug los (saib Anplaham 3:12, 23). Los ntawm Vajtswv lub hwj chim, Exethaws tau muaj hwj huam kom cawm nws cov neeg dim txim (saib Exethaws 4). Thiab Vajtswv tso siab rau ib tug ntxhais hluas, uas yog ib tug ntxhais qhev, kom ua tim khawv txog ib tug yaj saub, Na-amas thiaj li tau txais kev kho mob (saib 2 Vaj Ntxwv 5:1–15).

Kuv nyiam tus txiv neej qis taub, tus uas nce ib tug ntoo kom pom tau Yexus. Tus Cawm Seej paub nws nyob ntawd, nres, tsa qhov muag ntsia nws hauv ceg ntoo, thiab hais tej lus no: “Xakhais, … cia li nqes kiag los” (Lukas 19:5). Thiab peb nco txog tus tub hluas uas muaj 14 xyoos uas mus hauv ib koog ntoo thiab kawm tias Vajtswv tau npaj ib txoj hau kev rau nws: “[Joseph,] nov yog Kuv Leej Tub uas Kuv Hlub. Cia li mloog Nws hais!” (Yauxej Xamiv—Keeb Kwm 1:17).

Cov kwv tij thiab cov muam, peb yog lub hom phiaj ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev thiab yog vim li cas tus Cawm Seej muaj Nws ntiag tug hauj lwm. Peb txhua tus yog Nkawd txoj hauj lwm thiab Nkawd lub yeeb koob.

Kuv xav tias tsis muaj ib phau vaj lug kub uas qhia meej dua txog qhov no tshaj Phau Qub. Ntau tshooj qhia txog qhov uas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yehauvas yeej paub zoo txog peb lub neej.

Tsis ntev tas los peb tau kawm txog Yauxej, uas yog Yakhauj tus tub uas nws hlub. Txij thaum nws yog ib tug tub hluas, tus Tswv pom zoo rau Yauxej, tiam sis nws raug tej kev sim siab loj heev los ntawm nws cov tij laug. Ob lub lim tiam dhau los, peb feem coob txais kev tshoov siab thaum peb kawm txog Yauxej txoj kev zam txim rau nws cov tij laug. Nyob hauv phau Los, Nrog Kuv Mus peb nyeem hais tias, “Muaj ntau yam uas Yauxej lub neej zoo li Yexus Khetos lub. Txawm yog peb tej kev txhaum ua rau Nws raug txom nyem heev, tus Cawm Seej zam txim pub rau peb, tso peb dim tej yam uas phem tshaj kev tshaib kev nqhis. Txawm yog peb xav txais kev zam txim los sis yuav tsum zam txim pub rau lwm tus—yeej muaj sij hawm thaum peb yuav tsum ua ob yam no—Yauxej tus yam ntxwv pab peb nco txog tus Cawm Seej, tus neeg uas yog lub hauv paus ntawm kev kho mob thiab kev rov qab sib raug zoo.”1

Ib yam uas kuv tau kawm hauv zaj ntawd twb yog los ntawm Yauxej tus tij laug Yudas, vim nws yog ib tug tseem ceeb hauv Vajtswv txoj hau kev rau Yauxej. Thaum Yauxej cov tij laug ntxeev siab rau nws, Yudas hais kom lawv tsis txhob muab Yauxej tua tiam sis muag nws ua ib tug qhev (saib Chiv Keeb 37:26–27).

Ntau xyoo tom qab ntawd, Yudas thiab nws cov kwv tij yuav tsum coj lawv tus kwv ntxawg, Npeyamis, mus rau Iyiv teb. Thaum xub thawj lawv txiv tsis kam. Tiam sis Yudas cog lus rau Yakhauj—nws yuav coj Npeyamis rov qab mus tsev.

Nyob hauv Iyiv teb, twb tau sim Yudas txoj kev cog lus. Npeyamis raug liam tias nws ua txhaum. Yudas tau ua raws li nws tau cog lus nws thiaj li hais tias nws yuav pauv Npeyamis chaw raug kaw. Nws hais tias, “Yog tsis tau tus tub no nrog kuv rov mus tsev, kuv yuav ua li cas muaj cuab kav rov mus cuag tau kuv txiv?” (saib Chiv Keeb 44:33–34). Yudas twb mob siab ua raws li nws tau cog lus kom cia Npeyamis rov qab mus tsev. Nej puas xav txog lwm tus zoo li Yudas xav txog Npeyamis?

Puas yog cov niam tsev txiv tsev xav li no txog lawv cov me nyuam? Puas yog cov tub txib ntxhais txib xav li no txog cov neeg lawv qhia? Puas yog cov thawj coj rau lub Koom Haum Me Nyuam Yaus thiab cov tub hluas ntxhais hluas xav li no txog cov uas lawv qhia thiab hlub?

Nej yog leej twg los sis nej raug xwm txheej dab tsi tam sim no los, yeej muaj ib tug uas xav li no txog nej. Muaj ib tug neeg uas xav kom nej rov qab mus cuag Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Kuv zoo siab ua tsaug rau cov uas yeej tsis tso peb tseg, cov uas pheej thov Vajtswv tsis tu tsis tseg rau peb, thiab cov uas qhia thiab pab peb ua neeg tsim nyog rov qab mus cuag peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Tsis ntev tas los ib tug phooj ywg zoo tau siv 233 hnub nyob hauv lub tsev kho mob vim nws muaj mob COVID-19. Thaum lub sij hawm ntawd, nws txiv uas tau tas sim neej lawm tau tuaj xyuas nws hais kom qhia ib zaj rau nws cov xeeb leej xeeb ntxwv. Txawm yog nws twb tso lub ntiaj teb no tseg lawm, tus yawg zoo no xav kom nws cov xeeb ntxwv rov qab mus rau lawv lub tsev saum ntuj ceeb tsheej.

Yexus Khetos cov thwj tim yeej nco txog cov neeg uas zoo li Npeyamis nyob hauv lawv lub neej. Nyob thoob plaws lub ntiaj teb lawv tau hnov Vajtswv tus yaj saub txoj kev hu, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson. Cov tub hluas ntxhais hluas yeej koom ua ke nyob hauv tus Tswv pawg tub rog hluas. Tib neeg thiab tsev neeg ua kev txhawb pab—lawv hlub, qhia, thiab caw cov phooj ywg thiab cov neeg zej zog los cuag Khetos. Cov tub hluas ntxhais hluas thiab cov laus nco txog thiab siv zog ua raws li lawv tej kev khi lus—puv Vajtswv lub tuam tsev, nrhiav cov poj koob yawm txwv tej npe, thiab sawv lawv cev ua cov kab ke.

Vim li cas Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev rau peb tus kheej xav kom peb pab lwm tus rov qab los cuag Nws? Yog vim thaum peb ua li ntawd peb hloov los ua neeg zoo li Yexus Khetos. Zaj uas hais txog Yudas thiab Npeyamis qhia peb txog tus Cawm Seej txoj kev txi rau peb. Los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj, Nws tau txo Nws txoj sia kom coj tau peb rov qab mus tsev. Yudas tej lus yeej qhia txog tus Cawm Seej txoj kev hlub: “Yog tsis tau [koj] nrog kuv rov mus tsev, kuv yuav ua li cas muaj cuab kav rov mus cuag tau kuv txiv?” Vim peb yog cov uas muab Ixayees sau los ua ke, ces peb hais tau tej lus no thiab.

Phau Qub yeej qhia ntau txog tej txuj ci tseem ceeb thiab tej yam uas qhia txog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev thiab txoj kev hlub. Nyob hauv phau 2 Vaj Ntxwv 4, lo lus “muaj ib hnub” los hais peb zaug kom qhia rau kuv txog tej xwm tseem ceeb uas muaj raws li lub sij hawm Vajtswv teem tseg, thiab tsis muaj ib yam dab tsi uas me dhau rau Nws pom.

Kuv tus phooj ywg tshiab Paul ua tim khawv txog qhov tseeb no. Paul loj hlob tuaj hauv ib tsev neeg uas tej lub sij hawm ua phem rau nws thiab lawv ntxub txoj kev ntseeg ntuj. Thaum nws mus kawm ntawv nyob hauv qhov chaw rau cov tub rog nyob hauv Yelemes Teb, nws pom ob tug muam uas zoo li nkawd sab ntsuj plig ci ntsa iab heev. Thaum nws nug seb vim li cas nkawd txawv lwm tus los nkawd teb tias nkawd koom Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg.

Tsis ntev tom qab ntawd Paul pib nrog ob tug tub txib sib tham thiab nkawd caw nws mus rau kev sib ntsib hauv lub koom txoos. Hnub Sunday tom qab ntawd, thaum nws tawm lub npav mus, nws pom ob tug txiv neej uas hnav lub tsho dawb thiab coj kalavav. Nws nug seb nkawd puas yog txwj laug ntawm lub Koom Txoos. Nkawd teb nkawd yog, ces Paul lawv nkawd qab.

Hauv kev sib ntsib teev ntuj, ib tug xib hwb taw tes rau cov neeg hauv pawg ntseeg thiab caw lawv los hais lus tim khawv. Tom qab hais lus tim khawv tas, ib tug neeg tau ntaus nruas thiab pawg ntseeg tau hais tias, “Amees.”

Thaum tus xib hwb taw tes rau Paul, nws sawv thiab hais tias, “Kuv paub Joseph Smith yog ib tug yaj saub thiab Phau Ntawv Maumoos muaj tseeb.” Tsis tau muaj leej twg ntaus nruas los yog hais amees. Tom qab ntawd Paul to taub tias nws tau mus rau qhov chaw tsis yog lawm. Tsis ntev ces Paul nrhiav tau qhov chaw yog thiab tau ua kev cai raus dej.

Txog hnub uas Paul ua kev cai raus dej, ib tug mej zeej uas nws tsis paub qhia nws tias, “Koj tau cawm kuv txoj sia.” Ob peb lim tiam ua ntej, tus txiv neej no tau txiav txim siab nrhiav lwm lub koom txoos thiab mus rau ib txoj kev sib ntsib teev ntuj uas muaj neeg ntaus nruas thiab hais amees. Thaum tus txiv neej hnov Paul hais lus tim khawv txog Joseph Smith thiab Phau Ntawv Maumoos, nws to taub tias Vajtswv paub nws, paub txog nws tej teeb meem, thiab muaj ib txoj hau kev rau nws. Yeej “muaj ib hnub” rau Paul thiab tus txiv neej no tiag!

Peb kuj paub tias Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej muaj ib txoj hau kev zoo siab rau peb txhua tus. Vim Vajtswv tau txib Nws Tib Leeg Tub uas Nws hlub los rau peb, ces yuav “muaj ib hnub” thaum peb txais tag nrho tej txuj ci uas peb xav tau kom muaj raws li Nws txoj hau kev.

Kuv ua tim khawv tias xyoo no peb kawm tau ntxiv txog Vajtswv txoj hau kev rau peb nyob hauv Phau Qub. Phau dawb ceev no qhia txog cov yaj saub lub luag hauj lwm nyob hauv tej lub caij nyoog txhawj xeeb thiab qhia txog Vajtswv txoj kev pab thaum lub ntiaj teb ntxhov hnyo thiab neeg sib cav sib ceg. Phau Qub kuj hais txog cov ntseeg uas txo hwj chim rau siab saib rau yav tom ntej txog thaum peb tus Cawm Seej yuav los, ib yam li peb tos ntsoov thiab npaj rau Nws txoj Kev Los Zaum Ob—Nws txoj kev los uas cov yaj saub tau hais txog ntev los lawm.

Mus txog hnub ntawd, tej zaum peb yuav tsis txawj pom ntawm peb qhov muag tag nrho tej uas Vajtswv tau npaj rau peb lub neej (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:3). Tiam sis peb txawj nco qab txog Nifais tej lus teb thaum nws raug ib yam uas nws tsis to taub: txawm nws tsis paub lub ntsiab ntawm txhua yam, nws twb paub lawm tias Vajtswv hlub Nws cov me nyuam (saib 1 Nifais 11:17).

Nov yog kuv zaj lus tim khawv thaum Hnub Caiv sawv ntxov zoo nkauj no. Thov kom peb yuav muab hnub no sau rau hauv peb lub siab thiab cia kom peb muaj kev kaj siab lug, kev cia siab, thiab kev xyiv fab mus ib txhis li: Vajtswv hlub peb kawg li Nws thiaj li txib Nws Tib Leeg Tub los—Nws tsis tau los kom rau txim rau peb tiam sis Nws los kom cawm peb dim. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Phau Qub 2022, 51.