Lub Tuam Rooj Sab Laj
Khetos txoj Kev Thaj Yeeb Rhuav Kev Ntxub
Kaum Hli Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Khetos txoj Kev Thaj Yeeb Rhuav Kev Ntxub

Thaum peb hlub Yexus Khetos tiag tiag, ces thaum lwm tus tsis pom zoo ib yam li peb, peb muaj siab mos siab muag, ua siab ntev, thiab ua siab dawb siab zoo.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, thaum sim lub plawv ntsuas txoj kev dhia, ua rau yus lub plawv yuav tsum siv zog. Tej lub plawv uas tsis muaj teeb meem thaum yus taug kev los tej zaum yuav nyuaj heev thaum yus khiav nce toj. Yog li ntawd, kev sim lub plawv ntsuas txoj kev dhia qhia tau tias yus muaj ib kab mob uas yuav tsis pom yog tsis sim lub plawv li ntawd. Ces cov kws kho mob kho tau tej teeb meem uas pom ua ntej yuav tsim tej teeb meem loj hauv yus lub neej txhua hnub.

Phaum mob COVID-19 twb zoo li ib txoj kev sim siab loj heev! Kev sim siab no twb qhia peb ntau yam uas sib txawv. Twb tau tsim tej kev txhaj tshuaj uas nyab xeeb thiab ntxim lawm.1 Cov kws kho mob, cov xib hwb, cov kws tu neeg, thiab lwm tus twb tau khwv ua hauj lwm—thiab tseem ua li ntawd. Tib neeg coob ua siab dawb siab zoo rau lwm tus—thiab tseem ua li ntawd. Tiam sis, twb tau pom tej xwm txheej tsis zoo thiab. Cov neeg uas tsis noj qab nyob zoo ua ntej tau raug txom nyem—thiab tseem raug tsis zoo. Cov uas ua hauj lwm kom kho tej xwm txheej tsis ncaj no los peb yuav tsum ua lawv tsaug thiab txhawb nqa lawv.

Phaum mob no kuj yog ib txoj kev sim sab ntsuj plig rau tus Cawm Seej lub Koom Txoos thiab cov mej zeej haud. Tej uas pom lawm los kuj sib txawv. Peb twb tau koob hmoov vim peb pib txhawb pab lwm tus raws li ib txoj kev “siab thiab dawb huv ntxiv,”2 muaj cov ntaub ntawv kawm Los, Nrog Kuv Mus, thiab peb kawm txoj moo zoo hauv tsev uas lub Koom Txoos txhawb nqa. Neeg coob twb tau pab lwm tus nrog kev hlub tshua thiab kev nplij siab nyob hauv lub caij nyoog nyuaj no.3

Tiam sis, tej lub sij hawm, kev sim siab ntawm sab ntsuj plig no tau ua rau ib feem xav sib cav sib ceg thiab sib faib. Qhov no qhia tias peb yuav tsum ua hauj lwm ntxiv kom hloov peb lub siab thiab koom siab koom ntsws ua tus Cawm Seej cov thwj tim tseeb. Qhov no tsis yog ib qho teeb meem tshiab, tiam sis yog ib yam tseem ceeb heev.4

Thaum tus Cawm Seej tuaj xyuas cov Neeg Nifais, Nws qhia tias, “Tsis txhob cia muaj kev sib cav nyob hauv nej. … Tus uas muaj siab xav sib cav sib ceg twb tsis yog los ntawm kuv, tiam sis yog los ntawm tus dab phem, tus uas yog leej txiv ntawm kev sib cav sib ceg, thiab nws txhaub neeg lub siab kom ib leeg sib cav sib ceg npau taws rau ib leeg.”5 Thaum peb npau taws sib cav sib ceg, Dab Ntxwg Nyoog luag thiab Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej quaj.6

Muaj ob qho uas qhia vim li cas Dab Ntxwg Nyoog luag thiab Vajtswv quaj. Qhov thib ib, kev sib cav sib ceg ua rau peb zaj lus tim khawv tsis ntxim thaum peb ua tim khawv rau neeg ntiaj teb txog Yexus Khetos thiab txoj kev txhiv dim uas los ntawm Nws “txoj hauj lwm zoo, txoj kev hlub tshua, thiab txoj kev tshav ntuj.”7 Tus Cawm Seej hais tias: “Nim no kuv yuav muab ib txoj kev cai tshiab rau nej, nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg. … Yog nej ib leeg hlub ib leeg, sawv daws thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwj tim.”8 Qhov no kuj muaj tseeb—txhua leej txhua tus paub tias peb tsis yog Nws cov thwj tim thaum peb ib leeg tsis hlub ib leeg. Nws txoj hauj lwm hauv hnub nyoog kawg ntshe yuav ploj mus thaum muaj kev sib cav sib ceg los sis kev ntxub9 nyob hauv Nws cov thwj tim.10 Qhov thib ob, kev sib cav sib ceg yeej tsis zoo rau peb sab ntsuj plig. Peb tsis muaj kev kaj siab lug, kev xyiv fab, thiab kev so, es peb tsis tshua txawj hnov tus Ntsuj Plig.

Yexus Khetos piav hais tias Nws cov lus qhuab qhia tsis yog kom “txhaub neeg lub siab kom npau taws, ib leeg tawm tsam ib leeg; tiam sis qhov no yog [Nws] txoj lus qhuab qhia, kom tsis txhob muaj tej ntawd.”11 Yog tias kuv cia li tu siab los sis thaum lwm tus tsis xav zoo li kuv ces ua rau kuv npau taws los yog txiav txim rau lwm tus, kuv thiaj li kov tsis yeej txoj kev sim siab ntawm sab ntsuj plig ntawd. Qhov uas kuv ua tsis zoo thaum sim siab li no tsis txhais hais tias tsis muaj kev cia siab. Tiam sis qhov no txhais tias kuv yuav tsum hloov siab. Thiab yeej yog ib qho zoo uas kuv paub li ntawd.

Tom qab tus Cawm Seej tuaj xyuas Amelikas, cov neeg koom siab koom ntsws: “tsis tau muaj kev sib cav sib ceg nyob hauv tag nrho thaj av.”12 Nej puas xav tias cov neeg koom siab koom ntsws vim lawv txhua tus zoo ib yam, los sis vim lawv ib leeg tsis xav txawv ib leeg? Kuv tsis xav li ntawd. Muaj tseeb tiag, kev sib cav thiab kev sib ntxub ploj mus vim lawv saib lawv txoj kev ua thwj tim rau tus Cawm Seej yog qhov tseem ceeb tshaj txhua yam. Qhov uas lawv ib leeg txawv ib leeg yeej tsis tseem ceeb npaum li lawv txoj kev koom siab hlub tus Cawm Seej, thiab lawv koom siab ua “cov uas tau Vajtswv lub nceeg vaj ua lawv tug.”13 Yog li ntawd “tsis tau muaj ib co neeg uas yuav zoo siab tshaj … uas Vajtswv txhais tes tau tsim los.”14

Yuav tsum siv zog kom muaj kev koom siab.15 Muaj kev koom siab thaum peb txhawb nqa Vajtswv txoj kev hlub nyob hauv peb lub siab16 thiab peb tsom ntsoov rau peb txoj hmoov mus ib txhis li.17 Peb koom siab koom ntsws vim peb yog Vajtswv cov me nyuam18 thiab peb cog lus tias peb yuav ua raws li tej lus tseeb ntawm txoj moo zoo. Ces peb txoj kev hlub Vajtswv thiab txoj kev ua Yexus Khetos cov thwj tim yeej ua rau peb txawj xav txog lwm tus. Peb saib lwm tus tej cwj pwm, tej kev xav, thiab tej txuj ci rau nqi.19 Yog peb txoj kev ua li Yexus Khetos cov thwj tim ua tsis tseem ceeb tshaj tej yam peb nyiam thiab peb lub tswv yim, peb yuav tsum rov qab saib tej yam twg tseem ceeb rau peb thiab hloov siab.

Tej zaum peb yuav xav hais tias, “Peb yeej yuav koom siab koom ntsws—tsuas yog nej pom zoo rau kuv txoj kev xav xwb!” Ib txoj kev zoo dua yog kev nug hais tias, “Kuv yuav ua li cas kom pab peb koom siab koom ntsws? Kuv yuav ua li cas kom pab tus neeg no los nyob ze Yexus Khetos zuj zus tuaj? Kuv yuav ua li cas kom txhob muaj kev sib cav ntxiv thiab muaj kev khuv leej thiab cov neeg hauv lub Koom Txoos uas sib hlub?”

Thaum peb hlub Yexus Khetos tiag tiag,20 ces thaum lwm tus tsis pom zoo ib yam li peb, peb muaj siab mos siab muag, ua siab ntev, thiab ua siab dawb siab zoo.21 Peb tsis txhawj txog peb tej kev xav thiab peb xav txog peb tus neeg zej zog li. Peb “xav ua kom txhua tus koom siab koom ntsws.”22 Peb tsis “sib cav [txog] txoj kev ntseeg,” tsis txiav txim rau cov uas peb tsis sib yeem, los sis sim ua rau lawv dawm taw.23 Tiam sis, peb xav zoo tias cov uas nrog peb tsis sib yeem ua zoo li lawv ua tau los ntawm tej yam lawv raug hauv lawv lub neej.

Kuv tus poj niam yog ib tug kws lij choj rau 20 xyoo. Thaum nws yog ib tug kws lij choj, nws pheej nrog lwm tus ua hauj lwm uas hais tawm tias lawv ntseeg txawv nws. Nws tau kawm kom tsis pom zoo rau lawv txoj kev xav tiam sis nws kuj tsis nyaum thiab. Tej zaum nws hais rau lwm tus kws lij choj hais tias, “Kuv paub tias wb yuav tsis xav zoo ib yam txog qhov no. Kuv nyiam koj. Kuv saib koj tej kev xav rau nqi. Kuv cia siab hais tias koj yuav saib kuv tej kev xav rau nqi zoo ib yam.” Feem ntau nws hais li no ces ua rau nkawd ib leeg saib ib leeg rau nqi thiab ib leeg ua phooj ywg rau ib leeg.

Txhua tus muaj peev xwm koom siab ua tus Cawm Seej cov thwj tim, tsis hais cov uas yog yeeb ncuab ua ntej.24 Nyob rau xyoo 2006, kuv tau mus saib kev muab lub Tuam Tsev Helsinki Finland fij tseg kom hwm kuv txiv thiab kuv pog thiab yawg uas tau hloov siab los ntseeg lub Koom Txoos nyob hauv Finland. Cov neeg Finns, tsis hais kuv txiv los yog, tau ua npau suav ntev lawm tias yuav muaj ib lub tuam tsev nyob hauv Finland. Thaum lub sij hawm no, koog chaw rau lub tuam tsev yuav muaj tej lub teb chaws Finland, Estonia, Latvia, Lithuania, Belarus, thiab Russia.

Nyob hauv txoj kev muab lub tuam tsev fij tseg, kuv tau kawm ib yam uas ua rau kuv xav tsis thoob. Thawj hnub uas qhib lub tuam tsev los lawv tau tseg cia rau cov mej zeej Russian kom lawv ua tau lawv cov kab ke tuam tsev ua ntej. Yeej nyuaj rau kuv piav vim li cas qhov no ua rau kuv xav tsis thoob heev. Russia thiab Finland tau ua tsov ua rog ntau zaus. Kuv txiv tsis ntseeg thiab tis nyiam lub teb chaws Russian thiab tag nrho cov neeg Russian. Nws tau mob siab hais li ntawd, thiab nws tej kev xav yeej zoo li lwm tus neeg Finnish uas ntxub Russia. Nws tau cim ntsoov tej paj lug ntev heev uas hais txog cov Neeg Finn txoj kev ua tsov ua rog nrog cov Neeg Russian. Nws txoj kev raug xwm txheej hauv Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb thib Ob, thaum Finland thiab Russia yog yeeb ncuab, tsis tau hloov nws lub siab hlo li.

Ib xyoo ua ntej tau muab lub Tuam Tsev Helsinki Finland fij tseg, pawg tswj lub tuam tsev, uas yog cov mej zeej Finnish xwb, lawv tau sib ntsib kom sib tham txog txoj kev fij tseg. Nyob hauv kev sib ntsib ntawd, muaj ib tug neeg uas pom tias Haiv Neeg Ntseeg Russian yuav tsum hla teb chaws rau ob peb hnub kom tuaj thiab tej zaum lawv yuav xav txais lawv cov koob hmoov hauv lub tuam tsev ua ntej lawv rov qab mus tsev. Pawg tus thawj, Tij Laug Sven Eklund, hais tias tej zaum cov neeg Finn tos ntev zog me ntsis los tau, thiab tej zaum yuav xav pub cov Neeg Russian ua thawj cov mej zeej ua lawv cov kab ke tuam tsev nyob hauv lub tuam tsev. Txhua tus mej zeej hauv pawg ntawd pom zoo. Haiv Neeg Ntseeg ntawd twb tau tos kom txais tau lawv cov koob hmoov hauv lub tuam tsev kom pab tau Haiv Neeg Ntseeg Russian.

Cheeb Tsam tus Thawj Tswj Hwm uas nyob hauv pawg tuam tsev kev sib ntsib, Txwj Laug Dennis B. Neuenschwander, tau sau hais tias: “Kuv yeej tsis qhuas cov neeg Finn npaum li kuv qhuas lawv thaum ntawd. Finland tej teeb meem nrog lub teb chaws nyob sab hnub tuaj no dhau los … thiab lawv txoj kev zoo siab vim yuav ua [ib lub tuam tsev] hauv lawv lub teb chaws los lawv twb muab tseg cia. Qhov uas lawv pub cov neeg Russian nkag hauv lub tuam tsev ua ntej [yeej yog] ib txoj kev qhia txog lawv txoj kev hlub thiab txoj kev txi.”25

Thaum kuv qhia txog kev ua siab dawb no rau kuv txiv, nws lub siab muag lawm thiab nws quaj quaj, yog ib yam uas tus neeg Finn ntawd tsis tshua ua. Txij thaum ntawd mus txog nws tuag peb xyoos tom qb ntawd, nws tsis tau hais lus phem dab tsi txog Russia teb ntxiv. Vim nws txais kev tshoov siab los ntawm nws cov neeg Finn ntawd, kuv txiv xaiv kom xav txog nws txoj kev ua Yexus Khetos tus thwj tim ntau tshaj lwm yam. Cov neeg Finn yeej tsis tau tso tej yam Finnish tseg; cov Neeg Russian yeej yog neeg Russian; ob pawg no tsis tau muab lawv kab lig kev cai, zaj liv xwm, los sis lub neej tso tseg kom thiaj li tsis sib ntxub. Lawv tsis tas ua li ntawd. Tiam sis, lawv xaiv kom ua li Yexus Khetos cov thwj tim ua ntej txhua yam ntxiv.26

Yog tias lawv ua tau, ces peb yeej ua tau thiab. Peb coj tau peb keeb kwm, kab lig kev cai, thiab tej yam uas muaj dhau los rau Yexus Khetos lub Koom Txoos. Xamuyees tsis tau txaj muag vim nws yog ib tug Neeg Lamas,27 thiab Muamoos tsis tau tso nws txoj kev ua Neeg Nifais tseg.28 Tiam sis nkawd ob leeg saib nkawd txoj kev ua tus Cawm Seej tus thwj tim tseem ceeb tshaj.

Yog peb tsis koom siab, peb tsis yog Nws li.29 Kuv thov kom peb yuav rau siab hlub Vajtswv thiab ua tus Cawm Seej cov thwj tim saib ob qho no tseem ceeb tshaj lwm yam.30 Thov kom peb yuav ua raws li txoj kev khi lus los ntawm peb txoj kev ua thwj tim—kev khi lus tias peb yuav koom ib lub siab.

Cia peb ua raws li Haiv Neeg Ntseeg nyob thoob plaws lub ntiaj teb tus yam ntxwv, cov uas yog Khetos cov thwj tim tiag tiag. Tsim nyog uas peb yuav cia siab rau Yexus Khetos. “Sab phab ntsa uas kem nruab nrab kom ob tog ua yeeb ncuab, Yexus Khetos twb los muab rhuav lawm.”31 Peb zaj lus tim khawv txog Yexus Khetos hais rau lub ntiaj teb yuav muaj zog, thiab peb sab ntsuj plig yuav nyob zoo.32 Kuv ua tim khawv tias thaum peb “ntiab kev sib cav sib ceg tawm” thiab los “koom siab nrog tus Tswv txoj kev hlub thiab koom ntsws ntseeg Nws,” ces Nws txoj kev kaj siab lug los yuav yog peb li.33 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib “The First Presidency Urges Latter-day Saints to Wear Face Masks When Needed and Get Vaccinated Against COVID-19,” Newsroom, Yim Hli Ntuj 12, 2021, newsroom.ChurchofJesusChrist.org; “Vaccines Explained,” World Health Organization, who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/covid-19-vaccines/explainers; “Safety of COVID-19 Vaccines,” Centers for Disease Control and Prevention, Cuaj Hlis Ntuj 27, 2021, cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/vaccines/safety/safety-of-vaccines.html; “COVID-19 Vaccine Effectiveness and Safety,” Morbidity and Mortality Weekly Report, Centers for Disease Control and Prevention, cdc.gov/mmwr/covid19_vaccine_safety.html.

  2. Russell M. Nelson, “Cov Muam Kev Koom Tes Muab Ixayees Sib Sau Ua Ke,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 69.

  3. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 81:5.

  4. Muaj cov thwj tim thiab cov yaj saub ntau uas tau hais txog kev koom siab koom ntsws thiab kev sib cav sib ceg rau ntau xyoo. Saib, ua piv txwv, Marvin J. Ashton, “No Time for Contention,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1978, 7–9; Marion G. Romney, “Unity,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1983, 17–18; Russell M. Nelson, “The Canker of Contention,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1989, 68–71; Russell M. Nelson, “Children of the Covenant,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1995, 32–35; Henry B. Eyring, “That We May Be One,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1998, 66–68; D. Todd Christofferson, “Come to Zion,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2008, 37–40; Jeffrey R. Holland, “Kev Txhawb Pab Los ntawm Kev Rov Qab Sib Raug Zoo,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2018, 77–79; Quentin L. Cook, “Tej Siab Sib Khi Los ntawm Kev Ncaj Ncees thiab Kev Koom Siab,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2020, 18–22; Gary E. Stevenson, “Tej Siab Sib Khi Ua Ke,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2021, 19–23.

  5. 3 Nifais 11:28–29.

  6. Saib Mauxes 7:26, 28, 33. Qhov no tsis qhia tias tus Cawm Seej tseem kev txi theej txhoj los sis Nws tseem raug txom nyem; Yexus Khetos tau theej peb lub txhoj tiav lawm. Tiam sis, Nws txoj kev khuv leej yeej nyob mus ib txhis vim Nws tau ua kev txi theej peb lub txhoj lawm ces ua rau Nws txawj poob siab thiab muaj kev tu siab.

  7. 2 Nifais 2:8.

  8. Yauhas 13:34, 35.

  9. Kev sib ntxub yog kev xav tias yus tawm tsam ib tug neeg los sis ib txoj kev xav; lo lus no txhais tias kev ntxub, kev tsim txom, kev tsis sib haum, thiab kev tsis nyiam los yog kev xav ua phem rau lwm tus. Lo lus Kilis uas txhais lus Mikas ua “enmity” kuj txhais tias “kev ntxub.” Yog qhov fab ntxeev rau lo lus agape, uas txhais tias “kev hlub.” Saib James Strong, The New Strong’s Expanded Exhaustive Concordance of the Bible (2010), feem uas txhais lus Kilis, naj npawb 2189.

  10. Saib Yauhas 17:21, 23.

  11. 3 Nifais 11:30.

  12. 4 Nifais 1:18.

  13. 4 Nifais 1:17.

  14. 4 Nifais 1:16.

  15. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau hais tias, “Tus Tswv nyiam thaum peb siv zog” (nyob hauv Joy D. Jones, “Ib txoj Hauj Lwm Muaj Hwj Chim Heev,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2020, 16).

  16. Saib 4 Nifais 1:15. Muaj tib neeg uas tau muaj kev koom siab li no. Nyob hauv Enauj lub caij nyoog, “Tus Tswv hu nws cov neeg ua Xi-oos, vim lawv koom siab koom ntsws, thiab ua raws li kev ncaj ncees; thiab tsis muaj cov neeg pluag” (Mauxes 7:18).

  17. Saib Mauxiyas 18:21.

  18. Saib Tes Hauj Lwm 17:29; Phau Ntawv Nkauj 82:6.

  19. Saib 1 Kauleethaus 12:12–27.

  20. Saib Maulaunais 7:47–48.

  21. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 107:30–31.

  22. Saib Dallin H. Oaks, “Tiv Thaiv Peb tus Txhooj Lij Choj uas Vajtswv Txhawb Nqa,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2021, 107.

  23. Saib Loos 14:1–3, 13, 21.

  24. Tus Cawm Seej tau cem Nws “cov thwj tim, nyob yav thaum ub, ib leeg nrhiav kev iab liam rau ib leeg thiab ib leeg tsis zam txim rau ib leeg nyob hauv lawv lub siab; thiab vim yog txoj kev phem no lawv thiaj raug kev txom nyem thiab kev qhuab ntuas mob heev.” Yexus thiaj li qhuab ntuas Nws cov thwj tim hauv hnub nyoog kawg no, “Yog li ntawd, kuv hais rau nej tias, nej ib leeg yuav tsum zam txim rau ib leeg” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 64:8–9).

  25. Txwj Laug Dennis B. Neuenschwander, kev sau ntawv rau tus hais.

  26. Ib yam li cov neeg Finnish coob, thaum Tij Laug Eklund hais txog kev txiav txim no, nws tau hais tias yeej yuav tsum ua li ntawd. Nws tsis tau qhuas cov neeg Finn txoj kev ua siab dawb, nws tau ua Vajtswv tsaug rau cov neeg Russian. Cov neeg Finn zoo siab vim cov neeg Russian tau ua hauj lwm ntau hauv lub Tuam Tsev Helsinki Finland. (Sven Eklund, kev sau ntawv rau tus uas hais.)

  27. Saib Hilamas 13:2, 5.

  28. Saib 3 Nifais 5:13, 20.

  29. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27.

  30. Saib Lukas 14:25–33.

  31. Efexus 2:14–15.

  32. Saib Efexus 2:19.

  33. Saib Russell M. Nelson, “The Canker of Contention,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1989, 71.