Iesu Mesia i te pū o tō tātou orara’a

’A rātere ai tātou nā roto i te ao tāhuti nei, e fa’aruru atu tātou i te tahi taime i te mau tāmatara’a : te māuiui rahi nō te mo’era’a te hō’ē tei herehia e tātou, te arora’a ’ū’ana i mua i te ma’i, te tara nō te parauti’a ’ore, te mau ’itera’a mamae o te fa’ahapahapara’a ’aore rā o te hāmani-’ino-ra’a, te ata o te ’ohipa ’ore, te mau fifi ’utuāfare, te ta’i māmū o te ’ōtahira’a, ’aore rā te mau tupura’a māuiui o te arora’a tama’i.¹ I roto i taua mau taime ra, e tītau tō tātou vairua i te ha’apūra’a.² E ’imi mau tātou i te ’ite : I hea tātou e ’ite mai ai te paratamo o te hau ?³ ’Ia vai tātou e nehenehe ai e tu’u i tō tātou ti’aturira’a nō te tauturu mai ia tātou, ma te ti’aturi ’e te pūai e tītauhia nō te fa’a’oroma’i i teie mau tāmatara’a ?⁴ ’O vai tē vai nei iāna te fa’a’oroma’i, te here tā’āto’a ’e te rima o te mana hope nō te fa’ateitei ’e nō te pāturu ia tātou ?

Te mau uira’a hōhonu o te vairua, terā e fā mai i roto i tō tātou mau hora pōiri roa a’e ’e i roto i tō tātou mau tāmatara’a rarahi roa a’e, ’ua paraparauhia nā roto mai i te aroha ’āueue ’ore o Iesu Mesia.⁵ Nā roto iāna, ’e maoti te mau ha’amaita’ira’a tei fafauhia mai o tāna ’evanelia i fa’aho’i-fa’ahou-hia mai,⁶ e ’ite mai tātou i te mau pāhonora’a ’o tā tātou e ’imi nei. Mea nā roto i tāna tāra’ehara mure ’ore e fa’ari’i ai tātou i te hō’ē hōro’a tei hau i te rahi—hō’ē hōro’a nō te tīa’ira’a, te fa’aorara’a ’e te ha’apāpūra’a nō tōna vai-tāmau-ra’a mai ’e te ti’amaoro i roto i tō tātou orara’a.⁷ E roa’a teie hōro’a i te feiā ato’a e toro atu i te rima ma te fa’aro’o, te tauahira’a i te hau ’e te fa’aorara’a ’o tāna e pupu nei ma te ti’amā mau.

Tē fa’atoro nei te Fatu i tōna rima ia tātou tāta’itahi, te hō’ē ravera’a no te tumu mau nō tōna aroha hanahana ’e te aumihi. Tāna anira’a manihini ia tātou tei ’ōmuahia i te hō’ē pi’ira’a noa ; ’o te hō’ē ïa fafaura’a hanahana, turuhia e te mana ti’amaoro o tōna aroha. I roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, e ha’apāpū ’oia ma te here ē :

« E haere mai ’outou iā’u nei, e te feiā ato’a i ha’a rahi ’e tei teiaha i te hōpoi’a, e nā’u ’outou e fa’aora.

« ’A rave mai i tā’u zugo i ni’a ia ’outou, ’e ’ia ha’api’ihia ’outou e au, tē marū nei ho’i au ’e te ha’eha’a o te ’ā’au : ’e e noa’a ho’i te ora i tō ’outou vārua.

« Tē marū nei ho’i tā’u zugo ’e tē māmā nei tā’u hōpoi’a ».⁸

Te teateara’a o tāna anira’a manihini « ’a haere mai iā’u nei » ’e « ’a rave i tā’u zugo » e parau pāpū nei i te nātura hōhonu o tāna fafaura’a, hō’ē fafaura’a ’ā’ano rahi ’e te hope rahi ’o te fa’a’ite pāpū nei i tōna here, ma te pūpū mai ia tātou te hō’ē ha’apāpūra’a mo’a : « ’E e noa’a ho’i te ora ’ia ’outou ».

’A ’imi itoito ai tātou i te ’arata’ira’a pae vārua,⁹ e ta’uma atu tātou i roto i te hō’ē tere hōhonu o te tauira’a ’o te ha’apūai i tō tātou ’itera’a pāpū. ’A hāro’aro’a ai tātou i te ra’ituāta’ara’a o te here mau o tō tātou Metua i te ao ra ’e o tāna Tamaiti ’o Iesu Mesia,¹⁰ e ’ī tō tātou ’ā’au i te māuruuru rahi, te ha’eha’a,¹¹ ’e i te hō’ē hia’ai fa’a’āpīhia e tāmau noa i ni’a i te ’ē’a o te aupipira’a.¹²

’Ua ha’api’i mai peresideni Russell M. Nelson ē, « ’ia fa’atumu ana’e tātou i tō tātou orara’a i ni’a i te ’ōpuara’a o te fa’aorara’a a te Atua… ’e a Iesu Mesia ’e tāna ’evanelia, ’e nehenehe tātou e fa’ari’i i te ’oa’oa ta’a ’ē noa atu te mau mea e tupu mai, ’aore rā o te ’ore e tupu mai, i roto i tō tātou orara’a. Nō ’ō mai iāna ’e nōna ho’i te ’oa’oa e tae mai ai ».¹³

Alama, e paraparau ra i tāna tamaiti ia Helamana, tē nā ’ō ra : « ’E i teienei, e tā’u tamaiti e Helamana, inaha, tē vai ’āpī noa nei ā ’oe, ’e nō reira, tē a’o atu nei ia ’oe ē, ’a fa’aro’o māite mai ’oe i tā’u nei mau parau ’e ’a ha’api’i ho’i i tā’u nei parau ; ’ua ’ite ho’i au ē, ’o rātou ’o tē ti’aturi i te Atua, e pāturuhia ïa rātou i roto i tō rātou mau tāmatara’a, ’e tō rātou mau fifi, ’e tō rātou mau ’ati, ’e e fa’ateiteihia rātou i te mahana hōpe’a ra ».¹⁴

Helamana, e paraparau ra i tāna nā tamaiti, ’ua ha’api’i nō ni’a i teie parau tumu mure ’ore ma te tu’ura’a i te Fa’aora i te pū o tō tātou orara’a : « ’A ha’amana’o, ’a ha’amana’o, e mea ti’a roa ia ’ōrua ’ia ha’amau i tō ’ōrua niu i ni’a i te papa o tō tātou Tāra’ehara, ’o te Mesia, te Tamaiti a te Atua ».¹⁵

I roto te Mataio 14, tē ha’api’i mai nei tātou ē i muri a’e i te fa’aro’ora’a ’ua pohe Ioane Bāpetizo, ’ua ’imi Iesu i te hō’ē vāhi mo’emo’e. Teie rā, ’ua ’āpe’e atu te hō’ē tia’a rahi iāna. Putapūhia i te aumihi ’e te here, ’e ma te ’ore e fa’ati’a i tōna māuiui i te fa’anevaneva iāna i tāna misiōni, ’ua fa’ari’i pōpou Iesu ia rātou, i te fa’aorara’a i te ma’i i rotopū ia rātou. ’A fātata mai ai te pō, ’ua fa’aruru te mau pipi i te hō’ē tāmatara’a ri’ari’a : hō’ē naho’a ta’ata rahi ’e e mea iti roa te mā’a e vai ra. ’Ua ani rātou ia Iesu e fa’aho’i i te naho’a ta’ata nō te haere e ti’i i te mā’a nā rātou, ’o Iesu rā, ma te here rahi ’e te mau tia’a rahi, ’ua ui i tāna mau pipi ’ia fa’a’āmu ia rātou i reira iho.

’A vai ai te mau pipi i roto i te māna’ona’ora’a ’e te tāmatara’a ’oi’oi, ’ua fa’a’ite atu Iesu i tōna ti’aturira’a ’e i tōna here i tōna Metua, ’āmuihia ’e te hō’ē here ’āueue ’ore nō te mau ta’ata. ’Ua fa’aue ’oia i te naho’a ta’ata rahi ’ia pārahi i ni’a i te ’aihere, ’e ma te ravera’a e pae fara’oa ’e e piti i’a, ’ua mā’iti ’oia i te ha’amaita’i i tōna Metua tāne, ma te ’itera’a i te hōro’a a te Atua i ni’a i tōna ha’amanara’a ’e tōna mana.

I muri iho i te ha’amaita’ira’a, ’ua vāvahi Iesu i te faraoa ’e ’ua ’ōpere te mau pipi i te reira i te mau ta’ata ato’a. Ma te temeio, ’aita te mā’a i rava’i noa, ’ua ’auhune rā, ’e e 12 ’ete i toe mai. ’Ua fa’a’āmu te pupu e pae tauatini ta’ata, ’oia ato’a te mau vahine ’e te mau tamari’i.¹⁶

Tē ha’api’i nei teie temeio ia tātou hō’ē ha’api’ira’a hōhonu : I mua i te mau tāmatara’a, e mea ’ōhie i te fa’anevanevahia e tō tātou mau fifi. Teie rā, ’ua fa’ahōho’a mai Iesu Mesia i te mana o te fa’atumura’a i ni’a i tōna Metua, te pūpūra’a i te māuruuru rahi, ’e te ’itera’a ē ’aita te mau rāve’a o tō tātou mau tāmarara’a e vai ra i roto ia tātou iho, i te Atua rā.¹⁷

’Ia fa’aruru āna’e tātou i te mau fifi, e fa’atumu iho ā tātou i ni’a i te mau fifi tā tātou e fa’aruru nei. E mea mau tō tātou mau tāmatara’a ’e e arata’i i tō tātou vai-ara-ra’a, te tītaura’a rā i te fa’a’oroma’i i te reira tei te pū ïa o tō tātou mau ha’ape’ape’ara’a. Ma te tu’ura’a i te Mesia i te pū o tō tātou mau ferurira’a ’e tā tātou mau ’ohipa, e ’āna’i atu tātou ia tātou i ni’a i tāna hi’ora’a ’e tōna pūai.¹⁸ ’Aita teie fa’atanora’a e fa’a’ore i tā tātou ’arora’a ; maoti rā e tauturu te reira ia tātou ’ia rātere atu nā roto i raro a’e i te arata’ira’a hanahana.¹⁹ ’Ei hōpe’ara’a, e ’ite atu tātou i te mau rāve’a ’e te hō’ē pāturura’a e tae mai nā roto mai i te hō’ē pa’ari teitei a’e. Te fa’atavaira’a i teie hi’ora’a ātea fa’atumuhia i ni’a i te Mesia, e hōro’a mai ia tātou i te fa’aitoitora’a ’e te māramarama e tītauhia nō te fa’ataui i tō tātou mau tāmatara’a ’ei manuiara’a,²⁰ te fa’aha’amana’ora’a ia tātou nā roto i te Fa’aora, te mea e au ra ’ei fifi rahi e nehenehe e riro ’ei ’ē’a nō te hō’ē haerera’a rahi a’e i mua i te pae vārua.

Tē vauvau nei te ’ā’amu o Alama Tamaiti i roto i te Buka a Moromona i te hō’ē fa’ati’ara’a maēre o te fa’aorara’a ’e te tupura’a hōhonu nō te fa’atumura’a i tōna orara’a ’ati a’e i te Mesia. Nā mua, ’ua ti’a Alama mai te hō’ē ta’ata pāto’i i te ’Ēkālēsia a te Fatu, te arata’i-’ē-ra’a e rave rahi ta’ata i te ’ē’a o te parauti’a. Teie rā, nā te hō’ē ’ōpanira’a hanahana, tāpa’ohia e te hō’ē fārereira’a a te melahi i fa’a’ara iāna i tāna mau ’ohipa ’ī’ino.

I roto i tōna mau hora pōiri, ha’ape’ape’ahia e te fa’ahapara’a ’e te ’imira’a ’ono’ono i te rāve’a nō te haere mai i rāpae i tōna ahoaho pae vārua, ’ua ha’amana’o Alama i te mau ha’api’ira’a a tōna metua tāne nō ni’a ia Iesu Mesia ’e te mana o tōna Tara’ehara. Ma te ’ā’au hina’aro mau i te fa’aorara’a, ’ua tātarahapa pāpū mau ’oia ’e ’ua tāparu ma te ’ono’ono i te aroha o te Fatu. Teie taime faufa’a roa o te vaiihora’a mau, te tu’ura’a i te Fatu i mua roa i tōna mau mana’o ’e te ’imira’a hina’aro mau i tōna aroha, ’ua tupu te hō’ē tauira’a fa’ahiahia mau. ’Ua mo’e roa te mau fifi teiaha o te hara ’e te tapineva ’e ’ua monohia mai e te hō’ē nino’a mana’o pūai o te ’oa’oa ’e te hau.²¹

’O Iesu Mesia tō tātou ti’aturira’a ’e te pāhonora’a nō te mau māuiui rahi roa a’e o te orara’a. Nā roto i tāna tusia, ’ua ’aufau ’oia nō tā tātou mau hara ’e ’ua rave i ni’a iāna i te tā’āto’ara’a o tō tātou mau māuiui, te mamae, te parauti’a ’ore, te ’oto ’e te ri’ari’a, ’e e fa’a’ore ’oia i tā tātou hara ’e e fa’aora ia tātou, ’ia ti’aturi ana’e tātou iāna ’e ’ia ’imi i te taui i tō tātou orara’a ’ia maita’i atu ā. ’O ’oia tō tātou Fa’aora,²² te tāmahanahanara’a ’e te tātā’ira’a i tō tātou ’ā’au nā roto i tōna here ’e tōna mana, mai tāna i fa’aora e rave rahi i tōna ’anotau i te fenua nei.²³ ’O ’oia te pape ora, i te pāhonora’a i te mau hina’aro hōhonu roa a’e o tō tātou vairua nā roto i tōna here ’e te hāmani maita’i tāmau. ’Oia ho’i mai te fafaura’a tāna i rave i te vahine nō Samaria i te ’āpo’o pape ra, i te pupura’a i « te ’āpo’o pape i te piha’ara’a e tae noa atu i te ora mure ’ore ».²⁴

Tē fa’a’ite pāpū maita’i nei au ē, tē ora nei Iesu Mesia, tē peresideni nei ’oia i teie ’Ēkālēsia, tāna ’Ēkālēsia mo’a, Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei.²⁵ Tē fa’a’ite pāpū nei au ē, ’o ’oia te Fa’aora o te ao nei, te Ari’i nō te hau,²⁶ te Ari’i nō te mau ari’i, te Fatu nō te mau fatu,²⁷ te Tāra’ehara o te ao nei. Tē parau atu nei au ma te pāpū maita’i ē, tē vai tāmau nei tātou i roto i tōna ferurira’a ’e tōna ’ā’au. ’Ei fa’a’itera’a pāpū nō te reira, ’ua fa’aho’i fa’ahou mai ’oia i tāna ’Ēkālēsia i teie mau mahana hōpe’a nei ’e ’ua pi’ihia te peresideni Russell M. Nelson ’ei peropheta nāna ’e ’ei peresideni nō te ’Ēkālēsia i teie taime.²⁸ ’Ua ’ite au ē, ’ua hōro’a Iesu Mesia i tōna ora ’ia noa’a ia tātou te ora mure ’ore.

’A tūtava ai tātou i te tu’u iāna ’ei pū nō tō tātou orara’a, ’ua heheuhia mai te mau heheura’a ia tātou, e tāpo’ihia tātou e tōna hau hōhonu ’e e hōpoi mai tāna Tara’ehara mure ’ore i te mātarara’a o tā tātou mau hara ’e tō tātou fa’aorara’a.²⁹ Mea nā roto iāna tātou e ’ite mai ai i te pūai nō te ’aro atu, te itoito nō te tāpe’a tāmau noa ’e te hau e nā ni’a a’e i te mau māramaramara’a ato’a. ’Ia fa’aitoito tātou i te mau mahana ato’a ’ia ha’afātata atu iāna,³⁰ te pūna nō te mau mea maita’i ato’a, te ’ana’ana o te tīa’ira’a i roto i tō tātou tere ho’ira’a i mua i te aro o tō tātou Metua i te ao ra. I te i’oa mo’a o Iesu Mesia, ’āmene.