„9. nodarbība: Garīgo zināšanu iegūšana (2. daļa)”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata (2018. g.)
„9. nodarbība”, Vecā Derība: semināra skolotāja rokasgrāmata
9. nodarbība
Garīgo zināšanu iegūšana (2. daļa)
Ievads
Tēmas „Garīgo zināšanu iegūšana” mācību materiāli ir iedalīti trīs daļās. Šīs tēmas otrā daļa ir veidota tā, lai palīdzētu studentiem sajust, ka turpmāk minētie garīgo zināšanu iegūšanas principi ir patiesi un būtiski, un piemērot tos savā dzīvē. Šie principi ir „rīkošanās ticībā”, „priekšstatu un jautājumu izvērtēšana mūžīgajā skatījumā” un „tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus” (Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojums (2018. g.), 4. lpp.). Audzēkņi studēs 4.–12. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā, kā arī prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietas: Salamana pam. 3:5–6 un Jesajas 5:20. Lai palīdzētu studentiem izprast šos principus un sajust, ka tie ir patiesi un būtiski, jums var būt nepieciešams vairāk par 40 minūšu ilgu nodarbību. Šīs mācību tēmas trešajā daļā ir ieplānots elastīgais laiks, ko var izmantot, lai jūs varētu pabeigt izskatīt otro daļu, ja tas būs nepieciešams. Turklāt būtu svarīgi, lai jūs kopā ar studentiem pārskatītu šos principus visa šī semināra kursa gaitā, lai viņi tos atcerētos un piemērotu, atbildot uz jautājumiem, gaisinot bažas un risinot problēmas, kas rodas, pildot prasmīgi pārzināmo mācību praktiskos uzdevumus, kā arī nodarbību starplaikā.
Ieteikumi nodarbības pasniegšanai
Principi, kas var palīdzēt, meklējot atbildes uz jautājumiem
Uzsākot nodarbību, atgādiniet studentiem par Dieva iedibināto, dievišķi garīgo zināšanu iegūšanas modeli, par ko jūs studējāt iepriekšējā nodarbībā. (Studentiem varētu būt lietderīgi, ja jūs aicinātu tos pārskatīt 2. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā.) Paskaidrojiet, ka pastāv trīs svarīgi principi, kas var palīdzēt mūsu centienos — piemērot Dieva iedibināto, dievišķi garīgo zināšanu iegūšanas modeli. Ierosiniet, lai audzēkņi atzīmē šos trīs principus, kuri ir uzskaitīti 4. rindkopā no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, savos Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma eksemplāros.
„Rīkojieties ticībā”
Lai sagatavotu studentus izprast pirmo garīgo zināšanu iegūšanas principu — „rīkojieties ticībā” —, aiciniet, lai kāds no studentiem iznāk klases priekšā, un aizsieniet tam acis. Pēc acu aizsiešanas informējiet šo cilvēku, ka jūs lūgsiet, lai viņš šķērso klases telpu, nekam neuzduroties (ja tas ir pārāk vienkārši, jūs varētu izvietot telpā dažus šķēršļus, lai padarītu šo uzdevumu grūtāku, neapdraudot studentu). Pirms students mēģina šķērsot telpu, lūdziet, lai viņš izvēlas kādu no saviem klasesbiedriem par pavadoni, kurš vedinās viņu otrpus telpai, sniedzot mutiskus norādījumus. Kad abi studenti būs veiksmīgi paveikuši šo uzdevumu, atsieniet studentam acis un aiciniet viņu atgriezties savā sēdvietā. Pajautājiet studentam, kuram bija aizsietas acis:
Kādēļ tu izvēlējies, lai tieši (nosauciet tā studenta vārdu, kurš tika izvēlēts par pavadoni) palīdz tev šķērsot klases telpu?
Ko nozīmē — paļauties uz kādu?
Uz kuru cilvēku palīdzību tu paļaujies, lai droši mērotu savu dzīves ceļu?
Paskaidrojiet, ka, lai rīkotos ticībā, pats būtiskākais ir mācīties paļauties uz To Kungu. Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem 5. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā mēs varam parādīt, ka paļaujamies uz Dievu un vēlamies rīkoties ticībā. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Kā tas, ka jūs iesākumā vēršaties pie Dieva lūgšanā, parāda, ka jūs uz Viņu paļaujaties?
Kā vēlme — lūgt, studēt Tā Kunga mācības un ievērot Viņa baušļus — parāda, ka mēs paļaujamies uz Viņu un vēlamies rīkoties ticībā?
Kā nevēlēšanās darīt šīs lietas parāda, ka mums trūkst paļāvības uz To Kungu?
Aiciniet, lai divi studenti pa kārtai nolasa pārējiem 6.–7. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādos brīžos mums var būt grūti paļauties uz Dievu un rīkoties ticībā.
Kādos brīžos mums varētu būt īpaši grūti paļauties uz Dievu un rīkoties ticībā? (Kad mums rodas bažas vai jautājumi un mēs nesaņemam atbildi tik ātri, kā varētu vēlēties.)
Ko mums iesaka elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma, lai palīdzētu brīžos, kad mums rodas šādas grūtības? Kādēļ, jūsuprāt, elders Holands dod mums šādu padomu, runājot par saskaršanos ar šādām problēmām?
Spriežot pēc 7. rindkopas, kas mums ir jādara, ja mēs vēlamies „galu galā saņemt meklētās atbildes”? (Ierosiniet, lai studenti atzīmē turpmāk minēto, galveno doktrināro apgalvojumu savos Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma eksemplāros: Turpinot meklēt atbildes, mums ir jādzīvo saskaņā ar ticību, paļaujoties uz to, ka galu galā mēs saņemsim meklētās atbildes.)
Norādiet, ka šis galvenais doktrinārais apgalvojums ir saistīts ar Salamana pamācību 3:5–6, kas ir prasmīgi pārzināmo mācību rakstvieta. Aiciniet, lai studenti uzšķir šo rakstvietu, un iesakiet to atzīmēt tā, lai pēcāk viegli varētu atrast.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Salamana pam. 3:5–6. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā šajā rakstvietā tiek izklāstīts galvenais doktrinārais apgalvojums, ko viņi uzgāja 7. rindkopā. Aiciniet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „[paļauties] uz To Kungu no visas sirds” (5. pants; uzsvērums pievienots)?
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „[domāt] uz To Kungu visos savos ceļos” (6. pants; uzsvērums pievienots)?
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā Salamana pam. 3:5–6 tiek izklāstīts tikko uzietais, galvenais doktrinārais apgalvojums, aiciniet, lai viņi iztēlojas turpmāk minēto situāciju: jums ir kāds draugs, kurš nav Baznīcas loceklis. Viņš nesen ir uzdevis jums kādu sarežģītu jautājumu par Baznīcas vēsturi vai mācību. Jūs esi pateikuši savam draugam, ka atbildēsiet vēlāk, taču, meklējot informāciju par šo jautājumu mājaslapā LDS.org, jūs nevarat atrast atbildi. Jo ilgāk jūs meklējat atbildi, jo vairāk šis jautājums sāk jūs nodarbināt. Jūs sākat bažīties ne tikai par to, vai spēsiet atbildēt uz sava drauga jautājumu, bet arī par to, vai uz to vispār ir iespējams sniegt apmierinošu atbildi.
Kā Salamana pam. 3:5–6 ietvertā doktrīna varētu palīdzēt jums rīkoties ticībā šajā situācijā?
Kā jums šķiet — kā Dievs varētu darīt „līdzenas [jūsu] tekas” (6. pants) šajā situācijā?
Jūs varētu parādīt audzēkņiem video „Act in Faith: The Stonemason” (04:57), kas ir pieejams angļu valodā mājaslapā LDS.org. Šis video ir uzņemts, lai palīdzētu studentiem izprast to, kā rīkoties ticībā, nonākot situācijās, kas līdzinās iepriekš minētajai. Aiciniet, lai, skatoties šo video, studenti pievērš uzmanību tam, ko mums vajadzētu darīt, sastopoties ar kādu jautājumu vai bažām, kam mēs pašlaik nespējam rast risinājumu, neraugoties uz dievišķā garīgo zināšanu iegūšanas modeļa piemērošanu.
Pēc video noskatīšanās lūdziet, lai studenti pastāsta, ko viņi ir uzzinājuši par to, ko mums vajadzētu darīt, sastopoties ar kādu jautājumu vai bažām, kam mēs pašlaik nespējam rast risinājumu.
Aiciniet, lai studenti padomā, vai viņiem ir kādi jautājumi, uz kuriem tie nav spējuši atrast apmierinošu atbildi. Mudiniet, lai viņi uz laiku atliek malā savu jautājumu, lai varētu turpināt attīstīt un stiprināt savu liecību.
„Priekšstatu un jautājumu izvērtēšana mūžīgajā skatījumā”
Aiciniet, lai trīs studenti pa kārtai nolasa pārējiem 8.–10. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kā mēs varam izvērtēt priekšstatus un jautājumus mūžīgajā skatījumā.
Spriežot pēc šīm rindkopām, kā mēs varam izvērtēt priekšstatus un jautājumus mūžīgajā skatījumā?
Ierosiniet, lai studenti atzīmē turpmāk minēto, patieso principu savos Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma eksemplāros: Lai izvērtētu doktrināros priekšstatus, jautājumus un sociālās problēmas mūžīgajā skatījumā, mums par tiem ir jāpadomā pestīšanas ieceres un Glābēja mācību kontekstā.
Norādiet, ka, pateicoties mūsu zināšanām par Debesu Tēvu un Viņa pestīšanas ieceri, izvērtējot noteiktus priekšstatus un jautājumus, mēs varam paraudzīties uz tiem citādi, nekā tie, kuri netic tam pašam, kam mēs.
Lai palīdzētu studentiem saprast, kā izvērtēt priekšstatus un jautājumus mūžīgajā skatījumā, jūs varētu parādīt tiem video „Examining Questions with an Eternal Perspective” (2:56), kas ir pieejams angļu valodā mājaslapā LDS.org. Šajā video tiek izmantots salīdzinājums ar bilžu ietvariem, kas palīdz ilustrēt to, kā mēs varam pārfrāzēt jēdzienu vai jautājumu tā, lai izvērtētu to mūžīgajā skatījumā.
Pēc video noskatīšanās aiciniet, lai studenti pastāsta, ko viņi ir uzzinājuši par to, kā izvērtēt priekšstatus un jautājumus mūžīgajā skatījumā. Jūs varētu aicināt arī, lai viņi pastāsta par to, kā viņu zināšanas par pestīšanas ieceri vai Glābēja mācībām ir palīdzējušas tiem izvērtēt doktrinārus priekšstatus, jautājumus vai sociālas problēmas mūžīgajā skatījumā.
„Tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus”
Atgādiniet studentiem par uzdevumu, kas tika veikts nodarbības sākumā, kad studentam ar aizsietajām acīm bija jāpaļaujas uz klasesbiedra norādījumiem, lai šķērsotu klases telpu, neuzduroties šķēršļiem. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem 11. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs ir darījis, lai dotu mums norādījumus šajā dzīvē. Aiciniet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Kādi dievišķi iedibināti avoti tiek pieminēti šajā rindkopā?
Aiciniet, lai studenti padomā, kā viņu izpratne par evaņģēlija patiesajām mācībām ir padziļinājusies, pateicoties Kristus Gaismai, Svētajam Garam, Svētajiem Rakstiem, vecākiem un Baznīcas vadītājiem.
Izlieciet apskatei pašreizējā Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma attēlus un pavaicājiet:
Kā pravieši un apustuļi kalpo par „būtisku patiesības avotu” mums mūsu dienās?
Lūdziet, lai studenti klusībā padomā par šādu jautājumu:
Ja jums tiktu dots uzdevums — šķērsot telpu ar aizsietām acīm —, uz kāda cilvēka vadību jūs nevēlētos paļauties un kādēļ?
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem 12. rindkopu no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību šajā rindkopā ietvertajam brīdinājumam, runājot par dažiem, mums pieejamiem informācijas avotiem.
No kā mums būtu jāuzmanās, pētot papildus avotus, lai iegūtu dziļāku izpratni un atbildes uz saviem jautājumiem un gaisinātu savas bažas?
Kad studenti būs atbildējuši, ierosiniet, lai viņi atzīmē turpmāk minētos, galvenos doktrināros apgalvojumus savos Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojuma eksemplāros: Sirsnīgiem patiesības meklētājiem vajadzētu uzmanīties no neuzticamiem informācijas avotiem. Mēs dzīvojam laikā, kad daudzi „ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu” (Jesajas 5:20).
Aiciniet, lai studenti uzšķir Jesajas 5:20, un iesakiet tiem atzīmēt šo rakstvietu tā, lai pēcāk viegli varētu atrast. Paskaidrojiet, ka šī rakstvieta ir daļa no Jesajas pravietojuma par Israēla nama atkrišanu un par likstām, kas šī iemesla dēļ nāks pār Israēla namu. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem šo rakstvietu.
Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka cilvēki „ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”?
Kādas ir dažas no „gaismas” lietām jeb „saldajām” lietām, par kurām pasaule jūs cenšas pārliecināt, ka tās ir „tumsības” lietas jeb „rūgtās” lietas? (Piemēram, tas, kā pasaule raugās uz Šķīstības likumu un tradicionālo laulību.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo prasmīgi pārzināmo mācību rakstvietu un tajā izklāstīto galveno doktrināro apgalvojumu, aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem šo Rasela M. Nelsona apgalvojumu:
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Izjūtot kārdinājumu — būt populāram —, sabiedriskajai domai var tikt noteikta augstāka prioritāte nekā Dieva vārdam. Izstrādājot plānus politiskajām kampaņām un mārketinga stratēģijām, tiek plaši izmantotas sabiedriskās domas aptaujas. Šādu aptauju rezultāti ir informējoši.Taču uz tiem nevar pamatoties, lai attaisnotu Dieva baušļu neievērošanu! Pat ja „visi tā dara”, nepareiza rīcība nekad nebūs pareiza. Pat ja ļaunums, maldi un tumsība ir populāri, tie nekad nebūs patiesi. Svētie Raksti brīdina: „Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu, kas tumsību tur par gaismu un gaismu par tumsību.” [Jesajas 5:20.]” (Rasels M. Nelsons, „Ļaujiet savai ticībai izpausties” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. maijs, 30.–31. lpp.)
Kā populāri uzskati vai sabiedrības viedoklis var traucēt mums atšķirt labu no ļauna?
Aiciniet, lai studenti klusībā izlasa 12. rindkopas ceturto teikumu (kas iesākas ar vārdiem „Sātans ir melu tēvs”) no sadaļas „Garīgo zināšanu iegūšana”, kas ir ietverta Galveno prasmīgi pārzināmo mācību apkopojumā. Norādiet uz Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma attēlu un paskaidrojiet, ka viens no pamata paņēmieniem, kā Sātans cenšas novērst cilvēkus no Tā Kunga praviešiem un apustuļiem, ir centieni negatīvi iespaidot viņu domas par Tā Kunga izraudzītajiem kalpiem. Dažkārt cilvēki vairāk pievēršas praviešu un apustuļu trūkumiem un vājībām, nekā viņu dievišķajam aicinājumam — būt par Tā Kunga runasvīriem.
Aiciniet, lai vairāki studenti pa kārtai nolasa pārējiem, ko saka elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
M. Rasels Balards
„Jēzus Kristus Baznīcu vienmēr ir vadījuši pravieši un apustuļi. Lai gan Tā Kunga kalpi ir laicīgi cilvēki, pakļauti cilvēcīgiem trūkumiem, viņi tiek iedvesmoti, lai palīdzētu mums izvairīties no šķēršļiem, kas apdraud mūsu garīgo labklājību, un droši iziet caur šo laicīgo dzīvi, sasniedzot mūsu pēdējo un beidzamo debesu galamērķi. …
Pārāk daudzi cilvēki domā, ka Baznīcas vadītājiem un Baznīcas locekļiem vajadzētu būt ideāliem vai tikpat kā nevainojamiem. Viņi aizmirst, ka Tā Kunga labvēlība ir pietiekama, lai Viņa darbs tiktu īstenots caur mirstīgiem cilvēkiem. Mūsu vadītājiem ir vislabākie nodomi, taču dažkārt mēs pieļaujam kļūdas. Un tā tas notiek ne tikai Baznīcā, bet arī attiecībās ar mūsu draugiem, kaimiņiem, kolēģiem un pat ar laulātajiem draugiem, un ģimenes locekļiem.
Saskatīt citos cilvēcīgās vājības ir diezgan viegli. Tomēr mēs pieļaujam smagu kļūdu, pamanot tikai cits cita cilvēcisko dabu, nespēdami saskatīt Dieva roku, kas darbojas caur tiem, kurus Viņš ir aicinājis.
Pievēršanās tam, kā tas Kungs iedvesmo Savus izredzētos vadītājus un kā Viņš palīdz svētajiem, par spīti to cilvēcīgumam, paveikt apbrīnojamus un neparastus darbus, ir viens no veidiem, kā mēs varam turēties pie Jēzus Kristus evaņģēlija un droši palikt uz vecā Ciānas kuģa.” (M. Rasels Balards, „Stūre ir Dieva rokās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. nov., 24.–25. lpp.)
Kā izpratne par to, ka Tas Kungs vada Savu Baznīcu caur vienkāršiem cilvēkiem, palīdz mums nenovērsties no Viņa izraudzītajiem praviešiem un apustuļiem?
Jūs varētu dalīties savā liecībā par to, ka vīri, kurus mēs atbalstām kā Augstākā prezidija un Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļus, tik tiešām ir Tā Kunga pravieši, kurus Viņš ir izraudzījis un pilnvarojis par mūsu vadītājiem.
Aiciniet, lai studenti padomā par to, kā pravieši un apustuļi ir palīdzējuši tiem izvairīties no maldiem. Aiciniet, lai daži studenti, kas to vēlas, padalās savās domās un pieredzē ar pārējiem.
Mudiniet, lai studenti piemēro šajā nodarbībā apspriestos principus savā dzīvē.
Komentāri un skaidrojumi
„Rīkojieties ticībā”
Elders Markuss B. Našs no Septiņdesmitajiem māca par to, kā jautājumi atšķiras no šaubām, sakot:
Attēls
Elders Markuss B. Našs
„Citi joprojām sapludina kopā [apkopo vienā] domu par jautājumiem un šaubu jēdzienu. Jautājumi un šaubas nav viens un tas pats. Mēs varam meklēt atbildes uz sirsnīgiem jautājumiem, vai nu šauboties, vai ar ticību. Izvēle ir mūsu ziņā. Darot to šauboties, mēs, godīgi sakot, pakļaujam gan sevi, gan citus garīgās paralīzes riskam. No otras puses, darīt to ticībā nozīmē pilnveidoties, mācīties un augt. …
Kā jau jūs zināt, „ticība nav pilnīgas zināšanas par kaut ko; tādēļ, ja jums ir ticība, jūs cerat uz to, kas nav redzams, bet kas ir patiess” [Almas 32:21]. Mūsu ticība nozīmē, ka, lai gan mēs nevaram vienmēr atbildēt uz pilnīgi visiem jautājumiem, mēs izvēlamies dzīvot saskaņā ar tām evaņģēlija patiesajām mācībām, kuras mēs zinām, jo mēs paļaujamies uz savu Dievu! Tādēļ nepievērsiet uzmanību [skat. 1. Nefija 8:33–34; skat. arī 1.–38. pantu] to cilvēku izsmiekla pilnajām un bieži vien augstprātīgajām balsīm, kuri ir zaudējuši ticību, tai skaitā arī tiešsaistes Jago [skat. Viljams Šekspīrs, Otello], kuru mērķis ir kultivēt mūsos šaubas. Drīzāk jau spriediet paši savas ticības gaismā, lūdziet un studējiet, esiet pacietīgi un turpiniet pamatoties uz Svētajiem Rakstiem un Gara vadību [skat. M&D 88:118].
Paturiet prātā, ka mēs iegūstam liecību pēc tam, kad ir tikusi pārbaudīta mūsu ticība, nevis šaubas! [Skat. Etera 12:6.]” (Marcus B. Nash, “Guided Safely Home” [Brigham Young University devotional, Feb. 2, 2016], 5, speeches.byu.edu.)
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalās savā liecībā par to, cik svarīgi ir rīkoties ticībā, kad mums rodas jautājumi, sakot:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Šīs lietas es paziņoju jums ar pārliecību, ko Pēteris sauca par stiprāku praviešu vārdu [skat. 2. Pētera 1:19]. Mana — kādreiz tik sīkā — ticības sēkliņa ir izaugusi par dzīvības koku; tādēļ, ja šajā vai jebkurā citā jūsu dzīves posmā jūsu ticība tiek nedaudz pārbaudīta, es aicinu jūs paļauties uz manējo. Es zinu, ka šis darbs ir tīrā patiesība no Dieva, un es zinu, ka mēs tikai apdraudētu paši sevi, ja ļautu šaubām vai velniem mūs no tā novirzīt. Turpiniet cerēt. Turpiniet šo ceļu. Vaļsirdīgi atzīstiet savus jautājumus un bažas, taču vispirms un uz mūžīgiem laikiem iekveldiniet savas ticības liesmu, jo tiem, kas tic, ir pa spēkam pilnīgi viss.” (Džefrijs R. Holands, „Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 95. lpp.)
„Lai gan Debesu Tēvs ir atklājis visu, kas ir nepieciešams mūsu glābšanai, Viņš vēl nav atklājis pilnīgi visu patiesību”
Runājot par visas patiesības atklāšanu, elders Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma izteicās šādi:
Attēls
Elders Brūss R. Makonkijs
„Visam ir jātiek atklātam Tūkstošgades dienā. Tad tiks izdota Mormona Grāmatas aizzīmogotā daļa; tiks pārtulkotas misiņa plāksnes; tiks atklāti Ādama, Ēnoha, Noas, Ābrahāma un neskaitāmu citu praviešu pieraksti. Mēs uzzināsim tūkstoškārt vairāk par Tā Kunga, Jēzus Kristus, kalpošanu uz Zemes, nekā mēs zinām šobrīd. Mēs uzzināsim dižākos valstības noslēpumus, kas nebija zināmi pat tiem sendienu ļaudīm, kuri staigāja un runāja ar pašu Mūžīgo. Mēs iegūsim detalizētu informāciju par Radīšanu un cilvēka izcelsmi. … Nekas šinī Zemē, uz tās vai virs tās netiks paturēts noslēpumā.” (Bruce R. McConkie, The Millennial Messiah: The Second Coming of the Son of Man [1982], 676.)
„Tiekšanās pēc papildus zināšanām, izmantojot dievišķi iedibinātus avotus”
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs no Augstākā prezidija mācīja, cik būtiski ir nenovērsties no Tā Kunga praviešiem, sakot:
Attēls
Dīters F. Uhtdorfs
„Vairums no tā, ko Tas Kungs atklāj Saviem praviešiem, tiek darīts ar nolūku — pasargāt mūs no individuālajām un visas sabiedrības ciešanām. Kad Dievs runā, Viņš dara to, lai mācītu, iedvesmotu, bagātinātu un brīdinātu Savus bērnus. Ja indivīdi un sabiedrība ignorē sava Debesu Tēva norādījumus, viņi pakļauj sevi pārbaudījumu, mocību un smagu pūliņu riskam.
Dievs mīl visus Savus bērnus. Tieši tādēļ Viņš tik sirsnīgi lūdzas mūs caur Saviem praviešiem. Tāpat kā mēs vēlam saviem mīļajiem visu to labāko, arī Debesu Tēvs vēl mums to labāko. Tieši tādēļ Viņa norādījumi ir tik būtiski un dažkārt arī neatliekami. Tieši tādēļ Viņš vēl arvien nav mūs pametis, bet turpina atklāt mums Savu gribu caur Saviem praviešiem. Mūsu personīgais liktenis un mūsu pasaules liktenis ir atkarīgs no tā, vai mēs sadzirdēsim un uzklausīsim Dieva vārdus, ko Viņš ir atklājis Saviem bērniem.” (Dieter F. Uchtdorf, “Why Do We Need Prophets?” Ensign, Mar. 2012, 4.)
Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija māca, ka praviešu vārdi ir izšķiroši nozīmīgs patiesības avots, sakot:
Attēls
Henrijs B. Airings
„Šķiet, ka Glābēja vēlme nogādāt mūs drošībā ir neizsīkstoša. Un Viņš ir konsekvents tajā, kā Viņš rāda mums ceļu. Viņš aicina vairākos veidos, lai uzrunātu tos, kuri vēlas pieņemt šo aicinājumu. Un šo saziņas veidu skaitā allaž ir vēstījuma sūtīšana caur Viņa praviešu muti — kad vien cilvēki ir pelnījuši, lai starp viņiem būtu Dieva pravieši. Šiem pilnvarotajiem kalpiem vienmēr ir bijis uzdots brīdināt cilvēkus, atklājot tiem ceļu, kā nokļūt drošībā.” (Henry B. Eyring, “Finding Safety in Counsel,” Ensign, May 1997, 24.)
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja:
Attēls
Dalins H. Oukss
„Baznīca ļoti cenšas atklāt tai pieejamos pierakstus, taču pat pēc visa tā, ko varam publicēt, mūsu Baznīcas locekļiem dažkārt vēl arvien ir jāatbild uz pamatjautājumiem, ko nevar izdarīt, vienkārši studējot. … Dažas lietas var izzināt tikai ar ticību (skat. M&D 88:118). Galu galā mums ir jāpaļaujas uz ticību liecībai, ko esam saņēmuši no Svētā Gara.” (Dalins H. Oukss, „Pretstats visās lietās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2016. g. maijs, 117. lpp.)
Prezidents Boids K. Pekers (1924–2015) no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās stāstā, kas var palīdzēt saprast, kā Dievs izmanto vienkāršus cilvēkus, lai vadītu Savu Baznīcu:
Attēls
Boids K. Pekers
„Kādudien Karls G. Maisers veda kādu jaunu misionāru grupiņu pāri Alpiem. Kad viņi bija sasnieguši virsotni, viņš palūkojās atpakaļ un ieraudzīja sniegā iedzītu mietiņu rindu, kas iezīmēja drošu ceļu pāri nedrošajam ledājam.
Viņš apturēja misionāru grupu un pamāja uz mietiņu pusi, sakot: „Brāļi, tur stāv priesterība [domājot priesterības vadītājus, kuriem Dievs ir licis vadīt Savus ļaudis]. Viņi ir tādi paši vienkārši „mietiņi” kā mēs visi, … taču viņu ieņemamais stāvoklis padara viņus par to, kas viņi ir mūsu acīs. Ja mēs novirzāmies no viņu nospraustā ceļa, mēs nomaldīsimies.” (Citāts no Alma P. Burton, Karl G. Maeser, Mormon Educator, Salt Lake City: Deseret Book Co., 1953, p. 22.)
Kaut arī neviens no mums nav nevainojams, Baznīca turpina virzīties uz priekšu vienkāršu cilvēku vadībā.
Tas Kungs ir apsolījis:
„Ja Mani ļaudis uzklausīs Manu balsi un Manu kalpu balsis, kurus Es esmu nozīmējis vadīt Manus ļaudis, lūk, patiesi Es saku jums, viņi netiks izkustināti no savas vietas.
Bet, ja viņi neuzklausīs Manu balsi, nedz to vīru balsi, kurus Es esmu nozīmējis, viņi netiks svētīti.” (M&D 124:45–46.)
Brāļi un māsas, es liecinu jums, ka Baznīcas vadītāji ir tikuši aicināti ar atbilstošām pilnvarām no Dieva, un Baznīcai ir zināms, ka tiem ir šīs pilnvaras un ka tos ir pienācīgi ordinējuši ierasti ordinētie Baznīcas vadītāji. Ja mēs sekosim viņiem, mēs tiksim glābti.” (Boyd K. Packer, “From Such Turn Away,” Ensign, May 1985, 35.)
