Lub Tuam Rooj Sab Laj
Tom Qab Hnub Thib Plaub
Plaub Hlis Ntuj xyoo 2023 lub Tuam Rooj Sab Laj


Tom Qab Hnub Thib Plaub

Thaum peb muaj kev ntseeg txog Yexus Khetos mus lawm tom ntej, hnub thib plaub yeej yuav los. Nws yeej yuav los pab peb.

Tam li peb kawm tag kis no, hnub no yog Hnub Caiv Toov Laj, uas qhia txog tus Cawm Seej txoj kev nkag los rau hauv lub nroog Yeluxalees thiab pib lub lim tiam dawb huv ua ntej Nws ua Kev Theej Txhoj, uas kuj muaj Nws txoj kev raug txom nyem, Raug Ntsia Saum Ntoo Khaub Lig, thiab Kev Sawv Rov Los.

Tsis ntev ua ntej Nws los hauv nroog raws li qhia tseg, Yexus Khetos tseem tab tom mus qhuab qhia tib neeg thaum Nws hnov xov los ntawm Nws ob tug phooj ywg zoo Maivliag thiab Mathas hais tias nkawd tus nus Laxalus muaj mob.1

Txawm tias Laxalus mob heev heev los, tus Tswv “tseem nyob ntawm qhov chaw ntawd tau ob hnub ntxiv. Ces Yexus hais rau nws cov thwj tim hais tias, Peb cia li rov qab mus rau nram lub xeev Yudas.”2 Ua ntej pib taug kev mus rau Nws tus phooj ywg lub tsev hauv lub zos Npelanis, “Yexus txawm qhia tseeb rau [Nws cov thwj tim] hais tias, Laxalus twb tuag lawm.”3

Thaum Yexus los hauv Npelanis es xub ntsib Mathas ces ntsib Maivliag, tej zaum ib nyuag chim vim Nws tuaj txog lig, nkawd ob leeg los hais rau Nws tias, “Tus Tswv, yog koj nrog peb nyob ntawm no, kuv tus nus yuav tsis tuag.”4 Mathas hais tias, “Ntshai nws twb tsw tsw lwj lawm: peb twb muab nws faus tau plaub hnub lawm.”5

Plaub hnub ntawd tseem ceeb rau Maivliag thiab Mathas. Raws li ib txhia tsev kawm ntawv rau kev teev ntuj hais, lawv ntseeg hais tias tus ntsuj plig rau cov neeg uas tuag lawm yeej yuav nyob hauv lub cev li peb hnub, ces tseem cia siab hais tias yuav rov muaj sia nyob dua. Tiam sis, thaum txog hnub thib plaub lawm kev cia siab ploj lawm, es tej zaum yog vim lub cev yuav pib lwj thiab “tsw phem.”6

Maivliag thiab Mathas nyuaj siab kawg. “Thaum Yexus pom Maivliag quaj … nws nyuaj siab kawg thiab, nws txawm quaj,

“Yexus thiaj nug lawv hais tias, Nej coj Laxalus mus faus rau qhov twg lawm? Lawv teb hais tias, Tus Tswv, koj cia li mus saib.”7

Ces lub sij hawm ntawd peb thiaj pom ib qho txuj ci tseem ceeb loj heev thaum tus Cawm Seej qhuab qhia tib neeg. Qhov xub thawj tus Tswv hais tias, “Tshem lub lag zeb tawm.”8 Ces, tom qab ua Nws Txiv tsaug, “nws hu nrov nrov hais tias, Laxalus, koj cia li tawm los.

“Laxalus txawm tawm los, tej ntaub tseem qhwv nws tes taw thiab muaj ib daim ntaub npog nws lub ntsej muag. Yexus hais rau lawv, Cia li daws nws, thiab cia nws mus.”9

Zoo li Maivliag thiab Mathas, peb muaj sij hawm raug txhua yam hauv lub neej txawj tuag no, kuj muaj kev tu siab10 thiab kev qaug zog.11 Peb txhua leej txhia tus yuav muaj kev nyuaj siab thaum ib tug uas peb hlub tso lub neej no tseg. Tej zaum peb txoj kev ua neej yuav muaj kev mob kev nkees los sis ib tug uas peb hlub yuav muaj mob loj; kev nyuaj siab kho siab, kev txhawj xeeb, los sis lwm yam teeb meem hauv paj hlwb; teeb meem ntawm nyiaj txiag; kev ntxeev siab; kev txog txhaum. Thiab tej thaum peb tsis muaj kev cia siab lawm. Kuv yeej tsis txawv. Zoo li nej, kuv kuj raug ntau yam teeb meem uas tib neeg ib txwm raug hauv lub neej no. Kuv cia li xav txog tus Cawm Seej zaj dab neeg no thiab qhov uas zaj no qhia kuv dab tsi txog peb txoj kev nrog Nws sib raug zoo.

Thaum peb raug kev nyuaj siab tshaj plaws, peb, zoo ib yam li Maivliag thiab Mathas, nrhiav tus Cawm Seej los sis thov Leej Txiv xa Nws txoj kev pab los saum ntuj los. Zaj dab neeg txog Laxalus qhia peb tej ntsiab cai uas peb nruab tau rau hauv peb lub neej thaum peb raug peb tej teeb meem.

Thaum tus Cawm Seej tuaj txog lub zos Npelanis, sawv daws tsis ntseeg hais tias yuav cawm tau Laxalus—twb txog hnub thib plaub, thiab nws twb mus lawm. Tej thaum uas peb muaj kev cov nyom, peb xav tias Khetos tuaj txog lig thiab peb txoj kev cia siab thiab kev ntseeg twb poob qab lawm. Kuv zaj lus tim khawv thiab zaj lus pov thawj yog li no hais tias thaum peb muaj kev ntseeg txog Yexus Khetos mus lawm tom ntej, hnub thib plaub yeej yuav los. Nws yeej yuav los pab peb thiab txhawb nqa peb txoj kev cia siab. Nws tau cog lus tias:

“Cia li txais kev nplij siab.”12

“Kuv yuav tsis tso nej ua ntsuag ib zaug li; kuv yuav rov qab los cuag nej.”13

Thiab tej zaum zoo nkaus li Nws tsis tuaj mus txog hnub thib plaub, tom qab peb txoj kev cia siab ploj lawm. Tiam sis ua cas lig ua luaj li? Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson qhia tias, “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, uas ua rau peb zoo siab, kuj paub tias peb kawm thiab loj hlob thiab haj yam muaj zog thaum peb muaj thiab kov yeej tej kev cov nyom uas peb mus dhau plaws.”14

Tus Yaj Saub Joseph Smith kuj raug xwm txheej thaum hnub thib plaub thiab. Puas nco qab nws txoj kev taij thov? “Auj Vajtswv, koj nyob qhov twg? Thiab lub tsev ntaub uas npog koj qhov chaw nkaum nyob qhov twg?”15 Thaum peb tso siab rau Nws, peb tau lus teb hais tias: “Kuv tus tub [los sis tus ntxhais], koj cia li nyob kaj siab lug; koj tej kev nyuaj siab thiab koj tej kev txom nyem yuav muaj nyob ib nyuag ntus xwb.”16

Lwm zaj lus uas peb kawm tau los ntawm Laxalus zaj dab neeg yeej yog peb muaj hauj lwm li cas kom thiaj tau lub ntuj txoj kev pab. Thaum Yexus tuaj txog lub ntxa, Nws xub hais rau cov uas nyob ntawd hais tias, “Tshem lub lag zeb tawm.”17 Vim tus Cawm Seej yeej muaj hwj chim heev, Nws yeej txav tau lub lag zeb tsis siv zog dab tsi li. Ua li no yuav yog ib qho zoo saib thiab ib yam uas sawv daws yuav nco tau, tiam sis Nws tseem hais rau lawv tias, “Tshem lub lag zeb tawm.”

Qhov thib ob, tus Tswv, “hu nrov nrov hais tias, Laxalus, koj cia li tawm los.”18 Puas yuav zoo dua yog tias tus Tswv Kiag tau tso Laxalus rau ntawm lub qhov rooj kom sawv daws yuav pom nws thaum tshem lub lag zeb tawm?

Qhov thib peb, thaum Laxalus tawm los, “tej ntaub tseem qhwv nws tes taw thiab muaj ib daim ntaub npog nws lub ntsej muag. Yexus hais rau lawv tias, Cia li daws nws, thiab cia nws mus.”19 Kuv paub hais tias tus Tswv yeej muaj peev xwm kom Laxalus sawv ntawm qhov rooj, ua huv huv thiab hle nws ris tsho pam tuag lawm.

Vim li cas thiaj xav qhia txog tej yam me me no? Peb yam no yeej zoo sib xws—tsis muaj ib yam twg uas siv Yexus lub hwj chim uas los saum ntuj los. Tej yam uas Nws cov thwj tim ua tau, Nws hais kom lawv ua. Cov thwj tim yeej muaj peev xwm tshem lub lag zeb lawv tus kheej:, Laxalus, tom qab sawv rov los, yeej muaj peev xwm sawv thiab los ntawm qhov rooj ntxa; thiab cov uas hlub Laxalus yeej pab tau nws hle cov ris tsho pam tuag.

Tiam sis, yog Yexus tib leeg xwb uas muaj hwj chim thiab txoj cai kom tsa tau Laxalus sawv hauv qhov tuag rov qab los. Tam li kuv xav mas tus Cawm Seej xav kom peb ua txhua yam peb muaj peev xwm ua, ces Nws mam li ua tej uas Nws tib leeg xwb ua tau.20

Peb paub tias “kev ntseeg [tus Tswv Yexus Khetos] yog ib qho uas yus yuav tsum ua”21 thiab “tej txuj ci tseem ceeb tsis ua rau tib neeg muaj kev ntseeg, tiam sis yus haj yam muaj kev ntseeg thaum yus ua raws li Yexus Khetos txoj moo zoo hais. Ua lwm yam lus hais, kev ntseeg los thaum yus ua ncaj ncees.”22 Thaum peb sim ua ncaj ncees thiab ceev tej kev sib khi lus dawb ceev thiab muab Khetos tej lus qhuab qhia nruab rau hauv peb lub neej, peb txoj kev ntseeg yuav txaus coj peb mus txog hnub thib plaub, thiab nrog rau tus Tswv txoj kev pab peb yuav muaj cuab kav tshem tej pob zeb uas thaiv peb kev, sawv los ntawm kev poob siab los, thiab daws tej hluas uas khi peb cia. Txawm tus Tswv xav kom peb yuav “ua txhua yam uas peb muaj hwj chim ua tau,”23 nco qab ntsoov hais tias Nws yuav pab peb ua txhua yam thaum peb tso siab rau Nws.

Peb yuav ua li cas thiaj tshem cov pob zeb thiab txhim tsa rau saum Nws lub pob zeb?24 Peb ua raws li cov yaj saub cov lus qhuab ntuas.

Piv xam hais tias, lub Kaum Hli Ntuj tas los no Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau thov kom peb yuav saib xyuas peb zaj lus tim khawv txog tus Cawm Seej thiab Nws txoj moo zoo, nej ua hauj lwm pab thiab tu tej no, ntxiv kev tseeb rau tej no, thiab txhob mloog cov tsis ntseeg tej lub tswv yim cuav xyaw nrog tej no. Nws cog lus rau peb txhua tus hais tias, “Thaum nej saib nej zaj lus tim khawv yog qhov tseem ceeb tshaj plaws, ces saib seb yuav muaj tej txuj ci tseem ceeb hauv nej lub neej.”25

Peb yeej ua tau li no!

Peb yuav ua li cas thiaj sawv los thiab tawm mus? Peb mam li zoo siab hlo hloov siab lees txim thiab xaiv los ua raws li cov lus txib. Tus Tswv hais tias, “Tus uas lees yuav kuv tej lus txib thiab ua raws li tej lus ntawd, tus ntawd yog tus uas hlub kuv. Tus uas hlub kuv, kuv Txiv yuav hlub tus ntawd; kuv yuav hlub tus ntawd thiab tshwm sim rau nws.”26 Peb mam li sim hloov siab lees txim txhua hnub thiab muaj lub siab muaj kev hlub rau tus Tswv puv npo.

Peb yeej ua tau li no!

Peb yuav ua li cas, nrog tus Tswv txoj kev pab, daws tej hlua uas muab peb khi cia? Peb yuav tsum xub txhob txwm muab peb tus kheej khi rau ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Nws tus Tub, Yexus Khetos, dhau ntawm tej kev khi lus. Txwj Laug D. Todd Christofferson qhia tias: “Dab tsi thiaj yog [peb] lub hwj chim rau sab ntsuj plig thiab sab siab ntsws, thiab peb ua li cas thiaj txais tau? Lub hauv paus ntawd yeej yog Vajtswv. Peb txais tau lub hwj chim ntawd dhau ntawm peb tej kev sib khi lus nrog Nws. … Hauv tej kev sib yeem lus nrog lub ntuj li no, Vajtswv muab Nws tus Kheej khi cia kom pom zoo, txhawb nqa, thiab tsa peb nto yog tias peb rau siab ntso ua hauj lwm pab Nws thiab ua raws li Nws tej lus txib.”27 Peb khi tau thiab ua tau raws li tej kev khi lus dawb ceev.

Peb yeej ua tau li no!

“Cia li tshem lub lag zeb tawm.” “Cia li tawm los.” “Cia li daws nws thiab cia nws mus.”

Cov lus ntuas, cov lus txib, thiab tej kev sib khi lus. Peb yeej ua tau li no!

Txwj Laug Jeffrey R. Holland cog lus hais tias, “Tej koob hmoov los sai sai, tej koob hmoov los lig, thiab ib txhia tsis los txog thaum peb mus saum ntuj ceeb tsheej; tiam sis rau cov uas ua raws nraim li Yexus Khetos txoj moo zoo, cov koob hmoov yeej yuav los.”28

Thiab thaum kawg, “Yog li ntawd, cia li zoo siab, thiab tsis txhob ntshai, vim kuv uas yog tus Tswv twb nrog nej nyob.”29

Nov yog kuv zaj lus tim khawv thiab zaj lus pov thawj, hais los ntawm Nws tus uas yeej yuav los, tus uas yog Yexus Khetos, lub npe dawb ceev, amees.

Lus Cim

  1. Saib Yauhas 11:3.

  2. Yauhas 11:6–7.

  3. Yauhas 11:14.

  4. Yauhas 11:21, 32.

  5. Yauhas 11:39.

  6. “Raws li cov neeg Yudais txoj kev ntseeg hais, tus ntsuj plig nyob ze nws lub cev rau peb hnub tom qab nws tuag. Yog li ntawd, raws li cov neeg Yudais tej kev xav, ib tug neeg uas tuag sawv tsis tau rov qab los tom qab hnub thib plaub, vim hais tias tus ntsuj plig yuav tsis rov qab mus hauv ib lub cev uas tau hloov hlo lawm. Yog li ntawd haj yam tseem ceeb thaum lawv pom qhov txuj ci uas Yexus tsa Laxalus rov qab los thaum hnub thib plaub ntawd. Hnub thib plaub tseem ceeb heev thiab tus neeg sau ntawv txog zaj no qhia hais tias nws yog qhov txuj ci tsa neeg sawv rov los uas zoo tshaj plaws” (Ernst Haenchen, John 2: A Commentary on the Gospel of John, Tshooj 7–21, tus kws kho ntawv. Robert W. Funk thiab Ulrich Busse, trans. Robert W. Funk [1984], 60–61).

  7. Yauhas 11:33–34.

  8. Yauhas 11:39.

  9. Yauhas 11:43–44.

  10. Saib Mauxes 4:22–25.

  11. Saib Ethaws 12:27.

  12. Yauhas 14:1.

  13. Yauhas 14:18.

  14. Thomas S. Monson, “Kuv Yuav Nrog Nraim Koj Tsis Tso Koj Tseg,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2013, 87. Thawj Tswj Hwm Monson piav ntxiv tias: “Peb yuav tsum paub hais tias muaj tej lub sij hawm thaum peb raug kev nyuaj siab kawg, thaum peb yuav tu siab heev, thiab thaum peb yuav raug kev sim siab uas tej zaum peb xav tias peb yuav nyiaj tsis tau. Tiam sis, tej teeb meem ntawd cia peb hloov hlo los ua neeg zoo dua, kho peb lub neej kom ua zoo li Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej qhia peb, thiab rais los mus ua ib tug neeg txawv yav nram ntej—ua zoo dua yav tas los lawm, haj yam ua siab ntev, haj yam muaj kev khuv leej, thiab muaj ib zag lus tim khawv uas muaj zog tshaj yav tas los lawm” (“Kuv Yuav Nrog Nraim Koj Tsis Tso Koj Tseg,” 87). Kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:119: “Vim kuv, tus Tswv, tau muab kuv txhais tes sib zog tso lub hwj chim saum ntuj; ziag no nej tsis pom, tiam sis ib nyuag pliag ces nej yuav pom, thiab paub hais tias muaj kuv, thiab hais tias kuv yuav los.”

    Kuj saib Mauxiyas 23:21–24:

    “Txawm li ntawd los, tus Tswv pom tias tsim nyog qhuab ntuas nws cov neeg; muaj tseeb tiag, nws sim lawv kev ua siab ntev thiab lawv txoj kev ntseeg.

    “Txawm li ntawd los—tus uas tso siab rau tus Tswv, tus Tswv yuav muab tus ntawd tsa sawv thaum txog hnub kawg. Muaj tseeb tiag, thiab tau muaj li no rau cov neeg no. Muaj tseeb tiag, thiab yuav muaj li rau cov neeg no.

    “Vim saib seb, kuv qhia rau nej paub tias cov Neeg Lamas coj lawv mus rau kev ua cev qhev, thiab tsis muaj leej twg yuav tso tau lawv dim tsuas yog tus Tswv lawv tus Vajtswv xwb, muaj tseeb tiag, twb yog Anplaham thiab Ixaj thiab Yakhauj tus Vajtswv.

    “Thiab tau muaj tias nws tau tso lawv dim, thiab tau ua rau lawv pom nws lub hwj chim uas loj kawg nkaus, thiab lawv tej kev zoo siab mas ntau kawg li.

  15. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:1.

  16. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 121:7.

  17. Yauhas 11:39.

  18. Yauhas 11:43.

  19. Yauhas 11:44.

  20. Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias: “Feem ntau, kuv ob tug pab cuam thiab kuv tau los kua muag thaum peb pom tias tus Tswv tau pab daws ib qhov xwm txheej nyuaj heev tom qab uas peb tau ua zoo npaum li peb ua tau thiab ua tsis tau ntxiv. Peb kuj xav tsis thoob li thiab” (“Zaj Lus Txais Tos Sawv Daws,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2021, 6).

  21. Bible Dictionary, “Faith.”

  22. Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, “Kev Ntseeg,” scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

  23. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 123:17.

  24. Saib 3 Nifais 11:32–39.

  25. Russell M. Nelson, “Kov Yeej lub Ntiaj Teb thiab Nrhiav Tau Kev So,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2022, 97.

  26. Yauhas 14:21.

  27. D. Todd Christofferson, “The Power of Covenants,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2009, 20.

  28. Jeffrey R. Holland, “An High Priest of Good Things to Come,” Liahona, Ib Hlis Ntuj 2000, 45.

  29. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 68:6.