Ievads 1. Ķēniņu grāmatā

1. Ķēniņu grāmata vēsta par Dāvida nāvi, viņa dēla Salamana valdīšanu un Israēla karaļvalsts pagrimumu un sašķelšanos pēc tam, kad Salamans un daudzi viņa darba turpinātāji pievērsās elku pielūgšanai. Tajā tiek vēstīts arī par pravieša Elijas kalpošanu desmit Israēla ziemeļu ciltīm. Studējot šo grāmatu, studenti varēs apgūt patiesus principus, kas palīdzēs tiem izprast, cik svarīgi ir pielūgt To Kungu Viņa templī, tikt laulātiem derībā, veikt taisnīgas izvēles un ieklausīties Tā Kunga rāmajā, klusajā balsī.

„[1. un 2. Ķēniņu grāmata] ir vēsturisks apkopojums, ko veicis kāds nezināms autors, par pamatu ņemot daudzus dokumentus, tostarp arī valsts hronikas.” (Bible Dictionary, „Kings, books of”.) Par minētajām valsts hronikām kalpoja nevis 1. un 2. Laiku grāmata, bet gan pierakstu krājumi, kas tika veidoti saskaņā ar Israēla ķēniņu norādījumiem.

Par to, kad un kur tika sarakstīta 1. un 2. Ķēniņu grāmata, nav skaidrības. Vienubrīd 1. un 2. Ķēniņu grāmata bija viena grāmata, kuru dēvēja par Ķēniņu grāmatu. 1. un 2. Ķēniņu grāmata radās, kad Bībele tika pārtulkota grieķu valodā un Ķēniņu grāmata tika sadalīta. (Skat. Bible Dictionary, „Kings, books of”.)

1. un 2. Ķēniņu grāmata vēsta par aptuveni 400 gadus ilgu Israēla tautas vēsturi, sākot ar ķēniņa Dāvida nāvi (aptuveni 1015. g. pirms Kr.) un beidzot ar ķēniņa Jojahīna nāvi (aptuveni 561. g. pirms Kr.). Šajās grāmatās tiek sniegts bagātīgs vēstures un doktrīnas izklāsts, kas kalpo par vēsturisko fonu un kontekstu, palīdzot izprast ievērojamu Vecās Derības daļu. Piemēram, 1. Ķēniņu grāmatā mēs varam lasīt par to, kā pie varas nāca ķēniņš Salamans, kurš vēlāk uzcēla un iesvētīja Tā Kunga templi. 1. Ķēniņu grāmatā tiek izskaidrots arī tas, ka Salamans apprecēja vairākas sievas, nestājoties ar tām laulības derībā. Daudzas no šīm sievietēm novērsa Salamana sirdi no Tā Kunga, pievēršot viņu viltus dievu pielūgšanai (skat. 1. Ķēniņu 11:4–8). Salamana lēmums — novērsties no Tā Kunga — pēc kāda laika noveda pie elku pielūgšanas izplatīšanās Israēla tautā, kā arī ķēniņvalsts sadalīšanās.

Papildus tam, 1. Ķēniņu grāmatā lasītājs tiek iepazīstināts ar drošo un cildeno pravieti Eliju. Pravietis Džozefs Smits mācīja, ka Elijam tika „dotas atslēgas pilnvarām, kas nepieciešamas, lai īstenotu visus priesterības priekšrakstus” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 308. lpp). „Elijas spēks ir priesterības saistīšanas spēks, ar ko tas, kas tiek saistīts vai atraisīts uz Zemes, tiek saistīts vai atraisīts arī debesīs [skat. M&D 128:8–18].” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Elija”; scriptures.lds.org.) Ar priesterības spēku Elija aizsāka sausuma periodu, kas turpinājās trīsarpus gadus, uzcēla mirušos, piesauca uz Zemes debesu uguni un pravietoja par ķēniņa Ahaba un viņa sievas Izebeles krišanu, kuri kopā ļaundarīgi valdīja Israēla ziemeļu ķēniņvalstī.

1. Ķēniņu 1.–11. nodaļa Pirms savas nāves ķēniņš Dāvids pavēl, lai par nākamo ķēniņu tiktu iesvaidīts viņa dēls Salamans. Salamans pārvalda savu ķēniņvalsti ar ārkārtīgu gudrību. Salamans uzceļ Jeruzālemes templi un savu pili, uzsākot vēsturisku periodu, kas tiek dēvēts par „Israēla tautas zelta laikmetu”. Salamanu apciemo Sābas ķēniņiene. Salamana sievas aizvilina viņu no Tā Kunga pielūgšanas, pamudinot uz viltus dievu pielūgšanu. Rehabeāms apdraud Salamana ķēniņvalsts pastāvēšanu.

1. Ķēniņu 12.–16. nodaļa Visas Israēla ciltis, izņemot Jūdas un Benjamīna cilti, saceļas pret Salamana dēlu Rehabeāmu. Ķēniņvalsts sašķeļas un par ziemeļu ķēniņvalsts (kas tiek dēvēta arī par Israēlu) valdnieku kļūst Jerobeāms, atstājot Rehabeāma pārvaldīšanā dienvidu ķēniņvalsti (kas tiek dēvēta arī par Jūdeju). Gan Jerobeāms, gan Rehabeāms savās ķēniņvalstīs iedibina elku pielūgšanu, ko turpina daudzi turpmākie abu valstu valdnieki.

1. Ķēniņu 17.–22. nodaļa Pravietis Elija aizsāk sausuma periodu. Viņš uzmodina no mirušajiem atraitnes dēlu. Ar varenu, Dieva dotu spēku Elija sacenšas ar Baala priesteriem, apliecinot, ka Jehova ir Dievs. Pēc šī brīnuma ķēniņa Ahaba sieva, Baala atbalstītāja Izebele cenšas Eliju nogalināt. Elija dodas uz Horeba kalnu, kur Tas Kungs uzrunā viņu rāmā, klusā balsī. Elija satiek Elīsu, kurš kļūs par viņa darba turpinātāju. Elija pravieto par Ahaba un Izebeles nāvi. Pēc Ahaba nāves viņa dēls Ahasja turpina pārvaldīt valsti ļaundarībā.