Ievads 4. Mozus grāmatā

4. Mozus grāmatai latīņu valodā ir dots nosaukums Numbers, balstoties uz norādījumiem, kurus Tas Kungs deva Mozum, liekot saskaitīt jeb uzskaitīt visus Israēla tautas vīriešus, „sākot ar tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas jau var iestāties Israēla karapulkos” (4. Mozus 1:3). Mozus uzskaitīja Israēla tautas vīriešus divreiz — vienreiz pie Sinaja kalna un otrreiz Moāba klajumos, iepretī Jērikai (skat. 4. Mozus 26. nodaļu). 4. Mozus grāmatā tiek vēstīts gan par Israēla ļaužu uzticību, gan par viņu sacelšanos, klejojot pa tuksnesi 40 gadu garumā. Studējot 4. Mozus grāmatu, studenti mācīsies par to, cik svarīgi ir paļauties uz To Kungu, paklausīt Viņam un atbalstīt Viņa izraudzītos vadītājus.

4. Mozus grāmatas autors ir Mozus. Tas Kungs aicināja viņu atbrīvot Israēla bērnus no verdzības, izvedot tos no Ēģiptes cauri tuksnesim uz apsolīto Kanaāna zemi. Mozus pieredzēja lielāko daļu notikumu, kas aprakstīti 4. Mozus grāmatā. Runājot par notikumiem, kurus viņš pats personīgi nebija pieredzējis, piemēram, Bileāma un Balaka tikšanos, viņš, visdrīzāk, paļāvās uz aculiecinieku sniegto informāciju, citu cilvēku pierakstiem vai savām atklāsmēm (skat. 4. Mozus 22.–24. nodaļu). Bez tam, vēlākie rakstveži un rakstu mācītāji varētu būt veikuši izmaiņas šīs grāmatas tekstā, uz ko, piemēram, norāda tekstam pievienotais novērojums, ka „Mozus bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes” (4. Mozus 12:3; skat. arī 4. Mozus 1:41).

Pastāv dažādi viedokļi par to, kad tika sarakstīta 4. Mozus grāmata un pārējās Mozus grāmatas, un mēs nezinām arī to, kur Mozus atradās, rakstot šo grāmatu. Tomēr grāmatas tekstā ir ietverta informācija par vietām, kurās norisinājās aprakstītie notikumi. Piemēram, 4. Mozus 1:1 – 10:10 ir vēstīts par notikumiem, kas norisinājās, pirms Israēla bērni Mozus vadībā pameta Sinaja kalna pakāji. Par to, ko Israēla ļaudis pieredzēja, klejojot tuksnesī, var lasīt 4. Mozus 10:11 – 21:35. Visbeidzot 4. Mozus 22–36 tiek vēstīts par to, kas notika Moāba klajumos (pie Kanaāna zemes austrumu robežām), kad Israēla ļaudis gatavojās ieiet apsolītajā zemē.

4. Mozus grāmatā tiek sniegta informācija par tautas skaitīšanu, kas palīdz mums saprast, kāds bija Israēla ļaužu skaits, uzsākot klejojumus tuksnesī, kā arī tuvojoties to noslēgumam. Vēl tajā tiek izklāstīta Israēla nometņu organizēšana, apspriesti levītu pienākumi un izskaidroti nazīriešu solījuma mērķi un nosacījumi.

Bez tam, šajā grāmatā ir aprakstīti daudzi gadījumi, kad Israēla bērni sacēlās pret To Kungu un Mozu, ciešot no savas izvēles sekām (skat. 4. Mozus 12:1–2; 13:26 – 14:4; 14:40–45; 16:1–3, 31–35, 41; 20:1–5; 21:4–5; 25:1–3). Līdztekus dievišķā taisnīguma izpausmju atainošanai, šajā grāmatā tiek liecināts arī par Jehovas žēlastīgo un pacietīgo raksturu. Piemēram, pavēlot Mozum pacelt kārti ar vara čūsku, Tas Kungs sagatavoja Saviem ļaudīm iespēju — atbrīvoties no sava dumpīguma sekām (skat. 4. Mozus 21:5–9). Šī pieredze kļuva par uzskatāmu piemēru, kas palīdzēja mācīt Israēla ļaudīm par Jēzus Kristus glābjošo misiju un Viņa īstenoto Izpirkšanu (skat. Helamana 8:13–16; Jāņa 3:14–15).

4. Mozus 1.–9. nodaļa Mozus kopā ar citiem vadītājiem uzskaita Israēla cilšu vīriešus, kuri ir kara klausības vecumā, — kopskaitā 603 500 vīriešu. Šajos aprēķinos netiek iekļauti vīri no Levija cilts, kuriem ir paredzēts kalpot Tabernaklā. Tas Kungs norāda, kā ciltīm jāveido nometnes, ceļojot pa tuksnesi. Tas Kungs apraksta nazīriešu solījuma nosacījumus. Tiek noturēti pēc skaita otrie Pashā svētki, lai pieminētu to, ka Tas Kungs ir atpestījis Israēla ļaudis no Ēģiptes jūga.

4. Mozus 10.–21. nodaļa Israēla ļaudis pamet savu nometnes vietu pie Sinaja kalna. Viņi turpina savu ceļojumu uz apsolīto zemi, dodoties ziemeļu virzienā un iesoļojot Pāranas tuksnesī. Mozus iesūta Kanaāna zemē 12 izlūkus. Divi no tiem, vārdā Jozua un Kālebs, atgriežas ar uzmundrinošu ziņojumu. Pārējie desmit pārnes nomācošas vēstis. Israēla ļaudis baidās ieiet Kanaāna zemē. Tādēļ Tas Kungs paziņo, ka Israēla ļaudīm tiek liegts ieiet apsolītajā Kanaāna zemē un tiem ir jāturpina klejojumi tuksnesī. Ļaudis sastopas ar daudziem izaicinājumiem un turpina kurnēt. Daudzus Israēla ļaudis sadzeļ indīgas čūskas. Mozus paceļ kārts galā piestiprinātu vara čūsku, un tie Israēla ļaudis, kuri paskatās uz šo čūsku, tiek dziedināti.

4. Mozus 22.–36. nodaļa Israēla ļaudis uzslej savas teltis Moāba klajumos. Moābiešu ķēniņu Balaku biedē viņu klātbūtne. Balaks lūdz, lai pravietis Bileāms tos nolād. Bileāms atsakās un tā vietā svētī Israēla ļaudis, pravietojot par Jēzus Kristus piedzimšanu. Tomēr daļa no Israēla ļaudīm izsauc pār sevi Tā Kunga dusmas, stājoties seksuālās attiecībās ar moābiešu meitām un pielūdzot Baalu. Likumpārkāpēji iet bojā. Vecā un dumpīgā paaudze izmirst, un jaunā paaudze ir gatava ienākšanai apsolītajā zemē. Tas Kungs norāda, kā sadalīt zemes īpašumus, noteikt robežas un celt pilsētas apsolītajā zemē.