Ievads Habakuka grāmatā

Habakuka grāmatā ir ietverta saruna starp Habakuku un To Kungu, „līdzīgi kā Jeremijas 12. nodaļā un M&D 121. nodaļā” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Habakuks”; scriptures.lds.org). Habakuks, līdzīgi kā Jeremija un Džozefs Smits, uzdeva Dievam atklātus un tiešus jautājumus, kuros atspoguļojās viņa rūpes par saviem ļaudīm un Tā Kunga ieceru īstenošanos šo ļaužu dzīvē. Studējot Habakuka grāmatu, studenti var mācīties, cik svarīgi būtu ar savām problēmām un jautājumiem vērsties pie Debesu Tēva atklātā lūgšanā.

Šī grāmata tiek piedēvēta pravietim, kuru sauca par Habakuku (skat. Habakuka 1:1; 3:1). Par Habakuku nekas daudz nav zināms, izņemot to, ka viņš bija pravietis, kurš dzīvoja Jūdejas ķēniņvalstī, „iespējams, Josijas vai Jojahīna valdīšanas laikā (aptuveni 600. g. pirms Kr.)”. (Bible Dictionary, „Habakuks”.) Ja šis datējums ir nemaldīgs, viņš varēja būt pravieša Jeremijas, Cefanjas, Obadjas un Ecēhiēla laikabiedrs.

Mums nav precīzi zināms, kad un kur tika sarakstīta šī grāmata. Lai gan par Habakuka kalpošanas laiku nav skaidrības, tā visdrīzāk norisinājās īsi pirms Jeruzālemes aplenkuma, ko 597. g. pirms Kr. īstenoja babilonieši (skat. Habakuka 1:6).

Habakuka dialogs ar Dievu ir pierakstīts sarunas formā un iekļauts Habakuka 1.–2. nodaļā. Daži no Habakuka kvēlajiem lūgumiem tiek izteikti apsūdzības formā: „Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības — un Tu to nedzirdi?” (Habakuka 1:2.) Tajos atspoguļojas spēcīgas emocijas un izmisums, kas var pārņemt taisnīgos, izjūtot skaudras ciešanas (skat. Psalmi 6:3; 13:1; 35:17; 74:10; 79:5; M&D 121:1–6), un tie var atgādināt mums, ka pat mokošu sāpju brīžos mēs varam vērsties pie Debesu Tēva, izsūdzot Tam savas bēdas atklātā, izjustā lūgšanā.

Atbildot uz Habakuka lūgšanu, Dievs ieteica viņam būt pacietīgam un uzticīgam un no jauna pārliecināja to par Savu taisnīgumu, gādību un iecerēm. Habakuka dzejiskajā lūgšanā, kas pierakstīta Habakuka 3. nodaļā,, ir ietverta Tā Kunga slavēšana, pasakoties par to, cik brīnumaini Tas ir pasargājis un paglābis Savus ļaudis.

Habakuka 1. nodaļa Habakuks uzzina, ka Jūdejas ķēniņvalsti iekaros kaldeji (babilonieši). Viņš sāpināts vaicā, kādēļ Tas Kungs pieļaus, ka šī ļaunā tauta iznīcina Jūdeju.

Habakuka 2. nodaļa Tas Kungs Habakukam atgādina — lai gan Viņa ieceres vēl nav īstenojušās, tās īstenosies vēlāk. Ar laiku ļaundari izjutīs Dieva taisnīgumu.

Habakuka 3. nodaļa Habakuks lūdz, dzejiskā dziesmā slavinot Dievu un Viņa varenību.