Lub Tuam Rooj Sab Laj
Muab Kev Dawb Huv rau tus Tswv
Kaum Hli Ntuj xyoo 2021 lub tuam rooj sab laj


Muab Kev Dawb Huv rau tus Tswv

Kev txi tsis tshua yog kev “muab pub” tiam sis yog “muab rau” tus Tswv.

Xyoos tas los no, thaum kuv nyob hauv Cheeb Tsam Asia Sab Qaum Teb Pawg Thawj Tswj Hwm, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hu xov tooj rau kuv caw kuv los ua tus Pab Cuam thib Ob hauv Pawg Thawj Npisov. Nws tau caw kuv tus poj niam, Lori, los nrog wb sib tham. Tom qab tham tas, thaum wb tseem zaum ntawd xav tsis thoob kuv tus poj niam nug hais tias, “Es Pawg Thawj Npisov ua hauj lwm dab tsi no?” Tom qab xav twj ywm ib pliag, kuv teb hais tias, “Kuv tsis paub tseeb!”

Ib xyoos tom qab ntawd—thiab tom qab txo hwj chim thiab muaj kev ris txiaj ntau—kuv teb tau kuv tus poj niam lo lus nug ntawd. Yeej ua ntau yam hauj lwm, es Pawg Thawj Npisov yeej saib xyuas lub Koom Txoos txoj hauj lwm pab tib neeg uas txom nyem thiab cov uas xav tau kev pab. Tas sim no txoj hauj lwm no yeej nyob thoob plaws ntiaj teb thiab foom koob hmoov rau Vajtswv cov me nyuam coob tshaj yav tas los lawm.

Ua Pawg Thawj Npisov, peb tau kev pab los ntawm cov neeg uas ua hauj lwm rau lub Koom Txoos thiab lwm cov neeg, zoo li Koom Haum Niam Tsev Pawg Thawj Tswj Hwm, uas nrog peb koom tes khiav lub Koom Txoos txoj Kev Pab Tib Neeg Txom Nyem thiab Pawg Sab Laj Pab Tib Neeg Txawj Vam Lawv tus Kheej. Peb cov uas nyob hauv pawg sab laj no muaj ib txoj hauj lwm, uas Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm thov kuv ua—lawv tau thov Muam Eubank ua thiab, nws yog tus uas hais lus rau peb nag hmo—kom qhia nej txog tej yam uas tam sim no lub Koom Txoos no ua pab cov neeg txom nyem. Lawv kuj thov kom peb yuav qhia nej txog peb txoj kev ris txiaj rau nej—vim, kuv cov kwv tij thiab cov muam, twb yog vim muaj nej peb thiaj ua tau tej hauj lwm pab cov neeg txom nyem ntawd.

Daim Duab
Nyiaj pab tib neeg txom nyem
Daim Duab
Lwm yam nyiaj pab tib neeg txom nyem

Thaum peb saib seb yuav muaj teeb meem ntawm nyiaj txiag li cas vim muaj phaum mob COVID-19, peb twb xav tias ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg yuav tsis muaj nyiaj txaus los pub rau lub Koom Txoos. Vim hais tias peb cov mej zeej yeej raug tej teeb meem vim muaj tus phaum mob thiab. Nej sim xav seb peb xav li cas thaum peb pom qhov fab ntxeev xwb! Txoj kev pub nyiaj pab neeg txom nyem hauv xyoo 2020 yeej ntau tshaj txhua xyoo yav tas los lawm—thiab zoo nkaus li xyoo no yuav ntau tshaj ntawd thiab. Vim nej ua siab loj thiab dav, lub Koom Txoos tau pab ntau tshaj txhua xyoo tas los lawm hais los txog Kev Pab Tib Neeg Txom Nyem, es twb muaj kev pab li 1,500 zaus rau cov neeg uas raug COVID hauv 150 lub teb chaws. Tej kev pab nyiaj no, uas nej twb ua siab zoo pub rau tus Tswv, txawm pauv los ua tej zaub mov uas cawm neeg txoj sia, tau pab ntxiv pa, yuav khoom kho mob, thiab kev txhaj tshuaj tiv thaiv kab mob rau cov neeg uas yuav tsis tau tej ntawd yog nej tsis tau pab.

Daim Duab
Neeg tawg rog
Daim Duab
Neeg tawg rog
Daim Duab
Neeg tawg rog

Tseem ceeb npaum li txoj kev muab nyiaj yog qhov uas lub Koom Txoos cov mej zeej pub lawv lub sij hawm thiab dag zog los pab cov neeg txom nyem. Thaum tseem muaj tus phaum mob no, tseem muaj cua daj cua dub, pej xeem kev sawv tawm tsam, thiab kev khwv nyiaj txiag uas tsis ruaj tsis khov thiab ntau plhom leej neeg txawm tsis muaj tsev nyob lawm. Lub Koom Haum United Nations ua ntawv qhia tias muaj coob tshaj 82 plhom leej neeg uas raug ntiab tawm ntawm lawv lub tsev mus thoob ntiaj teb no.1 Ntxiv rau qhov no tseem muaj ntau plhom leej neeg uas khiav kom lawv tau dim kev pluag los sis kev tsim txom xwv kom lawv nrhiav tau ib lub neej zoo dua rau lawv los sis lawv cov me nyuam, ua li nej thiaj pom tau me ntsis seb tab tom muaj teeb meem li cas thoob plaws ntiaj teb no.

Kuv zoo siab qhia nej tias vim tib neeg coob pub lawv lub sij hawm thiab kev txawj ntse, lub Koom Txoos khiav ntau qhov chaw tos txais neeg tawg rog thiab neeg tsiv teb tsaws chaw hauv Teb Chaws Amelikas thiab tim Sab Europe. Thiab vim nej muab nyiaj pab, peb thiaj muab tau khoom, nyiaj txiag, thiab neeg pab khiav lwm cov khoos kas uas lwm lub koom haum khiav thoob plaws ntiaj teb no.

Kuv xav ua tsaug rau ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg uas tau ncav tes mus pab muab zaub mov noj, khaub ncaws hnav, ua phooj ywg, thiab pab cov neeg tawg rog no rais los muaj ib lub neej khov thiab txawj vam lawv tus kheej hauv ib qho chaw tshiab.

Nag hmo, Muam Eubank qhia nej txog ob peb tus Neeg Ntseeg uas tau ua tej hauj lwm no. Thaum kuv xav txog tej hauj lwm no, kuv xav txog txoj ntsiab cai uas hais txog kev txi thiab qhov no yog lub hauv paus rau ob lo lus txib tseem ceeb tshaj plaws kom peb yuav hlub Vajtswv, thiab hlub peb cov kwv tij zej zog.

Hais txoj txoj kev siv lo lus ntawd niaj hnub no, lo lus txi txhais tau hais tias “pub” tej yam rau tus Tswv thiab Nws lub nceeg vaj. Tiam sis, yav thaum ub, lo lus txi txhais tau raws li ob lo lus Latees: sacer, uas txhais tau tias “dawb ceev” los sis “dawb huv,” thiab lo lus facere, uas txhais tau tias “kom ua.”2 Yog li ntawd, yav thaum ub kev txi txhais tau hais tias “ua kom ib yam yuav dawb huv.”3 Thaum xav li no, kev txi thiaj txhais tau hais tias rais los mus ua dawb huv thiab kom los paub Vajtswv, tsis yog ib yam los sis cia li “pub” ib yam twg rau tus Tswv.

Tus Tswv hais tias, “Kuv xav tau [kev hlub dawb paug] thiab txhob muab txi; thiab qhov uas pab Vajtswv ntau tshaj qhov uas muab tsiaj hlawv ua kev txi.”4 Tus Tswv xav kom peb rais los mus ua neeg dawb huv,5 kom muaj kev siab hlub,6 thiab yuav pib paub txog Nws.7 Xws li tus Thwj Tim Pov Lauj qhia, “Txawm yog kuv yuav muab txhua yam uas kuv muaj pub rau lwm tus, thiab muab kuv lub cev rau luag hlawv los yog kuv tsis muaj kev hlub, ces yeej tsis muaj nqis dab tsi hlo li.”8 Thaum kawg, tus Tswv xav tau peb lub siab lub ntsws; Nws xav kom peb rais los mus ua neeg tshiab hauv Khetos.9 Tam li nws qhia cov Neeg Nifais tias, “Nej yuav muab lub siab puas tas thiab lub siab xav ua zoo ua kev txi rau kuv.”10

Daim Duab
Kev Dawb Huv rau tus Tswv

Kev txi tsis tshua yog kev “muab pub” tiam sis yog “muab rau” tus Tswv. Yeej sau cov lus hais tias “Kev dawb huv rau tus Tswv” rau ntawm lub qhov rooj rau peb txhua lub tuam tsev. Thaum peb ua kev txi kom ua raws li peb tej kev khi lus, peb rais los mus ua neeg dawb huv los ntawm Yexus Khetos txoj kev tshav ntuj, thiab nyob rau ntawm lub thaj hauv lub tuam tsev dawb huv, thaum txo hwj chim ua siab mos siab muag, peb muab peb txoj kev dawb huv rau tus Tswv. Txwj Laug Neal A. Maxwell qhia tias: “Txoj kev txo hwj chim [los sis muab lub siab11] yog tib txoj kev uas peb muab peb ib yam dab tsi tso rau saum Vajtswv lub thaj. … Tiam sis, thaum koj thiab kuv muab kiag peb tus kheej, thaum peb cia li tso siab ua raws nraim li Vajtswv lub siab nyiam, ces peb thiaj li pib muab ib yam dab tsi rau Nws!”12

Thaum xav txog peb txoj kev txi rau lwm tus neeg es yus xav tias yus tau “pub” ib yam twg, ces tej zaum peb yuav saib tej ntawd ua ib lub nra thiab yuav poob siab thaum lwm tus neeg tsis nco qab pom tej yam uas peb txi ntawd los sis tsis pauj txiaj ntsim. Tiam sis, thaum xav txog txoj kev “muab pub rau” tus Tswv, peb tej kev txi rau lwm tus neeg thiaj yog tej txiaj ntsim, thiab txoj kev zoo siab uas yus tau thaum ua li ntawd thiaj li yog yus tus nqi zog. Vim tsis xav tau kev hlub, kev pom zoo, los sis lwm tus neeg hais ua tsaug rau peb, peb tej kev txi thiaj qhia peb tej kev ris txiaj thiab kev hlub rau tus Cawm Seej thiab tib neeg sawv daws. Yus txoj kev khav theeb ploj mus es muaj kev ris txiaj, ua siab loj, nyob tu tu, thiab muaj kev xyiv fab.13

Ib yam yuav dawb huv—txawm yog peb lub neej, peb lub sij hawm, los sis peb lub peev xwm—thaum peb muab fij tseg tsis yog thaum lam muab pub xwb14 ru tus Tswv. Tej hauj lwm pab tib neeg txom nyem hauv lub Koom Txoos yog ib qho txiaj ntsim. Nws yog muab tag nrho ib Tsoom Haiv Neeg Ntseeg txoj kev pab sau los ua ib ke fij tseg, qhia tseeb tias peb hlub Vajtswv thiab Nws cov me nyuam.15

Daim Duab
Muam Canfield nrog cov neeg uas nws pab

Steve thiab Anita Canfield ua yam ntxwv txog Ib Tsoom Haiv Neeg hauv Hnub Nyoog Kawg thoob plaws ntiaj teb no ua tau tej koob hmoov vim lawv ua siab dawb pub rau tus Tswv. Ua tub txib pab cov neeg txom nyem, khub niam txiv Canfield tau ua hauj lwm pab cov neeg hauv lub yeej tawg rog thiab tej chaw pab neeg tsiv teb tsaws chaw tim sab Europe. Hauv nws txoj hauj lwm ua lag luam, Muam Canfield tau ua ib tug neeg kho ub no sab hauv tib neeg tej tsev kom zoo nkauj, muaj neeg nplua nuj ntiav nws los kho lawv tej tsev. Nws txawm nrhiav pom tias nws yuav tau los pab ib co neeg uas txawv lawv vim cov neeg no tau xiam txhua yam tsav uas lawv muaj hauv ntiaj teb no. Tam li nws hais, nws muab “tej pob zeb zoo nkauj pauv av chaw,” ua li ntawd nws muaj kev zoo siab ntau heev thaum nws thiab nws tus txiv pib ua phooj ywg—ces hlub thiab tos txais—cov neeg uas xav tau nkawd txoj kev pab.

Khub niam txiv Canfield hais tias, “Zoo nkaus li peb tsis tau ‘pub’ ib yam dab tsi rau tus Tswv. Peb tsuas xav ‘muab rau’ Nws siv peb lub sij hawm thiab lub dag zog kom foom tau koob hmoov rau Nws cov me nyuam ua yam twg uas Nws xav kom wb ua xwb. Thaum peb ua hauj lwm pab wb cov kwv tij cov muam, tej yam sab nraum—tej kev txawv ntawm peb lub neej los sis qub txeeg qub teg—cia li ploj ntawm wb, thiab wb tsuas pom lwm tus neeg tej siab tej ntsws xwb. Tsis muaj ib txoj kev ua hauj lwm zoo los sis kev yuav khoom ntiaj teb uas pauv tau tej no chaw, txoj kev ua hauj lwm pab Vajtswv cov me nyuam uas txom nyem tshaj plaws, twb ntxiv koob hmoov rau wb xwb.”

Zaj dab neeg txog khub niam txiv Canfield no yeej zoo li coob leej uas pab kuv to taub tej lo lus hauv Koom Haum Me Nyuam Yaus ib zag nkauj.

Tus me nyuam dej hais tias “pub,”

Thaum nws ntsws ntawm roob los;

“Kuv paub tias, kuv me me, tiam sis kuv ntws mus qhov twg ces

Cov nyom ntsuab xiab los.”

Peb txhua tus yeej yog ib leeg xwb, tiam sis ua ke no peb pab tau Vajtswv thiab tib neeg sawv daws, es txawm peb mus qhov twg peb lub neej tau koob hmoov nplua mias.

Nqe lus thib peb hauv zaj nkauj no xaus muaj lus caw li no hais tias:

Ces, cia li muab pub, ib yam li Yexus muab;

Yeej muaj ib yam dab tsi uas peb sawv daws muab tau.

Ua ib yam li cov dej thiab cov paj ua:

Kom Vajtswv thiab lwm tus neeg tau ua neej nyob.16

Cov kwv tij thiab cov muam es, thaum peb ua neej nyob rau Vajtswv thiab lwm tus neeg thaum peb pub peb tej khoom, peb lub sij hawm, thiab peb tus kheej kiag, peb ua rau lub ntiaj teb haj yam ntsuab xiab, ua rau Vajtswv cov me nyuam haj yam muaj kev zoo siab, thiab thaum ua li no peb rais los mus ua neeg dawb huv dua.

Thov kom Vajtswv yuav foom koob hmoov rau nej kev txi uas nej ua siab dawb muab pub rau Nws.

Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos muaj txoj sia nyob. “Neeg Dawb Huv yog nws lub npe.”17 Yexus Khetos yog Nws Tib Leeg Tub uas muab txhua txiaj ntsim zoo.18 Thov kom peb yuav siv Nws txoj kev tshav ntuj los ua raws li peb tej kev khi lus peb thiaj yuav ua neeg dawb huv thiab haj yam muab tau kev hlub thiab dawb huv rau tus Tswv.19 Los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb huv, amees.

Lus Cim

  1. Saib “Global Trends: Forced Displacement in 2020,” UNHCR report, Rau Hli Ntuj 18, 2021, unhcr.org.

  2. Kev txi yeej los ntawm lus Latees sacrificium, uas muaj hauv paus ntawm ob lo lus Latees sacer thiab facere, raws li sau tseg hauv Merriam-Webster Dictionary (see merriam-webster.com). Lo lus sacer txhais tau hais tias dawb ceev los sis dawb huv, thiab lo lus facere txhais tau hais tias kom ua los sis ua raws li tam li muab sau tseg hauv Latin-English Dictionary (see latin-english.com).

  3. Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Kev txi,” scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

  4. Hauxeyas 6:6; kuj saib cov ntawv b, uas qhia tias kev hlub tshua hauv lus Henplais txhais tau hais tias “kev siab hlub” los sis “ua siab ncaj ncees.” Kuj saib Mathais 9:10–13; 12:7.

  5. Saib Levis Kev Cai 11:44.

  6. Saib Maulaunais 7:47.

  7. Saib Mauxiyas 5:13.

  8. 1 Kauleethaus 13:3; kuj saib Mauxiyas 2:21.

  9. Saib 2 Kauleethaus 5:17.

  10. 3 Nifais 9:20, ntxiv qhov uas ntawv qaij; kuj saib nqes 19.

  11. Lo lus lub siab yog ntxiv hauv no ua lo lus raws li lub siab nyiam.

  12. Neal A. Maxwell, “Swallowed Up in the Will of the Father,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 24; ntxiv qhov ua ntawv qaij. Kuj saib Oonis 1:26; Loos 12:1.

  13. Saib Maulaunais 10:3.

  14. Fij tseg txhais tau hais tias “tshawj tawm los sis muab tshwj cia uas ib yam dawb huv,” raws li sau tseg hauv American Heritage Dictionary.

  15. Saib Mathais 22:36–40.

  16. “‘Give,’ Said the Little Stream,” Children’s Songbook, 236.

  17. Mauxes 6:57.

  18. Saib Maulaunais 10:18.

  19. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 97:8.