Lub Tuam Rooj Sab Laj
Txhua Hnub Muab Txum Tim Rov Qab Los
Kaum Hli Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Txhua Hnub Muab Txum Tim Rov Qab Los

Peb xav tau lub ntuj ceeb tsheej qhov kaj txhua txhua hnub. Peb xav tau “sij hawm los muab kho dua tshiab.” Tej lub sij hawm muab peb tus kheej txum tim rov qab los.

Peb sib sau ua ke Hnub Caiv zoo nkauj no yuav tham txog Khetos, muaj kev zoo siab hauv Nws txoj moo zoo, thiab ib leeg txhawb pab thiab txhawb nqa ib leeg thaum uas peb taug kev “raws li” peb tus Cawm Seej ua.1

Ua cov mej zeej hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, peb sib sau ua ke li no txhua Hnub Caiv hauv ib xyoos twg. Yog tias nej leej twg tsis yog ib tug mej zeej hauv lub Koom Txoos, peb yeej zoo siab tos txais nej thiab ua nej tsaug vim nej tuaj nrog peb sib koom ua ke pe hawm tus Cawm Seej thiab kawm txog Nws. Zoo ib yam li nej, peb tab tom sim—txawm tsis ua zoo tag nrho—los ua phooj ywg, neeg zej zog, thiab tib neeg zoo dua,2 thiab peb sim ua li no thaum peb ua raws li peb tus Yam Ntxwv Zoo Tshaj, uas yog Yexus Khetos.

Daim Duab
Tus Cawm Seej Yexus Khetos

Peb cia siab tias nej yuav hnov tau qhov tseeb ntawm peb zaj lus tim khawv. Yexus Khetos muaj txoj sia nyob! Nws yog Vajtswv uas muaj sia nyob tib Leeg Tub, thiab Nws coj cov yaj saub kev hauv peb lub caij no. Peb thov caw txhua leej txhia tus los, thiab hnov Vajtswv txoj lus, thiab txais yuav Nws txoj kev ua siab zoo! Kuv hais kuv zaj lus tim khawv tias Vajtswv yeej nyob nrog peb thiab Nws yeej yuav txav los nyob ze cov neeg uas txav los nyob ze Nws thiab.3

Peb yeej zoo siab nrog nej taug raws tus Xib Hwb txoj kev uas ti thiab nqaim no ua cov ntseeg.

Txoj Kev Taug ib Txoj Kev uas Ncaj

Ib txhia hais tias cov neeg uas poob zoov tsuas taug kev ua tej voj voog xwb. Tsis ntev tas los no, cov kws kawm txuj ci hauv lub Koom Haum Max Planck rau Biological Cybernetics kuaj seb qhov ntawd puas muaj tseeb. Lawv coj ib co neeg mus rau hauv hav zoov thiab qhia rau lawv hais tias: “Cia li taug kev kom ncaj mus.” Tsis muaj tej cim ib ncig rau lawv saib. Cov neeg ntawd yuav tsum vam lawv txoj kev nrhiav tau kev.

Nej xav tias lawv ua zoo npaum li cas?

Cov kws kawm txuj ci pom hais tias, “Tib neeg yeej taug kev ua tej voj voog thaum lawv tsis muaj lus taw kev.”4 Tom qab ua tas, ib txhia khav hais tias lawv yeej taug kev ncaj kawg twb tsis zam txoj kev ntawd hlo li. Txawm hais tias lawv ua siab loj npaum li ntawd los, lub GPS qhia tias lawv tau taug kev ua tej voj voog, ib txhia tsuas ua tej voj voog dav li 20 dag xwb.

Es yog vim li cas nyuaj rau peb taug kev mus ncaj qha xwb? Ib txhia neeg tshawb nrhiav xav tias, vim muaj tej qhov siab thiab qis me me lawv thiaj taug kev yuam kev li ntawd. Ib txhia tsuas xav tias yog vim tib neeg ib sab ceg muaj zog tshaj lwm sab. Tiam sis, peb muaj teeb meem taug kev ncaj qha “tej zaum yog [vim] peb tsis nco qab seb ncaj qha tom ntej nyob qhov twg.”5

Txawm yog li cas los puam chawj, tib neeg yeej ua li no; thaum yus tsis pom tej cim tom ntej ces, peb yuav lug kev mus tsis ncaj qha.

Tawm ntawm Txoj Kev

Xav tsis thoob txawm ua tej yam me me los tej ntawd tseem pauv tau peb lub neej loj heev?

Kuv paub txog qhov no vim kuv twb ua tus neeg tsav dav hlau. Txhua zaus kuv los txog tshav dav hlau, kuv paub hais tias kuv txoj hauj lwm yog maj mam txav lub dav hlau kom lub dav hlau yuav tsaws zoo ntawm txoj kev ntawd.

Tej zaum nej twb pom li no thaum nej tsav tsheb. Thaum huab cua tshuab, muaj tej yam me me ntawm kev, cov log tsis ncaj, tsis nco qab saib zoo—los sis tej yam uas lwm tus neeg tsav tsheb ua—tej no puav leej thawb tau yus tawm ntawm yus txoj kev. Yog tias yus tsis ua tib zoo saib xyuas tej no ces tej zaum nej yuav muaj ib hnub tsis zoo kiag li.6

Daim Duab
Tsheb nyob hauv lub pas dej

Qhov no hais txog peb sab cev nqaij daim tawv.

Kuj hais txog peb sab ntsuj plig.

Feem ntau tej kev hloov ntawm peb sab ntsuj plig—tej yam zoo thiab phem tib si—maj mam hloov, ib qho zuj zus mus. Zoo li cov neeg hauv qhov tshawb nrhiav uas Max Planck ua, tej zaum peb tsis paub thaum uas peb twb tawm ntawm txoj kev me me. Tej zaum peb tseem xav tias peb tab tom taug txoj kev ncaj. Tiam sis tiag tiag mas yog tias tsis muaj tej cim los coj peb kev, peb yeej yuav tawm ntawm txoj kev thiab yuav nyob hauv tej qhov chaw uas peb ib txwm xav tias peb yuav tsis nyob hauv.

Qhov no muaj tseeb rau txhua tus tib neeg. Nws kuj muaj tseeb thaum hais txog tej koog zej zog thiab teb chaws. Cov vaj lug kub muaj ntau qhov piv txwv txog qhov no.

Phau Txiav Txim qhia tias tom qab Yausuas tuag “tiam neeg tom qab ntawd … tsis nco qab txog tus Tswv tej txiaj ntsig uas nws tau ua rau haiv neeg Yixalayees li lawm.”7

Txawm hais tias lub ntuj tau pab, tau tuaj xyuas, cawm, thiab ua tej txuj cim rau haiv neeg Yixalayees thaum Mauxes thiab Yausuas tseem ua neej nyob los, hauv ib tiam neeg nkaus xwb cov neeg tau tso Txoj Kev Cai tseg thiab tau pib taug kev raws li lawv lub siab nyiam xwb. Ces, tsis ntev tom qab ntawd, lawv txawm raug txim vim lawv pib coj cwj pwm li ntawd.

Tej lub sij hawm mas yuav yog ob peb tiam neeg thiaj muaj txoj kev poob yuam kev li no. Es tej thaum yuav yog ob peb xyoos los yog ob peb hlis xwb.8 Tiam sis peb sawv daws yeej ua tau li no. Txawm yog peb sab ntsuj plig muaj zog npaum li cas yav tas los lawm los xij, vim peb yog tib neeg peb yeej yuav lam taug kev mus rau ub rau no. Txij thaum chiv keev thaum Adas nyob tib neeg yeej ua li ntawd mus txog niaj hnub nim no thiab.

Nov Yog Txoj Moo Zoo

Tiam sis twb tsis xiam txhua nrho. Peb tsis zoo li cov neeg uas poob zoov ntawd, peb yeej muaj tej cim ruaj khov uas pab peb ntsuas seb peb tab tom taug kev li cas.

Es tej cim ntawd yog dab tsi?

Muaj tseeb tias tej no muaj kev niaj hnub thov Vajtswv thiab kawm cov vaj lug kub thiab siv tej qhov cuab yeej zoo li phau Los, Nrog Kuv Mus. Txhua hnub, peb yuav tsum ua siab ncaj los txo hwj chim txhos caug ntawm Vajtswv lub rooj zaum. Peb mam li ntsuam xav seb peb tau ua dab tsi thiab peb ua li cas hnub ntawd—sim xav peb lub siab thiab tej kev xav puas haum nrog Nws li. Yog peb tau tawm ntawm txoj kev me ntsis, peb mam li taij thov Vajtswv los kho peb, thiab peb cog lus hais tias peb mam li ua zoo dua.

Daim Duab
Tus Cawm Seej coj Nws cov yaj kev

Txoj kev ntsuam xav txog peb tus kheej li no yog lub sij hawm rau peb kho peb txoj kev taug kev. Yog lub sij hawm rau peb tau nrog tus Tswv taug kev thiab tau lus qhuab qhia, kev txhawb pab, thiab ua tau neeg dawb huv thaum nyeem thiab txais kev tshoov siab los ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Yog ib lub caij tshwj xeeb rau peb tau nco qab txog peb tej kev khi lus uas peb khi tseg kom raws Khetos qab, thaum peb xyuas seb peb tau loj hlob li cas thiab kho peb lub siab kom mus raws li tej cim ntawm sab ntsuj plig uas Vajtswv tau teem tseg rau Nws cov me nyuam.

Cia li xav tias nov yog qhov uas yus txhua hnub muab yus tus kheej txim tim rov qab los. Thaum peb taug txoj kev mus rau yeeb koob, peb paub hais tias yeej yooj yim kom los poob kev. Tiam sis ib yam li kev kho me me yuav ua rau peb tawm ntawm tus Cawm Seej txoj kev, tej yam me me thiab pauv peb txoj hau kev me me yeej yuav coj peb rov qab los thiab. Thaum kev tsaus ntuj nti los rau hauv peb lub neej, li peb sawv daws muaj, peb txoj kev uas txhua hnub muab txum tim rov qab yuav qhib peb lub siab rau lub ntuj, uas yuav ntxiv qhov kaj rau peb sab ntsuj plig, tshem tej kev tsaus ntuj, kev ntshai, thiab kev tsis ntseeg tawm mus.

Ko Tw Nkoj Me, Nkoj Loj Loj

Yog peb yuav nrhiav, ces “Vajtswv yuav pub kev txawj ntse rau [peb] los ntawm nws tus Ntsuj Plig Dawb Huv, muaj tseeb tiag, los ntawm lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.”9 Thaum twg peb thov, Nws yuav qhia Kev rau peb thiab pab peb raws txoj kev ntawd.

Yog yuav ua li no, peb yuav tsum sib zog ua hauj lwm tsis tu tsis tseg. Peb vam tsis tau tej yam ntawm sab ntsuj plig rau yav tas los lawm xwb. Yuav tsum muaj tsis tu tsis tseg.

Peb vam tsis tau lwm tus neeg zaj lus tim khawv tas mus li xwb. Peb yuav tsum tsa peb ib zag.

Peb xav tau lub ntuj ceeb tsheej qhov kaj txhua txhua hnub.

Peb xav tau “sij hawm los muab kho dua tshiab.”10 Tej lub sij hawm muab peb tus kheej txum tim rov qab los.

“Dej uas ntws mus” yuav nyob tsis tau “ua dej uas tsis huv.”11 Yog peb tej kev xav thiab tej yam peb ua yuav dawb huv, peb yuav tsum pheej mus lawm tom ntej!

Tiag tiag mas, txoj kev muab txoj moo zoo thiab lub Koom Txoos Txum Tim Rov Qab Los tsis tau los rau txhua tus neeg thaum tib lub sij hawm. Yog ib yam uas pheej ua tas zog—ib hnub dhau ib hnub, ib lub siab dhau ib lub siab.

Peb tej hnub zoo li cas, ces peb lub neej zoo li ntawd. Raws li ib tug kws sau ntawv sau hais tias: “Ib hnub yeej zoo li tag nrho ib lub neej. Koj pib ua ib yam dab tsi, ces txawm pauv mus ua lwm yam, npaj siab yuav khiav ib qho hauj lwm, tiam sis yeej tsis txog qhov hauj lwm ntawd. … Ces thaum xaus koj lub neej, koj lub neej yeej muaj ntsis zoo li qhov ntawd ntag. Tag nrho koj lub neej twb zoo li tib hnub ntawd.”12

Koj puas xav hloov seb koj lub neej yuav zoo li cas?

Ces cia li pauv seb txhua hnub zoo li cas.

Koj puas xav hloov seb koj tej hnub zoo li cas?

Ces cia li hloov tam sim no kiag.

Hloov seb koj xav li cas, hnov, thiab ua tam sim no.

Ib tug ko tw nkoj me me yeej tsav tau ib lub nkoj loj heev.13

Cov thwv cib me me pauv tau los ua tej tsev loj heev.

Cov noob me me yuav hloov los ua tej tsob ntoo loj.

Cov na this thiab xuab moos uas yus ua tej hauj lwm zoo yeej ua tej yam uas txhim tsa ib lub neej zoo. Tej no yuav pab peb ua zoo, yuav tsa peb los ntawm tej kev txhaum, thiab coj peb rov mus taug txoj kev mus rau kev zam txim thiab kev dawb huv.

Tus Vajtswv rau Kev Pib Dua Tshiab

Nrog nej, kuv zoo siab heev rau lub txiaj ntsim uas peb muaj kom ua dua tshiab, kom tau ib lub neej tshiab, kev cia siab tshiab.

Peb tsa suab hlo qhuas peb tus Vajtswv uas ua siab zoo thiab zam txim rau peb. Muaj tseeb tiag Nws yog ib tug Vajtswv rau kev pib dua tshiab. Lub ntsiab rau Nws tej hauj lwm twb yog los pab peb, Nws cov me nyuam, kom ua tau zoo thaum peb sim nrhiav kev tsis txawj tuag thiab lub neej nyob mus ib txhis.14

Peb muaj cuab kav peem los ua neeg tshiab hauv Khetos, vim Vajtswv twb cog lus tseg hais tias, “Txhua zaus uas kuv cov neeg yuav hloov siab lees txim kuv yuav zam txim rau lawv tej kev txhaum uas lawv ua txhaum rau kuv”15 thiab “yuav tsis nco qab txog tej ntawd ntxiv li lawm.”16

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kuv cov phooj ywg sawv daws, peb sawv daws yeej muaj tej lub sij hawm thaum peb tawm ntawm txoj kev.

Tiam sis peb muaj peev xwm rov qab taug txoj kev ntawd dua. Peb nrhiav tau kev mus dhau plaws qhov tsaus ntuj thiab tej teeb meem hauv lub neej no thiab nrhiav kev rov mus rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej yog peb nrhiav kom tau cov cim ntawm sab ntsuj plig uas Nws twb muab rau peb, ua raws li peb tej kev tshoov siab, thiab sim kom txhua hnub muaj kev txum tim rov qab los. Nov yog txoj hauv kev uas pab peb rais los mus ua peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, cov pab coj.

Thaum peb ua li no, Vajtswv yeej luag nyav rau peb. “Tus Tswv yuav … foom koob hmoov rau nej thaum nej mus nyob hauv lub teb chaws uas Nws cog lus muab rau nej. Tus Tswv yuav tsa nej los ua nws haiv neeg dawb huv.”17

Kuv thov kom txhua hnub peb yuav sim muab peb tus kheej txum tim rov qab los thiab pheej sim taug Yexus Khetos txoj Hau Kev. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Yexus qhia tias, “Kuv yog txoj kev, qhov tseeb thiab txoj sia” (Yauhas 14:6). Phau NIV First-Century Study Bible piav li no hais tias: “Hauv cov neeg Henplais Phau Vaj Lug Kub txoj hau kev hais txog txoj kev uas yus ua raws li Vajtswv cov lus txib los sis tej kev cai [saib Phau Ntawv Nkauj 1:1; 16:11; 86:11]. Nov yog ib zag paj lug txog tej kev ntseeg, tej lus qhia los sis kev cai coj. Lub koom haum Dead Sea Scrolls hu lawv cov neeg ua ‘txoj kev,’ uas txhais tau hais tias lawv yeej ua raws li lawv txoj kev to taub txoj hau kev uas Vajtswv pom zoo rau. Pov Lauj thiab thawj cov Neeg Ntseeg kuj hu lawv tus kheej hais tias ‘cov uas raws Txoj Kev’ [saib Tes Hauj Lwm 24:14]” (hauv “What the Bible Says about the Way, the Truth, and the Life,” Bible Gateway, biblegateway.com/topics/the-way-the-truth-and-the-life).

    Hauv xyoo 1873, muaj ib phau qub qub hu ua Didache uas lawv nrhiav tau hauv lub tsev khaws ntawv rau tus yawg suab hauv Yeluxaless hauv lub zos Constantinople. Coob tus neeg kawm txuj ci ntseeg hais tias tau sau thiab siv phau no puag thaum xyoo 80 mus txog 100. Phau Didache pib nrog cov lus no: “Yeej muaj ob txoj kev, ib txoj mus rau txoj sia thiab ib txoj mus rau kev tuag, tiam sis ob txoj kev ntawd sib txawv heev. Txoj kev mus rau txoj sia yog li no: Qhov xub thawj mas, nej yuav tsum hlub tus Vajtswv uas tau tsim nej; qhov thib ob, hlub nej tej kwv tij zej zog ib yam li nej hlub nej lub cev” (Teaching of the Twelve Apostles, cov txhais lus Roswell D. Hitchcock thiab Francis Brown [1884], 3).

    Lwm cov ntawv, zoo li The Expositor’s Bible Commentary, qhia tias “thaum nyuam qhuav txhim tsa lub koom txoos, cov uas lees tias Yexus yog tus mexiyas thiab hu lawv ua lawv tus Tswv yeej hu lawv tus kheej hais tias yog ‘Txoj Hau Kev’ [saib Tes Hauj Lwm 19:9, 23; 22:4; 24:14, 22]” (cov kws kho ntawv Frank E. Gaebelein thiab lwm cov neeg [1981], 9:370).

  2. Saib Mauxiyas 2:17.

  3. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:63.

  4. “Walking in Circles,” Yim Hli Ntuj 20, 2009, Max-Planck-Gesellschaft, mpg.de.

  5. “Walking in Circles,” mpg.de. Daim duab no piav seb GPS raws plaub tus neeg hauv txoj kev tshawb nrhiav no li cas. Peb leeg ntawd taug kev thaum pos huab. Ib tug neeg ntawd (SM) pib taug kev thaum huab tiv thaiv lub hnub, tiam sis tom qab 15 na this cov huab ploj tag, ces thiaj muaj tej lub sij hawm thaum nws pom tau lub hnub. Puas pom, thaum lub hnub tawm tuaj, tus neeg taug kev ntawd tau taug kev ncaj me ntsis.

  6. Yog xav tau ib qho piv txwv txog kev xwm txheej vim tsav yuam kev li ob nyuag degree xwb ua rau ib lub dav hlau tsoo lub Roob Erebus hauv Antarctica teb, es 257 leej neeg tuag, saib Dieter F. Uchtdorf, “A Matter of a Few Degrees,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2008, 57–60.

  7. Cov Thawj Tswj 2:10.

  8. Tom qab Khetos tuaj xyuas Amelikas teb, cov neeg ntawd tau hloov siab lees txim, tau ua kev cai raus dej, thiab tau txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Thaum i lawv sib ntaus thiab ua neeg khav theeb, tsam no lawv “tsis muaj tej kev sib cav thiab tej kev sib ceg nyob hauv lawv, thiab txhua tus neeg tau ua ncaj ib tug nrog rau lwm tus” (4 Nephi 1:2). Lub caij muaj kev ncaj ncees li no tsuas kav ob pua xyoos xwb ces tib neeg pib muaj hlob thiaj tau tig ntawm txoj Hau Kev mus. Tiam sis, qhov uas yus sab ntsuj plig tawm ntawm txoj kev li no yeej muaj tau sai dua no. Muaj ib qho yam ntxwv, ntau xyoo ua ntej no, hauv xyoo thib 50 uas cov neeg txiav txim coj kav hauv Phau Ntawv Maumoos, lawv yeej “muaj kev thaj yeeb thiab kev zoo siab ntau” hauv cov neeg ntawd. Tiam sis vim cov mej zeej hauv lub Koom Txoos pib muaj hlob, tom qab plaub nyuag xyoo xwb “tau muaj kev ntxeev siab ntau nyob hauv lub koom txoos, thiab kuj muaj ib txoj kev sib cav sib ceg nyob hauv cov neeg, ua rau lawv muaj nqaij ntuag ntshav nrog ntau heev” (saib Hilamas 3:32–4:1).

  9. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:26.

  10. Tes Hauj Lwm 3:19.

  11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:33.

  12. Michael Crichton, Jurassic Park (2015), 190.

  13. “Muab cov nkoj ua ib qho piv txwv. Txawm tias cov no loj loj heev thiab cua daj cua dub nplawm los, tseem muaj ib tug ko tw nkoj me me uas tus neeg tsav nkoj tig kom tsav tau lub nkoj raws li nws lub siab nyiam” (James 3:4, New International Version).

  14. Saib Mauxes 1:39.

  15. Mauxiyas 26:30.

  16. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:42.

  17. Kev Cai 28:8–9; kuj saib nqes 1–7.