Lub Tuam Rooj Sab Laj
Hauxanas rau tus Vajtswv uas Siab Tshaj Plaws
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2023 lub Tuam Rooj Sab Laj


Hauxanas rau tus Vajtswv uas Siab Tshaj Plaws

Yexus Khetos txoj kev nkag los hauv Yeluxalees thiab tej yam uas tshwm sim lub lim tiam ntawd yeej qhia txog cov lus qhuab qhia uas peb siv tau hauv peb lub neej niaj hnub no.

Hnub no, ib yam li tau hais lawm, peb koom siab nrog cov Neeg Ntseeg Khetos nyob thoob plaws lub ntiaj teb hwm Yexus Khetos nyob rau Hnub Caiv Toov Laj no. Yuav luag 2,000 xyoos tas los Hnub Caiv Toov Laj yog hnub uas pib lub lim tiam kawg ntawm Yexus Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub ntiaj teb. Yog lub lim tiam tseem ceeb tshaj plaws.

Twb pib thaum cov neeg lees yuav Yexus ua tus Mexiyas thaum Nws nkag mus rau hauv lub nroog Yeluxalees ces twb kawg thaum Nws raug Ntsia Saum Ntoo Khaub Lig thiab Sawv Rov Los.1 Raws li Vajtswv pom zoo, Yexus txoj kev txi yog qhov kawg ntawm Nws txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub ntiaj teb, peb thiaj li nyob taus nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej mus ib txhis li.

Cov vaj lug kub qhia peb tias lub lim tiam no twb pib thaum neeg coob sawv ntawm qhov chaw nkag hauv lub tuam tsev kom pom “Yexus uas yog ib tug [yaj saub, uas] tuaj pem lub nroog Naxales uas nyob hauv lub xeev Kalilais tuaj.”2 Lawv “txawm mus txiav tej nplooj toov laj nqa mus tos Yexus, thiab lawv hais nrov nrov hais tias, Cia li qhuas Vajtswv! Thov Vajtswv foom koob hmoov rau tus uas Vajtswv txib los! Thov Vajtswv foom koob hmoov rau cov Ixayees tus Vaj Ntxwv.”3

Zaj lus ntawd nyob hauv phau Npaivnpaum ua rau kuv nco txog ib lub sij hawm thaum kuv txais kev txib mus ua hauj lwm rau lub Koom Txoos nyob hauv Takoradi, Ghana. Xav tsis thoob uas kuv nyob ntawd thaum Hnub Caiv Toov Laj.

Daim Duab
Pawg ntseeg nyob hauv Takoradi, Ghana

Kuv nyob ntawd kom muab Ceg Txheem Ntseeg Takoradi Ghana faib thiaj li tsim tau Ceg Txheem Ntseeg Mpintsin Ghana. Hnub no, muaj 100,000 tawm tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos nyob hauv Ghana.4 (Peb zoo siab txais tus Ga Mantse, Tus Vaj Ntxwv Nii Tackie Teiko Tsuru II ntawm Accra, Ghana, uas nrog peb nyob hnub no.) Thaum kuv sib ntsib nrog Haiv Neeg Ntseeg no, kuv paub txog lawv txoj kev hlub thiab teev tiam tus Tswv. Kuv qhia lawv tias kuv hlub lawv heev thiab tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos hlub lawv. Kuv hais txog tus Cawm Seej tej lus uas Yauhas sau tias: “Kuv lo lus [txib] yog li no: Nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg, ib yam li kuv hlub nej.”5 Lawv tis lub rooj sab laj ntawd hu ua “Lub rooj sab laj rau kuv hlub nej.”6

Daim Duab
Txwj Laug tuav tes ntawm cov nyob hauv Takoradi, Ghana

Thaum kuv saib cov kwv tij thiab cov muam coob ntawd thiab lawv tsev neeg nyob hauv lub tsev teev ntuj, kuv twb pom lawv zaj lus tim khawv thiab kev ntseeg Yexus Khetos nyob hauv lawv lub ntsej muag. Ua rau kuv paub tias lawv xav koom tus Tswv lub Koom Txoos uas nyob thoob plaws lub ntiaj teb no. Thiab thaum pawg hu nkauj tau hu nkauj, lawv hu zoo li lawv yog cov tim tswv.

Daim Duab
Pawg hu nkauj hauv Takoradi, Ghana
Daim Duab
Txwj Laug Rasband nrog cov mej zeej nyob hauv Ghana

Ib yam li Hnub Caiv Toov Laj puag thaum ub, cov no yog Yexus Khetos cov thwj tim uas koom ua ke kom qhuas Nws ib yam li cov neeg tos ntsoov ntawm qhov chaw nkag hauv Yeluxalees, tuav cov nplooj toov laj, hais tias, “[Hauxanas] … : Thov Vajtswv foom koob hmoov rau tus uas Vajtswv txib los!”7

Daim Duab
Muab nplooj toov laj yoj mus yoj los nyob hauv Ghana

Kuj muaj cov ntseeg nyob hauv lwm lub koom txoos nyob ze uas hwm Hnub Caiv Toov Laj. Thaum kuv hais lus pem sam thiaj, kuv pom tias ntawm qhov rais muaj ib co neeg uas zoo siab taug kev tuav cov nplooj toov laj, ib yam li cov neeg nyob hauv daim duab no. Yog ib yam uas kuv yeej yuav nco ntsoov—qhov uas peb txhua tus teev tiam cov vaj ntxwv tus Vaj Ntxwv.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhuab ntuas peb kom saib Hnub Caiv Toov Laj yog ib hnub “dawb huv tiag los ntawm kev nco txog cov nplooj toov laj uas cov neeg muab yoj mus yoj los kom hwm Yexus txoj kev nkag los hauv Yeluxalees, tiam sis kuj kom nco txog Nws xib teg thiab.” Ces Thawj Tswj Hwm Nelson hais txog Yaxayas cov lus, uas hais txog tus Cawm Seej txoj kev cog lus tias “Kuv yuav nco ntsoov nej,” nrog tej lus no: “Saib seb, kuv tau muab nej txaug rau hauv kuv tej xib teg.”8

Tus Tswv paub tias lub neej no yeej nyuaj heev. Nws tej qhov txhab ua rau peb nco qab tias Nws “tau nqis mus qis tshaj tag nrho tej ntawd”9 nws thiaj li yuav paub pab peb thaum peb raug txom nyem thiab coj yam ntxwv rau peb kom “nyob raws nraim [peb] txoj kev,”10 uas yog Nws txoj kev, kom “Vajtswv yuav nrog [peb] nyob mus ib txhiab thiab ib txhis li.”11

Hnub Caiv Toov Laj tsis yog ib hnub xwb, zoo li lwm lub sij hawm hauv zaj keeb kwm nyob rau hauv ib qho chaw tsis tseem ceeb. Yexus Khetos txoj kev nkag los hauv Yeluxalees thiab tej yam uas tshwm sim lub lim tiam ntawd yeej qhia txog cov lus qhuab qhia uas peb siv tau hauv peb lub neej niaj hnub no.

Cia peb kawm txog cov lus qhuab qhia uas kav ib txhis los ntawm Nws txoj kev ua hauj lwm qhuab qhia thaum Nws nyob hauv Yeluxalees zaus ntawd.

Qhov thib ib, kev qhia tej yuav muaj los yav tom ntej. Piv txwv hais tias, tus yaj saub hauv Phau Qub, Xakhaliyas, qhia txog Yexus Khetos txoj kev nkag hauv Yeluxalees, nws kuj piav tias Nws yuav caij ib tug nees luav.12 Yexus kuj tau qhia Nws yuav Sawv Rov Los thaum Nws npaj nkag hauv lub nroog, hais tias:

“Nej ua tib zoo mloog, peb yuav mus rau nram lub nroog Yeluxalees. Nyob nrad, yuav muaj neeg ntes Neeg Leej Tub coj mus rau cov thawj ntawm cov pov thawj thiab cov xib hwb uas qhia Vajtswv txoj Kev Cai. Lawv yuav txiav txim coj nws mus tua pov tseg,

“Thiab muab nws rau lwm haiv neeg, lawv yuav thuam nws thiab ua saib tsis taus nws, muab nws nplawm thiab muab nws ntsia rau saum ntoo khaub lig; thiab peb hnub nws yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los.”13

Qhov thib ob, tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nrog nraim yus nyob. Joseph Smith qhia tias, “Tsis muaj ib tug neeg uas hais tau tias Yexus yog tus Tswv tsuas yog los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb.”14 Tus Cawm Seej cog lus rau Nws cov thwj tim15 thaum noj Pluas Mov Zaum Kawg16 nyob hauv chav nyob txheej saud,17 hais tias, “Kuv yuav tsis tso nej ua ntsuag ib zaug li.”18 Lawv yuav muaj lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nrog nraim lawv nyob kom coj lawv thaum lawv qhia txoj moo zoo rau cov neeg thaum yav tom ntej. Nws cog lus tias, “Kuv muab kuv txoj kev kaj siab tso rau nej; txoj kev kaj siab uas kuv muab pub rau nej, kuv tsis muab rau nej li neeg ntiaj teb muab.”19 Nrog lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv peb txais kev cog lus zoo ib yam li ntawd—hais tias peb “yuav muaj nws tus Ntsuj Plig nrog [peb] nyob tas mus li”20 thiab “los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub hwj chim [peb] yuav paub qhov tseeb ntawm txhua yam.”21

Qhov thib peb, kev ua thwj tim. Kev ua thwj tim tiag yog kev rau siab tsis tu tsis tseg, kev ua raws li tej kev cai mus ib txhis li, thiab kev hlub Vajtswv. Tsis tu tsis tseg. Cov neeg coob uas qhuas nws thaum lawv muab cov nplooj toov laj yoj mus yoj los hais tias Nws yog tus Mexiyas. Nws yeej yog li ntawd tiag. Lawv xav nyob ze Nws, xav tau Nws tej txuj ci tseem ceeb, thiab Nws tej lus qhia. Tiam sis muaj ib txhia uas tsis qhuas Nws ntev. Ib txhia uas tau qw “Hauxanas,”22 tom qab ntawd lawv twb ntxeev siab qw hais tias, “Muab Nws ntsia saum ntoo khaub lig.”23

Qhov thib plaub, Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj.24 Nyob hauv ob peb hnub kawg, tom qab Hnub Caiv Toov Laj, Nws tau theej peb lub txhoj, txij thaum raug txom nyem hauv Khexemanes mus txog thaum luag thuam Nws hauv rooj hais plaub, Nws txoj kev raug tsim txom saum tus ntoo khaub lig, thiab thaum muab Nws tso hauv ib lub ntxa. Tiam sis tsis tas li ntawd xwb. Vim Nws yog tus uas Leej Txiv kom ua tus Txhiv Dim rau tag nrho Nws Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej cov me nyuam, peb hnub tom qab ntawd Nws tau tawm lub ntxa ntawd los, Nws twb sawv rov los25 ib yam li Nws qhia ua ntej.

Peb puas ris Vajtswv txiaj vim peb muaj Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj? Peb puas txais lub hwj chim dawb huv ntawd, tam sim no? Yog vim li ntawd Yexus Khetos, tus uas yog peb lub hauv paus kev ntseeg thiab tus uas ua kom peb txoj kev ntseeg tiav, tau mus rau Yeluxalees, kom cawm peb txhua tus dim. Amas cov lus no puas tshoov nej lub siab: “Yog nej lub siab twb hloov, thiab yog nej lub siab xav hu zaj nkauj txog txoj kev hlub uas txhiv dim, kuv nug hais tias, nim no nej puas tseem xav zoo li ntawd?”26 Kuv hais tseeb tiag, pawg hu nkauj hauv Takoradi thaum Hnub Caiv Toov Laj tas los yeej tau hu nkauj “zaj nkauj txog txoj kev hlub uas txhiv dim.”

Hauv lub lim tiam kawg ntawm Yexus Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia, Nws tau hais zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj.27 Nws qhia txog thaum twg Nws yuav rov qab los rau cov uas npaj siab txais Nws, thaum ntawd lawv yuav tsis tuav nplooj toov laj tiam sis lawv yuav muaj qhov kaj ntawm txoj moo zoo hauv lawv lub siab. Nws hais txog cov teeb uas cig lawm, muaj hwj roj ntxiv kom muaj txaus, es hais li ntawd qhia tias cov ntawd txaus siab ua raws li Nws txoj kev, Nws tej lus tseeb, thiab muab Nws txoj kev kaj faib rau lwm tus.

Nej yeej paub zaj dab neeg no. Kaum tus hluas nkauj sawv cev tam lub Koom Txoos cov mej zeej, thiab tus nraug vauv yog Yexus Khetos.

Kaum tus hluas nkauj tau nqa teeb thiab tawm mus ntsib tus nraug vauv.28 Tsib tug muaj tswv yim, npaj siab muaj cov roj hauv lawv teeb thiab tshuav ntxiv, es tsib tug tsis muaj tswv yim, lawv cov teeb tsis muaj roj txaus. Thaum muaj neeg hu lawv hais tias, “Tus nraug vauv tuaj lawm! Cia li tawm tuaj tos nws,”29 tsib tug uas “muaj tswv yim thiab tau txais qhov tseeb, thiab tau cia tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ua lawv tus coj kev”30 tau npaj siab lawm rau “lawv tus vaj ntxwv thiab tus uas muab kev cai rau lawv”31 paub tias “nws lub yeeb koob yuav nyob rau saum lawv.”32 Tshuav tsib tug uas muaj siab heev xav nrhiav cov roj. Tiam sis twb lig dhau. Cov neeg twb mus ua ntej tsis tos lawv. Thaum lawv khob qhov rooj thiab thov nkag mus hauv, tus Tswv teb tias, “Kuv tsis paub nej.”33

Peb yuav xav li cas yog Nws hais rau peb tias, “Kuv tsis paub nej!”

Ib yam li kaum tus hluas nkauj, peb muaj cov teeb; tiam sis peb puas muaj roj? Kuv xav tias muaj ib txhia uas tsuas muaj cov roj tsawg xwb, lawv tsis muaj sij hawm kom npaj vim lawv ua tej yam uas neeg ntiaj teb kom lawv ua. Peb yuav txais cov roj los ntawm kev ntseeg thiab kev ua tej lus qhia tej yuav muaj los yav tom ntej thiab cov lus ntawm cov yaj saub, qhov tseem ceeb yog Thawj Tswj Hwm Nelson, nws ob tug pab cuam, thiab Kaum Ob tug Thwj Tim. Cov roj ua rau peb lub siab puv npo thaum peb hnov tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab ua raws li Nws qhia. Cov roj puv peb lub siab thaum tej yam peb xaiv qhia tias peb hlub tus Tswv thiab peb hlub tej uas Nws hlub. Cov roj yuav los ntawm kev hloov siab lees txim thiab kev nrhiav Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj kom kho peb zoo.

Yog muaj tej yam nej xav ua kom ua neej tiav, cia li ua li no: ua kom nej lub siab puv cov roj thaum nej txais Yexus Khetos cov dej uas cawm txoj sia,34 uas piv txog Nws lub neej thiab tej lus qhia. Piv rau qhov uas nej mus rau ib qho chaw deb los yog ua ib yam tshwj xeeb heev ntshe tsis ua rau nej zoo siab kawg; tiam sis kev ua raws li Yexus Khetos cov lus qhuab qhia yeej yuav ua rau nej txaus siab. Kuv twb hais txog tej no lawm: mloog tej lus uas cov yaj saub qhia txog tej uas yuav muaj los yav tom ntej, ua raws li tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tej kev tshoov siab, ua cov thwj tim tiag, thiab nrhiav lub hwj chim kho mob ntawm tus Tswv txoj Kev Theej Txhoj. Ua li ntawd yeej yuav pab nej mus rau ib qho chaw zoo tshaj plaws—rov qab mus cuag nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Hnub Caiv Toov Laj nyob hauv Takoradi ntawd yeej yog ib lub sij hawm tshwj xeeb rau kuv vim kuv qhia ib pawg ntseeg uas muaj cov kwv tij thiab cov muam uas rau siab ntseeg. Twb muaj li no nyob hauv tej thaj av thiab tej pov txwv nyob thoob plaws lub ntiaj teb. Kuv yeej xav qw nrov nrov, ib yam li nej, li no tias “Hauxanas rau tus Vajtswv uas Siab Tshaj Plaws.”35

Txawm yog peb tsis sawv ntawm qhov chaw nkag hauv Yeluxalees tuav cov nplooj toov laj, twb yuav txog lub sij hawm thaum, raws li qhia nyob hauv phau Tshwm Sim, yuav “muaj neeg coob coob suav tsis txheeb li tuaj txhua lub teb chaws tuaj, tsis hais xeem twg, haiv neeg twg thiab cov neeg uas hais yam lus twg los muaj; sawv daws tuaj sawv ntawm hauv ntej lub zwm txwv thiab tus me nyuam Yaj. Lawv txhua tus puav leej hnav ib leeg ib cev ris tsho dawb, thiab lawv ib leeg tuav rawv ib daim nplooj toov laj.”36

Kuv foom koob hmoov rau nej los ntawm ib tug Thwj Tim ntawm Yexus Khetos hais tias nej yuav rau siab ntso ua neej ncaj ncees thiab koom nrog lawv cov uas tuav cov nplooj toov laj qhuas Vajtswv tus Tub, tus Txhiv Dim rau peb txhua leej txhua tus. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Tag nrho plaub phau Txoj Moo Zoo, Mathais 21–28, Malakaus 11–16, Lukas 19-24, thiab Yauhas 12–21 piav txog ob peb hnub kawg ntawm Yexus Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia nyob hauv lub ntiaj teb no, uas Vajtswv pom zoo kom muab cov koob hmoov ntawm kev cawm seej thiab kev tsa nto rau tag nrho Nws cov me nyuam. Muaj tej lub sij hawm thaum cov uas sau ntawv nyias hais nyias qhov txawv tiam sis lawv hais zoo ib yam thaum hais txog tus Cawm Seej tej lus qhia thiab tej yam Nws ua.

  2. Saib Mathais 21:10–11.

  3. Yauhas 12:13.

  4. Raws li cov Ntaub Ntawv txog Mej Zeej thiab Kev Txheeb Suav, muaj 102,592 tus mej zeej nyob hauv Ghana.

  5. Yauhas 15:12.

  6. Txhua zaus kuv hais lus rau cov mej zeej, lawv txhua tus hais rau kuv tias, “Txwj Laug Rasband, tus Thwj Tim uas peb hlub, kuv hlub koj.” Cov neeg no muaj tus Ntsuj Plig thiab Vajtswv txoj kev hlub puv npo thiaj li yooj yim rau lawv hais li ntawd.

  7. Mathais 21:9.

  8. Saib Russell M. Nelson, “The Peace and Hope of Easter” (vidi-aus), Plaub Hlis Ntuj 2021, ChurchofJesusChrist.org/media; Yaxayas 49:16.

  9. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:8. Thaum lub Kaum Ob Hlis Ntuj xyoo 1838 tus Yaj Saub Joseph thiab ib cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos raug kaw hauv Tsev Kaw Liberty tsis raws li kev ncaj ncees. Kev nyob ntawd los yeej txaus ntshai heev. Tom qab siv ob peb hlis nyob li ntawd, nws sau ntawv rau cov mej zeej nyob rau lub Peb Hlis Ntuj xyoo 1839, thiab tau hais txog thaum nws thov tus Tswv kom muaj kev khuv leej rau nws thiab “cov neeg ntseeg uas raug txom nyem.” Nws kuj tau qhia tus Tswv tej lus teb tej lus thov ntawd raws li sau nyob hauv Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121–23.

  10. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:9. Tus Tswv tej lus txhawb nqa rau Joseph Smith nyob hauv lub Tsev Kaw Liberty ua rau nws txais kev nplij siab thiab to taub tias tej kev raug xwm txheej nyuaj thiab tej kev sim siab ua rau peb muaj zog, thiab pab peb kawm kev ua siab ntev thiab kev tswj peb tus kheej. Tus Tswv tau hais kom nws “nyob raws nraim [nws] txoj kev,” uas txoj kev ntawd yog tus Tswv, nyiaj tej kev raug tej yam tsis ncaj ib yam li Vajtswv “Neeg Leej Tub [uas] tau nqis mus qis tshaj tag nrho tej ntawd. Koj puas tseem ceeb dua nws?” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:8).

  11. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 122:9. Cov lus cog tseg hais tias Vajtswv yuav “nrog koj nyob” yeej muaj tseeb rau cov uas rau siab ntseeg thiab tso siab rau tus Tswv.

  12. Saib Xakhaliyas 9:9.

  13. Mathais 20:18–19. James E. Talmage sau nyob hauv phau ntawv Jesus the Christ: “Yeej … xav tsis thoob uas Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tsis to taub lub ntsiab ntawm qhov uas Nws hais. … Lawv xav tias muaj ib yam uas tsis sib haum, tsis sib thooj hlo li los sis kev hais yuam kev nyob hauv lawv tus Xib Hwb tej lus. Lawv paub tias Nws yog tus Khetos, Vajtswv Leej Tub uas muaj txoj sia nyob; es ib tug zoo li ntawd yuav ua li cas ho raug ntes thiab raug muab tua tuag?” ([1916], 502–3).

  14. Joseph Smith tau hais tej lus tshaj tawm no rau Koom Haum Niam Tsev ntawm Nauvoo, Plaub Hlis Ntuj 28, 1842, raws li hais nyob hauv “History of Joseph Smith,” Deseret News, Sept. 19, 1855, 218. Hais txog tshooj kaum ob ntawm 1 Kauleethaus, nws piav txog nqe peb tias, “Tsis muaj leej twg uas hais tias Yexus yog tus Tswv, tsuas yog los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb,” es nws muab kho kom hais tias “Tsis muaj leej twg paub tias Yexus yog tus Tswv tsuas yog los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb.” (Saib The First Fifty Years of Relief Society: Key Documents in Latter-day Saint Women’s History [2016], 2.2, churchhistorianspress.org.)

  15. Yexus noj mov nrog Nws cov thwj tim hauv Pluas Mov Zaum Kawg (saib Malakaus 14:12–18). Kaum ob tug thwj tim yog Petus, Adales, Yakaunpaus, Yauhas, Mathais, Filis, Thaumas, Npataulaumais, Yakaunpaus (Alafais tus tub), Yudas Ixakali-us, Yudas (Yakaunpaus tus kwv), thiab Ximoos (saib Lukas 6:13–16).

  16. Yexus tau qhib kev cai txais lub cim nco txog nrog Nws cov thwj tim thaum noj Pluas Mov Zaum Kawg (saib Mathais 26:26–29; Malakaus 14:22–25; Lukas 22:19–20).

  17. Neeg tsis xav zoo ib yam txog lub hnub/hmo uas Yexus muab lub cim nco txog nyob hauv “chav nyob txheej saud” vim tias muaj tej lus hais tsis zoo ib yam nyob hauv phau Mathais, Malakaus, thiab Lukas thiab Yauhas. Mathais, Malakaus, thiab Lukas hais tias Pluas Mov zaum Kawg los muaj nyob rau “thawj hnub uas lawv ua kev cai noj ncuav tsis xyaw keeb,” los sis pluas mov rau Kev Cai Hla Dhau (saib Mathais 26:17; Malakaus 14:12; Lukas 22:1, 7). Tiam sis Yauhas hais tias Yexus raug ntes ua ntej pluas mov rau Kev Cai Hla Dhau (saib Yauhas 18:28), uas txhais hais tias Pluas Mov Zaum Kawg yog ib hnub ua ntej pluas mov rau Kev Cai Hla Dhau. Lub Koom Txoos cov ntaub ntawv qhia thiab Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg kev kawm ntaub kawm ntawv pom zoo tias Yexus tau nrog Nws cov thwj tim noj Pluas Mov Zaum Kawg nyob hauv chav nyob txheej saud hmo ua ntej Nws raug ntsia saum ntoo khaub lig. Cov Neeg Ntseeg Khetos uas ua koob tsheej txog lub Lim Tiam Dawb Huv xav tias hnub Thursday yog hnub rau Pluas Mov Zaum Kawg, hnub Friday yog hnub Nws raug Ntsia Saum Ntoo Khaub Lig, thiab Hnub Caiv yog hnub Sawv Rov Los—raws li daim ntawv qhia hnub Gregorian hais.

  18. Yauhas 14:18.

  19. Yauhas 14:27.

  20. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:77.

  21. Maulaunais 10:5.

  22. Phau Piav txog cov Lus hauv phau Npaivnpaum piav tias, hauxanas txhais tias “cawm peb dim tam sim no.” Lo lus no yog los ntawm Phau Ntawv Nkauj 118:25. “Txoj kev hu nkauj zaj no yog los ntawm Kev Ua Kev Cai Nyob Tsev Pheeb Suab thaum muab cov nplooj toov laj yoj mus yoj los; yog li ntawd cov neeg coob thaum tus Tswv nkag hauv Yeluxalees tau siv lo lus no” (Bible Dictionary, “Hosanna”). Saib Mathais 21:9, 15; Malakaus 11:9–10; Yauhas 12:13.

  23. Malakaus 15:14; Lukas 23:21.

  24. Lub ntsiab ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj hau kev cawm seej yog txoj kev theej txhoj mus ib txhis li uas yuav ua kom tag nrho Nws cov me nyuam tsis txawj tuag thiab muab kev tsa nto rau tag nrho cov uas tsim nyog txais txoj koob hmoov ntawd. Thaum Nws Leej Txiv nug hais tias, “Kuv yuav xa leej twg mus?” Yexus Khetos tau los hais tias, “Kuv nyob no, txib kuv mus” (Anplaham 3:27). Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia tias: “[Yexus Khetos] ntiag tug hauj lwm yog txoj Kev Theej Txhoj. Ntiag tug hauj lwm ntawd yog Nws li xwb. Vim nws yug los ntawm ib leej niam uas txawj tuag thiab ib Leej Txiv uas tsis txawj tuag, Nws yog tib tug uas muaj hwj chim txo Nws txoj sia thiab rov qab ciaj (saib Yauhas 10:14–18). Tej xwm txheej zoo los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj yeej nyob mus ib txhis li. Nws ua rau kev tuag tsis muaj tej taug lawm thiab kev nyuaj siab vim neeg tuag los nws ua kom muaj ib ntus xwb (saib 1 Kauleethaus 15:54–55). Nws txoj kev lav ris txoj Kev Theej Txhoj los twb paub ua ntej Ntuj Tsim Teb Raug thiab txoj Kev Poob. Tsis yog Nws ua txoj Kev Theej Txhoj kom tib neeg sawv rov los thiab tsis txawj tuag, tiam sis Nws ua kom peb txais tau kev zam txim rau peb tej kev txhaum—tsuas yog peb ua raws li tej kev cai uas Nws tau tsim. Yog li ntawd Nws txoj Kev Theej Txhoj tau qhib kev rau peb rov qab mus nrog Nws nyob thiab nrog peb tsev neeg nyob mus ib txhis li (“The Mission and Ministry of Jesus Christ,” Liahona, Plaub Hlis Ntuj 2013, 20).

  25. Kev sawv rov los yog thaum lub cev thiab tus ntsuj plig rov qab koom ua ke tsis txawj tuag ib zaug ntxiv, lub cev thiab tus ntsuj plig yuav tsis sib ncaim thiab tsis raug tej xwm txheej los ntawm lub neej hauv ntiaj teb no los sis kev tuag ntxiv lawm (saib Amas 11:45; 40:23).

  26. Amas 5:26; kuj saib Amas 5:14.

  27. Zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj los muaj nyob hauv Mathais 25:1–12; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:56–59. Tej tshooj ua ntej Mathais 25 ua rau peb xav tias Yexus tau qhia zaj lus piv txwv hauv lub lim tiam kawg, tom qab mus rau hauv Yeluxalees nyob hauv Mathais 21 thiab ua ntej Pluas Mov Zaum Kawg ua ntej Nws raug ntes Mathais 26. Nrog zaj lus piv txwv txog kaum tus hluas nkauj uas nws hais hauv lub lim tiam kawg ntawd, Yexus tau hais zaj lus piv txwv txog tsob ntoo txiv ncuav pias (saib Mathais 21:17–21; 24:32–33), zaj lus piv txwv txog ob tug tub (saib Mathais 21:28–32), thiab zaj lus piv txwv txog tus tswv vaj phem (saib Mathais 21:33–46).

  28. Mathais 25:1.

  29. Mathais 25:6.

  30. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:57.

  31. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:59.

  32. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:59.

  33. Mathais 25:12. Nyob hauv Zaj Lus Qhia Pem Roob, tus Tswv hais txog cov uas xav tias lawv twb “ua ntau yam txuj ci tseem ceeb” hais tias, raws li hais nyob hauv zaj lus piv txwv txog tsib tus hluas nkauj uas tsis muaj tswv yim, “Kuv tsis paub nej” (saib Mathais 7:22–23).

  34. Ib yam li yuav tsum muaj dej kom muaj txoj sia, Yexus Khetos thiab Nws tej lus qhia (cov dej uas cawm txoj sia) los yeej yuav tsum muaj kom muaj txoj sia nyob mus ib txhis (saib Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Dej Cawm Neeg txoj Sia,” scriptures.ChurchofJesusChrist.org; kuj saib Yaxayas 12:3; Yelemis 2:13; Yauhas 4:6–15; 7:37; 1 Nifais 11:25; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:66; 63:23).

  35. 3 Nifais 4:32.

  36. Tshwm Sim 7:9.