Mozus gr. 3. nodaļā Tas Kungs atklāj, ka pēc sešu radīšanas periodu pabeigšanas, Viņš atpūtās no Saviem darbiem. Viņš atklāj arī to, ka pirms visu lietu fiziskās radīšanas uz Zemes Viņš ir īstenojis visu lietu garīgo radīšanu. Visbeidzot Tas Kungs māca par Ādama un Ievas kā vīra un sievas attiecībām.
Lai palīdzētu studentiem sagatavoties Mozus gr. 3:1–3 studēšanai, uzdodiet tiem šādus jautājumus:
Kura no nedēļas dienām jums patīk vislabāk?
Kas atšķir šo dienu no visām citām?
Paskaidrojiet, ka Mozus gr. 3. nodaļa ir Radīšanas stāsta turpinājums. Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus gr. 3:1–3. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, ko Tas Kungs darīja citādi septītajā dienā.
Ko atšķirīgu, salīdzinot ar sešām iepriekšējām dienām, Tas Kungs darīja septītajā dienā? (Viņš atpūtās no Saviem darbiem, svētot un iesvētot septīto dienu.)
Ko nozīmē vārds iesvētīt? (Padarīt kaut ko svētu.)
Paskaidrojiet, ka, atpūšoties no Saviem darbiem un iesvētot sabata dienu, Tas Kungs iedibināja sabata dienas ievērošas paraugu.
Kādu sabata dienas ievērošanas principu mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti varētu minēt šādu principu: Mēs varam turēt sabata dienu svētu, atpūšoties no saviem darbiem un pievēršoties svētām lietām. Jūs varētu pierakstīt šo principu uz tāfeles.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo principu, sajūtot, cik tas ir patiess un būtisks, jūs varētu uzdot tiem šāda veida jautājumus:
Kā mēs sabata dienā varam pievērsties svētām lietām? (Studenti varētu minēt tādas aktivitātes kā Baznīcas sanāksmju apmeklēšanu, Svētā Vakarēdiena pieņemšanu, mierpilnu laika pavadīšanu ģimenē, evaņģēlija studēšanu, kalpošanu līdzcilvēkiem, dienasgrāmatas rakstīšanu vai ģimenes vēstures darba veikšanu.)
Kā jūs, jūsuprāt, esi tikuši svētīti, sabata dienā atpūšoties no saviem darbiem un pievēršoties svētām lietām?
Jūs varētu aicināt, lai studenti padomā, kā viņi varētu vēl pilnīgāk turēt sabata dienu svētu, un pēc tam mudināt, lai tie rīkojas saskaņā ar vismaz vienu no savām idejām.
Tas Kungs atklāj, ka pirms visu lietu fiziskās radīšanas uz Zemes Viņš ir īstenojis visu lietu garīgo radīšanu.
Nolasiet vai izlieciet apskatei turpmāk minētos apgalvojumus. Aiciniet, lai studenti padomā, vai šie apgalvojumi ir vai nav patiesi.
Pirms nākšanas šajā pasaulē mēs dzīvojām Debesīs kā Dieva gara bērni.
Pirms augi un dzīvnieki tika radīti fiziski uz šīs Zemes, tie tika radīti garīgi — debesīs.
Dažas dzīvības formas uz šīs Zemes nav Dieva radītas.
Aiciniet, lai daži studenti nolasa pārējiem Mozus gr. 3:4–7. Aiciniet, lai pārējie pievērš uzmanību vārdiem vai frāzēm, kas apliecina, vai iepriekšminētie apgalvojumi ir vai nav patiesi, un pēc tam aiciniet tos pastāstīt par uzieto.
Lai palīdzētu studentiem izprast 5. pantā minēto apgalvojumu, ka, pirms visas lietas dabiski parādījās uz šīs Zemes, Tas Kungs tās radīja garīgi, lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem, ko ir teicis Brūss R. Makonkijs (1915–1985) no Divpadsmit apustuļu kvoruma:
Attēls
Brūss R. Makonkijs
„Šī Zeme, visi vīrieši [un sievietes], dzīvnieki, zivis, putni, augi, visas lietas — visi sākumā dzīvoja kā garīgas būtnes. To mājas bija Debesīs, un Zeme tika radīta kā vieta, kur tās var uzsākt savu laicīgo dzīvi.” (Bruce R. McConkie, “Christ and the Creation,” Ensign, June 1982, 13.)
Kādu doktrināro apgalvojumu jūs minētu, aprakstot to, ko esat apguvuši no Mozus gr. 3:4–7? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīst šādu mācību: Dievs radīja visu dzīvo būtņu garus, pirms tie tika radīti fiziski uz Zemes. Jūs varētu mudināt, lai studenti pierakstīta šo mācību savos Svētajos Rakstos, pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.)
Lai palīdzētu studentiem izprast šo mācību, kopīgi pārskatiet šīs pasniegšanas idejas iesākumā minētos apgalvojumus. Pajautājiet studentiem, vai šie apgalvojumi ir vai nav patiesi. (1. apgalvojums ir patiess; 2. apgalvojums ir patiess, bet 3. apgalvojums ir nepatiess.)
Veiciet kopsavilkumu par Mozus gr. 3:8–17, paskaidrojot, ka pēc Ādama fiziskās radīšanas Tas Kungs ieveda viņu Ēdenes dārzā. Viņš iestādīja Ēdenes dārzā divus kokus, kam bija būtiska loma: dzīvības koku un laba un ļauna atzīšanas koku.Ņemiet vērā: nākamajā nodarbībā audzēkņi studēs Mozus gr. 3:16–17, iegūstot vairāk informācijas par minētajiem kokiem.
Pavaicājiet studentiem, vai tiem kādreiz ir bijusi iespēja izskaidrot savus uzskatus par laulību un ģimeni kādam, kas nav no mūsu Baznīcas? Jūs varētu aicināt, lai daži studenti dalās savā pieredzē.
Norādiet, ka Mozus gr. 3. nodaļā ir ietverta papildus informācija par Ādama un Ievas Radīšanu, kas var palīdzēt izprast un izskaidrot citiem Tā Kunga mācības par laulību un ģimeni.
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem Mozus 3:18. Pirms lasīšanas paskaidrojiet, ka Mozus gr. 3:18–21 Tas Kungs runā par laiku starp Ādama fizisko Radīšanu un Ievas fizisko Radīšanu. Lūdziet, lai studenti pievērš uzmanību tam, ko Tas Kungs teica par Ādamu šajā laika posmā.
Ko Tas Kungs teica par Ādamu, pirms uz Zemes tika radīta Ieva?
Kādēļ, jūsuprāt, „nav labi cilvēkam būt vienam”? Kas notiktu ar Debesu Tēva laimes ieceri, ja Ādams paliktu viens?
Lūdziet, lai kāds no studentiem nolasa Mozus gr. 3:20–23, un aiciniet, lai pārējie pievērš uzmanību tam, ko Debesu Tēvs darīja, lai laimes iecere varētu turpināt īstenoties. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Jūs varētu paskaidrot, ka prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) mācīja, ka „stāsts par ribu, neapšaubāmi, tiek vēstīts pārnestā nozīmē” (“The Blessings and Responsibilities of Womanhood,” Ensign, Mar. 1976, 71).
Ko mēs varam mācīties no Tā Kunga apraksta par Ievas fizisko Radīšanu?
Kad studenti būs atbildējuši uz šo jautājumu, jūs varētu nolasīt tiem šo prezidenta Rasela M. Nelsona apgalvojumu:
Attēls
Rasels M. Nelsons
„Šķiet, ka riba, kas parasti atrodas sānos, norāda uz partnerību. Riba simbolizē … laterālas [jeb līdzvērtīgas] attiecības starp partneriem, kuri strādā un dzīvo plecu pie pleca.” (Russell M. Nelson, “Lessons from Eve,” Ensign, Nov. 1987, 87.)
Aiciniet, lai studenti uzšķir 1. Mozus 2:24–25. Paskaidrojiet, ka šie panti atbilst Mozus gr. 3:24–25. (1. Mozus 2:24 ir norādīta kā prasmīgi pārzināmo mācību rakstvieta Mozus gr. 3:24 vietā, lai studenti būtu gatavi palīdzēt citiem uzmeklēt attiecīgo rakstvietu Bībelē, kalpojot misijā.)
Aiciniet, lai kāds no studentiem nolasa pārējiem 1. Mozus 2:24–25. Lūdziet, lai pārējie seko līdzi, pievēršot uzmanību tam, kādu mācību mēs varam apgūt no šī stāsta par Ādamu un Ievu.
Kādu mācību mēs varam apgūt no 1. Mozus 2:24? (Jūs varētu ieteikt, lai studenti savos Svētajos Rakstos, līdzās 24. pantam, pieraksta šādu mācību: Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta.)
Pamatojoties uz savu personīgo izpratni par Debesu Tēva laimes ieceri, kādēļ, jūsuprāt, Dievs ir iedibinājis laulības slēgšanu starp vīrieti un sievieti?
Jūs varētu palūgt, lai kāds no studentiem nolasa, ko par to saka elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet, lai pārējie ieklausās viņa atziņās, kas palīdz saprast, kādēļ Dievs ir iedibinājis laulības slēgšanu starp vīrieti un sievieti.
Attēls
Deivids A. Bednārs
„Divi pārliecinoši doktrinārie pamatojumi palīdz mums saprast, kādēļ mūžīgajai laulībai ir tik izšķiroša loma Tēva iecerē.
1. pamatojums: Vīrieša un sievietes garīgā iedaba ir savstarpēji papildinoša un pilnīgojoša, tādēļ vīriešiem un sievietēm ir paredzēts kopīgi pilnveidoties, tiecoties uz paaugstināšanu. …
Tam, ka vīriešu un sieviešu gari ir dažādi, atšķirīgi un savstarpēji papildinoši, ir dievišķi nolūki. …
Lai īstenotu laimes ieceri, bija nepieciešama gan vīriešu, gan sieviešu garīgo, fizisko, mentālo un emocionālo spēju unikālā kombinācija. Esot vienatnē, nedz vīrietis, nedz sieviete nespētu īstenot savas radīšanas mērķi. …
Sava atšķirīgā temperamenta un spēju dēļ gan vīrieši, gan sievietes ienes savās laulāto attiecībās unikālu redzējumu un pieredzi. Vīrieši un sievietes sniedz atšķirīgu, taču līdzvērtīgu pienesumu, sekmējot savstarpējo saskaņu un vienotību, kas nav sasniedzama nekādā citā veidā. Vīrietis papildina un pilnveido sievieti, un sieviete papildina un pilnveido vīrieti, mācoties viens no otra, kā arī savstarpēji stiprinot un svētot viens otru. „Ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā” (1. korintiešiem 11:11; uzsvērums pievienots).
2. pamatojums: Atbilstoši dievišķajai iecerei, lai laistu laicīgajā pasaulē bērnus un nodrošinātu tiem pašu labāko audzināšanu un aprūpi, ir nepieciešams gan vīrietis, gan sieviete.…
Mājas, kurās ir mīlošs un uzticīgs vīrs un sieva, ir pati labākā vieta, kur mīloši un taisnīgi audzināt bērnus, nodrošinot viņu garīgās un fiziskās vajadzības. Tām pašām unikālajām vīrieša un sievietes īpašībām, kas sniedz pienesumu laulības attiecību pilnīgošanā, ir izšķiroša nozīme arī bērnu audzināšanā, aprūpē un mācīšanā.” (David A. Bednar, “Marriage Is Essential to His Eternal Plan,” Ensign, June 2006, 82–84; skat. arī „Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2017. g. maijs, 145. lpp.)
Kuras atziņas no eldera Bednāra apgalvojuma palīdz jums saprast, kādēļ Dievs ir iedibinājis laulības slēgšanu starp vīrieti un sievieti?
Aiciniet, lai studenti pārskata Mozus gr. 3:18, 20 un uzmeklē frāzi, ko Tas Kungs izmanto, runājot par Ievu. Lūdziet, lai studenti pastāsta par uzieto.
Jūs varētu paskaidrot, ka vārds „palīgs” šajā gadījumā nozīmē dzīvesbiedru līdzvērtīgā un pilnīgā partnerībā.
Spriežot pēc 18. un 20. panta, kādām attiecībām būtu jāvalda starp vīru un sievu? (Lai gan studenti var izteikties dažādi, viņiem vajadzētu atpazīst šādu mācību: Vīram un sievai ir jābūt par līdzvērtīgiem partneriem. Pierakstiet šo mācību uz tāfeles.)
Kādās jomās vīrs un sieva var būt par līdzvērtīgiem partneriem?
Jūs varētu aicināt, lai studenti pastāsta par viņiem zināmiem, precētajiem pāriem, kuri rāda līdzvērtīgas laulāto partnerības piemēru.
Lūdziet, lai studenti padomā par iespēju — izskaidrot citiem savus uzskatus par laulību un ģimeni. Aiciniet, lai viens vai pāris audzēkņu pastāsta pārējiem, ko viņi teiktu. Nodarbības noslēgumā dalieties savā liecībā par patiesajiem principiem, kurus jūs šodien pārrunājāt.
Komentāri un skaidrojumi
Mozus gr. 3:2–3. Septītajā dienā Tas Kungs atpūtās no Saviem darbiem
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) skaidroja, kas Svētajos Rakstos tiek domāts ar vārdu atpūsties, sakot:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Dažkārt mēs domājam par atpūtu kā par uzturēšanos vietā, kur varam atslīgt zvilnī [atpūtas krēslā], uzvilkt sporta kurpes vai iziet ārā un atgulties zālītē — kā par uzturēšanos vietā, kur varam atpūsties. Taču Tas Kungs nerunā par šāda veida atpūtu. Atpūsties nozīmē būt visaktīvākajam, vissmagāk strādāt, kalpojot visilgākās stundas, un dzīvot, lai būtu pēc iespējas tuvāk savam Debesu Tēvam, — lūk, šāds cilvēks ir atpūties no saviem pūliņiem, neatraujoties no sava darba.” (Spencer W. Kimball, “The Privilege of Holding the Priesthood,” Ensign, Nov. 1975, 80.)
Mozus gr. 3:5. „Es, Dievs Tas Kungs, radīju visas lietas … garīgi”
Prezidents Džozefs Fīldings Smits (1876–1972) paskaidroja:
Attēls
Džozefs Fīldings Smits
„Nav neviena stāsta par cilvēka vai citu dzīvības formu radīšanu, kurā tiktu vēstīts par garīgo radīšanu. Ir dots tikai vienkāršs apgalvojums, ka pirms fiziskās radīšanas ir notikusi arī šāda veida radīšana. Mozus gr. 3:5 un 1. Mozus 2:5 ietvertie apgalvojumi ir tikai iespraudumi, kas tiek pieminēti fiziskās radīšanas stāstā, paskaidrojot, ka pirms visu lietu izvietošanas uz šīs Zemes, tās sākotnēji tika radītas debesīs, to garīgajā esamībā.” (Joseph Fielding Smith, Doctrines of Salvation, comp. Bruce R. McConkie, 3 vols. [1954–56], 1:75–76.)
„Daži uzskata, ka Ādams nebija pirmais cilvēks uz šīs Zemes un ka pirmatnējā cilvēciskā būtne ir attīstījusies no zemākas kārtas dzīvnieciskajām radībām. Taču tās ir cilvēku teorijas. Ar Tā Kunga vārdu tiek pasludināts, ka Ādams bija „[pirmais cilvēks] no visiem cilvēkiem” (Mozus gr. 1:34) un ka līdz ar to mums ir pienākums uzskatīt viņu par mūsu rases pirmtēvu. Jareda brālim tika parādīts, ka visi cilvēki iesākumā tika radīti pēc Dieva tēla. Neatkarīgi no tā, vai mēs uzskatām, ka ar to tiek domāts ķermenī esošais gars vai tie abi, tas liek mums nonākt pie viena un tā paša slēdziena: cilvēks uzsāka dzīvot kā cilvēcīga būtne, līdzinoties mūsu Debesu Tēvam.
Tā ir patiesība, ka cilvēka ķermenis uzsāk savu attīstību kā maziņš iedīglis jeb embrijs, kas kļūst par zīdaini, noteiktā attīstības stadijā tiekot atdzīvināts ar garu, par kura mājokli tas kalpo, un pēc piedzimšanas bērns izaug par pieaugušu cilvēku. Taču nekas no tā neliecina, ka pats pirmais cilvēks — mūsu rases pamatlicējs — uzsāka savu pastāvēšanu, būdams mazattīstītāks par cilvēku vai mazattīstītāks par cilvēka iedīgli jeb embriju, kas attīstās par cilvēku.” (“The Origin of Man,” Improvement Era, Nov. 1909, 80; “The Origin of Man,” Ensign, Feb. 2002, 30.)
Prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985) liecināja, ka visas cilvēcīgās būtnes ir Ādama un Ievas pēcnācēji, sakot:
Attēls
Spensers V. Kimbals
„Ādams un Ieva bija mūsu rases sākotnējie vecāki. Viņi bija pirmais tēvs un māte, un visi mirstīgie cilvēki ir šī pāra pēcnācēji.” (Spencer W. Kimball, “The Lord’s Plan for Men and Women,” Ensign, Oct. 1975, 4.)
Tulkojumā no ebreju valodas minētais palīgs nozīmē piemērotu atbalsta vai palīdzības sniedzēju. Tādējādi vīram un sievai ir jāsniedz atbalsts un jāpalīdz viens otram kā līdzvērtīgiem partneriem.
Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja, ka vīrieši un sievietes Tā Kunga priekšā ir līdzvērtīgi, sakot:
Attēls
M. Rasels Balards
„Dieva acīs un Baznīcas skatījumā vīrieši un sievietes ir līdzvērtīgi, taču līdzvērtība nenozīmē … to, ka viņi ir vienādi. Vīriešu un sieviešu pienākumi un dievišķās dāvanas atšķiras pēc to rakstura, nevis pēc to būtiskuma vai iespaida. Mūsu Baznīcas mācībā sievietes ir līdzvērtīgas, bet tajā pašā laikā atšķirīgas no vīriešiem. Dievs neuzskata, ka viens dzimums būtu labāks vai svarīgāks par otru.” (M. Russell Ballard, “Let Us Think Straight” [Brigham Young University Education Week devotional, Aug. 20, 2013], 6, speeches.byu.edu.)
Vārds pieķerties nozīmē kaut kam cieši piekļauties, norādot uz vienotību. Ādamam un Ievai tika pavēlēts kļūt par „vienu miesu”, kas nozīmē, ka viņiem bija jākļūst intelektuāli, sociāli, seksuāli un garīgi vienotiem. Šī vienotība bija pavēle, kuru tie nespēja pilnībā izpildīt, kamēr nebija notikusi Krišana.
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja:
Attēls
Džefrijs R. Holands
„Intimitāte cilvēku starpā tiek atvēlēta vienīgi laulātajiem, jo tas ir augstākais simbols pilnīgai savienībai — pilnīgumam un savienībai, ko ir iedibinājis un noteicis Dievs. Kopš Ēdenes dārza laikiem laulības bija iecerētas kā vīrieša un sievietes pilnīga saplūšana, vienojot to sirdis, cerības, dzīves, mīlestību, ģimeni, nākotni, pilnīgi visu. Runājot par Ievu, Ādams teica, ka viņa ir kauls no viņa kaula un miesa no viņa miesas, un ka tiem savā kopdzīvē ir jākļūst par „vienu miesu” [skat. 1. Mozus 2:23–24]. Tā ir tik pilnīga savienība, ka, lai atspoguļotu tās apsolījumu mūžībā, mēs lietojam vārdu aizzīmogot. Pravietis Džozefs Smits reiz teica, ka mēs, iespējams, varētu atainot šīs svētās saites kā savstarpēju „saliedēšanu” [skat. M&D 128:18].
Taču šāda pilnīga savienība, šādas nesaraujamas saistības starp vīrieti un sievieti var tikt veidotas vienīgi, pateicoties paliekošai tuvībai, kas tiek panākta, slēdzot laulību derību un ar svētsvinīgiem solījumiem nododot otram visu, kas tiem ir: savu paša sirdi un prātu, visas savas dzīves dienas un visus savus sapņus.” (Jeffrey R. Holland, “Personal Purity,” Ensign, Nov. 1998, 76.)
Grāmatā Uzticīgi ticībai ir teikts: „Ja jūs esat precējušies, jums ar savu dzīvesbiedru vajadzētu apspriesties par savu svēto atbildību — laist šajā pasaulē bērnus, lai audzinātu tos taisnīgumā. …
Apspriežot šo svēto jautājumu, paturiet prātā, ka dzimumattiecības laulības ietvaros tiek dievišķi atzītas. Lai gan viens no šo attiecību nolūkiem ir nodrošināt Dieva bērniem fiziskos ķermeņus, otrs nolūks ir mīlestības izrādīšana vienam pret otru, kas saliedē vīru un sievu, lai tie būtu lojāli, uzticīgi, iejūtīgi un vienoti savā mērķī.” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 35. lpp.)