Lub Tuam Rooj Sab Laj
Kho Sab Paj Hlwb txoj Kev Noj Qab Nyob Zoo
Kaum Hli Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Kho Sab Paj Hlwb txoj Kev Noj Qab Nyob Zoo

Cia kuv qhia nej ob peb yam uas kuv tau pom thaum peb tsev neeg tau raug tej teeb meem no.

Txawm hais tias peb tsev neeg muaj hmoov zoo thaum peb zoo siab ua raws li txoj kev sib khi lus, peb kuj muaj ntau yam teeb meem thiab. Kuv xav qhia nej txog ob peb zaj dab neeg uas peb muaj hais los txog teeb meem ntawm sab paj hlwb. Cov no hais txog kev nyuaj siab kho siab, kev txhawj xeeb heev, tus mob bipolar, ADHD—thiab tej thaum raug txhua yam kev mob no tib si. Sawv daws yeej pom zoo rau kuv los ua siab mos siab muag qhia tej zaj no.

Thaum kuv ua txoj hauj lwm no, kuv ntsib coob leej thiab yim neeg uas muaj tej teeb meem zoo li no thiab. Tej thaum kuv xav tias tus “phaum mob” uas puv teb chaws raws li sau tseg hauv phau vaj lug kub yeej hais txog tej kev mob ntawm sab paj hlwb thiab.1 Nws nyob thoob plaws ntiaj teb no, muaj hauv txhua thaj av thiab kab lig kev cai, thiab yeej kawj teeb meem rau sawv daws—tsis hais cov hluas, cov laus, cov nplua nuj, thiab cov pluag los xij. Cov mej zeej hauv lub Koom Txoos los raug tej kev mob no thiab.

Tib txhij ntawd, peb cov lus qhuab qhia yeej qhia peb tias peb yuav tsum sim rais los mus ua neeg zoo li Yexus Khetos thiab ua neeg zoo tag nrho los ntawm Nws. Peb cov me nyuam hu hais tias, “Kuv sim ua neeg zoo li Yexus.”2 Peb xav xav ua neeg zoo tag nrho ib yam nkaus li peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos ua neeg zoo tag nrho.3 Vim hais tias tej kev mob ntawm sab paj hlwb no pauv tau seb peb xav hais tias ua zoo tag nrho yog li cas, ces yeej yog ib yam uas peb tsis xav tham txog. Yog vim li ntawd, neeg coob tsis paub qhov tseeb txog tej no, tib neeg muaj kev nyuaj siab ntsiag tos, thiab kev poob siab ntau. Neeg coob heev, xav hais tias lawv yuav kov tsis yeej vim lawv xav tias lawv tsis zoo txaus luag tej xav, lawv xav yuam kev hais tias lawv tsis muaj chaw nyob hauv lub Koom Txoos li.

Kom thiaj tawm tsam tau txoj kev dag no, peb yuav tsum nco qab ntsoov hais tias “tus Cawm Seej yeej hlub Nws Leej Txiv txhua tus me nyuam. Nws to taub lawv txhua yam kev mob thiab teeb meem uas lawv raug vim lawv ua neej nyob muaj tej teeb meem ntawm sab paj hlwb no. Nws los twb raug ‘tej kev mob nkeeg thiab tej kev txom nyem thiab tej kev dag ntxias txhua yam; … [tau ris] nws cov neeg tej kev mob thiab tej kev nkeeg’ (Amas 7:11; ntxiv cov ntawv qaij rau; kuj saib Henplais 4:15–16; 2 Nifais 9:21). Vim hais tias Nws to taub txhua yam kev mob kev nkees, Nws thiaj paub ‘kho cov neeg uas muaj kev tu siab nrho’ (Lukas 4:18; kuj saib Yaxayas 49:13–16).”4 Tej teeb meem zoo li no tsuas yog qhia tias xav tau lwm qhov cuab yeej thiab kev txhawb pab es tsis yog qhia tias yus tsis yog ib tug neeg zoo.

Cia kuv qhia nej ob peb yam uas kuv tau pom thaum peb tsev neeg tau raug tej teeb meem no.

Qhov thib ib, coob leej yuav nrog peb tu siab; lawv yuav tsis txiav txim txog peb. Vim hais tias muaj kev txhawj xeeb heev, kev ntxhov siab, thiab kev nyuaj siab kho siab, wb tus tub los ntawm nws txoj kev ua tub txib tom qab plaub lub lim piam xwb. Ua nws niam thiab txiv, wb poob siab heev thiab tu siab me ntsis vim wb twb thov Vajtswv heev kom nws yuav ua tau ib tug tub txib zoo. Zoo ib yam li txhua tus niam txiv, peb xav kom peb cov me nyuam yuav vam meej thiab zoo siab. Txoj kev ua tub txib yog ib yam tseem ceeb rau wb tus tub. Thiab wb xav tias nyob tsam lwm tus neeg yuav xav li cas txog peb.

Tab sis mas wb tsis paub tias, wb tus tub txoj kev rov qab los yeej nyuaj dua rau nws. Nws yeej hlub tus Tswv thiab xav ua txoj hauj lwm no, tiam sis nws tsis paub yog vim li cas nws ua tsis tau txoj hauj lwm no. Nws cia li pib poob siab thiab tsis muaj chaw cia siab thiab xav tias, nws tau ua txhaum li cas lawm. Nws xav tias leej twg yuav tsis pom zoo rau nws thiab zoo nkaus li nws sab ntsuj plig loog tag lawm. Nws pib pheej xav txog txoj kev tuag mus xwb.

Thaum pheej xav yuam kev li no, wb tus tub tsuas xav tias tib yam uas nws ua tau yog tua nws tus kheej. Xav tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab ntau txhiab tus tim tswv ntawm ob sab daim ntaub thaiv thiaj cawm tau nws.

Thaum muaj kev kub ntxhov no hauv nws lub neej thiab muaj teeb meem ntau, peb tsev neeg, cov thawj coj hauv peb pawg ntseeg, cov mej zeej, thiab phooj ywg sawv daws tau los txhawb nqa peb thiab saib xyuas peb.

Kuv tsis tau hnov txoj kev hlub tas npaum li no ib zaug dua hauv kuv lub neej. Kuv twb hnov lub hwj chim uas los ntawm txoj kev uas ib leeg nplij ib leeg lub siab. Peb tsev neeg muaj kev ris txiaj tsis tu tsis tseg rau txoj kev txhawb pab ntawd.

Kuv tsis muaj cuab kav piav seb peb pom tej txuj ci loj ntau npaum li cas lub sij hawm ntawd. Zoo siab kawg, vim wb tus tub tsis tuag, tiam sis twb siv sij hawm ntev heev thiab kev kho mob, kev kho sab paj hlwb, thiab kev tu nws sab ntsuj plig nws thiaj zoo zog thiab paub lawm hais tias sawv daws hlub nws, tias nws muaj nuj nqi, thiab tsim nyog nws ua neej nyob.

Kuv paub tias ib txhia zaj dab neeg tsis xaus li peb zaj no. Kuv pab tu siab rau cov uas xiam cov neeg uas lawv hlub thaum ntxov heev es tas sim no lawv muaj kev nyuaj siab thiab tseem muaj lus nug li ub li no tsis muaj lus teb hlo li.

Qhov thib ob uas kuv pom muaj tias yeej nyuaj rau niam txiv pom seb lawv cov me nyuam muaj teeb meem dab tsi, tiam sis peb yuav tsum ua tib zoo saib xyuas. Peb yuav ua li cas thiaj paub qhov uas muaj teeb meem vim sawv daws ua neej nyob xwb thiab muaj mob muaj nkees sib txawv li cas? Ua niam txiv, peb raug txib los kom pab peb cov me nyuam mus dhau plaws tej teeb meem hauv lub neej no, peb tsawg tsawg leej xwb thiaj yog neeg uas paub ntau txog kev kho tib neeg sab paj hlwb. Txawm li ntawd los peb yuav tsum tu peb cov me nyuam thaum uas peb pab lawv to taub tias thaum lawv sib zog sim ua neeg zoo ces li ntawd yeej txaus nkaus. Peb sawv daws yeej paub muaj tej lub sij hawm thaum peb ua tsis zoo ces kev loj hlob ntawm sab ntsuj plig yog ib yam uas peb pheej sib zog ua.

Tsam no peb to taub tias yeej “tsis muaj ib txoj kev kho mob uas yooj yim ua thiaj kho tau tib neeg lub siab thiab sab paj hlwb kom zoo. Peb yuav muaj kev nyuaj siab thiab kev cov nyom vim peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas twb poob lawm thiab muaj ib lub cev uas poob lawm thiab. Tsis tas li ntawd xwb, muaj ntau yam uas ua rau tib neeg thiaj muaj mob ntawm sab paj hlwb. Txawm hais tias peb lub siab thiab sab paj hlwb nyob li cas no, txoj kev xav txog txoj kev loj hlob tuaj mus yuav zoo dua qhov uas peb xav txog tej yam tsis zoo uas peb ua.”5

Hais txog kuv thiab kuv tus poj niam mas, ib yam uas peb tau ua yog qhov uas wb pheej sim nyob ze ze tus Tswv. Yog xav txog yav tas los ces, tas sim no wb pom hais tias tus Tswv tau qhuab ntuas peb mus dhau plaws tej kev kub ntxhov. Nws txoj kev kaj tau coj wb kev ib ruam taw dhau ib ruam taw thaum muaj kev tsaus ntuj nti. Tus Tswv tau pab wb kawm paub tias ib tug neeg tus ntsuj plig uas nyob mus ib txhis yeej tseem ceeb dua ib txoj hauj lwm los sis ib yam dab tsi hauv ntiaj teb no.

Hais ib zaug ntxiv tias, qhov uas peb kawm txog tej kev mob ntawm sab paj hlwb yuav pab peb npaj los pab peb tus kheej thiab lwm tus neeg uas muaj tej teeb meem no. Txoj kev sib tham hais qhov tseeb thiab qhov ncaj txog qhov no yuav pab peb kho tau tej teeb meem no. Vim hais tias, txoj kev kawm txog ib yam yeej los ua ntej kev tshwm sim thiab kev tshoov siab. Feem ntau tej no yog tej teeb meem uas lwm tus neeg pom uas peb sawv daws yeej raug tau, thiab thaum peb raug tej no, yeej zoo nkaus li peb yuav kov tsis yeej li.

Qhov xub thawj mas peb yuav tsum kawm hais tias peb yeej tsis nyob peb ib leeg xwb. Kuv caw nej los kawm txog kev sab paj hlwb kev noj qab nyob zoo hauv qhov chaw hu ua Life Help nyob rau hauv qhov app Gospel Library. Txoj kev kawm ntawv no yuav pab peb haj yam to taub, haj yam uas siab dav, haj yam muaj kev khuv leej, haj yam muaj kev hlub. Yuav pab thaum twg muaj kev txom nyem thaum pab peb muaj thiab tsa tej hom phiaj zoo thiab nrog lwm tus neeg sib raug zoo.

Es qhov kawg kuv xav hais yog tias: peb ib leeg yuav tsum saib xyuas ib leeg tsis tu tsis tseg. Peb ib leeg yuav tsum hlub ib leeg thiab txhob txiav txim rau lwm tus neeg—yuav tsum txhob ua li no thaum luag tej tsis ua zoo npaum li peb xav kom lawv ua tas sim ntawd. Peb yuav tsum pab peb cov me nyuam thiab cov tub ntxhais hluas hnov Yexus Khetos txoj kev hlub hauv lawv lub neej, yuav tsum paub hnov kev hlub ntawd thaum twg lawv muaj teeb meem hlub lawv tus kheej kiag. Txwj Laug Orson F. Whitney, uas tau ua ib tug mej zeej hauv Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim, ntuas cov niam txiv uas muaj teeb meem tu lawv cov me nyuam hais tias: “Thov Vajtswv rau nej … cov me nyuam; siv nej txoj kev ntseeg tuav raws lawv.”6

Kuv ib txwm xav paub seb qhov uas siv nej txoj kev ntseeg tuav raws lawv txhais tau li cas. Kuv xav hais tias nws yog cia li ua tej yam me me qhia lawv tias nej hlub lawv, txo hwj chim, ua siab zoo, thiab saib lawv rau nqi. Nws txhais tau hais tias cia lawv loj hlob raws li lawv lub caij thiab ua tim khawv rau lawv kom lawv hnov tau tus Cawm Seej txoj kev hlub. Yog yuav ua tau li no peb yuav tsum xub xav txog lawv es tsis yog xav txog peb tus kheej thiab lwm tus neeg. Feem ntau mas qhov no txhais tau hais tias txhob hais lus ntau tiam sis cia li ua tib zoo mloog lawv hais, haj yam mloog lawv cov lus. Peb yuav tsum hlub lawv, muab hwj chim rau lawv, thiab qhuas lawv thaum twg lawv sim ua zoo thiab muab siab rau ntseeg Vajtswv. Thiab qhov kawg, peb yuav tsum ua txhua yam peb ua tau kom peb yuav nyob ze lawv—ib yam li peb xav nyob ze Vajtswv.

Rau nej sawv daws uas muaj tej kev mob ntawm sab paj hlwb no, thov kom nej yuav ua raws li nej tej khi lus, tab txawm tas sim no nej tsis hnov Vajtswv txoj kev hlub. Ua txhua yam tsav nej muaj peev xwm ua ces “sawv twj ywm … kom los paub Vajtswv txoj kev cawm seej, thiab tos nws txhais npab tshwm sim los.”7

Kuv hais lus tim khawv tias Yexus Khetos yog peb tus Cawm Seej. Nws paub peb. Nws hlub peb, thiab tseem tos ntsoov peb. Thaum peb tsev neeg muaj tej teeb meem no, kuv tau kawm paub tias Nws nyob ze npaum li cas tiag. Nws tej lus cog tseg muaj tseeb:

Tsis txhob ntshai, kuv nrog nej nyob; tsis muaj kev nyuaj siab,

Rau qhov kuv yog nej tus Tswv thiab yuav saib xyuas tiag.

Kuv pab nej, kuv hlub nej thiab kom nej sawv ntseg, …

Kuv txhawb nqa kuv cov ntseeg, kom nej muaj lub siab ntev.

Thaum paub tias peb lub hauv paus ruaj npaum li cas, peb thiaj yuav muaj kev zoo siab tshaj tawm hais tias:

Tus neeg rau siab ntseeg Yexus, tus uas tso siab plhuav

Kuv yeej tsis muaj cuab kav tso nws tseg rau yeeb ncuab;

Txawm tag nrho ntuj txiag teb tsaus tshee hnyo kawg li, …

Kuv yeej tsis, yeej yuav tsis, tso nws tseg mus ib txhis!8

Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:31.

  2. “I’m Trying to Be like Jesus,” Children’s Songbook, 78–79.

  3. Saib 3 Nifais 12:48.

  4. Like a Broken Vessel,” Mental Health: General Principles, ChurchofJesusChrist.org.

  5. Sheldon Martin, “Strive to Be—a Pattern for Growth and Mental and Emotional Wellness,” Liahona, Yim Hli Ntuj 2021, 14.

  6. Orson F. Whitney, in Conference Report, Plaub Hlis Ntuj 1929, 110.

  7. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 123:17.

  8. “Lub Hauv Paus Ruaj Nrees,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 29.