« ’A fa’atupua na, ’ia ’ite mai ē, ’o vau te Atua »

I te matahiti 1833, tē hāmani-’ino-rahi-hia ra te feiā mo’a i Missouri. ’Ua tīahi terā nau ta’ata mā’īriā ia rātou i rāpae i tō rātou fare i te mata’eina’a nō Jackson, ’e ’ua tāmata te tahi mau melo o te ’Ēkālesia i te fa’aea i te mau mata’eina’a fātata mai. ’Ua tāmau noa rā te hāmani-’ino-ra’a, ’e te mau parau ha’amata’u nō te pohe. I terā vaira’a ataata nei, ’ua heheu atu te Fatu i te arata’ira’a i muri nei i te peropheta Iosepha Semita, i Kirtland (Ohio) :

« Nō reira, ’ia tāmāhanahanahia tō ’outou ’ā’au nō ni’a ia Ziona ; tei roto i tō’u pu’e rima te mau ta’ata ato’a ; ’a fa’atupua na, ’ia ’ite mai ē, ’о vau te Atua. »³

Iā’u nei, te a’o a te Fatu ’ia « fa’atupua », e hau atu ïa i te ’orera’a e paraparau ’e te ’orera’a e ha’uti. Pēnei a’e ’o tōna hina’aro te ha’amana’ora’a ’e te turu’ira’a tātou i ni’a iāna ’e tōna mana « i te mau taime ato’a ’e nō te mau mea ato’a, ’e i roto i te mau vāhi ato’a tā [tātou] e pārahi. »⁴ ’E nō reira, pēnei a’e te parau « ’a fa’atupua », e rāve’a ïa nō te fa’aha’amana’o ia tātou ’ia rōtahi i ni’a i te Fa’aora ma te hape ’ore, ’o ’oia te puna hope nō te hau pae vārua o te vairua, ’o tē ha’apūai ia tātou nō te rave ’e nō te upo’oti’a i te mau mea pa’ari.

Te fa’aro’o mau, tei roto noa ïa ’e tei ni’a i te Fatu Iesu Mesia—iāna ’ei Tamaiti hanahana ’e te fānau tahi a te Metua mure ’ore, ’e i ni’a iāna ’e te misiōni tāra’ehara tāna i rave.

« ’Ua pāhono mai ho’i ’oia i tei tītauhia e te ture ra ; ’e tē tītau nei ’oia ia rātou pā’āto’a tei ti’aturi iāna ra ; ’e ’o rātou ’o tei ti’aturi iāna ra, e mau ïa rātou i te mau mea maitata’i ato’a ra ; nō reira ’ua riro ïa ’oia ’ei ti’a nō te mau tamari’i a te ta’ata nei. »⁵

’O Iesu Mesia tō tātou Tāra’ehara,⁶ tō tātou Ārai,⁷ ’e tō tātou Ti’a⁸ i mua i te Metua mure ’ore ’e te papa i ni’a iho tātou e patu ai i te niu pae vārua o tō tātou orara’a.

’Ua parau Helamana : « ’A ha’amana’o, ’a ha’amana’o, e mea ti’a roa ia [’outou] ’ia ha’amau i tō [’outou] niu i ni’a i te papa o tō tātou Tāra’ehara, ’o te Mesia, te Tamaiti a te Atua ; ’e ’ia fa’atae mai te diabolo i tāna ra mau mata’i ’ū’ana, ’oia ïa, ’e tāna mau ’ohe nā roto i te pūāhiohio, ’oia ïa, ’e ’ia ma’iri mai te tā’āto’ara’a nō tāna ra ūa pa’ari, ’e tāna vero rahi i ni’a iho ia [’outou], ’aita roa tō te reira e mana i ni’a iho ia [’outou], nō te huti ia [’outou] i raro i te ’ābuso nō te mamae ’e te ’oto hope ’ore, maoti ho’i te papa i ni’a iho [’outou] i te patuhia, e niu pāpū ho’i, ’e mai te mea e patu te ta’ata ia rātou i ni’a i taua niu ra, e ’ore ïa rātou e ma’iri i raro. »⁹

E ha’api’ira’a rahi e ’apo mai i roto i te fa’ahōho’ara’a o te Mesia ’ei « papa » i ni’a iho tātou e patu ai i te niu o tō tātou orara’a. E hi’o maita’i ē, i roto i teie ’īrava e ’ere ’o te Fa’aora te niu. ’Aita, tē a’ohia nei tātou ’ia patu i tō tātou iho niu pae vārua i ni’a iāna.¹⁰

Te niu, ’o te tuha’a ïa o te fare e fa’atū’ati i te reira i te tahua. Te niu pūai, e pāruru ïa i mua i te mau ’ati nātura ’e te mau pūai ha’amou e rave rahi atu ā. Te niu tano, e ’ōpere ato’a ïa i te teiaha o te fare nā ni’a i te ’ā’anora’a o te vāhi ’eiaha te repo i raro a’e ’ia teimaha roa, ’e e māhora ’āfaro ato’a nō te patura’a.

Hōho’a

E fare ma te niu pa’ari.

E mea faufa’a roa te fa’atū’atira’a pūai ’e te pāpū i rōpū i te tahua ’e te niu mai te mea e fare pāutuutu ’e te pāpū tā tātou e hina’aro nō te hō’ē tau maoro. ’E nō te tahi mau patura’a ta’a ’ē, e tu’uhia te mau pine ha’amaura’a ’e te mau ’āuri roroa nō te tā’amu i te niu o te fare i ni’a i te « ’ōfa’i puna », te ’ōfa’i pa’ari maita’i i raro a’e i te tahua mai te repo ’e te ’iri’iri.

Hōho’a

E fare tei pinehia i te ’ōfa’i puna.

Nā reira ato’a, tītau-roa-hia ’ia fa’atū’ati i te niu o tō tātou orara’a i ni’a i te papa nō te Mesia, ’ia hina’aro tātou ’ia vai pa’ari ’e te mau pāpū. E nehenehe e fa’aau i te mau fafaura’a ’e te mau ’ōro’a mo’a o te ’evanelia a te Fa’aora i fa’aho’ihia mai i te mau pine ha’amaura’a ’e te mau ’āuri roroa e fa’a’ohipahia nō te fa’atū’ati i te fare ’e te ’ōfa’i puna. I te mau taime ato’a e fa’ari’i tātou, e hi’o fa’ahou, e ha’amana’o ’e e fa’a’āpī i te mau fafaura’a mo’a, ’ua pāpū atu ā ïa tō tātou ha’amaura’a pae vārua ma te pa’ari ’e te ’āueue ’ore i ni’a i te « papa » nō Iesu Mesia.

« Nō reira, ’o ’oia ’o tē ti’aturi i te Atua, e riro ato’a ’oia i te ti’aturi ē tē vai ra te hō’ē ao maita’i roa, ’oia ïa, te hō’ē vāhi i te rima ’atau o te Atua, ’e e tae mai ho’i taua ti’aturira’a ra nā roto i te fa’aro’o, ’e e riro ho’i te reira ’ei tūtau nō te vairua o te ta’ata nei, nō te ha’apūai ’e nō te tāpe’a māite ia rātou, ’ia tāmau noa i roto i te mau ’ohipa maitata’i, ’e ’ia arata’ihia nō te fa’ahanahana i te Atua. »¹¹

Ta’ihō’ē ’e ma te rahi noa atu ā « i te tau i ha’apa’ohia ra »,¹² e « fa’a’una’una noa te parauti’a i tō [tātou] ferurira’a », ’e tō tātou « ti’aturira’a e pūai roa ai i mua i te aro o te Atua » ’e « e riro te Vārua Maita’i ’ei ’āpiti nō [tātou] i te mau taime ato’a. »¹³ E rahi atu ā tātou i te mau māite, i te a’ahia, i te pāpū.¹⁴ ’Ia patuhia te niu o tō tātou orara’a i ni’a i te Fa’aora, e ha’amaita’ihia tātou i te « fa’atupua »—e noa’a te ti’aturi pāpū i te pae vārua ē ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora.

’Ua fa’afāna’o mai te Fatu i te taime mo’a ’e te vāhi mo’a nō te tauturu ia tātou ’ia ’ite ’e ’ia ha’api’i nō ni’a i teie hau ’o roto o tō tātou vairua.

’Ei hi’ora’a, e mahana nā te Atua te sābati, e taime mo’a tei fa’ata’ahia nō te ha’amana’o ’e nō te ha’amori i te Metua nā ni’a i te i’oa o tāna Tamaiti, nō te ’āmui i roto i te mau ’ōro’a nō te autahu’ara’a ’e nō te fa’ari’i ’e nō te fa’a’āpī i te mau fafaura’a mo’a. I te hepetoma tāta’itahi e ha’amori tātou i te Fatu i roto i tā tātou ha’api’ira’a ’utuāfare ’e mai te « hō’ē ato’a rā ’oire ’e te feiā mo’a »¹⁵ i te purera’a ’ōro’a ’e te tahi atu mau rurura’a. I tōna mahana moʼa, e mau tāpa’o ïa tō tātou mau manaʼo, tā tātou mau ʼohipa, ʼe tō tātou huru ’o tā tātou e hōroʼa i te Atua, ’e e faʼaʼiteraʼa nō tō tātou here iāna.¹⁶ I te mau sābati ato’a, ’ia hina’aro tātou, e nehenehe tātou ’ia fa’atupua ’e ’ia ’ite ē ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora.

Te ’ohipa pū o tā tātou ha’amorira’a i te sābati ’o te « [haerera’a ïa] i te fare purera’a ’a pūpū atu ai i tā [tātou] mau ’ōro’a i tō [te Fatu] ra mahana mo’a »¹⁷ Te mau « fare purera’a » i reira tātou e ’āmui ai i te sābati, ’o te mau vāhi putuputura’a ïa ’e te tahi atu mau vāhi i ha’amanahia—e mau vāhi mo’a nō te mana’o tura, nō te ha’amorira’a ’e nō te ha’api’ira’a. ’Ua ha’amo’ahia te vāhi putuputura’a tāta’itahi e te ha’amanara’a autahu’ara’a, ’ei vāhi e pārahi ai te Vārua o te Fatu ’e e haere mai ai te mau tamari’i a te Atua « i te ’ite nō ni’a i tō rātou Tāra’ehara. »¹⁸ ’Ia hina’aro tātou, e nehenehe tātou ’ia « fa’atupua » i roto i tō tātou mau vāhi ha’amorira’a mo’a ’e ’ia ’ite ē, ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora.

’O te hiero te tahi fa’ahou vāhi mo’a tei fa’ata’a-ta’a-’ē-hia nō te ha’amorira’a ’e te tāvinira’a i te Atua ’e te ha’api’ira’a i te mau parau mau mure ’ore. E mea taʼa ē tā tātou ferurira’a, tā tātou ’ohipa ’e tō tātou ’ahu i roto i te fare o te Fatu, i te tahi atu mau vāhi tā tātou e haere nei. I roto i tōna fare mo’a, ’ia hina’aro tātou, e nehenehe tātou ’ia fa’atupua ’e ’ia ’ite ē, ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora.

Te tumu rahi nō te taime mo’a ’e nō te vāhi mo’a, hō’ē ana’e ïa : te rotahi-pinepine-ra’a i tō tātou mana’o i ni’a i te Metua i te ao ra ’e tāna fa’anahora’a, i ni’a i te Fatu Iesu Mesia ’e tāna tāra’ehara, i ni’a i te mana fa’aitoito o te Vārua Maita’i ’e i ni’a i te mau parau fafau e tū’ati i te mau ’ōro’a mo’a ’e te mau fafaura’a mo’a o te ’evanelia a te Fa’aora i fa’aho’ihia mai.

I teie mahana e tāpiti au i te hō’ē parau tumu tā’u i tūra’i a’ena. ’Ei ’āno’ira’a rahi hope tō tātou ’utuāfare nō te taime mo’a ’e te vāhi mo’a i reira te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare e nehenehe ai e « fa’atupua » ’e e ’ite ē ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora. Pāpū roa e mea faufa’a roa ’ia fa’aru’e i tō tātou ’utuāfare nō te ha’amori i te sābati ’e i roto i te fare o te Fatu. I te taime noa rā tātou e ho’i ai i tō tātou ’utuāfare ma te hi’ora’a ’e te pūai pae vārua i noa’a mai i roto i teie mau vāhi mo’a ’e teie mau ’ohipa mo’a, tātou e tāmau ai i tō tātou rōtahi i ni’a i te mau tumu mātāmua o te orara’a tāhuti nei ’e tātou e upo’oti’a ai i te mau fa’ahemara’a tei rahi roa ’ino i roto i tō tātou nei ao hi’a.

’Ia ha’apūai mai tā tātou mau ’ohipa tāmau i te sābati, i te hiero ’e i te ’utuāfare ia tātou e ti’a ai, i te mana o te Vārua Maita’i, i te fa’atū’atira’a tāmau ’e te pūai atu ā i te Metua ’e i te Tamaiti, ’e i « te ti’aturi pāpū roa »¹⁹ i te mau parau fafau mure ’ore a te Atua.

’A ’āmui ai te ’utuāfare ’e te ’Ēkālesia i te mau mea ato’a i te Mesia ra,²⁰ e ’ati paha tātou i te mau pae ato’a, ’aita rā e apiapi tō tātou ferurira’a ’e tō tātou ’ā’au. E pe’ape’a paha tātou i tō tātou vaira’a ’e tō tātou mau fifi, ’aita rā e ahoaho. E hāmani-’ino-hia paha tātou, e ’ite ato’a rā tātou ē, ’aita roa atu tātou e ’āta’a.²¹ E nehenehe tātou e fa’ari’i i te pūai pae vārua nō te riro ’e nō te vai pa’ari ’e te ’āueue ’ore ’e te mau noa.

Tē parau fafau atu nei au ē, ’ia patu tātou i te niu o tō tātou orara’a i ni’a i te « papa » nō Iesu Mesia, e nehenehe tātou e ha’amaita’ihia e te Vārua Maita’i, nō te fa’ari’i i te hau pae vārua o te vairua nō tātou iho, ’ua ti’a atu ra ia tātou ’ia ’ite ’e ’ia ha’amana’o ē, ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna, ’o Iesu Mesia tō tātou Fa’aora, ’e e nehenehe tātou e ha’amaita’ihia nō te rave ’e nō te upo’oti’a i te mau mea pa’ari mau.

Ma te ’oa’oa, tē parau pāpū nei ē, ’o te Atua tō tātou Metua i te ao ra, e tamari’i tātou nāna ’e ’o Iesu Mesia tō tātou Tāra’ehara ’e te « papa » nō tō tātou fa’aorara’a. ’O tā’u ïa e parau pāpū nei i te i’oa mo’a o te Fatu Iesu Mesia, ’āmene.